LLU cenšas neatklāt ziņas par „Dūrīša kaķu Covid-19 pētījuma” izmaksām un rezultātiem
PIETIEK28.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau nedēļām ilgi Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) izvairās sniegt informāciju par bēdīgi slaveno, ar Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Ilmāra Dūrīša (Attīstībai/Par) vārdu publiski saistīto pētījumu, kurā skaidrots, vai cilvēks var inficēties ar Covid-19 no kaķiem. LLU trīs nedēļu laikā nav spējusi ne uzrādīt pētījuma rezultātus, ne atskaites vai skaidrojumu par finansējuma izlietojumu, kas tiek norādīts pusmiljona eiro apmērā.
Pietiek vērsās pie LLU komunikācijas un mārketinga centra vadītājas pienākumu izpildītājas Lanas Janmeres ar lūgumu iepazīties ar pētījuma rezultātiem, kā arī saņemt informāciju par finansējuma izlietojumu.
L. Janmere uz pirmo e-pastu nereaģēja un tikai uz atgādinājumu, ka atbildes joprojām nav saņemtas, atbildēja, ka Pietiek sūtīta ziņa pārsūtīta pētījuma vadītājam Kasparam Kovaļenko, kurš vienīgais varot sniegt informāciju.
“Jūsu ziņu pārsūtīju pētījuma vadītājam Kasparam Kovaļenko, kurš vienīgais var sniegt informāciju, bet, iespējams, nav jums vēl atbildējis savu darba pienākumu dēļ. Profesors ir noslogots gan darbā ar studentiem, gan pētījumos,” skaidroja LLU komunikācijas un mārketinga centra vadītājas pienākumu izpildītāja.
Turklāt LLU pārstāve norādīja, ka pētījums ir noslēdzies jau pagājušajā gadā un kolēģi no citiem medijiem jau esot plaši intervējuši L. Kovaļenko, atsūtot arī saites uz lsm.lv un xtv.lv resursiem, kur publicētas šīs intervijas, - vai tiešām ar to vēl nepietiekot?
Tomēr Pietiek izteica vēlmi sazināties ar pētījuma vadītāju, lai precīzi noskaidrotu gan pētījuma rezultātus, gan arī finansējuma izlietojumu. Uz šo lūgumu laipni tika atsūtīta K. Kovaļenko e-pasta adrese. Taču sarakste ar K. Kovaļenko izrādījās vēl neproduktīvāka. “Pašlaik esmu komandējumā. Būšu atpakaļ nākošnedēļ, piektdien. Kādā formātā vēlaties sarunu?” atbilžu sēriju iesāka profesors.
Pietiek pētniekam norādīja, ka vispirms vēlas iepazīties ar pētījuma galarezultātu dokumentu/nodevumu, pētījuma aprakstu un pārskatu par finansējuma izlietojumu. Pēc iepazīšanās ar to visu tad arī tiktu sagatavoti jautājumi.
Šāda nostāja LLU pētnieku neiejūsmināja, un uz šo e-pasta vēstuli K. Kovaļenko neatbildēja vairāk nekā nedēļu. Tikai pēc atgādinājuma vēstules saņemšanas pētījuma vadītājs sniedza atbildi – bet neko no prasītās informācijas.
“Atvainojos, esmu komandējumā un internets diemžēl Dienvidaustrumu valstīs ir praktiski nelietojams. Tā kā mums bija tikai neliela daļa VPP projektā "Multidisciplināra pieeja COVID19 un citu nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā", tad jums jāsazinās ar projekta vadītāju prof. Ugu Dumpi,” – šāda bija K. Kovaļenko jaunā versija.
„Pārlasot iepriekš publicēto rakstu par I.Dūrīti. vēlos norādīt, ka kaķu paraugu iegūšanai un izmeklēšanai bija atvēlēti vien ap 5% no kopējā projekta finansējuma. Atalgojumu šajā pētījuma daļā saņēma vien divas doktorantes, bet gan es, gan doc. A.Vekšins darba pienākumus veicām bez maksas,” tagad skaidroja K. Kovaļenko, piebilstot, ka iegūtie dati pašlaik tiek gatavoti publicēšanai starptautiski recenzējamos zinātniskos žurnālos. Tiklīdz tie būs publicēti, viņš nosūtīšot Pietiek šos rakstus.
Pietiek uz šo atbildi norādīja, ka vēlas iepazīties ne tikai ar pētījuma rezultātiem, bet arī ar skaidrojumu par finansējuma izlietojumu. Diemžēl uz šo norādi profesors pagaidām nav atbildējis.
Pietiek jau vairākkārt ir ziņojis par LLU Veterinārmedicīnas fakultātes profesora un vienlaicīgi Veselības ministrijas (VM) parlamentārā sekretāra Ilmāra Dūrīša („Attīstībai/Par”) lobēto “kaķu pētījumu”.
“Latvijā pirmo reizi inficēšanās ar Covid-19 tika atklāta arī… vienam kaķim, turklāt tas pats jau bija aizvests uz Igauniju,” rakstīja Pietiek lasītājs, paužot neizpratni, vai tiešām vajadzēja 6 mēnešus un 500 000 eiro projektu, lai paņemtu Covid-19 testus 200 kaķiem no patversmes? “Vai daudz ko šaubīties!? Ikvienam no malas bija skaidrs, ka notiek darbības imitācija, nevis zinātnisks pētījums. Lauksaimniecības akadēmija slavena ar šādu darbību imitāciju. Arī pētījums par “biešu un gurķu salātiem” nodokļu maksātājiem izmaksāja “nieka” 500 000 eiro,” ziņoja acīmredzami labi informētais Pietiek lasītājs.
Kā norādīja Pietiek lasītājs, paraugoties atpakaļ uz tā laika notikumiem, esot apbrīnojami, ar kādu nekaunību tika izpļekarēti un izshēmoti valsts finanšu līdzekļi. Piemēram, VM parlamentārā sekretāra I. Dūrīša iniciētie sižeti par kaķu izmeklējumiem noklusējuši būtisku informāciju: neesot saprotams, kāpēc izmeklēti tika 200 kaķi, kas mita dzīvnieku patversmēs. Šādi pat teorētiski nebija iespējams konstatēt cilvēku dzīvībai tik bīstamā vīrusa transmisiju no cilvēka uz dzīvnieku un otrādi. Jo kaķīši taču dzīvo patversmē...
No pētnieku izklāstiem medijos tā arī nebija iegūstami arī dati par ģimenēm, kurās kāds saslimis ar Covid-19 infekciju tieši mājdzīvnieku dēļ. Galu galā, ja reiz pētījumu veica tik lieli gudrinieki, kur iegūstami dati par citiem mājlopiem, piemēram, fermas dzīvniekiem – cūkām, govīm? Vai sešu mēnešu laikā par pusmiljonu eiro tika testēti tikai minētie patversmes kaķi? Acīmredzot šādu datu nemaz nav, un viss, kas saistīts ar pusmiljona eiro „apgūšanu”, ir noslēpts iespējami dziļāk.
Pats I. Dūrītis pagaidām publiski ir paziņojis, ka viņam nekādas īstas saistības ar šo pētījumu nemaz neesot.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
