LLU cenšas neatklāt ziņas par „Dūrīša kaķu Covid-19 pētījuma” izmaksām un rezultātiem
PIETIEK28.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau nedēļām ilgi Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) izvairās sniegt informāciju par bēdīgi slaveno, ar Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Ilmāra Dūrīša (Attīstībai/Par) vārdu publiski saistīto pētījumu, kurā skaidrots, vai cilvēks var inficēties ar Covid-19 no kaķiem. LLU trīs nedēļu laikā nav spējusi ne uzrādīt pētījuma rezultātus, ne atskaites vai skaidrojumu par finansējuma izlietojumu, kas tiek norādīts pusmiljona eiro apmērā.
Pietiek vērsās pie LLU komunikācijas un mārketinga centra vadītājas pienākumu izpildītājas Lanas Janmeres ar lūgumu iepazīties ar pētījuma rezultātiem, kā arī saņemt informāciju par finansējuma izlietojumu.
L. Janmere uz pirmo e-pastu nereaģēja un tikai uz atgādinājumu, ka atbildes joprojām nav saņemtas, atbildēja, ka Pietiek sūtīta ziņa pārsūtīta pētījuma vadītājam Kasparam Kovaļenko, kurš vienīgais varot sniegt informāciju.
“Jūsu ziņu pārsūtīju pētījuma vadītājam Kasparam Kovaļenko, kurš vienīgais var sniegt informāciju, bet, iespējams, nav jums vēl atbildējis savu darba pienākumu dēļ. Profesors ir noslogots gan darbā ar studentiem, gan pētījumos,” skaidroja LLU komunikācijas un mārketinga centra vadītājas pienākumu izpildītāja.
Turklāt LLU pārstāve norādīja, ka pētījums ir noslēdzies jau pagājušajā gadā un kolēģi no citiem medijiem jau esot plaši intervējuši L. Kovaļenko, atsūtot arī saites uz lsm.lv un xtv.lv resursiem, kur publicētas šīs intervijas, - vai tiešām ar to vēl nepietiekot?
Tomēr Pietiek izteica vēlmi sazināties ar pētījuma vadītāju, lai precīzi noskaidrotu gan pētījuma rezultātus, gan arī finansējuma izlietojumu. Uz šo lūgumu laipni tika atsūtīta K. Kovaļenko e-pasta adrese. Taču sarakste ar K. Kovaļenko izrādījās vēl neproduktīvāka. “Pašlaik esmu komandējumā. Būšu atpakaļ nākošnedēļ, piektdien. Kādā formātā vēlaties sarunu?” atbilžu sēriju iesāka profesors.
Pietiek pētniekam norādīja, ka vispirms vēlas iepazīties ar pētījuma galarezultātu dokumentu/nodevumu, pētījuma aprakstu un pārskatu par finansējuma izlietojumu. Pēc iepazīšanās ar to visu tad arī tiktu sagatavoti jautājumi.
Šāda nostāja LLU pētnieku neiejūsmināja, un uz šo e-pasta vēstuli K. Kovaļenko neatbildēja vairāk nekā nedēļu. Tikai pēc atgādinājuma vēstules saņemšanas pētījuma vadītājs sniedza atbildi – bet neko no prasītās informācijas.
“Atvainojos, esmu komandējumā un internets diemžēl Dienvidaustrumu valstīs ir praktiski nelietojams. Tā kā mums bija tikai neliela daļa VPP projektā "Multidisciplināra pieeja COVID19 un citu nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā", tad jums jāsazinās ar projekta vadītāju prof. Ugu Dumpi,” – šāda bija K. Kovaļenko jaunā versija.
„Pārlasot iepriekš publicēto rakstu par I.Dūrīti. vēlos norādīt, ka kaķu paraugu iegūšanai un izmeklēšanai bija atvēlēti vien ap 5% no kopējā projekta finansējuma. Atalgojumu šajā pētījuma daļā saņēma vien divas doktorantes, bet gan es, gan doc. A.Vekšins darba pienākumus veicām bez maksas,” tagad skaidroja K. Kovaļenko, piebilstot, ka iegūtie dati pašlaik tiek gatavoti publicēšanai starptautiski recenzējamos zinātniskos žurnālos. Tiklīdz tie būs publicēti, viņš nosūtīšot Pietiek šos rakstus.
Pietiek uz šo atbildi norādīja, ka vēlas iepazīties ne tikai ar pētījuma rezultātiem, bet arī ar skaidrojumu par finansējuma izlietojumu. Diemžēl uz šo norādi profesors pagaidām nav atbildējis.
Pietiek jau vairākkārt ir ziņojis par LLU Veterinārmedicīnas fakultātes profesora un vienlaicīgi Veselības ministrijas (VM) parlamentārā sekretāra Ilmāra Dūrīša („Attīstībai/Par”) lobēto “kaķu pētījumu”.
“Latvijā pirmo reizi inficēšanās ar Covid-19 tika atklāta arī… vienam kaķim, turklāt tas pats jau bija aizvests uz Igauniju,” rakstīja Pietiek lasītājs, paužot neizpratni, vai tiešām vajadzēja 6 mēnešus un 500 000 eiro projektu, lai paņemtu Covid-19 testus 200 kaķiem no patversmes? “Vai daudz ko šaubīties!? Ikvienam no malas bija skaidrs, ka notiek darbības imitācija, nevis zinātnisks pētījums. Lauksaimniecības akadēmija slavena ar šādu darbību imitāciju. Arī pētījums par “biešu un gurķu salātiem” nodokļu maksātājiem izmaksāja “nieka” 500 000 eiro,” ziņoja acīmredzami labi informētais Pietiek lasītājs.
Kā norādīja Pietiek lasītājs, paraugoties atpakaļ uz tā laika notikumiem, esot apbrīnojami, ar kādu nekaunību tika izpļekarēti un izshēmoti valsts finanšu līdzekļi. Piemēram, VM parlamentārā sekretāra I. Dūrīša iniciētie sižeti par kaķu izmeklējumiem noklusējuši būtisku informāciju: neesot saprotams, kāpēc izmeklēti tika 200 kaķi, kas mita dzīvnieku patversmēs. Šādi pat teorētiski nebija iespējams konstatēt cilvēku dzīvībai tik bīstamā vīrusa transmisiju no cilvēka uz dzīvnieku un otrādi. Jo kaķīši taču dzīvo patversmē...
No pētnieku izklāstiem medijos tā arī nebija iegūstami arī dati par ģimenēm, kurās kāds saslimis ar Covid-19 infekciju tieši mājdzīvnieku dēļ. Galu galā, ja reiz pētījumu veica tik lieli gudrinieki, kur iegūstami dati par citiem mājlopiem, piemēram, fermas dzīvniekiem – cūkām, govīm? Vai sešu mēnešu laikā par pusmiljonu eiro tika testēti tikai minētie patversmes kaķi? Acīmredzot šādu datu nemaz nav, un viss, kas saistīts ar pusmiljona eiro „apgūšanu”, ir noslēpts iespējami dziļāk.
Pats I. Dūrītis pagaidām publiski ir paziņojis, ka viņam nekādas īstas saistības ar šo pētījumu nemaz neesot.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
