LLU cenšas neatklāt ziņas par „Dūrīša kaķu Covid-19 pētījuma” izmaksām un rezultātiem
PIETIEK28.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau nedēļām ilgi Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) izvairās sniegt informāciju par bēdīgi slaveno, ar Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Ilmāra Dūrīša (Attīstībai/Par) vārdu publiski saistīto pētījumu, kurā skaidrots, vai cilvēks var inficēties ar Covid-19 no kaķiem. LLU trīs nedēļu laikā nav spējusi ne uzrādīt pētījuma rezultātus, ne atskaites vai skaidrojumu par finansējuma izlietojumu, kas tiek norādīts pusmiljona eiro apmērā.
Pietiek vērsās pie LLU komunikācijas un mārketinga centra vadītājas pienākumu izpildītājas Lanas Janmeres ar lūgumu iepazīties ar pētījuma rezultātiem, kā arī saņemt informāciju par finansējuma izlietojumu.
L. Janmere uz pirmo e-pastu nereaģēja un tikai uz atgādinājumu, ka atbildes joprojām nav saņemtas, atbildēja, ka Pietiek sūtīta ziņa pārsūtīta pētījuma vadītājam Kasparam Kovaļenko, kurš vienīgais varot sniegt informāciju.
“Jūsu ziņu pārsūtīju pētījuma vadītājam Kasparam Kovaļenko, kurš vienīgais var sniegt informāciju, bet, iespējams, nav jums vēl atbildējis savu darba pienākumu dēļ. Profesors ir noslogots gan darbā ar studentiem, gan pētījumos,” skaidroja LLU komunikācijas un mārketinga centra vadītājas pienākumu izpildītāja.
Turklāt LLU pārstāve norādīja, ka pētījums ir noslēdzies jau pagājušajā gadā un kolēģi no citiem medijiem jau esot plaši intervējuši L. Kovaļenko, atsūtot arī saites uz lsm.lv un xtv.lv resursiem, kur publicētas šīs intervijas, - vai tiešām ar to vēl nepietiekot?
Tomēr Pietiek izteica vēlmi sazināties ar pētījuma vadītāju, lai precīzi noskaidrotu gan pētījuma rezultātus, gan arī finansējuma izlietojumu. Uz šo lūgumu laipni tika atsūtīta K. Kovaļenko e-pasta adrese. Taču sarakste ar K. Kovaļenko izrādījās vēl neproduktīvāka. “Pašlaik esmu komandējumā. Būšu atpakaļ nākošnedēļ, piektdien. Kādā formātā vēlaties sarunu?” atbilžu sēriju iesāka profesors.
Pietiek pētniekam norādīja, ka vispirms vēlas iepazīties ar pētījuma galarezultātu dokumentu/nodevumu, pētījuma aprakstu un pārskatu par finansējuma izlietojumu. Pēc iepazīšanās ar to visu tad arī tiktu sagatavoti jautājumi.
Šāda nostāja LLU pētnieku neiejūsmināja, un uz šo e-pasta vēstuli K. Kovaļenko neatbildēja vairāk nekā nedēļu. Tikai pēc atgādinājuma vēstules saņemšanas pētījuma vadītājs sniedza atbildi – bet neko no prasītās informācijas.
“Atvainojos, esmu komandējumā un internets diemžēl Dienvidaustrumu valstīs ir praktiski nelietojams. Tā kā mums bija tikai neliela daļa VPP projektā "Multidisciplināra pieeja COVID19 un citu nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā", tad jums jāsazinās ar projekta vadītāju prof. Ugu Dumpi,” – šāda bija K. Kovaļenko jaunā versija.
„Pārlasot iepriekš publicēto rakstu par I.Dūrīti. vēlos norādīt, ka kaķu paraugu iegūšanai un izmeklēšanai bija atvēlēti vien ap 5% no kopējā projekta finansējuma. Atalgojumu šajā pētījuma daļā saņēma vien divas doktorantes, bet gan es, gan doc. A.Vekšins darba pienākumus veicām bez maksas,” tagad skaidroja K. Kovaļenko, piebilstot, ka iegūtie dati pašlaik tiek gatavoti publicēšanai starptautiski recenzējamos zinātniskos žurnālos. Tiklīdz tie būs publicēti, viņš nosūtīšot Pietiek šos rakstus.
Pietiek uz šo atbildi norādīja, ka vēlas iepazīties ne tikai ar pētījuma rezultātiem, bet arī ar skaidrojumu par finansējuma izlietojumu. Diemžēl uz šo norādi profesors pagaidām nav atbildējis.
Pietiek jau vairākkārt ir ziņojis par LLU Veterinārmedicīnas fakultātes profesora un vienlaicīgi Veselības ministrijas (VM) parlamentārā sekretāra Ilmāra Dūrīša („Attīstībai/Par”) lobēto “kaķu pētījumu”.
“Latvijā pirmo reizi inficēšanās ar Covid-19 tika atklāta arī… vienam kaķim, turklāt tas pats jau bija aizvests uz Igauniju,” rakstīja Pietiek lasītājs, paužot neizpratni, vai tiešām vajadzēja 6 mēnešus un 500 000 eiro projektu, lai paņemtu Covid-19 testus 200 kaķiem no patversmes? “Vai daudz ko šaubīties!? Ikvienam no malas bija skaidrs, ka notiek darbības imitācija, nevis zinātnisks pētījums. Lauksaimniecības akadēmija slavena ar šādu darbību imitāciju. Arī pētījums par “biešu un gurķu salātiem” nodokļu maksātājiem izmaksāja “nieka” 500 000 eiro,” ziņoja acīmredzami labi informētais Pietiek lasītājs.
Kā norādīja Pietiek lasītājs, paraugoties atpakaļ uz tā laika notikumiem, esot apbrīnojami, ar kādu nekaunību tika izpļekarēti un izshēmoti valsts finanšu līdzekļi. Piemēram, VM parlamentārā sekretāra I. Dūrīša iniciētie sižeti par kaķu izmeklējumiem noklusējuši būtisku informāciju: neesot saprotams, kāpēc izmeklēti tika 200 kaķi, kas mita dzīvnieku patversmēs. Šādi pat teorētiski nebija iespējams konstatēt cilvēku dzīvībai tik bīstamā vīrusa transmisiju no cilvēka uz dzīvnieku un otrādi. Jo kaķīši taču dzīvo patversmē...
No pētnieku izklāstiem medijos tā arī nebija iegūstami arī dati par ģimenēm, kurās kāds saslimis ar Covid-19 infekciju tieši mājdzīvnieku dēļ. Galu galā, ja reiz pētījumu veica tik lieli gudrinieki, kur iegūstami dati par citiem mājlopiem, piemēram, fermas dzīvniekiem – cūkām, govīm? Vai sešu mēnešu laikā par pusmiljonu eiro tika testēti tikai minētie patversmes kaķi? Acīmredzot šādu datu nemaz nav, un viss, kas saistīts ar pusmiljona eiro „apgūšanu”, ir noslēpts iespējami dziļāk.
Pats I. Dūrītis pagaidām publiski ir paziņojis, ka viņam nekādas īstas saistības ar šo pētījumu nemaz neesot.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
