Loginova sieva Jūrmalā uzslējusi nelielu pili - vai par vīra izrakstītajām prēmijām?
PIETIEK13.09.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja ticēt Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova amatpersonas deklarācijām, viņš spiests mitināties par 342 latiem + PVN mēnesī no valsts nomātā 257 kvadrātmetru mājiņā Jūrmalā, Juglas ielā 2/4. Taču, kā izrādās, Loginovu ģimene citviet Jūrmalā uzslējusi nelielu pili, taču šis īpašums jau vairākus gadus oficiāli reģistrēts uz viņa sievas Irinas Gorbatikovas-Bondarenko vārda. Kā jau ziņots, KNAB konstatējis, ka dažu gadu laikā Loginovs sev un radiniekiem prēmijās no Rīgas brīvostas pārvaldes līdzekļiem izmaksājis vairāk nekā 232 tūkstošus latu.
Loginova amatpersonas deklarācijā pēdējos gados nekustamo īpašumu ailīte ir patukša – tajā minēta tikai no Valsts nekustamajiem īpašumiem nomātā ēka Juglas ielā, kā arī divi nekustamie īpašumi Mērsraga novadā.
Taču, kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, līdz pat 2007. gada maijam Loginova īpašumā ir bijis arī vairāk nekā pushektāru liels zemesgabals turpat Jūrmalā, tikai Kāpu ielā 77, kopā ar dzīvojamās ēkas jaunbūvi.
Šo zemesgabalu pašā jūras krastā Loginovs 2002. gadā no Jūrmalas pašvaldības (laikā, kad domes priekšsēdētājs bija Dainis Urbanovičs) iegādājies par cenu, ko pati pašvaldība sauc par Valsts zemes dienesta noteiktu tirgus vērtību – 134 tūkstošiem latu vai nepilniem 25 latiem kvadrātmetrā.
Tieši 2007. gadā, kad KNAB veica pārbaudi par notiekošo Rīgas brīvostā, Loginovam radusies vēlme šo īpašumu uzdāvināt savai dzīvesbiedrei Gorbatikovai-Bondarenko, un kopš 2007. gada 15. maija šis īpašums saskaņā ar laulību līgumu ir Gorbatikovas atsevišķa manta.
Līdz ar to Loginova amatpersonas deklarācijā iespaidīgā celtne, kas tagad slejas Kāpu ielā 77 un kuras būvniecības darbi, spriežot pēc ainavas, tikai nupat beigušies, nav atrodama.
Interesanti, ka šķērsieliņai, no kuras var iebraukt oficiālajā Loginova sievas īpašumā, faktiski vienlaikus ar zemesgabala nonākšanu Loginova rokās 2002. gadā ir noorganizēta arī tāda „ekstra” kā ceļazīme „braukt aizliegts”.
Oficiāli šīs ceļazīmes uzstādīšana pamatota ar „Jūrmalas pilsētas domes Būvniecības nodaļas rīkojumu, kurš balstās uz Ceļu satiksmes noteikumiem. Ielas tehniskie parametri - platums 2,5m – neļauj veikt automašīnu apgriešanos braukšanai pretējā virzienā, nepārkāpjot 1997.gada 5.februārī Saeimā pieņemtā „Aizsargjoslu likuma” 36. panta 3.punkta 6.apakšpunktu”.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
