Iesaki rakstu: 
Vēlējos padalīties ar informāciju par kārtējām Leonīda Loginova un Andra Amerika vadītās Rīgas brīvostas pārvaldes (RBP) un Rīgas brīvostas flotes RBF) nelikumībām velkoņu biznesa sakarā, par ko arī Pietiek jau iepriekš vairākkārt rakstījis. Rakstam pievienošu virkni saišu, lai katrs pats var pārliecināties par konkrētajiem faktiem.
Vēsturiski viss bija tā: http://www.kp.gov.lv/lv/aktualitates/89-kp-soda-rigas-brivostas-parvaldi-par-atkartotu-versanos-pret-konkurentu-velkonu-kompaniju-as-pkl-flo Tagad paklusām tiek kārtots kārtējais jaunais izgājiens...
Tas viss sākās ar to, ka Konkurences padome sākotnēji 100% atzina RBP un RBF vainu saistībā ar Konkurences likuma 13.panta pirmās daļā noteiktajiem aizliegumiem, 12.03.2015. nosūtot paziņojuma melnrakstu par lēmuma pieņemšanai nepieciešamo faktu konstatēšanu lietā Nr. 889/13/03.02/7 (melnrakstu), lai puses iepazīstas ar sagatavoto 67 lappušu plašo dokumentu.
Tam, kā no publiskiem avotiem jau zinām, sekoja lēmums - Konkurences padome Rīgas brīvostai uzlika 1,5 milj. EUR sodu http://www.irlv.lv/2015/6/9/rigas-brivostai-1-5-miljonu-sods-par-konkurences-kroplosanu
RBP/RBF panāca sava veida mierizlīgumu ar Konkurences padomi, par ko tika noslēgts Administratīvais līgums - tika samazināts sods un fiksēta noruna pārtraukt RBP/RBF velkoņu operēšanu. Tas aprakstīts šeit: http://www.kp.gov.lv/lv/aktualitates/419-kp-noslegusi-izligumu-ar-rigas-brivostas-parvaldi-lai-tuliteji-noverstu-konkurences-kroplosanu-osta
Neskatoties uz to, RBP/RBF palūdza mēneša pagarinājumu velkoņu darbības pārtraukšanai Rīgas ostā un turpināt ar tiem operēt līdz 31.01.2016.
RBP/RBF arī pieņēma lēmumu nodot trešajai personai velkoņu pakalpojumu sniegšanu, izsludinot atklātu konkursu par turpmākajiem velkoņa pakalpojuma sniedzējiem ar RBP/RBF piederošajiem velkoņiem, nepārdodot tos vai kā citādi risinot darbības pārtraukšanu.
Tikai pirms dažām dienām RBF mājas lapā parādījās jauna sadaļa Tenders, kur sākotnēji ar 20.01.2016. tika izziņots iepirkums, bet vēlāk izziņošanas datums tika izmainīts uz 01.01.2016. Saites ir šeit: http://www.rbflote.lv/lv.html un https://dati.rbflote.lv/iepirkumi/
Tātad faktiskais laiks, lai sagatavotos šāda "apjoma" iepirkumam un pieteiktos, bija trīs darba dienas, nemaz nerunājot par īpaši sagatavotajām prasībām.
Sākotnēji ar iepirkumu saistītie dokumenti bija publiski pieejami, bet pēc tam bija jāsūta pieprasījums par dokumentiem: https://dati.rbflote.lv/iepirkumi/350e3489-b817-490e-bead-fd5552ded4dd/
Aizpildot sadaļu "saņemt dokumentus", tiek atsūtīta saite, kur pieejama ar iepirkumu saistītā informācija, kaut ir aizdomas, ka saite katram pieprasītājam tika ģenerēta individuāli, lai informācijas noplūdes gadījumā varētu noskaidrot, no kurienes ir aizgājusi informācija.
Īpaši zīmīgi, ka kā kontaktpersona bija norādīts Edijs Neilands - cieši saistīts ar brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu: http://www.diena.lv/latvija/zinas/rigas-brivosta-strada-loginova-sieva-masas-dels-un-znots-darbs-atradies-ari-eksministriem-un-vinu-ra-13934937
No tā visa skaidrs ir tas, ka RBP/RBF, visticamākais, turpina savu nelikumību gājienu un turpinās netieši kropļot konkurenci, izdomājot arvien jaunas un jaunas shēmas.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
