Loginovs cieš vēl vienu neveiksmi cīniņā pret „nevēlamajiem” velkoņiem

Kā jau ziņots, pēc tam, kad Andra Amerika vadītā Rīgas Brīvostas valde un Loginova vadītā Brīvostas pārvalde faktiski izmeta no ostas velkoņu uzņēmumu PKL Flote, kas konkurēja ar pašas brīvostas īpašumā esošajiem velkoņiem, kompānijai izdevās strīdā par šiem lēmumiem uzvarēt administratīvajā tiesā.

PKL Flote velkoņu pakalpojumus Rīgas brīvostā līdz pagājušā gada beigām sniedza saskaņā ar noslēgtu līgumu, kuru pagājušā gada novembrī Brīvostas valde nolēma nepagarināt. Šis Rīgas Brīvostas pārvaldes lēmums, kuram nebija minēts pat nekāds formāls pamatojums vai argumenti, bija īpašs ar to, ka jau iepriekš Konkurences padome bija atzinusi līdzīgu pārvaldes lēmumu par nelikumīgu un par to noteikusi pārvaldei iespaidīgus sodus.

Kad ar šā gada 21. jūnija Administratīvās rajona tiesas lēmumu PKL Flote atguva tiesības sniegt velkoņu pakalpojumus Rīgas ostā, jo tiesa uzlika Brīvostas pārvaldei par pienākumu noslēgt pagaidu līgumu ar uzņēmumu par velkoņu pakalpojumu sniegšanu, kamēr lieta tiek izskatīta pēc būtības, Loginovs atrada veidu, kā vismaz atlikt nevēlamā līguma slēgšanu ar viņam un Amerikam nevēlamo uzņēmumu, atsaucoties uz tiesas lēmumu, kurā teikts, ka pagaidu līgums ar PKL Floti „par licencētas komercdarbības veikšanu (velkoņu pakalpojumu sniegšanu) Rīgas brīvostas teritorijā, nepiemērojot brīvās zonas režīmu”, jānoslēdz triju mēnešu laikā – līdz 21. septembrim.

Kā noskaidrojis Pietiek, šajā laikā Brīvostas pārvalde ir izmēģinājusi vēl vienu veidu, kā izvairīties no nepieciešamības atkal ielaist ostā velkoņu uzņēmumu, - tā par Administratīvās rajona tiesas lēmumu vērsusies ar blakussūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Loginova vadītā iestāde mēģinājusi tiesai pierādīt, ka pirmās instances tiesa ir nepareizi traktējusi Rīgas brīvostas likumu, jo patiesībā tiesa vispār nevarot uzlikt par pienākumu Loginovam slēgt publisko tiesību līgumu, - līdz ar to tiesas lēmums par pagaidu noregulējumu, ar kuru Brīvostas pārvaldei vismaz uz laiku jāatļauj PKL Flotei darbība Rīgas ostā, esot nepareizs.

Tāpat Loginova vadītā iestāde norādījusi – tā, „izmetot” PKL Floti no ostas, neesot pieļāvusi „acīmredzamu vienlīdzības principa (diskriminācijas aizlieguma principa) pārkāpumu, jo šādi līgumi netiek slēgti arī ar citām privātām komercsabiedrībām, jo minēto pakalpojumu nodrošina pati Rīgas brīvostas pārvalde”.

Tomēr arī šis mēģinājums nav izdevies – Administratīvā apgabaltiesa kā nepamatotus noraidījusi visus Rīgas Brīvostas pārvaldes argumentus un tās blakussūdzību pilnībā noraidījusi. Līdz ar to Loginova izredzes līdz 21. septembrim atrast vēl kādus juridiskus argumentus velkoņu uzņēmuma neielaišanai ostā sāk izskatīties aizvien niecīgākas.

Iepriekš PKL Flotes direktors Valērijs Ignatovs konflikta cēloņus Pietiek skaidroja šādi: „Mūs nemīl Loginovs, jo mēs apstrīdam savas tiesības uz biznesu, jo mēs tiesājamies. Un, cik mums ar ostu ir ierosinātas prāvas, tās diezgan veiksmīgi virzās. Mēs vairākas lietas esam uzvarējuši. Kad mēs masu informācijas līdzekļiem, mūsu aģentiem, mūsu klientiem sakām, ka esam uzvarējuši kārtējo lietu, mums saka, ka mums to nepiedos, mūs beigās iznīcinās.

Pirmais mēģinājums bija pirms pusgada, kad osta atsūtīja vēstuli, ka mūsu līgums tiek pārtraukts ar 1. jūniju. Tad juristi viņiem bija apskaidrojuši, ka Konkurences padome to neatbalstīs, labāk lai pagaida pusgadu, tad licence beigsies, bet līgumu pagarināt piespiest neviens nevar. Pēc tam atsūtīja vēl vienu vēstuli, kurā minēts, ka tā vēstule, kurā minēts, ka licence tiek atsaukta, tiek atcelta. Un mēs pirms pusgada pieņēmām, ka šāda situācija varētu rasties, ka licenci nepagarinās...”

Saskaņā ar firmas.lv datiem a/s PKL Flote līdzīgās daļās pieder SIA PKL Holding un SIA Ostas flote (kaut precīzs akcionāru saraksts Uzņēmumu reģistrā nav noskaidrojams). Pirmajā no šiem uzņēmumiem 71,5% pieder Igaunijas a/s PKL, bet 28,5% - SIA SM Group, kuras īpašnieki ir četras mazpazīstamas fiziskās personas no Latvijas un tā pati igauņu a/s PKL. Savukārt Ostas flotē divi lielākie īpašnieki ar kopumā 97% kapitāldaļu ir Ventspils tranzītkaros iesaistītās ārzonas kompānijas Beleggingsmaatschappij Geit B.V. un Beleggingsmaatschappij Geit II B.V.

Kā jau ziņots, aizvadītajā nedēļā Rīgas Brīvostas pārvalde paziņoja par vēl viena velkoņa iegādi. „Konkurss”, par kura norisi Pietiek jau vērsies KNAB un Ģenerālprokuratūrā, tika rīkots tā, ka uzvarētājs bija zināms jau pirms konkursa oficiālā noslēguma.

Pietiek šodien pilnībā publicē Administratīvās apgabaltiesas lēmumu, ar kuru noraidīta Rīgas Brīvostas pārvaldes blakussūdzība.

Novērtē šo rakstu: