Lojalitātes punkti: alkatīgās amatpersonas tikušas cauri ar KNAB aizrādījumiem
Lato Lapsa15.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) fiksējis vairākas valsts amatpersonas, kuras par valsts apmaksātajiem dienesta komandējumiem saņēmušas aviokompānijas lojalitātes programmas punktus un pēc tam tos izmantojušas privātu lidojumu apmaksāšanai, taču aprobežojies ar mutvārdu aizrādījumiem, - šāds ir rezultāts vairāk nekā gadu ilgušai pārbaudei, kas tika sākta saistībā ar pagājušā gada aprīlī Dienas publikācijā aprakstītiem faktiem.
„Krāj pins punktus un iegūsti bezmaksas aviobiļetes! airBaltic Club valūta joprojām ir pins. Krāj pins punktus, lai apmainītu tos pret bezmaksas lidojumiem, nododamo bagāžu vai airBaltic dāvanu kartēm,” – tā savus lojalitātes punktus pērn reklamēja pašmāju aviokompānija airBaltic.
Aviokompāniju lojalitātes programmu punkti daudzām Latvijas valsts amatpersonām, kas regulāri dodas ārvalstu komandējumos, bija kļuvuši par patīkamu, turklāt neviena neuzskaitītu piedevu pārējam atalgojumam, - faktiski uz valsts rēķina ierēdņi un politiķi guva iespēju iegādāties privātus lidojumus un citus labumus sev un ģimenes locekļiem.
Citviet Eiropā attieksme pret šādas iespējas izmantošanu ir stingrāka. Pirms vairākiem gadiem Vācijā atklājās, ka augstas valsts amatpersonas savus „nopelnītos” lojalitātes punktus ir izmantojušas personiskām vajadzībām.
Viņu vidū bija Berlīnes ekonomikas ministrs Gregors Gisi, kurš bija izlietojis valsts komandējumos iegūtos lojalitātes punktus, lai iegādātos aviobiļetes sev tuviem cilvēkiem. G. Gisi bija spiests atzīt vainu un aiziet no amata, par to pašu tika apsūdzēti vēl vairāki parlamenta deputāti un citas amatpersonas.
Gandrīz visās Latvijas valsts iestādēs līdz pat pagājušajam gadam valdīja neformāls viedoklis – dienesta komandējumos iegūtie lojalitātes punkti ir attiecīgo ierēdņu personiskā manta un papildu labums, par ko iestādes vadībai nav nekādas intereses.
Netieši apliecinot neoficiālo informāciju, ka arī Elitas Krūmiņas vadītajā Valsts kontrolē par dienesta braucieniem saņemtie lojalitātes punkti tiek uzskatīti par personisku mantu, pat šī iestāde skaidroja – tā revīzijās nekad neesot vērtējusi jautājumu saistībā ar aviokompāniju lojalitātes punktu piešķiršanu un izmantošanu publiskajā sektorā un šādu revīziju arī neplānojot.
Vēl vairāk, Valsts kontrole būtībā apliecināja – ir reizes, kad šī citkārt asā un principiālā iestāde var būt ļoti nevarīga. „Dati par piešķirtajiem lojalitātes punktiem ir fizisko personu un aviokompāniju rīcībā un šāda informācija Valsts kontroles pārbaudēm nav pieejama,” E. Krūmiņas viedokli izklāsta iestādes preses pārstāve. Turklāt dažādām aviokompānijām esot „atšķirīga politika lojalitātes punktu piešķiršanā”
Taču nu situācijai būs jāmainās, - jau pagājušā gada pavasarī KNAB sāka pārbaudi saistībā ar tam iesniegumā norādītiem faktiem par virkni ministriju, kurās to apmaksātos lidojumos konkrētu personu iegūtie lojalitātes punkti netiek uzskaitīti un gadiem ilgi ir bijuši brīvi izmantojami konkrēto lidojumos devušos ierēdņu un politiķi personiskajām vajadzībām.
Nu šī pārbaude ir beigusies, un KNAB ir konstatējis, ka Finanšu ministrija jau 2016. gadā, veicot valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu, Ministru kabinetā ierosinājusi jebkādus punktus, ko amatpersonas, izmantojot lojalitātes kartes dienesta braucienos, uzkrāj savos privātajos kontos, izmantot dienesta braucienu apmaksai iestādes ietvaros.
Taču ierosinājums netika ņemts vērā, un pašreizējo normatīvo aktu situāciju KNAB raksturo šādi: „Šobrīd no katras valsts amatpersonas godaprāta un ētikas ir atkarīgs, vai valsts amatpersona, dodoties darba komandējumā, krāj sev kā privātpersonai lojalitātes punktus un tos izmanto kā privātpersona.”
Izvērtējot vairāk nekā gadu ilgušās pārbaudes gaitā iegūto informāciju, KNAB identificējis vairākas valsts amatpersonas, kuras ar airBaltic piešķirtu VIP statusa karti sakrājušas punktus arī par dienesta lidojumiem un „iegādājās aviobiļetes privātiem lidojumiem - iegādājās vienu (vienvirziena) vai divus (turp-atpakaļ) lidojumus”.
Šajā rīcībā KNAB saskatījis likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” valsts amatpersonām noteikto speciālo dāvanu pieņemšanas ierobežojumu pārkāpumu pazīmes un sācis vairākas administratīvo pārkāpumu lietvedības.
Tomēr nekādus reālus sodus alkatīgās amatpersonas nav saņēmušas, jo KNAB beigu beigās atzinis „minētos administratīvos pārkāpumus par maznozīmīgiem, izsakot valsts amatpersonām mutvārdu aizrādījumus”. Gaidāms, ka tuvākajā laikā, kad šie lēmumi stāsies spēkā, KNAB interneta mājaslapā šīs amatpersonas tiks identificētas.
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
