Iesaki rakstu: 
Ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) noliedz, ka pirms konkursa vai tā laikā ticies ar Jaunā laika atbalstītāju, uzņēmēju Valdi Lokenbahu, mudinot viņu pieteikties Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja amatam. Ministra atbilde Pietiek bija īsa: „Nē.” Pats Lokenbahs atzīst, ka abi tikušies gan, bet – jau pēc tam, kad viņš iesniedzis dokumentus dalībai konkursā.
Neoficiāli kāda ar konkursu saistīta amatpersona Pietiek apstiprināja, ka Lokenbahs pirms tam ticis personiski uzrunāts. Lai gan oficiālās amatpersonas to noliedz, noprotams, ka viņam dotas zināmas garantijas, ka, piesakoties konkursā, viņš tiks atzīts par labāko pretendentu un virzīts apstiprināšanai. „Noteiktiem amatiem ir nepieciešami noteikta kalibra cilvēki,” pamatojot šādu taktiku, Pietiek uzsvēra ar SPRK padomes pretendentu atlasi saistīta amatpersona.
Tomēr, tas liek uzdot jautājumu par to, cik godīgs šāds konkurss bijis pret citiem pretendentiem. Turklāt, zinot par šādu „uzrunāšanas” praksi, iespējams, ar partiju cilvēkiem korporatīvām saitēm nesaistītie šādos konkursos nemaz nepiesakās, zinot, ka uzvarēs politiski uzrunātie. Jau nedēļu pirms pretendentu pieteikšanās termiņa beigām EM vadības gaiteņos runāja, ka nekādi jēdzīgi pretendenti uz SPRK nepieteiksies. Atsijāto pretendentu vārdi nav zināmi, bet Pietiek teikts, ka tie nav bijuši spēcīgi kandidāti un Lokenbahs tiešām bijis labākais. Viens no zināmajiem – jau esošais SPRK padomes loceklis Gints Zeltiņš, kurš tiks virzīts atkārtotai apstiprināšanai padomē.
„Par tādu algu, kas tur ir, cilvēki, kas teorētiski varētu pretendēt, nepiesakās. Mēs rīkojām konkursu cerībā, ka kāds atradīsies,” atzīst Kampars. Saskaņā ar SPRK mājaslapā publicēto informāciju, pašreizējam regulatora padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājam Ivaram Zariņam 2010. gada decembrī aprēķināta 1242 latu alga, bet padomes locekļiem ir aptuveni 1000 latu algas. Lokenbahs, kurš daudzus gadus veiksmīgi darbojies IT biznesā, ir turīgs cilvēks un atzīst, ka nezina, cik lielu algu saņems, ja tiks apstiprināts amatā. No Pietiek uzzinājis atalgojuma lielumu, viņš sāk smieties un izsaucas: „Nu, labi, tā arī ir alga!”
Saskaņā ar likumu „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” regulatora priekšsēdētāju un padomes locekļus amatā uz pieciem gadiem ieceļ Saeima, pirms tam par to lemj Ministru kabinets, kas pretendentus izraugās konkursā.
Ekonomikas ministra virzītais kandidāts SPRK padomes priekšsēdētāja amatam Valdis Lokenbahs atbild uz Pietiek jautājumiem
Jūsu kalibra cilvēki parasti neizlasa sludinājumu un neizlemj tā pēkšņi pieteikties konkursā. Vai pirms tam ar jums kāds tikās un mudināja to darīt? Kampara kungs, piemēram? Tikāties?
Jā. Nu, es nevaru teikt, ka es netikos.
Par konkursu arī runājāt?
Pāris vārdus, jā. Viņš bija informēts, ka es iesniedzu papīrus, pajautāja, kāda man sajūta. Es Ekonomikas ministrijā tiešām daudzus pazīstu, bet neviens mani nepierunāja pieteikties konkursam.
Arī Edgars Jaunups nē?
Mēs saskrējāmies kaut kādā pasākumā, bet par to nerunājām.
Regulatoram būs jālemj, vai piekrist Latvenergo plāniem celt elektroenerģijas tarifu, par ko izcēlusies protestu vētra un tiek kritizēts arī Kampars. Jūs redzat tās tarifu reklāmas televīzijā, jums kā ekonomiski domājošam cilvēkam tas šķiet pamatoti? Ja vadīsiet regulatoru un lēmums vēl nebūs pieņemts, jūs atbalstīsiet tarifu celšanu?
Es neesmu īsti pārliecināts, jo neesmu līdz galam informēts. Viena lieta ir publiska informācija, otra lieta ir ekonomiski pamatota informācija, tāpēc es simtprocentīgi nevaru pateikt. Mana pārliecība ir, ka tarifiem jābūt ekonomiski pamatotiem un katram jānodarbojas ar savu lietu. Es neesmu dzirdējis, ka ir tāda valsts „Latvenergo”, kur viena šīs valsts funkcija ir palīdzība nabagiem. Es neesmu to dzirdējis. Priekš tam taču ir pašvaldības, priekš tam taču ir Labklājības ministrija, kāpēc regulatoram tas ir jārisina? Mums ir skaidri jāpasaka – lai šai nozarē strādātu uzņēmums, ir jābūt modelim, ka, teiksim, divus santīmus tarifā iekļauj klāt, pēc tam no peļņas daļas novirza visiem tiem veciem, slimiem, nevarīgiem cilvēkiem, kuriem vajadzīgs sabiedrības pabalsts. Tas ir reāls mehānisms, ļoti caurspīdīga sistēma.
Ir aplēses, ka jaunie Latvenergo tarifi sitīs pa vidusslāni.
Un kā tad ir ar tiem 500 kWh taloniem, kurus dod Latvenergo? [Latvenergo kopš 2009. gada īsteno programmu, saskaņā ar kuru mazturīgās un trūcīgās ģimenes var saņemt 500 kWh vērtu dāvinājumu]. Ok, paceļam tarifus, iegūstam naudu, viena daļa aiziet peļņā, vienu daļu nošķiram un pasakām, ka tas ir atbalsts tiem cilvēkiem, kuriem nepieciešama kompensācija, lai viņi varētu saņemt šo pakalpojumu. Ir ļoti rūpīgi jāskatās – ja tas ir pamatoti, tad tas būtu neprāts pateikt: nē, vecīši, lai stāv tie stabi, tas štrunts, ka tie ir sapuvuši, nelikt tarifus un pieļaut, ka sagrūst elektrības stabi – tas ir lielākais vājprāts, ko varētu izdarīt. Nu, kāpēc mums pēkšņi sākās tāds troksnis par parādiem, ka tos iekļaus tarifos? Tad nevajag kļaut tarifos! Izdarīsim tā, lai Rīgas siltums nobankrotē un Rīga vairs nebūs jāsilda. Mēs nevaram atsevišķas nozares nolaist trubā, tās izēdot.
Jums šķiet pareiza pašreizējā valsts politika tā dēvētās zaļās enerģijas jomā? Šobrīd mehānisms ir ar kvotu sistēmu, ar garantēto iepirkumu, ja runājam par vēja parkiem, piemēram, kad izmaksas tiek iekļautas tarifā un par to maksā gala patērētājs. Jūs apzināties, ka var nākties saskarties ar politisko un ekonomisko interešu sadursmēm?
Jā, nu te varbūt patiešām ir diezgan nopietnas politiskas spēles, lai izdzītu cauri, lai lobētu. Jautājums, cik tas ir procentuāli – ja šī kafija maksā Ls 1,24 un man uzliks cenu Ls 1,25, diez vai es to ieraudzīšu. Zaļās enerģijas finansēšanas forma patlaban ir jocīga, bet tā ir pietiekami maza, lai nopietni ietekmētu ekonomiskos procesus. Tā ir liela indivīdam, bet tas ir cits, jo tad mēs nonākam pie jautājuma: cik tu pelni. Es gribu iet prom no tā jautājuma, kurš to ir uztaisījis. Tikmēr, kamēr tas neveido būtisku sastāvdaļu no mūsu tarifiem, es to neuzskatu par kriminālu lietu, bet, ja tas veido būtisku sastāvdaļu, tad ir, atvainojiet, Latvijas tautsaimniecības izēšana, un to nevar pieļaut nekādā veidā.
Jūs uzsverat, ka esat piedalījies konkursā, tātad neesat politiski virzīts uz regulatora vadītāja vietu. Tomēr jūs esat stāvējis pie Jaunā laika pirmsākumiem un neapšaubāmi esat saistīts ar šo partiju. Pieņemsim situāciju, ka ir priekšvēlēšanu laiks, regulatoram ir jāpieņem lēmums par ļoti nepopulāru lietu, kāda tarifu celšana, bet politiķi jums saka: Valdi, varbūt tagad, pirms vēlēšanām, labāk nē, atliec, nekaitināsim vēlētājus!
Tauta ir viens liels ekonomikas elements un, kad tauta dusmojas... To jau parādīja Ēģipte, kur miljardi dienā zūd tikai dēļ tā, ka tauta trako...
Tad ko – muļķot tautu, nogaidīt, ļaut tautai aiziet pie vēlēšanu urnām un tikai tad, kad biļeteni saskaitīti, pacelt tarifus?
Tas ir labs jautājums! Es cenšos pateikt, ka katrs no elementiem ekonomikā sastāda visu ekonomisko kopumu, un es nevaru tā vienkārši pateikt - ja nav īstais brīdis, kad jātaisa izmaiņas, tad, lūk, izmaiņas taisīt nav pareizi. Es neesmu domājis par politisku izdevīgumu. Nedomāju, ka tas ir noteicošais faktors. Neskatīšos uz to, kurai partijai tas ir izdevīgi, es skatīšos, vai tas tautsaimniecībai ir vajadzīgs.
Seko mums 
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
Vakar Martins Gauss LTV formulēja divas lietas. Pirmā, ka ar lidojumiem no Rīgas kompāniju uzturēt nevar. Mūsu vizināšanu. Tas ir tas, ko saku gadiem. Nekad nav bijusi šāda iespēja, perspektīva - tikai subsidēšana. Tā gadiem ilgā runa par peļņu, naudas atpelnīšanu vienmēr ir bijusi tikai meli. Guntars garantē.
Tautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar būt nākotnes. Ne labas, ne sliktas. Vispār nekādas.
Daudzas lietas cilvēks ir izdomājis, lai ar tām cīnītos. Piemēram, noteicis darba laiku, darba dienu skaitu, atalgojumu – arī to, ka daži vienmēr būs tādi kā priekšnieki vai galvenie, kas izrīkos, bet citi ies par viņiem balsot un – aiz muguras aprunās. Tieši tāpat, kā tas ir iekārtots, tieši tāpat to visu var pārkārtot, uzlabot, mainīt. Kas tam ir vajadzīgs? Cilvēki un audzināšana.
