Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Londonas šķīrējtiesā, kurā Latvijas Starptautiskās lidostas Rīga personā zaudējusi procesā pret aviokompāniju Ryanair par to, kam jāsedz maksa par dārgajiem aeronavigācijas pakalpojumiem un pasažieru maksātā lidostas drošības nodeva, uzpeldējušas detaļas, kas atklāj valstij neizdevīgā līguma tapšanas apstākļus, Aināra Šlesera patieso lomu tajā un attiecības starp politiķi, Ryanair vadību un valsts kapitālsabiedrības Starptautiskā lidosta Rīga. Šķīrējtiesas procesā arī uzpeldējusi elektroniskā sarakste starp Šleseru, Ryanair un lidostas vadību.

Tieši Šlesers bijis tas, kurš Ryanair izteicis piedāvājumu par vienotās maksas ietveršanu līgumā, liecina vairāki lietas materiālos atrodamie epasti, ar kuriem Šlesers un Ryanair vadība apmainījušies no 2003. gada vasaras, līdz 2004. gada pavasarim.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs vēlāk bez sekmēm izmeklēja valstij neizdevīgā līguma noslēgšanas apstākļus un Šlesera lomu tajā. Šlesera pozīcija vienmēr bijusi, ka līgums, lai arī garantēja zemas apkalpošanas izmaksas Ryanair reisiem lidostā Rīga, patiesībā nesa ieguvumus Latvijas ekonomikai, palielinot pasažieru plūsmu un attīstot tūrismu.

Balstoties gan bijušo un esošo amatpersonu liecībās, gan iepriekš nepubliskotos epastos starp tālaika satiksmes ministra Šlesera politisko biroju, Īrijas zemo cenu lidsabiedrības Ryanair un lidostu, Latvijas puses advokāti šķīrējtiesā uzstājuši, ka lidostas valde pretojusies līguma ar Ryanair parakstīšanai, jo tas novestu pie zaudējumiem.

Šķīrējtiesa tam principā piekritusi, secinot, ka tieši Šlesers, nevis lidostas vadība bija dzinējspēks aiz līguma noslēgšanas. Tomēr tas nav ietekmējis šķīrējtiesas lēmumu, ka līgums ir spēkā un tas interpretējams par labu Ryanair.

Lidostas pozīcija šķīrējtiesā bijusi, ka personiski "Šlesers vadījis sarunas par līguma nosacījumiem un licis lidostai to parakstīt". Tā kā Satiksmes ministrija ir lidostas valstij piederošo kapitāldaļu turētāja, tai gan juridiski, gan praktiski bijusi izšķiroša ietekme uz lidostu, lai tā pieņemtu nosacījumus, par kuriem vienojās Ryanair un Šlesers. Lidostas vadībai 2004. gadā nav bijis citu izvēles iespēju kā vienīgi izpildīt Satiksmes ministrijas kā kapitāldaļu turētāja rīkojumus.

Andis Damlics, kurš gan šobrīd, gan 2004. gadā, laikā, kad tika sagatavots un parakstīts līgums ar Ryanair, bija lidostas valdes loceklis, Londonas šķīrējtiesā liecinājis, ka Šlesers bijis tieši iesaistīts sarunās ar Ryanair un lidostas vadība pretojusies vairākiem nosacījumiem.

2004. gada avasarī vai agrā vasarā no satiksmes ministra Šlesera biroja lidostai nosūtīts Ryanair sagatavots līguma projekts, dodot politisku uzdevumu lidostai to parakstīt. Pēc līguma projekta saņemšanas notikusi sanāksme, kurā piedalījies Šlesers, lidostas vadība un Ryanair administratīvais direktors Davids O`Braiens, un tajā panākta vienošanās par vairākiem grozījumiem līguma nosacījumos. Tomēr, kad pēc šīs abu līgumslēdzēju pušu un SM politiskās vadības tikšanās lidosta saņēmusi jauno līguma projektu, izrādījies, ka tajā nav ietverts neviens no šiem grozījumiem un jaunais līgums ne ar ko nav atšķīries no sākotnējā.

Tieši Šlesers bijis tas, kurš Ryanair izteicis piedāvājumu par vienotās maksas ietveršanu līgumā, liecina lietas materiālos atrodamie vairāki epasti, ar kuriem Šlesers un Ryanair vadība apmainījušies no 2003. gada vasaras, līdz 2004. gada pavasarim.

2003. gada 27. jūnijā Ryanair tālaika komercdirektors Konans Henrijs raksta Šleseram, paužot apmierinātību ar neseno tikšanos Dublinā un paužot ieinteresētību Ryanair lidojumos uz Rīgu, tomēr, pirms projekts varētu virzīties uz priekšu, pieprasījis rakstisku piekrišanu Ryanair izvirzītajiem komercnosacījumiem, kas pievienoti vēstulē. Tam seko tikšanās ar Šleseru 2003. gada 7. novembrī, lai pārrunātu gala vienošanos par lidojumu maršrutiem, datumiem un maksām.

Šīm vairāku mēnešu sarunām un sarakstei seko izšķiroša tikšanās starp Ryanair vadību un Šleseru 2004. gada 23. aprīlī Rīgā. Pēc tās Ryanair administratīvais direktors Deivids O`Braiens raksta Šleseram, ka Ryanair piekrīt "viņa piedāvājumam par vienu kopējo "all-inclusive" maksu – 4,5 eiro par izlidojošo pasažieri". Drīz vien 2004. gada 14. maijā Šlesers nosūta Ryanair piedāvājuma projektu ar lidostas maksām, bet vēlākā vēstulē pauž vēlmi, lai Rīga kļūtu par Ryanair bāzes lidostu, ja lidsabiedrība garantē 500 000 pasažieru gadā.

Šķīrējtiesas procesā figurē epasta sarakste starp lidostas valdes locekli Damlicu un Ryanair menedžeri Deividu Ašeru, kas notikusi laikā no 2004. gada 9. līdz 15. jūlijam. Sarakstē lidosta pauž bažas, ka līguma projektā iekļauti arī aeronavigācijas pakalpojumi termināļu zonā. Tas sadusmo Ryanair, un 22. aprīlī tās pārstāvis Ašers raksta lidostas vadībai, epasta vēstules saņēmējiem pievienojot arī ministra Šlesera epasta adresi un norādot, ka "pēdējais Ryanair nosūtītais dokuments pilnībā neatspoguļo vienošanos, kāda panākta 7. jūlijā tiekoties Šlesera birojā".

Tieši aeronavigācijas pakalpojumu izmaksu iekļaušana kopējā cenā, ko Ryanair maksā lidostai, ir galvenais šķīrējtiesas procesa strīdus ābols un lidsabiedrības parāds par tiem veido lidostas iespējamos zaudējumus vismaz 2 miljonu eiro apmērā. No šķīrējtiesas procesā uzpeldējušajiem dokumentālajiem pierādījumiem izriet, ka šo izmaksu iekļaušana kopējā maksā panākta politiski ar Šlesera iejaukšanos, lidostas vadībai tam pretojoties.

Londonas šķīrējtiesa secinājusi, ka Šlesera iesaiste līguma nosacījumu apspriešanā un lidostas vadības pretošanās tiem parāda, ka Satiksmes ministrijas vadība bijusi "vairāk kā tikai vērotājs". Ir pietiekami pierādījumi, ka Šlesers sarunās kā minimums spēlēja ļoti aktīvu lomu, secina tiesa.

Ryanair menedžments tiesā centies atspēkot lidostas pozīciju, ka tā līgumu nav parakstījusi pēc savas brīvas gribas. Ryanair pārstāvji centušies mazināt iespaidu par Šlesera ietekmi uz līgumu – ministra aktīvā iesaistīšanās tikai atspoguļojusi politiķu kopējo vēlmi tikt asociētiem ar šo nozīmīgo biznesa vienošanos, lai no tā sev gūtu politiskus punktus. Lidostas pozīcija tiesā turpretī bijusi, ka Šlesers vadījis tās lēmumus un viņa loma līguma noslēgšanā nav bijusi tikai koordinējoša.

Satiksmes ministra Šlesera politiskais birojs koordinējis arī līguma grozījumus 2007. gada rudenī. Šķīrējtiesas lietā atrodams 2007. gada 30. novembra epasts, ko Šlesera tālaika ārštata padomniece Natālija Džeina Maršāne rakstījusi Ryanair izpilddirektora vietniekam Maiklam Koulijam, piedāvājot izmaiņas samaksas struktūrā, kas noveda pie līguma grozījumiem. Tādējādi 2007. gada 10. decembrī attiecībā pret citām lidsabiedrībām jau tā netaisnīgais līgums tika izgrozīts vēl vairāk par labu Ryanair nu jau nosakot, ka lidostai jāsedz starpība, ja faktiskās Ryanair apkalpošanas izmaksas pārsniedz jau tā zemo 4,5 eiro maksu par pasažieri. 2007. gada novembris – decembris bija politiski nestabils, Aigara Kalvīša valdība, kurā Šlesers atkal bija satiksmes ministrs, faktiski jau bija kritusi un, lai gan Šleseram izdevās palikt amatā arī nākamajā – Ivara Godmaņa valdībā, brīdī, kad tika gatavoti Ryanair līguma grozījumi, pastāvēja riski, ka politiskā pēctecība Satiksmes ministrijā netiks ievērota.

Maršāne bija tālaika Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Jāņa Maršāna sieva. Vēlāk Šlesers savu ārštata padomnieci iekārtoja darbā lidostā Rīga jau kā sava partijas biedra, tolaik lidostas valdes priekšsēdētāja Krišjāņa Petera padomnieci mārketinga jautājumos. Maršāns, kurš jau sen pametis amatus valsts pārvaldē, savukārt vēl aizvien tiek uzskatīts par menedžeri, kas vada atsevišķus ar Šlesera interesēm saistītus biznesus.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

FotoJūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika patriekts no partijas, jo sāka nesankcionētu nomelnošanas kampaņu pret oranžajiem Tautas partijas kolēģiem, pēdējā laikā uzstājīgi, nu jau gandrīz populistiskā manierē postulē nepieciešamību aizliegt tirgot alkoholu un tabakas izstrādājumus Rīgā šā gada vasarā gaidāmo bērnu dziesmu un deju svētku laikā.
Lasīt visu...

12

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

FotoŅemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu pārsteigumu, kuru klusībā īstenoja labklājības ministre Ramona Petraviča un kuram plašāka sabiedrība nepievērsa uzmanību.
Lasīt visu...

21

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

FotoTeikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt zaļo zonu, nevis Valsts drošības dienesta kompleksu, kura būvniecība nozīmētu arī koku izciršanu. Mana pārliecība ir, ka šī jautājuma apspriešanu ir pilnībā jārestartē - pašreizējie plāni jāaptur, un diskusija jāsāk no nulles.
Lasīt visu...

21

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

FotoVācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu, britu flote bloķēja piegādes no ārzemēm, un stratēģiski svarīgu izejvielu imports nokrita līdz kritiskam līmenim. Glābiņš atnāca no Maskavas.
Lasīt visu...

21

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

FotoNevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies, ka sapioseksuālis ir indivīds, kuru seksuāli piesaista un uzbudina cita cilvēka inteliģence un prāts.
Lasīt visu...

21

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

FotoAutortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini tiek piedēvētas J.Gebelsam, kaut patiesībā to uzrakstīja Hitlers, runājot par ebreju un marksistu lomu Vācijas sagrāvē Pirmā pasaules karā. Neskatoties uz to, trešā reiha propagandas ministrs savā darbībā konsekventi pieturējās pie šīs “gudrības”, un izskatās, ka Vladimirs Putins, pievērsdamies Otrā pasaules kara tēmai, ir ņēmis piemēru no minētajām personām.
Lasīt visu...

3

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

FotoAtbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam Rīgā, Brīvības gatvē 207 ir plānota Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvniecība, kas tiks sākta jau šogad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...

Foto

Šakāļi

Tā iegājies, ka vieni zvēri mums simbolizē drosmi un cēlumu, bet citi - gļēvumu un zemiskumu. Tā, piemēram, lauvu mēs dēvējam pat par zvēru karali,...

Foto

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

Latvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo...

Foto

Intelektuālā atombumba

Cilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku...

Foto

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

Pēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu...

Foto

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

Ģeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras...

Foto

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei,...

Foto

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

Nevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem...

Foto

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža...

Foto

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā...

Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...