Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas tiesas apelācijas spriedums liecina par pašreizējā "Latvijas dzelzceļa" vadītāja "augstajiem" biznesa un reputācijas standartiem.

Jāatzīmē, ka satiksmes ministrs Tālis Linkaits 7.maijā izteicis neuzticību pašreizējai "Latvijas dzelzceļa" valdei, kuras priekšgalā atrodas Edvīns Bērziņš, jo "pastāv aizdomas par korupciju un shēmošanu" valsts akciju sabiedrībā.

Valsts AS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš jau iepriekšējā darbavietā AS "Latvijas kuģniecība" neizcēlās ar labu reputāciju un darbību, kas atbilst augstiem OECD labas pārvaldības standartiem.

Jāpiebilst, ka Bērziņš par "Latvija dzelzceļa" vadītāju tika iecelts laikā, kad satiksmes ministra amatā atradās Zaļo un zemnieku savienības pārstāvošais un Aivaram Lembergam pietuvinātais Uldis Augulis.

Atgādinām Londonas tiesas lēmumu, kurā Edvīns Bērziņš atzīts par vainīgu nelikumīgās darbībās.

Lietas galvenie notikumi risinājušies, kad Edvīns Bērziņš bija "Latvijas kuģniecības" juridiskās nodaļas vadītājs.

Kad 2010.gada decembrī notika izmaiņas “Latvijas kuģniecībā” un kontroli pār “Latmar” pārņēma “Vitol Group”, atklājās krāpšanas shēma – izmantojot viltus konsultācijas līgumus ar ārzemju firmām, no “Latmar” izkrāpti aptuveni pieci miljoni ASV dolāru.

Libērijā reģistrētā "Latvijas kuģniecības" meitaskompānija "Latmar" 2007.gadā noslēdza līgumus ar kuģu būvētaju "Hyundai Mipo" Korejā, uzticot tai četru tankkuģu būvi. Finanšu krīzes iespaidā 2008.gada rudenī "Latmar" centās šos līgumus grozīt, divu tankkuģu vietā pasūtot cita tipa kuģus.

Vienošanās panākta, un tika noslēgti jauni līgumi.

"Latvijas kuģniecības" amatpersonas noslēdza konsultāciju līgumus ar divām firmām – Anglijas uzņēmumu "Media Focus", kam pārskaitīti kopumā 420 000 eiro, un Austrijas uzņēmumu "Arindal Beteiligungsverwaltungs GMBH", kam vairākos maksājumos samaksāti kopumā 4,8 miljoni ASV dolāru.

"Latmar" apgalvo, ka šīs firmas konsultācijas par kuģu būvi nav sniegušas, par to tiesā liecina arī finanšu konsultants no Maskavas un Korejas kuģu brokeri, kuri sarunās piedalījušies.

"Media Focus" konti arī neuzrāda nekādu ekonomisko aktivitāti, un tajā nestrādā cilvēki, kuri varētu konsultēt kuģu būves jautājumos. Uzņēmuma gada pārskati par 2009. un 2010.gadu rāda līdzekļus divu britu mārciņu apmērā.

Drīz pēc šī atklājuma Bērziņš, kurš bijis atbildīgs par viltus līgumu noformēšanu, ar saviem līdzgaitniekiem tika atlaisti no darba “Latvijas kuģniecībā”.

Pēc “Latmar” vēršanās Londonas tiesā pret pašreizējo "Latvijas dzelzceļa" prezidentu Edvīnu Bērziņu un tiesas sprieduma arī Jūrmalas tiesa nolēma atzīt spriedumu un lika Bērziņam atmaksāt “Latmar” ārzemju tiesāšanās izdevumus 145 000 mārciņu apmērā.

Par spīti Bērziņa izteikumiem, ka ministra Linkaita rīcība, izsakot viņam neuzticību, ir nepamatota, šāda vēsture mudina domāt, ka "Latvijas dzelzceļa" valde būtu jānomaina.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

71
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...