Ļoti, ļoti nopietns noziedznieka Lapsas paskaidrojums policijai par Latvijas TV propagandona goda laupīšanu
PIETIEK13.02.2025.
Komentāri (32)
Iesaki rakstu: 
Vai tiešām „sabiedriskās” Latvijas Televīzijas propagandonam Matīsam Arnicānam (attēlā) kā tādai žirafei tikai pēc trim mēnešiem pielēca, ka viņam izteikts aicinājums „smirdīgā prostitūta, ej dirst!” ir goda laupīšana, neslavas celšana un sabiedriskās kārtības traucēšana? Vai arī taisnība bija Jutai Strīķei, kura jau pirms desmit gadiem norādīja, ka Latvijā valdošajā mafiozajā, noziedzīgajā tīklā ir arī tā uzdevumus pildoši mediju pārstāvji, - un tas, ka Matīss Arnicāns par laupīto godu „atcerējās” pāris dienas pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka pret Lato Lapsu vērstā rokudzelžu akcija ir izgāzusies, ir nevis nejaušība, bet likumsakarība?
Pietiek šodien publicē divus Lato Lapsas YouTube ierakstus šajā sakarā, kā arī viņa sniegto paskaidrojumu Valsts policijai sakarā ar tās saņemto Matīsa Arnicāna „danosu”.
Jautrs stāstiņš par žirafēm un anālītisko LTV propagandonu: kad mafiozajam, noziedzīgajam tīklam nākas ķerties pie jebkura no rensteles izmakšķerēta matīsiņa:
https://www.youtube.com/watch?v=Oif4lPKVKEo
Ļoti, ļoti nopietns noziedznieka Lapsas paskaidrojums policijai par Latvijas TV propagandona goda laupīšanu:
https://www.youtube.com/watch?v=BAGoa6-Bmbk
Lato Lapsas paskaidrojums Valsts policijas Rīgas Reģionālās pārvaldes Rīgas Austrumu pārvaldei:
Labdien.
Saistībā ar Jūsu lūgumu sniegt vispusīgu un detalizētu skaidrojumu par 29.10.2024. Rīgā, Abrenes ielā 8 paustajiem izteikumiem (nodomu, motivāciju) un veiktajām darbībām sniedzu Jums šādu skaidrojumu.
2024. gada 29. oktobrī es ierados Rīgā, Abrenes ielā 8, lai kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs noklausītos spriedumu Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā un par to informētu sabiedrību.
Ir vispārpieņemts, ka žurnālisti – pat tādi, kas pārstāv „sabiedrisko” Latvijas Televīziju, - par savu vēlmi intervēt kādu personu tai laikus dara zināmu, informē to par interesējošo tēmu, saskaņo tikšanās laikus.
Jūsu saņemtā iesnieguma Nr.RRP/10907 autors, „sabiedriskās” Latvijas Televīzijas darbinieks Matīss Arnicāns neko no iepriekš minētā nebija veicis.
Tā vietā šī persona 2024. gada 29. oktobrī pie ēkas Abrenes ielā 8 uzmācīgi un nekaunīgi metās pie manis un, neievērojot pat pieklājīgu distanci, uzstājīgā, vulgārā, spalgā un agresīvā tonī mēģināja ar mani uzsākt sarunu par tēmu, kas, cik nopratu, ne mazākajā mērā nebija saistīta ar Mārtiņa Bunkus slepkavības krimināllietu.
Šīs personas izturēšanās publiskā vietā man visvairāk atgādināja kinofilmās redzētus ielasmeitu mēģinājumus tikt pie klienta.
Šo iespaidu vēl spilgtāku darīja apstāklis, ka persona, pēc visa spriežot, iepriekšējā dienā bija lietojusi reibinošus dzērienus un nebija veikusi nekādus personiskās higiēnas pasākumus.
Šādā situācijā vienīgais, kas man atlika, bija – mēģināt atturēt šo personu no šīs uzmākšanās, kā arī mēģinājuma mani vārdiski un, iespējams, arī fiziski apdraudēt un turpināt vajāt arī tiesas ēkas iekšienē. Šī iemesla dēļ es radušos emocionālo viedokli par šīs personas rīcību un uzvedību tai izteicu kopā ar tai adresētu aicinājumu, un radās iespaids, ka esmu uzklausīts un saprasts.
Taču, īpaši rūpējoties par to, lai nekādā veidā neceltu šai personai neslavu, es šo personu, izsakot tai savu emocionālo aicinājumu, neraugoties uz man radušos iespaidu, nosaucu nevis par ielasmeitu, staiguli, priekameitu, naktstauriņu vai, latviešu vienkāršrunas terminu lietojot, mauku, bet gan par prostitūtu.
Kā minēts vietnē tezaurs.lv ar atsauci uz Latviešu literārās valodas vārdnīcu, termins „prostitūta” pārnestā nozīmē ir „cilvēks, kas pašlabuma dēļ maina uzskatus, kļūst par nodevēju u.tml.”. Tieši tāds viedoklis man gadu gaitā ir izveidojies par šo personu, kura, manuprāt, ar savu darbību apkauno žurnālista nosaukumu.
Taču jau tiesas ēkas iekšienē man radās iespaids, ka šī persona mēģinās man uzmākties un mani vajāt, kas, ņemot vērā, ka tūlīt bija jāsākas tiesas sēdei, radīs man apgrūtinājumu veikt manus darba pienākumus.
Šī iemesla dēļ es no droša attāluma, lai neizraisītu šīs personas neprognozējamu, tostarp fizisku reakciju, tai atkārtoti izteicu emocionālu aicinājumu tai saprotamos, viegli uztveramos formulējumos.
Spriežot pēc personas reakcijas, tai turpmāk vairs neatkārtojot uzmākšanās mēģinājumus, es biju izvēlējies pareizus, efektīvus formulējumus.
Piebildīšu, ka šī persona neizteica nekādus iebildumus pret manis izteikto viedokli. No šīs personas reakcijas bija skaidri noprotams, ka tā manis izteikto viedokli akceptē un ņem vērā. Arī nākamajās dienās šī persona nekādā veidā neizteica iebildumus pret manis izteikto viedokli un aicinājumu.
Tieši pretēji – gatavojot Latvijas „sabiedriskās” televīzijas sižetu, kas bija veltīts maniem sabiedriskā darba pienākumiem, šī persona pati, tīši un apzināti iekļāva sižeta reklāmā tai manis izteiktā atkārtotā aicinājuma ierakstu. Nepieciešamības gadījumā varat šo ierakstu izprasīt Latvijas Televīzijai.
Man nav izprotams, kādu iemeslu dēļ šī persona, kas pati personiski publiski pārraidīja sarunu ar mani un manis izteikto aicinājumu, tagad, trīsarpus mēnešus vēlāk ir nolēmusi uzskatīt, ka šis mans aicinājums, ko šī persona pati, apzināti un ar nodomu izplatīja visiem „sabiedriskās” televīzijas skatītājiem, esot cēlis tai neslavu.
Pieļauju, ka uz šādu soli šī persona ir piespiesta vai kā citādi motivēta no kādu citu, man nezināmu personu puses, kuras tāpat kā to patiesie nodomi būtu policijai noskaidrojamas.
Tāpat man nav izprotams šīs personas ieskats, ka mans tai izteiktais aicinājums esot „rupji traucējis sabiedrisko kārtību, kas izpaudās acīmredzamā bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru”.
Kā jau minēju, biju spiests šādu mutisku aicinājumu izteikt, lai pārtrauktu šīs personas mēģinājumu mani vajāt un izvairītos no šīs personas iespējamas fiziskas vardarbības.
Ja šī persona tiešām uzskata, ka šāds aicinājums „rupji traucējis sabiedrisko kārtību”, ir secināms, ka šīs personas nodoms, šo manu aicinājumu ar „sabiedriskās” Latvijas Televīzijas starpniecību izplatot visiem tās skatītājiem, ir bijis rupji traucēt sabiedrisko kārtību visā valstī.
Piebildīšu, ka man nav saprotams, kādu tieši neslavu šai personai varētu būt cēlis mans aicinājums.
Darbības vārds „dirst” ir vienkāršrunas termins, plaši izplatīts latviešu valodā, un aicinājums veikt kādu darbību, kas turklāt nav apkaunojoša vai pretdabiska, šajā gadījumā - „iet dirst”, nekādā veidā nevar celt neslavu kādai personai.
Manis lietotais īpašības vārds „smirdīgs” bija mans emocionāls vērtējums un viedoklis par šīs personas personiskās higiēnas stāvokli laikā, kad tā uzmācās man publiskā vietā, pie tiesas ēkas Rīgā, Abrenes ielā 8.
Savukārt termins „prostitūta”, kā jau minēju, vietnē tezaurs.lv ar atsauci uz Latviešu literārās valodas vārdnīcu pārnestā nozīmē ir – „cilvēks, kas pašlabuma dēļ maina uzskatus, kļūst par nodevēju u. tml.”. Tieši šādā nozīmē es arī šo terminu lietoju. Tas, ka, iespējams, garīgas nabadzības dēļ persona par šādu nozīmi nav informēta, protams, ir apkaunojoši „sabiedriskajai” Latvijas Televīzijai, kura izmanto šādas kvalifikācijas personālu sabiedriskā pasūtījuma pildīšanai.
Tiesa, Latviešu literārās valodas vārdnīcas drukātajā variantā terminam „prostitūta” ir skaidrojums – „sieviete, kas nodarbojas ar prostitūciju”. Kā jau minēju, šīs personas rīcība, uzmācoties un uzbāžoties publiskā vietā, man tiešām atgādināja kinofilmās redzēto ielasmeitu jeb vienkāršrunā – mauku uzvedību. Taču ir skaidrs, ka, ņemot vērā Matīsa Arnicāna vizuāli fiksējamās sekundārās dzimumpazīmes, man nevarēja būt nodoms vai redzams pamats viņu nosaukt par sievieti. Lai gan, protams, mūsu laikos jau neko nevar zināt...
Ar cieņu Lato Lapsa
Rīgā 2025. gada 11. februārī
Seko mums 
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
