Iesaki rakstu: 
Mēs esam pārsteidzoša Tauta! Vairāk nekā 30 gadus mūs "drāž" vietvalži, bet katrus četrus gadus mēs ceram, ka šoreiz vēlēšanās izdarītā izvēle visu atrisinās. Ceram, ka "tie kretīni", kuri to dara gadu no gada, pēkšņi pārstās to darīt! Varbūt vienreiz sāksim domāt?
Nepietiek, ka vairāk nekā 700 000 tautiešu esam zaudējuši, iegūstot "neatkarību", - tagad viņi ķersies klāt mūsu bērniem. Visiem, bez izņēmuma. Jo "viņi" nesmādēs lielgabalu gaļai upurēt arī sievietes. Ja jau jāiznīcina TAUTA, tad uz visu banku ies. Pabriks & Co vienkārši izpilda savu saimnieku rīkojumu. Bet ko darīsim MĒS, šo bērnu vecāki?
Jūs man paskaidrojiet, kā tā var būt, ka "valstij", kuru "gatavs" aizsargāt ir teju gandrīz viss mistiskais NATO karaspēks ar savu mistisko 5. pantu un par ko Latvija ik gadu maksā milzīgas naudas no budžeta, pēkšņi un tā pavisam nevainīgi ir jāsāk cilāt runas par obligātu militāro dienestu?
Un uz ko tieši cer "valsts"? Viņi gaida, ka cilvēki, kuri ir piespiedu kārtā izdzīti ekonomiskajā trimdā... un būsim jau godīgi... jūtas Latvijas valsts nodoti... Jūs cerat, ka viņi sūtīs savus bērnus, lai aizsargātu Pavļuta & Co zilās pakaļas? Vai arī cer, ka viņi aizsargās Baltezerā esošās villas?
Vai arī šie astoņpadsmitgadīgie bērni aizsargās savu mammu, kura dzīvo Londonā, vai brāli, kurš dzīvo Norvēģijā, vai omīti, kura, dzīvojot nabadzībā Latvijā ar 189 € pensiju, nespēja nopirkt zāles un nomira priekšlaicīgi, vai tos cilvēkus, kuri Latvijā nespēj parūpēties un pieskatīt savus un līdzcilvēku bērnus peldamies Gaujā, bet varbūt cīnīsies par tiem, kuri lec Daugavā no salu tilta, vai par iespēju apmaksāt komunālos pakalpojumus?
Tieši par ko?
Pavisam nesen vadīju jubileju, pie jubilāres bija atbraukuši bērni un mazbērni no ārzemēm. Tā teikt, vismaz pirms nāves vienu reizi ieraudzīt un aprunāties ar mazbērniņiem. Taču nesanāca. Izrādās, ka neviens no astoņiem mazbērniem NERUNĀ LATVISKI!
Lūk, ko Nacionālā apvienība ir panākusi 30 gadu laikā, cīnoties par krievu valodas aizliegšanu skolās. Cik tipiski latviešiem - no vien grāvja otrā... un Jūs domājat, ka dubultpilsonim Kariņam, Levitam, Pabrikam u.c. tas rūp? Viņiem nospļauties!
Jo viņi izdomās, kā savus bērnus un mazbērnus pasargāt no obligātā militārā dienesta.
Šogad kā nevienu citu gadu politiskās "peripetijas" sit augstu vilni. Kas tik neraujas pie "siles". Es neredzu NEVIENU politisko spēku, kurš ar visu sirdi un dvēseli ietu uz vēlēšanām, krītot un stāvot par savas TAUTAS interesēm un nākotnes iespējām izdzīvot un nenonākt uz indoeiropiešu izzudušo tautu un valodu koka zara, par kuru stāstīs skolās, bet ne latviešu bērniem. Skarbi? Jūs domājat, ka tas ir skarbi? Sagaidīsim 2023. gada februāri un tad parunāsim vēlreiz...
Šobrīd ir viskretīniskākā situācija, kāda vien latviešiem var būt, bet lielākā daļa sauļojas pie jūras un zaļumballēs dejas griež... Jo būs jau labi... Jaunā Saeima atrisinās visus jautājumus, un Domburs LTV raidījumā turpinās tēlot "neatkarīgu" žurnālistu, kurš, saņēmis no Levita ordeni, vaiga sviedros rūpējas par latviešu tautu un tās nākotni.
Lai mani atkal nesāktu zākāt apmaksātā prese, karinot vienu vai otru birku, uzreiz atklāšu, ka es esmu savas TĒVZEMES sargs un mīlu savu TAUTU! Atšķirībā no tiem "superpatriotiem" kā VVF, Levits, Kariņš, Pabriks, Kalniete utt. Es visu savu mūžu esmu pavadījis Latvijā un esmu tai uzticīgs! Atšķirībā no iepriekš minētajiem "patriotiem" esmu apceļojis un pabijis visos Latvijas novados, pilsētās un gandrīz katrā pagastā. Un varu pateikt vienu - Latvijā dzīvo labākā tauta pasaulē... un tā NEŠĶIRO savas ģimenes tautībās, pilsoņos un nepilsoņos, derīgos sistēmai un norakstāmos.
Lai noņemtu vēl pāris lieku pārmetumu savā cilvēkā, vēlreiz un vēlreiz varu apliecināt, ka nepiedalīšos šajās vēlēšanās un neatbalstu un nepārstāvu nevienu politisko spēku, tādēļ arī nekalpoju nevienas partijas (bandas) interesēm!
Zinot aizkulises, varu pačukstēt, ka šīs 14. Saeimas vēlēšanas Latvijā neko nemainīs! Diemžēl! Guliet mierīgi! Vēl nav pienācis tas laiks, bet ļoti ceru, ka pavisam drīz LATVIJAS TAUTAI būs iespēja iestāties par sevi.
Ja kādam vēl ir ilūzijas par Smanu, Lindenblati, Berni, Babri, Pļaviņu, Ulmi, Straumīti, Kornatovsku, Rosļikovu, Berni, Gobzemu, Tamani, Iesavu, Ģirģenu, Petraviču, Stepaņenko, Toču, Šleseru, Danilānu, Lielo, Zivtiņu, Ruku, Smiltēnu, Dombrovski utt. Vēl vienu reizi uz grābekļa varat uzkāpt, nekas traks... un es ceru, ļoti ceru, ka šis būs pēdējais puns Latvijas Tautas pierē!
Domājiet, vērtējiet, ieklausieties savās sirdīs, savā cilvēkā!
Latvija esam mēs visi kopā! Visi ir viens! Kamēr būs 20+ partijas... nemaz neuzdrošinieties cerēt!
Vienu vēlos lūgt Jums katram, kurš lasa šo teikumu! Ja Jums ir un būs iespēja... palīdziet saviem tautiešiem Latvijā! Mūs gaida ļoti, ļoti smags laiks, un, tikai atbalstot vienam otru, mēs spēsim izdzīvot kā Tauta!
Sargāsim sevi un savus bērnus!
P.S. Šis viedoklis ir sapnī nosapņots, un tam nav nekāda sakara ar realitāti!
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
