Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

L(PS)R

Leonards Inkins
14.03.2020.
Komentāri (47)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir tikai blakus stāvējis vai ir paveicies dzīvot laikā.

No tā baļķis, kuru it kā sestdienas talkā nesa V. Ļeņins, ir izstiepies nedabīgi garš.

Katrs grib būt savas laimes kalējs, bet ar gribēšanu vēl ir par maz. Lai varētu kalt, ir nepieciešams āmurs, lata un materiāls, kuru vai no kura kals.

Āmuru pats uztaisīt neprot, latas nav, materiāla, no kā laimi izkalt, arī nav. To neizdevās pagalmā uz zemes atrast, tāpēc bieži cilvēks paliek gribot. Runā, ka gribēt nav kaitīgi, kaitīgi esot nedabūt.

Kas atliek? Atliek meklēt vainu ārpus sevis vai pastiept Ļeņina nesamo garāku, lai ir, kur plecu pielikt.

Jāskalda

Bieži runāju ar dažādiem cilvēkiem, un vairums uzstājīgi apgalvo, ka nav ko domāt, nav ko lasīt, nevajag skaidrot – vajagot darīt. Doma skaidra: nav laika cirvi asināt – jāskalda. Runa pat nav par to, ka kaut reizi nomērīt, pirms griezt.

Var likties, ka tie ir tikai kādi dīvaiņi, kuri tā domā, bet nē. Ar šo ir pārņemts vairums «sabiedrības». Griež un kaļ, kur tik un kā tik var un spēj.

Vairums ir pārliecināti, ka zina, kas un kā jādara. Kad apjautājos, kādas tad ir tās zināšanas, kurās viņi smeļas to, kas jādara, kur jāgriež un jānošķeļ, tad izrādās, ka zināšanu nav. Kāpēc nav, tāpēc, ka, viņuprāt, tas nav svarīgi, svarīgi esot darīt... Galu galā ir taču arī interesantākas un noderīgākas lietas, par kurām interesēties, kurām veltīt laiku, naudu un veselību, bet pārējā laikā – jāskalda.

Pret to man argumentu nav, un, kā saka mans draugs dakteris, pret to arī tablešu nav.

Atmoda

Šis raksts nav domāts tiem, kuriem viss ir skaidrs, zināms un kuriem nav laika cirvi asināt. Tie lai skalda vēl gadus trīsdesmit, līdz būs saskaldījuši (iznīcinājuši) pat teorētisku iespēju atjaunot latvisku Latviju.

Skaldītāji ir pārliecināti, ka Padomju Latvijā negaidīti atnāca atmoda, latvieši pamodās un savas brīvības alkas realizēja, dibinot Latvijas Tautas fronti, un barikādēs, kopā ar krieviem kurinot ugunskurus, tās nostiprināja.

Ar tādām zināšanām un no šāda skatupunkta nevar atjaunot 18. novembra Latviju. Atliek tikai bēgt prom. Simtiem tūkstošu šo iespēju ir izmantojuši. Palika tikai skaldītāji un tie, kuri dažādu iemeslu dēļ nav spējīgi aizbēgt vai kam nav, kurp bēgt.

Kā bija patiesībā?

Raksta turpinājumā mans subjektīvais viedoklis un, iespējams, kļūdainais uzskata izklāsts, bet zinu, ka skaldītāji jau ir pievērsušies citam laika kavēklim un es ar savu fantazēšanu viņus neapgrūtināšu un nevairošo viņu ciešanas. Teiciens – es esmu muļķis un man ir labi – nav nepamatoti no pirksta izzīsts. Tas ir patiesos novērojumos balstīts.

Lai iepriekš minēto varētu saprast un atbilstoši šai izpratnei darītu, nevis nejēdzīgi skaldītu, ir jāatkāpjas pagātnē.

Ir teikts, kas pagātni vētī, tas nākotni svēti. Bez zināšanām par pagātni nevar veidot laimīgu nākotni. Kad tauta atsakās no pagātnes mantojuma, tad tauta mirst, kad kristieši atteicās no kristietības garīgā mantojuma, tad kristietība pārvērtās par vienu no daudzajiem sociālajiem dienestiem. Cicerons apgalvoja, ka vēsture ir mūsu labākā skolotāja.

Lai man būtu vieglāk rakstīt un lasītājam vieglāk saprast, centīšos īsi, neiedziļinoties niansēs, izklāstīt tikai apgalvojumu formā. Pats sev jautāšu, un pats arī atbildēšu. Dažreiz personības dalīšanās mēdz būt noderīga.

Laupītāji

Kā tapa ļaunuma impērija, kura iznīcināja neatkarīgo un latvisko Latviju?

Dažas starptautiskas laupītāju organizācijas un privātpersonas apvienojās kopdarbībai, lai izlaupītu carisko Krieviju, jo Kārlis Markss apgalvoja, ka tas var izdoties tikai Krievijā. K. Marksam izrādījās taisnība.

Tika koncentrēta nauda, organizēti cilvēki, un tie devās laupīt. Ieradušies Krievijā, tie veica organizatoriskas darbības, lai apkopotu un ievirzītu tautas zemiskās tieksmes, un ar lielām «investīcijām» pārņēma varu valstī.

Pārņemot varu, kur tik spēja, ieviesa to, ko dēvējam par teroru. Būtībā tās ir masu slepkavības, noslepkavoto īpašumu pārņemšana un izmantošana.

Esmu daudz lasījis par padomju teroru, daudz dažādu aprakstu, bet praktiski nav skaidrojuma, kāpēc tas bija nepieciešams.

Vārpas

Aristotelis savā grāmatā «Politika» min gadījumu, kad valsts valdnieks sūtīja ziņnesi pie kāda gudra cilvēka pēc padoma, jo valstī nebija kārtības, daudzi uzdrošinās runāt pretī un rīkoties, kā tiem ienāk prātā.

Ziņnesis atnāk pie gudrā cilvēka un jautā: ko darīt? Gudrais cilvēks neatbild. Un tā ziņnesis neziņā atgriežas pie valdnieka un saka, ka uz valdnieka jautājumu nebija nekādas atbildes. Tad valdnieks jautā ziņnesim: bet ko viņš darīja brīdī, kad uzdevi manu jautājumu? Ziņnesis saka: neko – stāvēja labības laukā un plūca tās vārpas, kuras bija izaugušas garākas par citām.

Valdnieks saprata un rīkojās. Drīz valstī atkal bija miers un kārtība.

Tieši ar šādu nolūku valsts vara mēdz izmantot it kā bezjēdzīgu teroru pret saviem iedzīvotājiem. Terora uzdevums ir iznīcināt visus, kuri var apdraudēt varu, pārējos iebiedēt, un, ja to dara gadus septiņdesmit, tad pēc tā, ka šādos apstākļos ir rautas vārpas, varu vairs nav, kam apdraudēt. Izdzīvo tie, kuri uzskata, ka nav jādomā, nav jāzina, nav jālasa, nav jādiskutē, bet ir jādara. Rodas pietiekams skaits noderīgu idiotu, kuri nevis apdraud varu, bet to stiprina.

Sirošana

Jau minēju, ka Krievijas sagrābšana un veiktais terors bija starptautisku laupītāju organizēta sirošana. Primitīvāk, mazākos apmēros, bet līdzīgi rīkojās gan mūsu senči, gan vikingi. Tā cilvēce tūkstošiem gadu ir pārtikusi no medījuma un laupījuma.

Laupītāji līdzīgi medniekiem pēc medījuma nogalināšanas to sadala starp medniekiem atbilstoši viņu izpratnei par to, kas, cik un kam pienākas.

Padomju Savienība bija izņēmums, jo salaupīto nevis sadalīja, bet ieguldīja un centās vairot.

Šo peripetiju rezultātā laupītāji sadalījās divās naidīgās nometnēs. Vienus vadīja J. Staļins, otrus Ļ. Trockis. J. Staļins uzskatīja, ka laupījums ir jāiegulda un jāvairo, bet, lai tas izdotos, tās vārpas, kuras ir izstiepušās garākas par citām vai kuras ir ģenētiski tendētas labi augt, ir mērķtiecīgi jāiznīcina.

Atšķirībā no J. Staļina biedrs Ļ. Trockis uzskatīja, ka laupījums ir jāsadala un jāiet laupīt citur.

Rezultātā pirmie otros apslepkavoja un triju paaudžu laikā plūca garākās vārpas.

Pēc septiņdesmit šādas selekcijas gadiem bija skaidrs, ka laupītājus, tas ir – komunistisko partiju vairs pat potenciāli neviens neapdraud, bet laupījuma investēšana izrādījās neefektīva, jo to izsaimniekoja un izzaga.

Atmoda

Tāpēc PSRS tika izstrādāts plāns, kā pārsēsties no Volgām Mersedesos. To nodēvēja par гласность jeb mūsu gadījumā – atmodu. Tas bija veids, kā kaut novēloti, bet tomēr sadalīt laupījumu. Kam kolhozu, kam rūpnīcu, kam ostu un kam iespēju tirgot volframa rūdu.

Modās ne tikai latvieši, bet arī nelatvieši. Latvieši savu atmodu īstenoja ar LTF, nelatvieši šim nolūkam izmantoja Interfronti. Abās pusēs bija daudz tādu, kuri neiesaistījās nevienā no minētām, un bija arī tādi, kuri dibināja citādu nosaukumu organizācijas.

Bet, tā kā padomju vara bija paredzējusi par valdošām LTF un Latvijas PSR Internacionālo Darbaļaužu fronti, tad pārējās tika vai nu iesaistītas šo valdošo organizāciju darbībā, vai iznīcinātas.

Un nu varēja notikt, tas, kā rezultātus vērojam šodien. Kad upuri, kuri apvienojās zem LTF karogiem, ar varmākām (okupantiem), kuri apvienojās zem Interfrontes karogiem, kopīgi veidoja to, ko šodien dēvējam par Latvijas Republiku. Jā, jā – kopīgi izveidoja spēles noteikumus, sadalīja lomas, kuri būs pozīcija un kuri opozīcija, un toleranti, ar vienkāršu balsu vairākumu izšķīra visus jautājumus.

Mazākā ļaunuma ierocis ir gana efektīvs. Kopš astoņdesmito gadu beigām mūs krāpj ar tā saucamo «mazāko ļaunumu». Mums neļauj rīkoties, kā vēlamies, bet vienmēr ievirza uz «mazāko ļaunumu», it kā bez ļaunuma citu iespēju nebūtu.

Kļūdas labojums

Tam ar 18. novembra Republiku ir tikai tāds sakars, ka tika izlabota 1940. gadā pieļautā kļūda un okupācijas pašpārvalde 18. novembra Latvijai atņēma arī himnu, karogu un ģerboni. Toties valsts teritorija un iedzīvotāju kopums tika pārņemts no Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas.

Un tā nu upurim ar agresoru diskutējot, tapa jaunā Satversme, tika «uzlaboti» padomju likumi vai nepieciešamības gadījumā radīti jauni.

Padomju komunistiskai partijai nu bija divas rokas, ar kurām tā mūs mīļi skāva – viena LTF, otra Interfronte. Latvietim un arī krievam nekas cits neatlika, kā nepārtraukti izvēlēties mazāko ļaunumu, un nu esam tur, kur esam. Sakām LR, domājam LPSR.

Latvijas Komunistiskā partija tika sadalīta vairākos desmitos dažādu nosaukuma organizāciju, kuras vadīja komunisti.

Mums ir LPSR teritorija, LPSR iedzīvotāju kopums. Mums nepatika padomju vara, bet bija un ir mīļi padomju svētki. Sieviešu dienas, vīriešu dienas, sestdienas talkas, maija svētki u.c.

Jaunā L(PS)R tikai veidota okupācijas pašpārvaldē LPSR Augstākajā padomē, kura vēlāk sevi pārdēvēja par LR Saeimu. Citējot deputātu Jāni Straumi – par tā saucamo Saeimu.

Okupācijas pašpārvalde

Pēc Latvijas Republikas okupācijas 1940. gadā komunistiskais režīms izveidoja okupācijas pašpārvaldi – LPSR Augstāko padomi. Pienāca laiks, kad okupācijas pašpārvalde, kurā bija arī okupācijas armijas pārstāvji, nolēma organizēt Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanas.

Vikipēdija apgalvo, un man nav pamata tai neticēt, ka uzskatāmi tas sākās ar «Latvijas PSR divpadsmitā sasaukuma Augstākās Padomes vēlēšanām, kuras notika 1990. gada 18. martā.

Tās norisinājās 201 vienmandāta vēlēšanu apgabalā. Augstākās Padomes vēlēšanās piedalījās 81,25% (1 593 019) no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.

Tās bija pirmās vēlēšanas, kurās LPSR Augstākā Padome kļuva par vienpalātas parlamentu un vēlēšanu apgabalos varēja izvirzīt vairākus kandidātus.

Viens no galvenajiem Latvijas politikas spēkiem pirms vēlēšanām bija 1988. gada oktobrī dibinātā Latvijas Tautas fronte LTF) – kustība par neatkarību un radikālām tirgus reformām ekonomikā, kas bija populārākā latviešu vidū. Tā bija visbūtiskākā no sabiedriskajām organizācijām, kas sāka veidoties LPSR 1988. gadā un kļuva par Trešās atmodas dzinējspēku.

LTF vadīja tās priekšsēdētājs Dainis Īvāns un dzejnieks Jānis Peters. Pirms vēlēšanām LTF bloķējās ar Latvijas Nacionālo Neatkarības kustību (LNNK).

Tie, kas atbalstīja Latvijas palikšanu PSRS sastāvā, apvienojās ap 1989. gada janvārī dibināto Internacionālo Darbaļaužu fronti (Interfronti), kuru vadīja Igors Lopatins un Anatolijs Aleksejevs».

Saskaņā ar LPSR konstitūciju

1990. gada 4. maija LPSR Augstākās padomes sēdē, kad kompartijas «abām rokām» radās grūtības, «atjaunojot» Latvijas Republiku, risinājumu pauda Valdis Birkavs:

«Godātie kolēģi, (!L.I.) saskaņā ar Latvijas PSR konstitūcijas 97. pantu LPSR Augstākā padome ir tiesīga pieņemt izskatīšanai un izlemt jebkuru republikas, valsts un sabiedriskās dzīves jautājumu, saskaņā ar 108. pantu LPSR likumi un lēmumi, pareizi norāda deputāts Alksnis, tiek pieņemti pēc tam, kad projektus iepriekš apsprieduši LPSR Augstākās padomes attiecīgās pastāvīgās komisijas...»

Manuprāt, okupācijas pašpārvalde bija tiesīga pieņemt, apspriest un izskatīt tikai LPSR jautājumu, nevis 18. novembra Latvijas!

Varētu vēl daudz skaidrot, daudz atgādināt un pārliecināt, bet tie, kuri vēlas saprast, jau saprata, tie, kuri nevēlas dzirdēt, nedzirdēs, un tie, kuri nevēlas redzēt, neredzēs.

Šodien LPSR pārbūves laikā sāktais turpinās, «pozīcija» ar «opozīciju» visu izlemj ar balsu vairākumu... Par šāda ceļa aplamību un perspektīvām tiešām labāk nedomāt, labāk darīt, jo darāmā esot daudz...

Latviešiem ir teiciens – bail domāt. Tiešām arī man bieži ir bail domāt, jo intuitīvi jūtu, ka, tikko sākšu domāt, tā domas mani aizvedīs ne tur, kurp vēlos, atklāsies ne tas, ko vēlos.

P. S.

Man iebildīs, bet ko tad darīt, ko es piedāvāju. Pirmkārt, ko darīt lietas labā var vienmēr. Vienmēr pastāv iespēja kādu lietu attālināt vai pietuvināt mērķim. Jautājums ir, vai mērķis ir skaidrs un vai šo iespēju izmanto.

Ja slimība ir ielaista, ārstēt ir grūtāk, un gadās, ka, pat ārstējot pacientu vairs, neizdodas glābt.

Šobrīd vēl var, bet vai tauta to patiesi vēlas? Varbūt veiktā «vārpu selekcija» ir izveidojusi jaunu cilvēku šķirni, kura ģenētiski nevēlas augt.

Viens es izdarīt nevaru neko, spēju tikai kurnēt un atgādināt kā saucēja balss tuksnesī. Daudzi mani labāk redz ejot, nevis nākot.

Bieži tā saucamie kompromisi, mazākā ļaunuma izvēle un nepārtraukta piekāpšanās nogalina darāmā jēgu un būtību.

Novērtē šo rakstu:

37
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...