LTV: Briškens pie mums piecās nedēļās ir uzstājies nieka desmit reižu
PIETIEK24.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā tas tā nākas, ka otro mazāko mandātu skaitu 14. Saeimā saņēmušās partijas „Progresīvie” premjera amata kandidāts, ar savu nepievilcīgo lomu krievu lidmašīnu iepirkšanas mēģinājuma shēmā pazīstamais Kaspars Briškens ir kļuvis par „sabiedriskās” Latvijas Televīzijas visiecienītāko personāžu? Šodien Pietiek bez kādiem komentāriem publicē LTV valdes locekļa Kaspara Odiņa skaidrojumu, kas saņemts uz Lato Lapsas oficiālu informācijas pieprasījumu:
„Laikā pēc 14.Saeimas vēlēšanām kopš 2022. gada 2. oktobra līdz 9. novembrim LTV Ziņu dienesta veidotajos raidījumos politiskās partijas “Progresīvie” pārstāvis Kaspars Briškens ir piedalījies:
vienā intervijā raidījumā ”Viens pret vienu”,
3 intervijās raidījumā “Rīta Panorāma”,
5 sižetos raidījumā “Panorāma” un
vienā sižetā raidījumā “De Facto”.
Laikā pēc 14.Saeimas vēlēšanām kopš 2022. gada 2. oktobra līdz 9. novembrim LTV Ziņu dienesta veidotajos raidījumos politiskās partijas “Latvija pirmajā vietā” pārstāvis Ainārs Šlesers ir piedalījies:
vienā telefonintervija “Rīta Panorāma” (pēcvēlēšanu rītā) un
2 sižetos raidījumā “Panorāma”.
Šī “sabiedriskās televīzijas” atšķirīgā attieksme pret līdzīgu mandātu skaitu ieguvušām partijām” skaidrojama ar to, ka politiskā partija “Progresīvie” uzreiz tika minēta kā partija, kas potenciāli varētu iekļauties jaunveidojamās valdības koalīcijā. Par politisko partiju “Latvija Pirmajā vietā” vismaz pagaidām šāda varbūtība nav tikusi izskatīta. Kā zināms, tad gan Krišjānis Kariņš, gan Egils Levits vairāku nedēļu garumā pēc vēlēšanām uzskatīja, ka koalīciju jāveido 4 politiskajiem spēkiem – politisko partiju apvienībai “Jaunā Vienotība”, politisko partiju apvienībai “Apvienotais saraksts - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”, politisko partiju apvienībai “Zaļo un Zemnieku savienība” un politiskajai partijai “Progresīvie”. Attiecīgi, kamēr šis jautājums bija aktuāls, politiskajai partijai “Progresīvie” tika pievērsta lielāka mediju uzmanība. Politiskā partija “Progresīvie” kā savu pārstāvi sarunām ar žurnālistiem izvēlējās deleģēt Kasparu Briškenu, kas arī atspoguļojas statistikā.
Turklāt jāņem vērā, ka politiskās partijas “Latvija pirmajā vietā” pārstāvis Ainārs Šlesers pats ir atteicies sniegt intervijas LTV žurnālistiem un piedalīties LTV veidotajos raidījumos, ja vien tie netiek translēti tiešraidē.”
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
