LTV Miķelsons atbildību par slaveno "mistēriju" mēģina novelt uz citiem medijiem
PIETIEK07.02.2013.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
objekts
07.02.2013. 22:48Raksta autoram laiks doties pie arsta jo sadus safabricetus murgus lasit nevienam nepatik
objekts
07.02.2013. 22:47Raksta autoram laiks doties pie arsta jo sadus safabricetus murgus lasit nevienam nepatik
garāmgājējs
07.02.2013. 20:51Nu labi,Miķelsonsam te jātaisnojas par Kota štellēm.Bet labi ka ir nosaukti sadarbības partneri,tad redzams kuras LTV amatpersonas-gan bijušās gan esošās ir guvušas otkatus.:).
Solo
07.02.2013. 19:49Liekas ka šis darbonis tālāk par pamatskolu nav ticis,kā tāds neizglītots cilvēciņš var vadīt televīziju??????
LS
07.02.2013. 15:15Tik stulbu idiotisku mēslu agrāk nebiju redzējis. To varēja veidot tikai internacionalistu sarosīti debili idioti, kas gribeja pazemot mūsu iemīļoto Blaumani.Tos bez runas vajag atlaizt no darba un atprasīt izkrāptos tūkstošus . Kā par šo mēslu samaksāts vairāk 50 000 LS? Neticama afēra.LTV vadība visu slepj.Ta ir mūsu nodokļu maksātāju nauda Vajag iztīrīt šo smirdīgo mankurtu bordeli un patriekt visus ar sūdainu koku.
hmm
07.02.2013. 14:11Rakstītprasme liecina par, labākajā gadījumā, "aiz ausīm izvilktu" vidusskolu, bet šitas vēl nav pakautrējies iegādāties bakalauru no LU un MBA no RBS! :D
xx
07.02.2013. 13:47»
314...
Kāda gan nostāja var būt šmurgulim, kurš, spriežot pēc viņa rakstu valodas, knapi palīgskolu absolvējis
preciizi
Andrejs
07.02.2013. 13:18»
kanavtanav
Volmārēns par producēšanu saņēma 5000 LVL
Man viņš teica, ka runa bijusi par 6000 latiem. 5000 varbūt palika pēc nodokļu nomaksas.
blond
07.02.2013. 13:16Un tagad vajadzētu Miķelsonam pajautāt, cik lielus honorārus (atalgojumu)saņēma tie darboņi, kas no LTV puses grozījās ap šo projektu, bet nebija “sadarbības partneri”, piemēram, Niks Volmārs, Svetlana Rudzīte u. c.
Olgerts
07.02.2013. 12:40Brīdī, kad privātpersonas pa valsts uzņēmumiem beigs darboties kā pa savu kabatu, tad varbūt kaut kas mainīsies. Kas tur ko slēpt, kādas algas tiek maksātas. Lai pēc tam nebrēc, ka LTV vajadzīgs finansējums no budžeta, tas ir, no mums ikviena, jo redz - viņiem ir kas jāslēpj, bet PVN un IIN neviens neslēpj un aprēķina ka skan. Ja reiz sabiedrisk medijs tad sabiedriska atklātība. Skumji, ka pat medijs, kuram jābūt 4.varas simbolam, ir tik divkosīgs un liekulīgs. Viņu rīcībai būtu jābūt paraugstundai, bet sanāk otrādi. Par kādu saturu un objektivitāti tad mēs varam runāt, ja jau pats LTV ir turams aizdomās par korupciju. Vai tiešām neviens žurnālists, kas tu strādā, nevar pa kluso visu atmaskot? Eu, rīkjoieties taču. Darbu nepazaudēsiet - esiet īsteni pētnieciskie žurnālisti. Nav drosmes, vai?
TT
07.02.2013. 09:03Ko tas tups Miķelsons nesaprot, ka arī uz valsts veikto komercdarbību ir attiecināmas Informācijas atklātības likuma normas?
Par to ir judikatūras Senāta ALD 12.01.2011. spriedums lietā Nr. A7041510
SKA – 221/2011, kurā tika izspriests tieši līdzīgs gadījums - par valsts kapitālsabiedrību, vienīgi tiesa noteikusi, ka informācija būtu izprasāma nevis no pašas kapitālsabiedrības , bet no valsts, šajā gadījumā acīmredzams no NEPLP, jo tā uzrauga LTV:
http://goo.gl/mYolM
Personas tiesības uz informāciju par valsts komercdarbību; personas
tiesības saņemt atbildi pēc būtības par valsts komercdarbību
Tēze: Komercdarbība ir viena no formām, kādā valsts var darboties. Apstāklis, ka valsts
savai darbībai ir izvēlējusies komercdarbības formu, „neaizved” šo darbības jomu no
sabiedrības interešu loka. Nav pamata savstarpēji nošķirt sabiedrības interesi par valsts
darbību valsts pārvaldes uzdevumu veikšanā no sabiedrības intereses par valsts darbību
privāto tiesību jomā. Tās abas ir vienlīdz leģitīmas, un interese par valsts darbību
privāto tiesību jomā ir vērsta uz to pašu mērķu sasniegšanu kā interese par valsts
pārvaldes funkciju veikšanu.
Tēze: Iesniegumu likuma mērķis ir veicināt privātpersonas līdzdalību valsts pārvaldē.
Ņemot vērā gan tiesību saņemt atbildi pēc būtības jēgu un ar to sasniedzamos mērķus,
gan arī apstākli, ka komercdarbība ir viena no iespējamām valsts darbības formām, tas
nozīmē, ka sabiedrības līdzdalība valsts pārvaldē neaprobežojas tikai ar valsts pārvaldes
funkciju veikšanu, bet aptver arī citas darbības, kuras veic valsts pārvalde.
Tēze: Informācijas atklātības likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama
informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir
pienākums radīt. Ja komercdarbībā ir iesaistījusies valsts, tad Informācijas atklātības
likuma 2.panta pirmā daļa ir interpretējama tādējādi, ka informācija ir prasāma tieši
valstij, nevis kapitālsabiedrībai.
314...
07.02.2013. 08:05Kāda gan nostāja var būt šmurgulim, kurš, spriežot pēc viņa rakstu valodas, knapi palīgskolu absolvējis!