Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Televīzija" (LTV) ir izstrādājusi rīcības plānu Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām (sk. https://ltv.lsm.lv/satura-veidosana/latvijas-televizijas-ricibas-plans-eiropas-parlamenta-velesanam-08062024).

Plāns ietver aktivitātes, kas saistītas ar politisko spēku tiešu līdzdalību. 2024. gada 2., 4. un 6. jūnijā paredzēti trīs debašu raidījumi, ko pārraidīs LTV1, replay.lv, lsm.lv un atspoguļos LTV Ziņu dienesta sociālo mediju kontos. Vēlēšanu debates ir ierasta un apsveicama prakse, jo vēlētājiem ļauj apzināt partiju un to kandidātu nostāju sabiedrībai svarīgos jautājumos. Šīs debates notiks latviešu valodā (ja kāds no kandidātiem neprot valsts valodu, varēšot runāt citā ES oficiālajā valodā, LTV nodrošināšot tulkojumu). Latviešu valoda kā vienīgā Latvijas Republikā noteiktā valsts valoda ir arī sabiedrības vienotāja un demokrātiskās līdzdalības valoda, tāpēc debašu norise valsts valodā ir pašsaprotama un nediskutējama.

Bet – LTV rīcības plāns paredz debates arī LTV7 un t.s. "mazākumtautību" mediju platformā rus.lsm.lv. Šīs debates notiks 3. ,4. ,5. un 6. jūnijā (tātad četri debašu raidījumi), kas paredzēti krievu valodā: "Debates notiek krievu un ES dalībvalstu oficiālajās valodās. RUS.LSM nodrošinās tulkojumu". Pēc 2012. gadā notikušās tautas nobalsošanas par valsts valodu, turklāt īpaša ģeopolitiska apdraudējuma apstākļos, sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos iecerēta liela mēroga atkāpšanās no valsts valodas politikas pamatnostādnēm.

Šāda iecere ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, īpaši tās ievadu, un Valsts valodas likumu, kā arī neatbilst 2012. gada referendumā paustajai tautas gribai. Var diskutēt, vai krievu valodas lietošana publiskās debatēs ir vai nav arī Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 5.1 panta pārkāpums, bet tas jau ir otršķirīgi. Nepārprotami, ka šāda rīcība krievu valodu faktiski pielīdzina valsts valodai ar tālejošām sekām. Vairums diskusijas dalībnieku būs latvieši, kuriem pašiem savā valstī nāksies piekopt pazemojošo praksi šķietami brīvprātīgi atteikties no valsts valodas un runāt svešvalodā, kas turklāt ir agresorvalsts un vēsturiski – arī Latvijas okupētājvalsts – valoda.

Šim faktam nav sakara ar diskusijas dalībnieku krievu valodas prasmes līmeni. Pat tiem diskusijas dalībniekiem, kam dzimtā valoda ir krievu valoda, visai sabiedrībai paredzētās pārraidēs, īpaši sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos, jārunā valsts valodā – jo viņi ir Latvijas pilsoņi un pārstāv Latvijas valsti. Situāciju nemīkstinātu arī pieļāvums dažiem diskusijas dalībniekiem vēlīgi ļaut runāt latviski un izmantot tulka pakalpojumus. Arī šādi tiks reproducēta nepieļaujamā prakse mazināt latviešu valodas lomu sabiedrībā un uzturēts aplamais pieņēmums par krievu valodas paralēla lietojuma it kā labvēlīgo ietekmi uz sabiedrības saliedētību. Ja tiek uzskatīts par nepieciešamu atspoguļot latviešu valodā notiekošo debašu saturu citās valodās, arī angļu valodā, iespējams veidot īpašus kopsavilkumus vai izmantot sinhronās tulkošanas vai subtitrēšanas iespējas LTV7. Iespējams nodrošināt vienāda satura pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem, nevis sniegt atšķirīgu piedāvājumu debašu raidījumos krievu valodā.

Asu nosodījumu LTV iecerei izteicis Valsts valodas centrs, norādot, ka "šāds priekšlikums aplinkus cenšas piešķirt krievu valodas lietojumam un tās statusam Latvijā īpašu vietu un nozīmību, nonākot krasā pretrunā ar valsts valodas politikas pamatnostādnēm. Satversme un Valsts valodas likums skaidri noteic, ka krievu valoda Latvijas Republikas teritorijā ir svešvaloda. Krievu valodas lietošana priekšvēlēšanu aģitācijā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir nepārprotama divvalodības veicināšana un sabiedrības informatīvās telpas šķelšana" (https://www.vvc.gov.lv/lv/jaunums/par-ieceri-noturet-sabiedriskaja-televizija-eiropas-parlamenta-prieksvelesanu-debates-krievu-valoda). Latviešu valodas aģentūra atgādina Nacionālās drošības koncepcijā teikto: "Iekšējās drošības un saliedētas sabiedrības stiprināšanas nolūkā ir jāveicina sabiedrības vairākuma saliedēšana ap kopīgām vērtībām, kuru pamatā ir valsts neatkarība, tās piederība Rietumu pasaulei, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda" un atzīst, ka "debašu rīkošana krievu valodā rada apdraudējumu Latvijas drošībai, pārkāpj Satversmē un Valsts valodas likumā noteikto" (https://valoda.lv/eiropas-parlamenta-prieksvelesanu-debates-latvija-drikst-notikt-tikai-valsts-valoda-latviesu-valoda/).

LTV plānotās debates krievu valodā būtu smagākais valstiskas institūcijas īstenotais Satversmes un Valsts valodas likuma burta un gara pārkāpums kopš 1988. gada, kad latviešu valodai tika noteikts vienīgās valsts valodas statuss. Tas nav ārpus kritikas stāvošs "redakcionāls", bet politisks lēmums, kas ir pretrunā ar valsts valodas politikas pamatnostādnēm.

Pieprasām sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu vadībai atteikties no iecerētajām Eiropas Parlamenta kandidātu debatēm krievu valodā un ar uzraugošo institūciju atbalstu nodrošināt sabiedrības saliedētību uz latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pamata!

* Ina Druviete, Janīna Kursīte, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Velta Čebotarenoka, Māra Zālīte, Valdis Zatlers, Maija Kūle, Guntis Zemītis, Jānis Valdmanis, Zigmars Liepiņš, Mirdza Zīvere, Nora Ikstena, Guntars Godiņš, Sarmīte Ēlerte, Rudīte Kalpiņa, Linda Lauze, Dite Liepa, Vija Kluša, Pēteris Stradiņš, Dzintra Geka, Pēteris Vasks, Ilze Rūmniece, Andrejs Veisbergs, Valdis Segliņš, Kārina Pētersone, Viesturs Kairišs, Sanda Rapa, Venta Kocere, Dace Markus.

Attēlā - krievvalodīgo debašu kvēlākais aizstāvis, Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Priede

Novērtē šo rakstu:

57
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...