LTV saukta pie administratīvās atbildības par tās vadītāja slēpto „galvas invalīdu” rīcību
PIETIEK14.08.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Televīzija ir saukta pie administratīvās atbildības sakarā ar tās darbinieku rīcību, 30. jūnijā Siguldā pie tirdzniecības centra Šokolāde dienesta automašīnu novietojot invalīdu stāvvietā, lai viņiem pēc iepirkšanās nevajadzētu mērot liekus pārdesmit metrus. Tikmēr Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) vērtē, cik tiesisks ir bijis Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāja Ivara Beltes atteikums atklāt LTV darbinieku – „galvas invalīdu” vārdus.
Kā jau aprakstīts, 30. jūnija pievakarē invalīdu stāvvietā pie pašām tirdzniecības centra durvīm bija novietota nevis kāda nekaunīga "biezā" automašīna, bet gan auto, kura vējstiklā bija ievietota norāde "LTV Latvijas Televīzija".
Automašīnas vadītājs – cilvēks jau gados centās nereaģēt uz viņa un automašīnas fiksēšanu fotoattēlos, un arī vairāki spriganie "galvas invalīdi" - pasažieri, kuru labsajūtas nolūkos auto acīmredzami bija novietots tieši invalīdu stāvvietā, nelikās traucēties.
Divas nedēļas pārdomājot uzdotos jautājumus saistībā ar šo notikumu, no citiem atklātību pieprasošās LTV vadītājs Belte, kā izrietēja no viņa oficiālās atbildes, nolēma darīt visu iespējamo, lai sabiedrība neuzzinātu LTV darbinieku – „galvas invalīdu” vārdus, un pašlaik šo informācijas sniegšanas atteikumu izvērtē NEPLP.
Ņemot vērā šo LTV vadītāja vēlēšanos izvairīties no konkrēto atbildīgo nosaukšanas un, iespējams, arī atbildības vispār, notikušā fotogrāfijas tika nosūtītas arī Siguldas novada pašvaldības policijai.
Saskaņā ar tās sniegto informāciju 26. jūlijā LTV pēc šī iesnieguma un fotoattēlu saņemšanas veikta informācijas pārbaude par iesniegumā minēto un uzsākta administratīvā lietvedība, konstatējot, ka „ir pārkāptas Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 285.22. punktā noteiktās prasības”.
Pašvaldības policija informē, ka pēc oficiāla uzaicinājuma 26. jūlijā LTV pilnvarotais pārstāvis ieradies Siguldas novada Pašvaldības policijā un ir sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, pieņemot par transportlīdzekļa īpašnieka saukšanu pie administratīvās atbildības, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.31 panta astoto daļu.
Savukārt NEPLP, kā minēts, vēl joprojām pārdomā, vai LTV vadībai vajadzētu atklāt savus darbiniekus – „galvas invalīdus” – vai tomēr ne.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
