LTV vadība klusē par to, vai ir izvērtēta Ziņu dienesta vadītājas situācija, viņas ģimenei pārtiekot arī no Ušakova propagandas nodibinājuma naudas
PIETIEK27.03.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Televīzijas (LTV) vadītājs Ivars Priede pagaidām nav vēlējies atklāt, vai viņa vadītajā sabiedriskajā televīzijā ir izvērtēts iespējamais Ziņu dienesta vadītājas Ivetas Elksnes interešu konflikts, viņas ģimenei daļu ikmēneša ienākumu saņemot no Rīgas domes nodibinājuma "Riga.lv", kas tiek uzturēts no Rīgas pašvaldības līdzekļiem. Šajā nodibinājumā valdes locekļa posteni ieņem viņas dzīvesbiedrs, iepriekšējais Aināra Šlesera preses sekretārs Ģirts Dripe (abi attēlā).
Ne Priede, ne LTV „komunikācijas speciāliste” Krista Luīze Priedīte pagaidām nav vēlējušies atbildēt arī uz citiem jautājumiem saistībā ar Elksnes situāciju, viņas ģimenei pārtiekot arī no Ušakova propagandas nodibinājuma naudas. Savukārt pats „Riga.lv” valdes loceklis Dripe nav vēlējies sniegt ziņas – kāds tieši tad ir viņa atalgojums šajā nodibinājumā.
Kā jau informēts, Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ik mēnesi šī summa ir vismaz 2500 eiro. Šo informāciju apliecina arī oficiālie dati, ko par savu darbību atklāj „Riga.lv”. Kā rāda Lursoft datu bāzē atrodamais nodibinājuma 2017. gada pārskats, nodibinājuma darbinieku skaits gada laikā pieaudzis par trim cilvēkiem, sasniedzot 15.
Savukārt aprēķināto algu kopsumma gada laikā pieaugusi par vairāk nekā simt tūkstošiem eiro – no 185 līdz 288 tūkstošiem eiro. Tas nozīmē, ka vidēji viena darbinieka alga nodibinājumā ir bijusi 1600 eiro.
Ar Rīgas pašvaldības lēmumu Dripes kā nodibinājuma valde locekļa alga gan oficiāli ir noteikta tikai 380 eiro mēnesī, taču tas nav vienīgais atalgojums, kuru „Ušakova propagandas struktūrā” saņem LTV Ziņu dienesta vadītājas dzīvesbiedrs. Tā kā vidējā alga nodibinājumā ir 1600 eiro, tad ziņas par tā valdes locekļa Dripes 2500 eiro atalgojumu varētu būt vēl pārāk pieticīgs vērtējums.
Oficiālie Elksnes dzīvesbiedra vadītā nodibinājuma funkcijas ir: „Pašvaldības laikraksta izdošana un interneta vietnes izveide un uzturēšana, nodrošinot un veicinot sabiedrības informētību par Rīgas pilsētas pašvaldības un pašvaldības kapitālsabiedrību un kapitālsabiedrību, kurās pašvaldībai pieder kapitāla daļas (akcijas), darbu, t.sk. paveiktajiem un plānotajiem uzdevumiem, rīcības plāniem, programmām, plānotajiem kultūras, izglītības un sporta pasākumiem saskaņā ar Nodibinājumam noteiktajiem uzdevumiem.”
Sociālā tīkla Twitter lietotājs Kaspars_Zn ir minējis šādu piemēru par LTV Ziņu dienesta vadītājas dzīvesbiedra vadītā nodibinājuma darbību: „Portāla „Riga.lv” uzturēšanai šogad atvēlēti 1 770 000 EUR. Vidēji dienā „Riga.lv” ir 6,7 publikācijas. Sanāk, ka vidēji vienas publikācijas izmaksas ir 724 EUR. Nice.”
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
