Iesaki rakstu: 
Jaunā gada priekšvakarā Latvijas Televīzijas (LTV) ziņu dienests lepni pārraidīja sižetu par mūsu pašmāju jaunuzņēmumu Hyperjob, kas COVID-19 apstākļos ar oriģinālu biznesa ideju spēja piesaistīt ārvalstu investoru finansējumu. Sižetā tika stāstīts par trīs bērnības draugiem Jāni Kreili, Juri Sorokinu un Robertu Tommi. Puišiem esot izdevies piesaistīt aptuveni 100 tūkstošu eiro finansējumu no zviedru fonda Antler. Uzņēmumam veiksmīgi attīstoties, tas varēšot pretendēt uz jaunām investīcijām nākotnē.
Viss būtu lieliski, ja tā būtu patiesība. Antler fonda investīciju nosacījumi paredz, ka sākotnējā investīcija tiešām veido 110 tūkst. ASV dolāru. Taču no tās būtu uzreiz jāatmaksā programmas dalības izdevumi 50 tūkstošu ASV dolāru apmērā un pievienotās vērtības nodoklis. Tīrā investīcija sanāk $50 tūkstoši ($110 tūkstoši - $50 tūkstoši - $10 tūkstoši PVN). Nav slikts rezultāts jaunuzņēmumam. Tomēr piekritīsiet, ka LTV ēterā pieteiktie 100 tūkstoši eiro tie noteikti nav.
Vai nejaušība, varbūt puiši satraukuma brīdī vienkārši aizmirsa pateikt par šīm finanšu niansēm? Ielūkosimies šo jauniešu profilos. Jānis Kreilis ir SIA Your Move lielākais dalībnieks. Your Move ir iedzīvojies nodokļu parādos vairāk nekā 10 tūkstošu eiro apmērā. Valsts ieņēmumu dienests par nodokļu saistību neizpildi šim uzņēmumam nesen ir piemērojis nodrošinājumu.
Otrais darbonis Juris Sorokins ir uzņēmuma Exologic vienīgais īpašnieks. Šai SIA ir dažu tūkstošu eiro apgrozījums un arī nodokļu parādi. Pirms tam Juris Sorokins kopā ar odiozo Andra Šķēles konsultantu Hariju Krongornu darbojās SIA Bioenerģijas risinājumi padomē. Trešais līdzgaitnieks Roberts Tomme ir paspējis pabūt gan par SIA Beetroot Mobile vienīgo īpašnieku, gan vēlāk par tās vienīgo likvidatoru.
Sanācis ļoti interesants un iedvesmojošs Jaunā gada sižets, ko LTV nepakautrējās pārraidīt visā Latvijā. Elementāra faktu pārbaude gan kaut kur izpalika. Vai LTV ziņu dienests vēlas sniegt komentāru vai tas bija žurnālistikas brāķis vai tomēr pasūtījums?
Sižets šeit: https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/31.12.2021-latviesu-biznesa-ideja-iegust-100-000-investicijas.id248519
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
