Iesaki rakstu: 
LTV ziņu dienests izvairās no jebkādiem publiskiem komentāriem par pērnā gada 31. decembrī pārraidītā sižeta "Latviešu biznesa ideja iegūst 100 000 eiro investīcijas" (https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/31.12.2021-latviesu-biznesa-ideja-iegust-100-000-investicijas.id248519) patiesumu. Tāpat arī šī sižeta galvenie varoņi, jauniešu trijotne Jānis Kreilis, Juris Sorokins un Roberts Tomme, turpina kautrīgi klusēt. Tādēļ piedāvāju iepazīties ar shēmu, kā tiek "apgūts" akseleratoru fondu finansējums.
Pirmais posms ir smuka biznesa plāna radīšana. Šim mērķim var izmantot internetā pieejamos paraugus vai arī iestrādes no citiem projektiem. Atšķirībā no kāda ražošanas projekta, aplikācijas/programmas izstrādes biznesa plānā var paredzēt, ka idejas autori visu izdarīs ar pašu spēkiem. Šajā posmā biznesa plānam pietiek pievienot datorgrafiku ar minimālajām funkcionalitātēm.
Otrais posms ir atrast fondu, kas būs gatavs piešķirt sākotnējo finansējumu šim projektam agrīnā stadijā. Šādu fondu mūsu reģionā nav daudz, jo biznesa riski šajā stadijā ir samērā lieli. Hyperjob gadījumā šis pirmais laimīgais investors bija Overkill Ventures ar biroju Rīgā.
Sākotnējais finansējums bija 40 tūkstoši eiro. Šis finansējums bija izmantojams biznesa idejas turpmākajai attīstībai. Pieņemsim, ka LTV skatītājiem tas nebija jāzina.
Trešais posms ir papildu finansējuma piesaiste. Šajā posmā parasti sākas shēmošana. Ja sākotnējais finansējums vienkārši ticis "noēsts", tas pats fonds papildu finansējumu vairs nedod.
Overkill Ventures sniedz finansējumu no 40 līdz 220 tūkstošu eiro apmērā. Sākumā tiek piešķirti 40 tūkstoši eiro, pēc tam atkarībā no sasniegtā rezultātā vēl līdz pat 180 tūkstošiem eiro. Overkill Ventures izlēma neturpināt finansēt Hyperjob projektu. LTV ēterā arī par šo tika kautrīgi noklusēts.
Ceturtais posms ir atrast vēl vienu laimīgu investoru, kas vēlreiz piešķirs sākotnējo finansējumu šim pašam projektam. Tādēļ tika piesaistīts zviedru fonds Antler ar faktisko investīciju nedaudz virs 40 tūkstošiem eiro (LTV raidījumā melots par saņemtajiem 100 tūkst. eiro).
Piekritīsiet, ka loģiskāk būtu bijis piesaistīt papildu finansējumu līdz pat 180 tūkstošiem eiro no Overkill Ventures, ar kuru jau bija uzsākta sadarbība. Bet nu, ja nav rezultātu, nav arī finansējuma.
Piektais posms parasti ir spēles beigas. "Ar pasaules pieredzi Latvijā" organizācijas dibinātājiem Jānim Kreilim, Jurim Sorokinam un Robertam Tommem līdz šim nav īpaši labi veicies uzņēmējdarbībā. Viņu uzņēmumiem ir nodokļu parādi, Valsts ieņēmumu dienesta piemērotie nodrošinājumi, vai labākajā gadījumā tie vienkārši tika likvidēti. LTV sižetā atkal neviena vārda par to. Vai šī ir tā pasaules (shēmošanas) pieredze, ko būtu vērts popularizēt Latvijā?
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
