Iesaki rakstu: 
LTV ziņu dienests izvairās no jebkādiem publiskiem komentāriem par pērnā gada 31. decembrī pārraidītā sižeta "Latviešu biznesa ideja iegūst 100 000 eiro investīcijas" (https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/31.12.2021-latviesu-biznesa-ideja-iegust-100-000-investicijas.id248519) patiesumu. Tāpat arī šī sižeta galvenie varoņi, jauniešu trijotne Jānis Kreilis, Juris Sorokins un Roberts Tomme, turpina kautrīgi klusēt. Tādēļ piedāvāju iepazīties ar shēmu, kā tiek "apgūts" akseleratoru fondu finansējums.
Pirmais posms ir smuka biznesa plāna radīšana. Šim mērķim var izmantot internetā pieejamos paraugus vai arī iestrādes no citiem projektiem. Atšķirībā no kāda ražošanas projekta, aplikācijas/programmas izstrādes biznesa plānā var paredzēt, ka idejas autori visu izdarīs ar pašu spēkiem. Šajā posmā biznesa plānam pietiek pievienot datorgrafiku ar minimālajām funkcionalitātēm.
Otrais posms ir atrast fondu, kas būs gatavs piešķirt sākotnējo finansējumu šim projektam agrīnā stadijā. Šādu fondu mūsu reģionā nav daudz, jo biznesa riski šajā stadijā ir samērā lieli. Hyperjob gadījumā šis pirmais laimīgais investors bija Overkill Ventures ar biroju Rīgā.
Sākotnējais finansējums bija 40 tūkstoši eiro. Šis finansējums bija izmantojams biznesa idejas turpmākajai attīstībai. Pieņemsim, ka LTV skatītājiem tas nebija jāzina.
Trešais posms ir papildu finansējuma piesaiste. Šajā posmā parasti sākas shēmošana. Ja sākotnējais finansējums vienkārši ticis "noēsts", tas pats fonds papildu finansējumu vairs nedod.
Overkill Ventures sniedz finansējumu no 40 līdz 220 tūkstošu eiro apmērā. Sākumā tiek piešķirti 40 tūkstoši eiro, pēc tam atkarībā no sasniegtā rezultātā vēl līdz pat 180 tūkstošiem eiro. Overkill Ventures izlēma neturpināt finansēt Hyperjob projektu. LTV ēterā arī par šo tika kautrīgi noklusēts.
Ceturtais posms ir atrast vēl vienu laimīgu investoru, kas vēlreiz piešķirs sākotnējo finansējumu šim pašam projektam. Tādēļ tika piesaistīts zviedru fonds Antler ar faktisko investīciju nedaudz virs 40 tūkstošiem eiro (LTV raidījumā melots par saņemtajiem 100 tūkst. eiro).
Piekritīsiet, ka loģiskāk būtu bijis piesaistīt papildu finansējumu līdz pat 180 tūkstošiem eiro no Overkill Ventures, ar kuru jau bija uzsākta sadarbība. Bet nu, ja nav rezultātu, nav arī finansējuma.
Piektais posms parasti ir spēles beigas. "Ar pasaules pieredzi Latvijā" organizācijas dibinātājiem Jānim Kreilim, Jurim Sorokinam un Robertam Tommem līdz šim nav īpaši labi veicies uzņēmējdarbībā. Viņu uzņēmumiem ir nodokļu parādi, Valsts ieņēmumu dienesta piemērotie nodrošinājumi, vai labākajā gadījumā tie vienkārši tika likvidēti. LTV sižetā atkal neviena vārda par to. Vai šī ir tā pasaules (shēmošanas) pieredze, ko būtu vērts popularizēt Latvijā?
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
