Iesaki rakstu: 
LTV ziņu dienests izvairās no jebkādiem publiskiem komentāriem par pērnā gada 31. decembrī pārraidītā sižeta "Latviešu biznesa ideja iegūst 100 000 eiro investīcijas" (https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/31.12.2021-latviesu-biznesa-ideja-iegust-100-000-investicijas.id248519) patiesumu. Tāpat arī šī sižeta galvenie varoņi, jauniešu trijotne Jānis Kreilis, Juris Sorokins un Roberts Tomme, turpina kautrīgi klusēt. Tādēļ piedāvāju iepazīties ar shēmu, kā tiek "apgūts" akseleratoru fondu finansējums.
Pirmais posms ir smuka biznesa plāna radīšana. Šim mērķim var izmantot internetā pieejamos paraugus vai arī iestrādes no citiem projektiem. Atšķirībā no kāda ražošanas projekta, aplikācijas/programmas izstrādes biznesa plānā var paredzēt, ka idejas autori visu izdarīs ar pašu spēkiem. Šajā posmā biznesa plānam pietiek pievienot datorgrafiku ar minimālajām funkcionalitātēm.
Otrais posms ir atrast fondu, kas būs gatavs piešķirt sākotnējo finansējumu šim projektam agrīnā stadijā. Šādu fondu mūsu reģionā nav daudz, jo biznesa riski šajā stadijā ir samērā lieli. Hyperjob gadījumā šis pirmais laimīgais investors bija Overkill Ventures ar biroju Rīgā.
Sākotnējais finansējums bija 40 tūkstoši eiro. Šis finansējums bija izmantojams biznesa idejas turpmākajai attīstībai. Pieņemsim, ka LTV skatītājiem tas nebija jāzina.
Trešais posms ir papildu finansējuma piesaiste. Šajā posmā parasti sākas shēmošana. Ja sākotnējais finansējums vienkārši ticis "noēsts", tas pats fonds papildu finansējumu vairs nedod.
Overkill Ventures sniedz finansējumu no 40 līdz 220 tūkstošu eiro apmērā. Sākumā tiek piešķirti 40 tūkstoši eiro, pēc tam atkarībā no sasniegtā rezultātā vēl līdz pat 180 tūkstošiem eiro. Overkill Ventures izlēma neturpināt finansēt Hyperjob projektu. LTV ēterā arī par šo tika kautrīgi noklusēts.
Ceturtais posms ir atrast vēl vienu laimīgu investoru, kas vēlreiz piešķirs sākotnējo finansējumu šim pašam projektam. Tādēļ tika piesaistīts zviedru fonds Antler ar faktisko investīciju nedaudz virs 40 tūkstošiem eiro (LTV raidījumā melots par saņemtajiem 100 tūkst. eiro).
Piekritīsiet, ka loģiskāk būtu bijis piesaistīt papildu finansējumu līdz pat 180 tūkstošiem eiro no Overkill Ventures, ar kuru jau bija uzsākta sadarbība. Bet nu, ja nav rezultātu, nav arī finansējuma.
Piektais posms parasti ir spēles beigas. "Ar pasaules pieredzi Latvijā" organizācijas dibinātājiem Jānim Kreilim, Jurim Sorokinam un Robertam Tommem līdz šim nav īpaši labi veicies uzņēmējdarbībā. Viņu uzņēmumiem ir nodokļu parādi, Valsts ieņēmumu dienesta piemērotie nodrošinājumi, vai labākajā gadījumā tie vienkārši tika likvidēti. LTV sižetā atkal neviena vārda par to. Vai šī ir tā pasaules (shēmošanas) pieredze, ko būtu vērts popularizēt Latvijā?
Seko mums 
Paralēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
