LTV Ziņu dienesta klusēšana met šaubu ēnu pār tā it kā veikto 101 VID izmeklētāja deklarāciju "analīzi"
Lato Lapsa25.01.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ivetas Elksnes (attēlā) vadītā Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta klusēšana met tumšu šaubu ēnu par tā darbinieku it kā veikto 101 Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izmeklētāja amatpersonas deklarāciju izpēti un "analīzi", uz kuras LTV raidījums De Facto balstīja savus secinājumus par ievērojamas daļas Finanšu policijas darbinieku aizdomīgajiem darījumiem un naudas uzkrājumiem. Šī klusēšana arī apstiprina jau izskanējušās versijas, ka patiesībā šī "analīze" tapusi kādā valstiskā struktūrā un LTV Ziņu dienestam vienkārši piespēlēta šīs struktūras pārstāvju interešu vārdā, - šī iemesla dēļ LTV raidījumā arī nosaukts tikai viens "aizdomīga", turklāt jau izbijuša VID darbinieka vārds.
LTV raidījums De Facto svētdien nāca klajā ar apgalvojumu, ka tā darbinieki esot "izanalizējuši" 101 "VID strādājošo izmeklētāju" deklarācijas un nonākuši pie secinājuma, ka "33 personām jeb trešdaļai VID izmeklētāju uzrādītā informācija satur datus, ko var uzskatīt par satraucošiem: skaidras naudas uzkrājumi, ikgadēji naudas dāvinājumi no radiem, lielā apmērā izsniegti aizdevumi un, iespējams, atkarība no azartspēlēm".
Tāpat De Facto analīze rādot, ka "20% noziedzības apkarotāju", kuru "atalgojums pirms nodokļu nomaksas svārstās no 800 līdz 1000 eiro" (patiesībā gan VID atalgojuma saraksts rāda, ka virknei izmeklētāju atalgojums ir virs 1000 eiro), esot "skaidras naudas uzkrājumi", kuru kopējā summa esot 224 986,27 eiro, bet "85% no viņiem" neesot " cita veida uzkrājumu, piemēram, bankā".
De Facto sižetā tika apgalvots, ka "analīze" rādot - "skaidrā naudā šie noziedzības apkarotāji tur visdažādākās summas, visbiežāk – ap desmit tūkstošiem eiro", taču nebija pieminēts, ka patiesībā vidējā skaidrās naudas uzkrājumu summa uz vienu izmeklētāju sanāk tikai aptuveni 2250 eiro, kas ir izmeklētāja 2-3 mēnešu alga.
Īpatni bija tas, ka šajā De Facto sižetā vārdā un uzvārdā netika minēts neviens pats VID (faktiski - VID Finanšu policijas) izmeklētājs, kuram būtu fiksēti šādi aizdomīgi uzkrājumi. De Facto minēja tikai vārdā nesauktas personas, kuru vārdi bija aizkrāsoti par demonstrējamo deklarāciju fragmentos.
LTV raidījums vārdā nenosauca "VID Finanšu policijas pārvaldes vecāko izmeklētāju, kurš sociālajos tīklos sevi atrāda pikantās fotogrāfijās" un kopš 2004. gada spējis sakrāt 11,5 tūkstošus eiro skaidrā naudā.
Tāpat vārdā netika nosaukta arī "VID vecākā izmeklētāja", kas "pērn mēnesī vidēji pelnījusi apmēram 1200 eiro, taču līdzās tam saņēmusi dāvinājumu no mātes 2 400 eiro apmērā. Māte, kura saņem līdzīgu atalgojumu, finansiāli atbalsta savu meitu jau sešus gadus. Tostarp izmeklētāja saņēmusi naudu arī no tēva un kādas citas personas".
De Facto vārdā nenosauca arī trešo kā piemēru minēto VID darbinieku - izmeklētāju, kurš "Facebook profilā savu nodarbošanos apzīmējis ar vārdu “slaists”" un "21 tūkstoti eiro aizdevis kādai ārvalstu fiziskajai personai", bet "iepriekš šo summu glabājis skaidrā naudā".
Arī pēdējie divi piemēri - vairāk šajā sižetā nebija - vārdā netika nosaukti. Viena tika nosaukta par "vecāko izmeklētāju", kas "pērn ne tikai spējusi uzkrāt skaidrā naudā deviņus ar pusi tūkstošus eiro, bet arī azartspēlēs laimēt 860 eiro".
Savukārt otrs esot "Finanšu policijas pārvaldes vecākais izmeklētājs interneta azartspēlēs pērn laimējis vairāk nekā divus ar pusi tūkstošus eiro, gadu iepriekš – trīs ar pusi tūkstošus eiro. Taču jāuzsver, ka izmeklētājs ņēmis arī virkni aizņēmumu par mazām summām".
Ņemot vērā, ka līdz šim, atklājot dažādas iespējamas nelikumības, LTV nekad nav bijis problēmu ar konkrēto aizdomās turēto personu identificēšanu, šī negaidītā izvairīšanās no konkrētības deva pamatu uzskatīt par ticamāku jau izskanējušo versiju, ka patiesībā pats LTV Ziņu dienests nekādu 101 izmeklētāja deklarāciju "analīzi" nav veicis.
Par labu šai versijai runā fakts, ka 101 amatpersonas deklarāciju izpēte un analīze (ņemot vērā De Facto apgalvojumu, ka konkrētām amatpersonām deklarācijas analizētas pat desmit gadu garumā) VID publiskās datu bāzes lietotājam bez automātiskas datu apstrādes iespējas prasītu milzīgus laika un darba resursus.
Toties, ja šos datus, izmantojot automatizētas datu apstrādes iespējas, patiesībā analizējuši valstisku struktūru pārstāvji, tas izskaidro gan LTV raidījuma it kā pašu sagatavotos analīzes rezultātus bez konkrētiem vārdiem un uzvārdiem, gan pārsteidzoši precīzi - līdz centiem - nosaukto 101 izmeklētāja uzkrājumu kopējo summu.
Šo versiju apstiprina un attiecīgi tumšu ēnu uz LTV Ziņu dienestu kā tam sagatavotas un piegādātas informācijas publiskotāju nezināmu personu interesēs met arī LTV Ziņu dienesta vadītājas Ivetas Elksnes un konkrētā De Facto sižeta autores Lindas Slokas saskaņotā klusēšana.
Viņas abas pirmdien nevēlējās atbildēt uz gandrīz vienādiem viņām uzdotiem jautājumiem un lūgumu nodot Pietiek rīcībā it kā LTV Ziņu dienesta "izanalizētā" 101 VID izmeklētāja sarakstu
Elksnei uzdotais jautājums, uz ko viņa nevēlējās atbildēt, skanēja šādi:
"Tā kā vēlos pārbaudīt, cik precīzi un godīgi sabiedriskā televīzija ir veikusi 101 Valsts ieņēmumu dienesta darbinieka valsts amatpersonas deklarāciju analīzi, par ko vakar tika ziņots Jūsu vadītā LTV Ziņu dienesta raidījumā De Facto, norādot uz Ziņu dienesta darbinieci Lindu Sloku kā attiecīgā sižeta autori, lūdzu, esiet tik laipna un šīs darba dienas laikā atsūtiet Jūsu vadītā Ziņu dienesta pētījumā iekļautās 101 amatpersonas vārdu un uzvārdu sarakstu.
Ja reiz tiešām esat šo analīzi veikuši un darījuši to godīgi, noteikti šis saraksts Jums ir pie rokas un Jums nevar būt nekādu iebildumu pret šādas pārbaudes veikšanu."
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
