Luču murdu karš: kā Zemkopības ministrija un BIOR izdabā komerczvejniekiem uz sabiedrības rēķina

»

Nu redz, un raksts ir tieši par to, ka nav ko mocīties pašpatēriņa zvejniekiem ar luču murdiem, lai atstāj to profesionāļu ziņā.
Man zveja ir mantots hobijs ar ko pelnu iztiku un nevienā mirklī neesmu teicis, ka man tas ir grūti, vai nepatīk. Laikam līdz iet protu un rentabla man viņa ir, tieši tāpēc, ka daru to paaudzēm. Zvejot beidz viendienīši un laimes mekletāji. Un muzejus taisa tiem kas vairs nav, es savukārt biju, esmu un būšu, lai kā tev to negribētos.

Atbildēt

»

Protams tev taisnība par pēctecību, tādēļ vajadzētu vairāk skatīties Brivdabas muzeja virzienā, kur apkopo šo pēctecību nevis mocīties ar to zvejošanu.Tas viss jau notiks tavā dzīves laikā.

Atbildēt

»

Tikai apzinoties savu pēctecību cilvēks saprot, ka nozīme ir pagātnei un nākotnei, tas kas notiek šodien ir mazsvarīgs. Šodienai dzīvo tikai vergi, jo viņiem nav nākotnes, tāpēc arī pagātnei nav nozīmes. Un vēsturiski ir bijuši arī vergi, kas ir bagātāki par veselām valstīm.

Atbildēt

»

Tavs “300 gadu zvejnieku mantojums” nav kāds svētīts pavediens asinīs — tas ir vienkārši tas, ko senči darīja, jo citādi izdzīvot nevarēja. Dzimtas profesijas agrāk nebija lepnuma avots, bet dzīves spiests liktenis: zvejot, kultivēt zemi vai kalt dzelzi — nevis pēc aicinājuma, bet pēc vajadzības.

Mūsdienās, kad katram ir brīvība izvēlēties, šī piesaiste senču amata tradīcijai bieži liecina nevis par dziļu identitāti, bet par nevēlēšanos iziet ārpus tās. Un tie, kas to apšauba, viņi vienkārši redz atšķirību starp patiesu mantojumu un nostalģisku fantāziju.

Atbildēt

»

Ne daudz, bet regulāri uzrodas kāds, kas man grib iestāstīt, ka manai dzimtai un aroda pēctecībai, 300 gadu garumā, nav nekāda nozīme, bet parasti tā ir vienkāša skaudība. Jo man pieder tas, ko nevar iegūt vai nopirkt, tāpēc vienīgais veids censties kļūt pārākam ir noniecinot.
P.S. Tie kas izmanto represīvas metodes argumenti nepārliecinās.

Atbildēt

»

Tas, ka jūs uzskatāt par dziļumu to, kas patiesībā ir sentimentalitāte, kas maskē stagnāciju, ir klasiskas relikvijas sindroms. Zvejnieka amats nav svēts — tas ir amats, kas vēsturiski bijis saistīts ar grūtu darbu, bieži nabadzību un ekoloģisku izsīkšanu, nevis ar kādu mistisku piederību pie ‘jūras gudrības’. Jūs mēģināt aizstāt pierādījumus ar paaudžu nostalģiju un juridiski ‘pierādāmu’ mantotību — it kā dzimta vai zemes reģistrs būtu kompetences sertifikāts. Bet pasaule neiet uz priekšu ar tīkliem rokās, bet ar prātu. Un ‘bagātības sapratni’, kas balstīta uz ‘gadsimtiem’, bieži izmanto tie, kam trūkst argumentu šodien.

Atbildēt

»

Zinātnisko grādu iegūt var jebkurš, bet zvejnieks 10.paaudzē Latvijā var būt tikai mans dēls(ko var pierādīt arī juridiski). Mirklī, kad sveši cilvēki sāk mācīt man, ka nevajag viņu par zvejnieku skolot, saprotu, ka eju pareizajā virzienā to darot.
Un man par bagātību/nabadzību ir cita saprašana, jo man ir gadsimti ar ko salīdzināt zvejnieka dzīvi, nevis kā zinātniekiem, 2 gadi.

Atbildēt

»

Mazapjoma zveja šobrīd lielā mērā ir morālais pabalsts, nevis ekonomikas dzinējs. ES dati ir skaidri: ap 70–80% flotes ir mazie kuģi, bet tie dod apmēram piekto daļu no nozares vērtības. Latvijā piekraste noķer tikai kādus 3–5% no kopējās nozvejas, kamēr ~95% tonnu nāk no attālās flotes. Tātad šī nav “lielās naudas” nozare, bet sociāls drošības spilvens cilvēkiem un ciemiem, kas vēsturiski dzīvo no jūras un objektīviem iemesliem bieži vairs nevar vai negrib pārkvalificēties.

Ar to viss arī godīgi jānosauc vārdā: sabiedrība un ES politiski uztur tradicionālu dzīvesveidu, nevis konkurētspējīgu biznesu. Tas pats par sevi nav slikti, bet būtu tīri pieklājīgi beigt tēlot, ka mazapjoma zveja ir “mugurkauls” un “vienīgais īstais vīrieša darbs”. Ja nozare dzīvo no subsīdijām un īpašiem labumiem, tā funkcionē līdzīgi sociālajam atbalstam – apzināti, lai šie cilvēki nepaliktu bez nekā.

Un te ir robeža: tavi tīkli un tava jūra ir tava izvēle, bet taviem bērniem nav pienākums turpināt tavu morālo pabalstu. Ja tu pats esi iesprūdis sistēmā, kur peļņa ir maza, risks liels un viss balstās uz politisku žēlastību, tad spiest bērnu iet tajā pašā virzienā nav “tradīcija”, tas ir egoisms. Normāli vecāki dod bērniem izvēli un brīvas rokas – lai viņi paši izvēlas, vai grib savu nākotni balstīt subsidētās nabagu nozarē, vai meklēt citu ceļu.

Atbildēt

»

Ne tev, vai kādam citam, nebūs noteik ko es darīšu, un cik man tas ir izdevīgi. Palasi ES dokumentus par mazapjoma zveju un 100% atbalstu viņai, vai to es ar pats izdomāju?
Valsts bez savas kultūrvēstures un viņas saglabātajiem ilgi nepastāves un esošie Life Reef zinātnieki ar visādiem izdomātiem liegumiem pret piekrastes zvejniekiem, kuriem nav apakšā neviena pētījuma par pasīvu zvejas rīku zvejas ietekmi uz rifiem, darbojas tieši kā čekisti un ne savādāk, ar represīvām metodēm, bez pamatojuma iznīcinot veselas Latviešu ģimenes, viņu muža darbu, citiem paaudžu darbu, kas mērāms gadsimtos, jo atstāj viņus bez iztikas lidzekļiem.
Čekists ar atnāca un deva izvēlēties, atņems zirgu, māju vai dzīvi, un vai tad tā nav izvēle?
Piekrastes zvejā kopējo resursu vispār neietekmē, tie ir 2-3% no kopejās nozvejas, takā beidz murgut par kaut kādu pārzveju piekrastē.
Bet ir jau cilvēki kas visu mēra tikai naudā, viņi nāk un iet, bet zvejnieki paliek paaudzēm uz vietas.

Atbildēt

Mūsu zivsaimniecības vadībā strādā cilvēki, kuri jūru pazīst tikai no kūrortiem. Viņiem “zvejniecība” ir tikai papīri, sēdes un ES sanāksmes Rīgā vai Brisele.

Un Baibiņa? Lai vispirms iemācās - nākt uz darbu laikus. Šeit nav kāda privāta firma, kur var ierasties, kad gribas. Zvejnieki stāv pie durvīm no rīta agri, bet viņas – nav. Un tā katru dienu. Valsts pārstāvei tā neklājas.

Kamēr augšā slavē “modernizāciju” un “jaunus risinājumus”, lejā – reālajā dzīvē – viss stāv. Jo tie, kas lemj, nezina, kā tas viss strādā īstenībā.

Atbildēt

Ja par LIFE REEF un “biotopu zonām” Rīgas līcī – te derētu turēties pie faktiem. Līcī jau sen ir četras jūras īpaši aizsargājamās teritorijas (“Rīgas līča rietumu piekraste”, “Selga uz rietumiem no Tūjas”, “Vitrupe–Tūja”, “Ainaži–Salacgrīva”), un pat tajās zveja nav pilnībā aizliegta – vairāk tiek bremzēti lielie gruntsdarbi un būvniecība, nevis mazā piekrastes zveja.

Tas, par ko tagad runā darba kartēs pie Kuivižiem–Lāņiem, Ainažiem–Salacgrīvas, Engures–Melnsila, Lapmežciema–Ragaciema, ir tikai iespējamās stingrākās biotopu zonas, un te potenciālie varianti zvejniekiem izskatās aptuveni šādi: pilnīgs komerczvejas aizliegums konkrētā laukumā; sezonāli liegumi (piemēram, nārsta laikā); aizliegums noteiktiem rīkiem (traļi, grunti bojojoši rīki, atsevišķi tīklu veidi, murdi); rīku skaita un jaudas griesti; attāluma/dziļuma ierobežojumi no krasta vai sēkļiem; plus, ja grib, arī rekreācijas zvejas/makšķerēšanas ierobežojumi.

Gala saraksts un konkrētais režīms vēl nav politiski apstiprināts – tāpēc stāsti, ka “4 miljonu projekts jau ir nolēmis piebeigt pēdējos piekrastes zvejniekus”, pagaidām ir vairāk emocijas nekā fakti.

Atbildēt

Nu godīgi – šitas viss ap “tīkliem, laivām un šūņiem” vairāk izskatās pēc fondu slaukšanas, nevis zvejniecības atbalsta. Projektus līdz 200k taisa uz tukša gaisa – roņu “saplēstiem” tīkliem, mistiskām laivām, krasta būvēm, kurām ne atdeves, ne jēgas. Kas prot sarunāt un kam tuvāk pie galda – tas arī paņem, pārējie lai stāv malā. Pašvaldības caur komercfirmām pievelk sev klāt naudu un visi izliekas, ka “attīsta infrastruktūru”. Pēc būtības tā ir fondu izlaupīšana simtos tūkstošu, kas baro korupciju un ēnu biznesu – te jau sen jāiet iekšā policijai un drošībniekiem, citādi Latviju lēnām pārvērš par vienu lielu shēmu.

Atbildēt

»

Ne valsts, ne “zinātnieki–čekisti”, ne arī tavi kaimiņi NAV parādā tev un taviem bērniem to, lai mūžīgi uzturētu tavu biznesu tikai tāpēc, ka “tā vienmēr ir bijis”. Komerczveja ir bizness, nevis sociālais pabalsts. Ja bizness nestrādā, normālā pasaulē dara divas lietas – pielāgojas tirgum vai maina nozari. Nevis sēž internetā un raud, ka visi citi vainīgi.

Zivis jūrā nav privātīpašums tikai tāpēc, ka tev ir laiva un tīkli. Tās ir kopīgs resurss, un tieši tāpēc ir kvotas, ierobežojumi un aizsargājamās teritorijas. Tas, ka tu gadiem esi vilcis ārā, nenozīmē, ka tagad pēkšņi visiem pārējiem ir jāapstājas un jāuzvedas tā, it kā jūra būtu “tava”. Nē, nav “tavas”. Un nē, fakts, ka kāds zvejnieks nav bagāts, automātiski nepierāda, ka zinātnieki vai valsts viņu apzog.

Argumenti stilā “parādi vienu bagātu piekrastes zvejnieku” ir absurdi. Tas, ka no nozares nevar normāli nopelnīt, nozīmē tieši pretējo – vai nu resurss ir pārzvejots, vai tirgus ir slikts, vai biznesa modelis nestrādā. Tad loģiska atbilde ir: ej dari kaut ko, kas pelna. Nevis turpini spiest ārā pēdējās zivis un bļaut, ka citi “atņem taviem bērniem iztikas avotu”.

Un lūdzu, beidz salīdzināt zinātniekus ar čekistiem tikai tāpēc, ka viņu secinājumi tev nepatīk. Ja tev nepatīk dati, tas nepadara tos par represijām. Tā ir klasika – paša izšķērdēti resursi, paša slikti lēmumi, bet vainīgi, protams, “tie tur ar diplomiem”. Ļoti ērta pozīcija – visur citur ienaidnieki, tikai ne spogulī.
… Rādīt visu

Atbildēt

»

Parādi man vienu bagātu piekrastes zvejnieku gudriniek! Un nav bijis neviens pētījums kā piekrastes zvejnieki ar pasīvu zveju ietekmē tos biotopus. Pašlaik sanāk tā, ka ja kāds daunis ir diplomu dabūjis, tad viņs mierīgi drīkst atņemt maniem bērniem iztikas avotu un pašam man jābrauc trimdā. Šitā strādāja tikai čekisti, un izskatās ka šodienas zinatnieki grib saglabāt tieši cekistu vērtības, nevis biotopus.

Atbildēt

Nezinu, kas raksta tos "suņa murgus". Esmu komerczvejnoeks no Latvijas neatkarības sākuma. No pirmā mēneša maksāju nodokļus līdz šodienai. Pašpatēriņa zvejnieki manā pusē ņem atļauju gan uz sievu gan vecomāti, pēðējos paris gados vairs nedod. Viena murda vitā liek 10-it, nosit mums cenu, jo nevajag maksāt nodokli. Nezinu, kur sākuma autors sasapņoja lucītim tādas cenas, varbūt jūru un ar to saistīto ir redzējis bērnībā vai pa televizoru. Visu cieņu atbalstīsim roņu vairošanos un sargāsim biotopus un pašpatēriņa zvejniekus, kas "māk zvejot" un nemaksāt nodoklus. Komerczvejnieks vienmer ir bijis pelēkajā zonā un zaglis. Paldies, ja izlasīsiet.

Atbildēt

»

Biotopi un aizsargājamās sugas ir sabiedrības kopīgā vērtība, nevis viena mantkārīga zvejnieka bankomāts. Ja visu laiku domā tikai par “man tagad vairāk naudas”, nevis par jūras veselību un nākotni, tad problēma nav “projekta muļķībās”, bet domāšanā.

Atbildēt

Jā, komerczvejniekiem grūti. Nu un? Zivju vairs nav, daba beigta, bet jūs tik maucat tālāk, it kā nekas nav noticis.

Pašam ēst – labi. Biznesam – beidzam. Negribi mainīties? Ej strādā laukos vai citur, nevis čīksti par savu “smago dzīvi”.

Laiki mainās. Nebūs vairs tādu zvejnieku. Un nebūs arī, kas visu laiku raud un žēlojas.

Atbildēt

»

Komerczvejniekiem zveja ir maize, to saprotu. Bet šī maize nāk no kopīgiem jūras resursiem, nevis privāta dīķa, tāpēc sabiedrībai ir tiesības prasīt, kāda ir atdeve – nodokļos un godīgā nozvejas uzskaitē. Pirms vainot pašpatēriņa zvejniekus, jāskatās arī uz to, cik patiesībā komerczvejā tiek nozvejots un cik nonāk dokumentos.

Pašpatēriņš pēc noteikumiem drīkst zvejot ar vienu luču murdu, vienu tīklu un vienu reņģu tīklu, un vienlaikus tikai ar vienu rīku. Tas ir mājas galdam, nevis tirgus iekarošanai. Tikmēr komerczvejniekiem ir desmitiem rīku, tīklu līnijas kilometriem. Salīdzināt šos apjomus un apgalvot, ka tieši pašpatēriņš apdraud zveju, ir maldinoši.

Ja pašpatēriņš kaut kur nelegāli pārdod zivi, tas nav pareizi. Bet tikpat labi komerczvejnieks var daļu loma vienkārši neuzrādīt žurnālos. Abos gadījumos tā ir kontroles un inspekcijas problēma, nevis iemesls, lai aizskaldītu nost visus pašpatēriņa zvejniekus. Tas pats ar lašiem – nelegāli tos noķert un nav tehniski grūti, ieliec ķīniešu tīklu no paša krasta līdz pirmajam sēklim un būs 100%, ar to grēko gan vietējie, gan komerczveja. Te stāsts ir par uzraudzību, nevis par vienu lucīšu murdu pie krasta.

Pašlaik visas nozares problēmas – inspekcijas vājums, iestāžu kļūdas, ēnu ekonomika – tiek pārliktas uz pašpatēriņa zvejnieku galvas. Pašpatēriņš nav resursu izzadzējs, bet ērtākais grēkāzis. Ja gribam godīgumu un sakārtotu zveju, jāskatās uz lielajiem apjomiem un reālo uzskaiti, nevis jāčakarē cilvēku ar vienu murdu un vienu tīklu
… Rādīt visu

Atbildēt

»

Kašķis netika uztaisīts tāpēc, ka pašpatēriņa zvejnieki būtu “bez robežām izārdījuši jūru”. Kašķis sākās tajā brīdī, kad vienam komerczvejniekam nepatika, ka pašpatēriņa cilvēks ar legāliem, normētiem luču murdiem velk ārā grunduļus – un pēkšņi tas tika pasniegts kā katastrofa. Līdz tam brīdim šie paši rīki nevienam netraucēja.

Un te ir jārunā ar faktiem, nevis pasakām. Pašpatēriņa zveja nav “savvaļa bez noteikumiem” – tā ir stingri ierobežota ar normatīvajiem aktiem un pašvaldību saistošajiem noteikumiem. Piemēram, tajā pašā Liepājā pašpatēriņa zvejai Baltijas jūras piekrastē drīkst pieprasīt vienu zivju tīklu, vienu reņģu tīklu un vienu luču murdu. Tas nav mans izdomājums, tas ir oficiāli pašvaldības noteikts limits, kas izriet no kopējā zvejas rīku limita sadalījuma piekrastē saskaņā ar MK noteikumiem par rūpnieciskās zvejas limitiem piekrastes ūdeņos.

Tātad pašpatēriņa zvejnieks jau pēc “vecās sistēmas” varēja tikt pie viena luču murda, viena tīkla, viena reņģu tīkla – un reāli zvejot tikai ar vienu rīku vienlaicīgi. Tikmēr komerczvejniekam ir iedalīti rīku limiti desmitos vai pat simtos vienību – veselas tīklu līnijas kilometriem, vairāki desmiti murdu utt., atbilstoši piešķirtajiem limitiem un nomas līgumiem. Salīdzināt šos apjomus un apgalvot, ka tieši pašpatēriņš “apdraud resursus”, ir vai nu nezināšana, vai tīša demagoģija.
… Rādīt visu

Atbildēt

Senāk dzirdēts ka viss maksā tik cik tas maksā!
Sadale darbojas nevainojami un sīkmaņi var tikai pļurināt

Atbildēt

Vai tik šito rīmi nav sacerējis kāds 4 miljonu projekta Life Reef trekni apmaksātais "zinātnieks", priekšlaikus izspļaujot apmelojumus tiem dažiem piekrastes komerczvejniekiem, kas vēl palikuši, bet kuru eksistenci plānots piebeigt, nosakot stingros liegumus zvejai (faktiski izbeidzot) vēl atlikušajiem piekrastē.
Nejēdzīga analīze par lucīšu zveju, neanalizējot, ka šo komerczveju piekopj ne vairāk kā 10 zvejnieku visā Latvijā. Jā, no nākamā gada pašpatēriņam vairs nebūs iespējas tikt pie lucīsu murdu limita, jo zveja ar murdiem nav atbilstoša pašpatēriņa definīcijai (zvejo tikai savām vajadzībām, pārdot nedrīkst).Tas, ka pašpatēriņa tiesīibas izmanto negodprātīgi, gan tiek noklusēts.
Un pārmest Mazjūrniekiem, ka tie cīnās par savām tiesībām IZDZĪVOT, un dara to tieši tā, kā citas nozaru organizācijas??... Ooo, tas jau nozīmē, ka piekrastnieki tiešām beidzot ieguvuši balsi, ar ko jārēķinās. Saprotms, ka tiem, kas līdz šim netraucēti komandēja "parādi", tas šausmīgi nepatīk.

Atbildēt

»

Tev parādīt tos ko konkrētos zvejniekus kas tā dara? Un tas nav viens gadījums, bet daudzi!
Un ja opis nav pi...is visu mūžu bijis, bet normāls zvejnieks, kas izaudzinājis sev maiņu, tad vienmēr atradīsies kāds jaunais komerczvejnieku, kas iedod viņam zem saviem numuriem zvejot.

Atbildēt

Jautājums autoram,no kura laika luču murds ir pārtapis par selektīvu zvejas rīku,ja nu vienīgais murds ir rūpniecisks zvejas rīk ar tā izrietošajām sekām ar to tiek veikta rūpnieciska zveja un punkts!

Atbildēt

»

Vispār jau šprotes taisa no brētliņām nevis no reņģēm.Ir jau arī kūpinātas reņģes eļļā bet tās nav šprotes.

Atbildēt

»

Nu tieši otrādi: tu te neesi nekāds varonis, tu vienkārši nastučīji uz cilvēkiem, kas grunduļus sev pannai ķer. Pašpatēriņa zveja nav komerczveja – tas ir cilvēks ar pāris tīkliem un spaini grunduļu, nevis rūpnīca ar tonnām saldētavās. Tās tavas “tonnas” nāk no lielās rūpnieciskās zvejas, nevis no večuka, kas bērniem zupu vāra. Un tagad vēl lielies, ka piedalījies grozījumos, kas mazajiem pašpatēriņa grunduļu zvejniekiem uzliek komerczvejas birku. Tas nav “kārtības ieviešana”, tas ir vienkārši dirsiens pa savējiem.

Atbildēt

Pašpateriņa zveja( būtībā makšķernieks, tik ar tīklu), tieši to arī nozīmē, tik katrs otrais izdomāja ka ir gudrāks un var tirgot, arī rūpnīcām pārstrādei, lūk arī rezultāts. Beidzot ir iespēja kļūt par legāliem komerczvejniekiem.
P.S. Es to zinu, jo piedalījos šā likuma grozījumu apspriedē un izveidē, jo dzīvē redzu tās tonnas, ko zvejo pašpateriņa zvejnieki.

Atbildēt

»

reņģe par šproti kļūst ciedru eļļā un maksā ne tā reņģe, BET TĀ EĻĻA....ne jau rapšu eļļā pat šprotes cenu

Atbildēt

garīgi slimi...zelenskis aš naftas pārstrādes rūpnīcai Katarā naudu sazadzis...rūpnīca nesmird, Katarai paliks, bet ko ukraiņi??? ko mēs ar saviem klopiem bļautriem...??? atdosim izzgato zemi puķinam??? visi gali ūdenī.....................

Atbildēt

Izskatas, ka ZMimistriju un Krauzi nopirkušine tikai šie, bet arī kokrūpnieki . Protams,arī Lembis un lielzemnieki
Ja Krauze turpinās atstradāt apsolito, te būs celmu zeme, arī upes piesarņotas un dzīvnieki iznīcinati

Atbildēt

Kur vien uzrodas Deficīts, tur ar' Blats ir klāt!

Atbildēt

laupītāji! Un virsvadība sēž Zemkopības ministrijā. Tagad to kūrē Armands Krauze. Totāls muļķis un nozares dažu šišku kājslauķis.

Atbildēt

ir visīstākās noziedzības un mūsu dabas resursu izlaupīšanas bandas

Atbildēt

...grundulis lucīti tāpat izspiedīs...vēl kaut kādu lieku pieskatītāju par valsts naudu ?...nevajag...17 tonnas kopā ?...a kādreiz kažokzvēriem un cūkām baroja...kamēr (80.gados ?) uz pāris gadiem (dēļ sāļāka ūdens līcī) neatnāca menca...pēc tam lucītis vairs atkopies nav...kas zaudēts, tas zaudēts, nav vērts iespringt, daba ir daba...:)

Atbildēt

»

Bet tas labi: Uzņēmējus tak vajagot atbalstīt.

Atbildēt

Visi kā viens atbalstīsim uzņēmējus. Vairums komentētāju ir par to.

Atbildēt

Vai ta tās zives ir mazāk palicis? Jeb tomēr visādi zilzaļie sasapņojušies, lai latvieši jūrā nebrauktu?
Zivis gan vajadzētu ļaut zvejot, visiem zvejnieku ciemā dzīvojošajiem iezemiešiem. Pat Kanādā iezemieši var ķert zivis ar tīkliem, kaut baltajiem makšķerniekiem ir ierobežojumi.

Atbildēt

vai šo korupciju kāds pēta jeb visi aizņemti ar Ukrainas lietām?

Atbildēt

»

Sešdesmitajos gados Kauguru pludmalē 5os no rīta spainis treknu lucīšu maksāja čertus rubļus,pēc kūpināšanas garšas ziņā nevar salīdzināt ar šodienas *salmiem* !

Atbildēt

gan ZM, gan BIOR regulāri uz galda nonāk dažādas zivis. Attiecīgi arī lēmumi vienmēr būs par labu attiecīgajām personām un biznesiem. Tā tas ir bijis gadu desmitiem.

Atbildēt

nu jau sāk aizmirsties kas ir labi kūpināta reņģe,kā garšo labas šprotes,brētliņas un ķilavas.

Atbildēt

Vēlu veiksmi un izturību šizofrēniskā rīmju izplatītāja dzēšanā. Mēs visi esam par tīru un sakoptu vidi internetā.

Atbildēt