Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek rakstā „Atklāta intervija par „policistu mafiju”” intervētais Andrejs izsakās par Rīgas rajona tiesas tiesnesi Inesi Bitenieci šādi: „Tiesnese pret mani izturas vienkārši šausmīgi. Visu laiku izsaka asas piezīmes, paceļ balsi, izturas tā, it kā es jau būtu notiesāts un būtu reāls noziedznieks.” „Kad es gribēju tiesā iegūt tiesas sēžu audioierakstus, lai varētu sūdzēties par tiesnesi, kurš necienīgi izturas pret mani, man paziņoja, ka šī tiesas sēde vispār netiek ierakstīta. Kā tas var būt!? Vai tad nav obligāti jāieraksta visas tiesas sēdes!?” Lūk, vēl viena – administratīvo pārkāpumu lieta, kurā Rīgas rajona tiesas tiesnese Inese Biteniece ir rīkojusies vismaz neētiski, lai neteiktu - nelikumīgi.

Kristaps Mihailovs ir lūdzis Tiesnešu ētikas komisiju izvērtēt, vai pret Rīgas rajona tiesas tiesnesi Inesi Bitenieci ir ierosināma disciplinārlieta, kā arī apspriest ētikas normu pārkāpumus, kas izpaudās klajā tiesneses melošanā un citos pārkāpumos. 

2015.gada 7.oktobra tiesas sēdē tiesnese I.Biteniece uz K.Mihailova lūgumu sagatavoties sacīja, ka „nebūs iespējas vairāk. Vai nu Jūs liecināt tagad vai arī vairs nebūs iespējas liecināt. Tāpat atkārtoti 2015.gada 7.oktobra tiesas sēdē tiesnese I.Biteniece sacīja, ka „tiesa norāda un ieraksta arī protokolā, ka nākamajā reizē nebūs iespējas sniegt liecības”. Taču 2015.gada 7.oktobra tiesas sēdes protokolā minētais nav ierakstīts.

2015.gada 9.novembra tiesas sēdē K.Mihailovs pieteica tiesnesei I.Biteniecei noraidījumu. Tiesnese I.Biteniece viņai pieteikti noraidījumu nepieņēma, lēmumā norādot, ka „tiesnese nepiekrīt sūdzības iesniedzēja norādītajam, ka tiesnese norādījusi, ka sūdzības iesniedzējam nebūs iespēja sniegt liecības”. Tāpat lēmumā norādīts, ka „ņemot vērā, ka ne sūdzības iesniedzējs, ne sūdzības iesniedzēja pārstāvis nav lūdzis atļauju veikt tiesas sēdes skaņas ierakstu, kā arī nevarēja norādīt, kur ir ieguvuši audio ierakstu, tiesnesei rodas šaubas par šāda audio ieraksta esamību.”

2016.gada 18.janvāra tiesas sēdē K.Mihailovs pieteica tiesnesei I.Biteniecei noraidījumu, jo tiesnese I.Biteniece melo, proti, audioierakstā dzirdams, kā tiesnese vairākkārtīgi norāda, ka K.Mihailovam nebūs iespēju vairs sniegt liecības, savukārt lēmumā par pieteikto noraidījumu norāda, ka nepiekrīt, ka ir to norādījusi. Tāpat audioierakstā tiesnese norāda, ka tas tiks ierakstīts protokolā, savukārt protokolā tiesneses sacītais nav ierakstīts.

Tiesnese K.Mihailova noraidījumu atteicās izskatīt, atsakoties pat pieņemt noklausīties K.Mihilova tiesas sēdē veikto audioierakstu.

K.Mihailova ieskatā par tiesneses pārkāpumiem liecina arī tas, ka tikai pēc viņa aizstāvja iesnieguma tiesas sēdes priekšsēdētājai tiesas sēdē tika nodrošināts audioieraksts, kaut visas tiesas zāles ir aprīkotas ar attiecīgu aparatūru. Turklāt tiesnese K.Mihailova aizstāvim tiesas sēde vairākkārtīgi liedza izteikties, pat uzbļaujot -„viss, nē, es neļauju, apsēdieties”. Savukārt iestādes pārstāvei tiesnese ļāva izteikties, cik vēlas un jebkurā mirklī. Tāpat tiesas sēdē, kurā nebija nodrošināts tiesas audioieraksts, tiesnese lieciniecei uzdeva tendenciozus jautājumus, retoriskā formā, piemēram, vai var būt?; cik liela iespēja? vai pastāv iespēja? uz ko lieciniece nespēja atbildēt, taču tiesnese turpināja ietekmēt liecinieci: „Gribu dzirdēt no Jums!”

Minētie tiesneses uzvedinošie un liecinieku ietekmējošie jautājumi tiesas sēdēs protokolā nav norādīti, bet audioierakstā, ko veica K.Mihailovs, tie ir skaidri dzirdami. Tiesnese lēmumā par noraidījumu norādīja, ka tiesas sēdes protokolā nav fiksēts, ka viņa būtu uzdevusi lieciniecei jautājumus tendenciozi un uzvedinoši. Iepriekšminētais ļauj apšaubīt tiesas sēdes protokola objektivitāti un precizitāti un uzdot jautājumu – kāpēc visās tiesas sēdēs netiek veikts audioieraksts, bet pēc tam tiek manipulēts ar tiesas sēdes protokolu?

K.Mihailovs vērš Tiesnešu ētikas komisijas uzmanību, ka tiesneša melošana ir pretrunā vienam no taisnīgas tiesas pamatkanoniem - tiesu varas godīgumam. Šāda tiesneša rīcība liek apšaubīt konkrētā tiesneša objektivitāti ne tikai konkrētajā procesā, bet vispār.

Novērtē šo rakstu:

3
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi