Lūdz Tiesnešu ētikas komisiju izvērtēt "slavenās" tiesneses Bitenieces iespējamos pārkāpumus
Pietiek lasītājs12.02.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek rakstā „Atklāta intervija par „policistu mafiju”” intervētais Andrejs izsakās par Rīgas rajona tiesas tiesnesi Inesi Bitenieci šādi: „Tiesnese pret mani izturas vienkārši šausmīgi. Visu laiku izsaka asas piezīmes, paceļ balsi, izturas tā, it kā es jau būtu notiesāts un būtu reāls noziedznieks.” „Kad es gribēju tiesā iegūt tiesas sēžu audioierakstus, lai varētu sūdzēties par tiesnesi, kurš necienīgi izturas pret mani, man paziņoja, ka šī tiesas sēde vispār netiek ierakstīta. Kā tas var būt!? Vai tad nav obligāti jāieraksta visas tiesas sēdes!?” Lūk, vēl viena – administratīvo pārkāpumu lieta, kurā Rīgas rajona tiesas tiesnese Inese Biteniece ir rīkojusies vismaz neētiski, lai neteiktu - nelikumīgi.
Kristaps Mihailovs ir lūdzis Tiesnešu ētikas komisiju izvērtēt, vai pret Rīgas rajona tiesas tiesnesi Inesi Bitenieci ir ierosināma disciplinārlieta, kā arī apspriest ētikas normu pārkāpumus, kas izpaudās klajā tiesneses melošanā un citos pārkāpumos.
2015.gada 7.oktobra tiesas sēdē tiesnese I.Biteniece uz K.Mihailova lūgumu sagatavoties sacīja, ka „nebūs iespējas vairāk. Vai nu Jūs liecināt tagad vai arī vairs nebūs iespējas liecināt. Tāpat atkārtoti 2015.gada 7.oktobra tiesas sēdē tiesnese I.Biteniece sacīja, ka „tiesa norāda un ieraksta arī protokolā, ka nākamajā reizē nebūs iespējas sniegt liecības”. Taču 2015.gada 7.oktobra tiesas sēdes protokolā minētais nav ierakstīts.
2015.gada 9.novembra tiesas sēdē K.Mihailovs pieteica tiesnesei I.Biteniecei noraidījumu. Tiesnese I.Biteniece viņai pieteikti noraidījumu nepieņēma, lēmumā norādot, ka „tiesnese nepiekrīt sūdzības iesniedzēja norādītajam, ka tiesnese norādījusi, ka sūdzības iesniedzējam nebūs iespēja sniegt liecības”. Tāpat lēmumā norādīts, ka „ņemot vērā, ka ne sūdzības iesniedzējs, ne sūdzības iesniedzēja pārstāvis nav lūdzis atļauju veikt tiesas sēdes skaņas ierakstu, kā arī nevarēja norādīt, kur ir ieguvuši audio ierakstu, tiesnesei rodas šaubas par šāda audio ieraksta esamību.”
2016.gada 18.janvāra tiesas sēdē K.Mihailovs pieteica tiesnesei I.Biteniecei noraidījumu, jo tiesnese I.Biteniece melo, proti, audioierakstā dzirdams, kā tiesnese vairākkārtīgi norāda, ka K.Mihailovam nebūs iespēju vairs sniegt liecības, savukārt lēmumā par pieteikto noraidījumu norāda, ka nepiekrīt, ka ir to norādījusi. Tāpat audioierakstā tiesnese norāda, ka tas tiks ierakstīts protokolā, savukārt protokolā tiesneses sacītais nav ierakstīts.
Tiesnese K.Mihailova noraidījumu atteicās izskatīt, atsakoties pat pieņemt noklausīties K.Mihilova tiesas sēdē veikto audioierakstu.
K.Mihailova ieskatā par tiesneses pārkāpumiem liecina arī tas, ka tikai pēc viņa aizstāvja iesnieguma tiesas sēdes priekšsēdētājai tiesas sēdē tika nodrošināts audioieraksts, kaut visas tiesas zāles ir aprīkotas ar attiecīgu aparatūru. Turklāt tiesnese K.Mihailova aizstāvim tiesas sēde vairākkārtīgi liedza izteikties, pat uzbļaujot -„viss, nē, es neļauju, apsēdieties”. Savukārt iestādes pārstāvei tiesnese ļāva izteikties, cik vēlas un jebkurā mirklī. Tāpat tiesas sēdē, kurā nebija nodrošināts tiesas audioieraksts, tiesnese lieciniecei uzdeva tendenciozus jautājumus, retoriskā formā, piemēram, vai var būt?; cik liela iespēja? vai pastāv iespēja? uz ko lieciniece nespēja atbildēt, taču tiesnese turpināja ietekmēt liecinieci: „Gribu dzirdēt no Jums!”
Minētie tiesneses uzvedinošie un liecinieku ietekmējošie jautājumi tiesas sēdēs protokolā nav norādīti, bet audioierakstā, ko veica K.Mihailovs, tie ir skaidri dzirdami. Tiesnese lēmumā par noraidījumu norādīja, ka tiesas sēdes protokolā nav fiksēts, ka viņa būtu uzdevusi lieciniecei jautājumus tendenciozi un uzvedinoši. Iepriekšminētais ļauj apšaubīt tiesas sēdes protokola objektivitāti un precizitāti un uzdot jautājumu – kāpēc visās tiesas sēdēs netiek veikts audioieraksts, bet pēc tam tiek manipulēts ar tiesas sēdes protokolu?
K.Mihailovs vērš Tiesnešu ētikas komisijas uzmanību, ka tiesneša melošana ir pretrunā vienam no taisnīgas tiesas pamatkanoniem - tiesu varas godīgumam. Šāda tiesneša rīcība liek apšaubīt konkrētā tiesneša objektivitāti ne tikai konkrētajā procesā, bet vispār.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
