Lūdz Tiesnešu ētikas komisiju izvērtēt "slavenās" tiesneses Bitenieces iespējamos pārkāpumus
Pietiek lasītājs12.02.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek rakstā „Atklāta intervija par „policistu mafiju”” intervētais Andrejs izsakās par Rīgas rajona tiesas tiesnesi Inesi Bitenieci šādi: „Tiesnese pret mani izturas vienkārši šausmīgi. Visu laiku izsaka asas piezīmes, paceļ balsi, izturas tā, it kā es jau būtu notiesāts un būtu reāls noziedznieks.” „Kad es gribēju tiesā iegūt tiesas sēžu audioierakstus, lai varētu sūdzēties par tiesnesi, kurš necienīgi izturas pret mani, man paziņoja, ka šī tiesas sēde vispār netiek ierakstīta. Kā tas var būt!? Vai tad nav obligāti jāieraksta visas tiesas sēdes!?” Lūk, vēl viena – administratīvo pārkāpumu lieta, kurā Rīgas rajona tiesas tiesnese Inese Biteniece ir rīkojusies vismaz neētiski, lai neteiktu - nelikumīgi.
Kristaps Mihailovs ir lūdzis Tiesnešu ētikas komisiju izvērtēt, vai pret Rīgas rajona tiesas tiesnesi Inesi Bitenieci ir ierosināma disciplinārlieta, kā arī apspriest ētikas normu pārkāpumus, kas izpaudās klajā tiesneses melošanā un citos pārkāpumos.
2015.gada 7.oktobra tiesas sēdē tiesnese I.Biteniece uz K.Mihailova lūgumu sagatavoties sacīja, ka „nebūs iespējas vairāk. Vai nu Jūs liecināt tagad vai arī vairs nebūs iespējas liecināt. Tāpat atkārtoti 2015.gada 7.oktobra tiesas sēdē tiesnese I.Biteniece sacīja, ka „tiesa norāda un ieraksta arī protokolā, ka nākamajā reizē nebūs iespējas sniegt liecības”. Taču 2015.gada 7.oktobra tiesas sēdes protokolā minētais nav ierakstīts.
2015.gada 9.novembra tiesas sēdē K.Mihailovs pieteica tiesnesei I.Biteniecei noraidījumu. Tiesnese I.Biteniece viņai pieteikti noraidījumu nepieņēma, lēmumā norādot, ka „tiesnese nepiekrīt sūdzības iesniedzēja norādītajam, ka tiesnese norādījusi, ka sūdzības iesniedzējam nebūs iespēja sniegt liecības”. Tāpat lēmumā norādīts, ka „ņemot vērā, ka ne sūdzības iesniedzējs, ne sūdzības iesniedzēja pārstāvis nav lūdzis atļauju veikt tiesas sēdes skaņas ierakstu, kā arī nevarēja norādīt, kur ir ieguvuši audio ierakstu, tiesnesei rodas šaubas par šāda audio ieraksta esamību.”
2016.gada 18.janvāra tiesas sēdē K.Mihailovs pieteica tiesnesei I.Biteniecei noraidījumu, jo tiesnese I.Biteniece melo, proti, audioierakstā dzirdams, kā tiesnese vairākkārtīgi norāda, ka K.Mihailovam nebūs iespēju vairs sniegt liecības, savukārt lēmumā par pieteikto noraidījumu norāda, ka nepiekrīt, ka ir to norādījusi. Tāpat audioierakstā tiesnese norāda, ka tas tiks ierakstīts protokolā, savukārt protokolā tiesneses sacītais nav ierakstīts.
Tiesnese K.Mihailova noraidījumu atteicās izskatīt, atsakoties pat pieņemt noklausīties K.Mihilova tiesas sēdē veikto audioierakstu.
K.Mihailova ieskatā par tiesneses pārkāpumiem liecina arī tas, ka tikai pēc viņa aizstāvja iesnieguma tiesas sēdes priekšsēdētājai tiesas sēdē tika nodrošināts audioieraksts, kaut visas tiesas zāles ir aprīkotas ar attiecīgu aparatūru. Turklāt tiesnese K.Mihailova aizstāvim tiesas sēde vairākkārtīgi liedza izteikties, pat uzbļaujot -„viss, nē, es neļauju, apsēdieties”. Savukārt iestādes pārstāvei tiesnese ļāva izteikties, cik vēlas un jebkurā mirklī. Tāpat tiesas sēdē, kurā nebija nodrošināts tiesas audioieraksts, tiesnese lieciniecei uzdeva tendenciozus jautājumus, retoriskā formā, piemēram, vai var būt?; cik liela iespēja? vai pastāv iespēja? uz ko lieciniece nespēja atbildēt, taču tiesnese turpināja ietekmēt liecinieci: „Gribu dzirdēt no Jums!”
Minētie tiesneses uzvedinošie un liecinieku ietekmējošie jautājumi tiesas sēdēs protokolā nav norādīti, bet audioierakstā, ko veica K.Mihailovs, tie ir skaidri dzirdami. Tiesnese lēmumā par noraidījumu norādīja, ka tiesas sēdes protokolā nav fiksēts, ka viņa būtu uzdevusi lieciniecei jautājumus tendenciozi un uzvedinoši. Iepriekšminētais ļauj apšaubīt tiesas sēdes protokola objektivitāti un precizitāti un uzdot jautājumu – kāpēc visās tiesas sēdēs netiek veikts audioieraksts, bet pēc tam tiek manipulēts ar tiesas sēdes protokolu?
K.Mihailovs vērš Tiesnešu ētikas komisijas uzmanību, ka tiesneša melošana ir pretrunā vienam no taisnīgas tiesas pamatkanoniem - tiesu varas godīgumam. Šāda tiesneša rīcība liek apšaubīt konkrētā tiesneša objektivitāti ne tikai konkrētajā procesā, bet vispār.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
