Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Pievienot komentāru

Lapas:    2   1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

skrienu

26.04.2017. 21:52

Kalnmeijers nav nekāds prokurors, bet gan ar savu atrakstītāju (Opicāne, Kalniņš u.t.t.) varzu ir ļoti ērts lielajiem vīriem un struktūrām. Viņi var darīt ko grib, jo piesedz savējos.

Atbildēt

pamela

25.04.2017. 21:42

Nu šo jau novāks tikai tad,kad viņš nederēs Hūtei.Tāpat kā Bičkoviču,Vējoni,Kučinski un Co.Patreiz Latvijā spicē ir tāds Astoņkājis,ka Als Kapone unsicīlijas mafija ir zīdaiņi viņu priekšā.Tos tiesa varēja paņemt pie dziesmas,"mūsejiem"tas nedraud,jo visi vienā ķeselē.

Atbildēt

PĀRDEVEJA

25.04.2017. 21:30

KALNMEIJERA KUNDZE DACE JAU VAIRĀKUS GADUS BRAUC IEPIRKTIES UZ SLAVENO ZEMITĀNU BĀZI, KAS ATRODAS PIE ZEMITANU STACIJAS UN KUR IR IEEJA TIKAI BLATŅIKIEM UN AR PAROLI, NODOKĻI TUR NETIEK MAKSATI

Atbildēt

Artūrs Malta VLT valdes loceklis.

24.04.2017. 19:06

»

ES

Brīvībā palaisto mežoņu kārtējā mežonība.Viena mežoņa vietā nāks cits mežonis, un mežoņi turpinās savu mežonību


Tāpēc jau ir valadzīgs atjaunot Latvijas Valsts iekārtu un atteikties no LPSR paliekām!

Atbildēt

coment

24.04.2017. 14:54

Kalmejers nevar atkāpties,viņš pārstāv valsts noziedzīgo sistēmu.Otrs,kamēr politikā valda noziedzības atbalstīšana,tikmēr tiesību sargājošajās institūcijās netiks ievēlēta neviena valstij lojāla amatpersona. Tas ir kā Āmen baznīcā.

Atbildēt

losis

24.04.2017. 07:56

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktajā aptaujā noskaidrots, ka valdības darba novērtējums pēdējo mēnešu laikā pieaudzis līdz 5,05 desmit baļļu sistēmā, kas ir labāks rādītājs nekā iepriekš, kad uzņēmēji to vērtēja ar 4,4. Savukārt par vienīgo „nesekmīgo” ministru vidū atzīts tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.
LTRK veiktajā aptaujā noskaidrots, ka premjera Māra Kučinska darbu uzņēmēji vērtē ar 5,6 ballēm, visbiežāk jeb 36% gadījumu izvēloties atzīmi seši. Visaugstāk bizness vērtē kultūras ministres Daces Melbārdes darbu, kas iespējams, skaidrojams ar šīs nozares minitrijas mazāku tiešo iesaisti uzņēmējdarbības vides jautājumos. Vēl arvien viens no ministriem – tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs – saņēmis negatīvu jeb nesekmīgu atzīmi – 3,8.
“Pēdējos mēnešos izveidojies un nostiprinājies dialogs starp valdību un uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām, panākot vienošanos, ka būtiskas nodokļu izmaiņas netiks veiktas, izstrādājot nākamā gada budžetu,” saka LTRK valdes locekle Katrīna Zariņa, “uzņēmēji šo ziņu ir sadzirdējuši, tādēļ ministru darba novērtējums ir uzlabojies, dodot arī cerību par biznesa vides stabilitāti un iespējām netraucētai izaugsmei līdz 2018.gadam.”
Ņemot vērā to, ka aptauja tika veikta laikā, kad demisionēja veselības ministrs Guntis Belēvičs, viņa novērtējums aptaujā netika jautāts. Savukārt Dzintars Rasnačs, neraugoties uz savu „līgavaiņa skapja” stāstu un nesekmību ministra darbā, joprojām ieņem tieslietu ministra amatu.
Kā Rasnačam izdevās izsprukt no kriminālatbildības viltotā Saeimas protokola lietā?
Līdz pat šai dienai tā arī nav skaidrs – kādā veidā pašreizējam tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam izdevās izsprukt no kriminālatbildības Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokola viltojuma lietā, lai gan zem protokola bija ne tikai deputātes Vinetas Muižnieces, bet arī viņa paraksts.
Kriminālprocesu pret V. Muižnieci ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers 2011.gada 1.jūnijā sāka pēc tam, kad Ģenerālprokuratūra bija saņēmusi Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētāja Alekseja Loskutova iesniegumu par iespējamu Juridiskās komisijas protokola viltošanu 2009.gada 1.septembrī.
Juridiskās komisijas sēdes audioieraksts liecināja, ka deputāti sēdē apspriestos Krimināllikuma grozījumus nolēmuši virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā, turpretim viltotajā protokolā bija norādīts, ka likumprojektu nepieciešams pilnveidot, un līdz ar to likumprojekta tālāka virzīšana tika nobremzēta.
Tiesas versija bija – V. Muižniece esot likusi Juridiskās komisijas konsultantei aizstāt Juridiskās komisijas sēdes protokola daļu ar viņas pašas uzrakstīto tekstu un tad arī parakstījusi šo sēdes protokolu.
Rezultātā Augstākā tiesa V. Muižnieci atzina par vainīgu dokumenta viltošanā un sodīja viņu ar 2846 eiro naudassodu, taču interesanti, ka ar veselu ādu izspruka otrs sēdes protokola parakstītājs – toreizējais Juridiskās komisijas sekretārs Dzintars Rasnačs.
Viņš pats pašlaik nemīl runāt par šo tēmu, taču neoficiāli zināms, ka šajā spiedīgajā situācijā tagadējo tieslietu ministru paglābis pēkšņs atmiņas zudums, – viņš izmeklētājiem gluži vienkārši paziņojis, ka vispār neko neatceroties, tik to vien, ka V. Muižnieces paraksts bijis jau pirms viņa paraksta…
Pēc Jāņunakts kautiņa tieslietu ministrs baidās par savu drošību…
Kurai vēl valstij ir tieslietu (!) ministrs, kurš ne tikai pa sīkumiem apzog nodokļu maksātājus un tiek iekaustīts ar rabarberiem, bet arī iesaistās dzēruma kautiņos? Lūk, cik krāšņi Dzintara Rasnača Jāņunakts izklaides jau pirms gandrīz diviem gadu desmitiem aprakstīja laikraksts Diena, – turklāt interesanti, ka jau toreiz Dz. Rasnačs sēdēja tieslietu ministra amatā:
„Piektdien tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs vērsies Ģenerālprokuratūrā ar ziņojumu par to, ka Jāņunakts svinību laikā viņam uzbrucis kāds piedzēries vīrietis. Notikušais liekot ministram šaubīties par viņa turpmāko drošību.
Ziņojumā ģenerālprokurora vietas izpildītājam Edvīnam Ziediņam tieslietu ministrs raksta, ka Tukuma rajona, Kandavā, 24.jūnijā Armands Paeglis, būdams stiprā alkohola reibumā, vairākkārt draudējis izrēķināties ar Dz.Rasnaču un savu iespēju robežās arī lietojis vardarbību.
Ministrs gan centies izvairīties no incidenta, taču ap pulksten 4.30, kā prokuratūru informē Dz.Rasnačs, „pret mani tika mēģināts pielietot vardarbību un fizisku spēku, un pastāvēja reāli draudi manai veselībai”. Tāpēc viņš nepieciešamās aizstāvēšanās ietvaros divas reizes iesitis uzbrucējam ar galvu.
Tas gan neesot mazinājis A.Paegļa agresivitāti līdz pat pusdienlaikam, kad viņš aizvests uz Kandavas autoostu braukšanai uz Rīgu.
Dz.Rasnačs uzskata, ka „A.Paegļa rīcība varētu arī nebūt kvalificējama pēc Latvijas Kriminālkodeksa 61.panta kā valsts amatpersonas veselības un dzīvības apdraudējums, jo minētajā laika posmā neesmu veicis valstisko darbību. Taču, lai gan neesmu fiziski tieši cietis, tomēr A.Paegļa agresivitāte un neprātīgā uzvedība (..) liek man šaubīties par savu turpmāko drošību”. Tāpēc ministrs lūdz noskaidrot A.Paegļa sabiedriskās bīstamības pakāpi.
Tieslietu ministrijas preses sekretārs Leonards Pāvils Dienai pastāstīja, ka Kandavā notikušas Jāņu svinības, kurās piedalījušies vairāki apvienības Tēvzemei un Brīvībai biedri. Vairāki liecinieki arī L.Pāvilam bija apgalvojuši, ka A.Paeglis, kurš svinībās nokļuvis pilnīgi nejauši, bijis stiprā dzērumā – tovakar viņš dzēris brendiju un alu.
Savukārt Dz.Rasnačs Dienai teica, ka viņš tonakt nedaudz iedzēris alu, jo Jāņi bez alus nemaz neesot iedomājami. Tiesībsargājošajām iestādēm būtu jānoskaidro, vai A.Paeglim „šādi prāta aptumsumi nav bijuši arī agrāk”, teica ministrs. Piektdienas pievakarē Diena centās sazināties ar A.Paegli, kurš strādā Latvijas Mākslas akadēmijā par bibliotekāru, taču no darbavietas viņš jau bija aizgājis. Laikrakstam Vakara Ziņas cietušais pastāstījis, ka Jāņu naktī bijis iereibis un aizmidzis pie ugunskura. Dz.Rasnačs viņam iespēris ar kāju pa deniņiem un pavēlējis celties augšā. Pēc tam ministrs ar galvu A.Paeglim iesitis pa galvu. Ministrs Dienai teica, ka 80% no A.Paegļa stāstījuma esot nepatiesība…

Atbildēt

nav par ko brinities

23.04.2017. 15:38

bomza alkoholika un si seja ir identiskas.

Atbildēt

info

23.04.2017. 08:01

»

Līva

Visa mežonīgā koprupija prokuratūrā, kur prokurors gadiem var "nepamanīt" lietu, jo augstāksstāvošs prokurors to licis neredzēt, kamēr tiek sagaidīts noilgums (Rīgas pils. Kurzemes raj. prok. Aleksejevs un visrprok. Maračkovskis), tad prokurori (Gromova, Lindberga), kas falsificē lietas faktus, bet ...


Nopērkot prokuratūras augšgalu var saņemt ekskluzīvus papildpakalpojumus - lietas steidzamu norakšanu nevis gaidīšanu līdz noilgumam + pārāk aktīva un nerunājama prokurora vai izmeklētāja disciplināro sodīšanu. Šādas situācijas ir tipiskas un viegli atpazīstamas. Augstākā līmeņa korupcijas gadījumos zemākā līmeņa uzraugošie prokurori un virsprokurori uzpircēju advokātiem salutē ar roku pie naģenes un dara visu, ko advokāts sagribēs, ieskaitot izmeklētāja nomaiņas pieprasīšanu policijas priekšniecībai, kas bez ierunām tiek izpildīts. Tāda ir sistēma. Cik lietas tādā veida ir noraktas prokuratūrā neviens nezina.

Atbildēt

Līva

22.04.2017. 19:51

Visa mežonīgā koprupija prokuratūrā, kur prokurors gadiem var "nepamanīt" lietu, jo augstāksstāvošs prokurors to licis neredzēt, kamēr tiek sagaidīts noilgums (Rīgas pils. Kurzemes raj. prok. Aleksejevs un visrprok. Maračkovskis), tad prokurori (Gromova, Lindberga), kas falsificē lietas faktus, bet apgabala prok. Zgirskis to uzskata par "samērīgi pienācīgu" lietas uzraudzību - tā tās lietas notiek Kalnmeijera vadītajā nozarē. Laikam par katru lietu, kas tomēr nonāk tiesā, jāsaprot, ka apsūdzētā puse nav varējusi procesu "nopirkt". Jo daudzas - pat bezgala vienkāršas lietas - līdz tiesai pat nenonāk, jo apsūdzētie ir atraduši sakarus prokuratūrā. Lai dzīvo "auklu raustīšanas" čempioni Ričards Maļecs un Co privātskolas Patnis īpašniece Zane Ozola, valdes locekle Ingūna Vārtiņa un bijusī direktore Nelda Jaunzeme - šīs skolas kriminālnoziedznieki ir pilnīgā drošībā, lai cik brutālus un apzinātus kriminālpārkāpumus viņi pastrādātu.

Atbildēt

tv

22.04.2017. 16:15

Pēc neatkarīgu ekspertu lēmuma neklusēt uzmanības centrā nonāca Jelgavas bērnunams, bet tā diemžēl nebūt nav vienīgā šāda iestāde, kurā pret bērniem izturas nepieņemami. Personāla un vienaudžu vardarbība pastāv arī citos bērnunamos un internātskolās, un arī citas iestādes izmanto iespēju nosūtīt bērnus uz psihiatrisko slimnīcu, atklāja bijušie bērnunamu audzēkņi. Un liela daļa gadījumu tiek noklusēta.
Vēl pirms diviem gadiem ziņojumā par bērnu dzīvi ārpusģimenes aprūpes iestādēs tiesībsargs Juris Jansons norādīja uz problēmām bērnunamos, un diemžēl mainījies nav nekas. Bērnu dzīves bērnunamos joprojām tiek salauztas, un valsts un pašvaldības par to vēl dāsni samaksā. Visa veida vardarbība diemžēl ir rūgta ikdiena bērnunamos un internātskolās.

Bērni stāsta audžumammai par piedzīvoto vardarbību
Biruta Kristapure, kas ir mamma pieciem saviem un 34 audžubērniem, par audžumammu kļuva pirms 18 gadiem, paņemot no zīdaiņu nama Sintiju. 10 no viņas audžubērniem ir bijuši no dažādiem bērnunamiem. Un visiem 10 ir kaut kas vienojošs - piemēram, bērniem, kas dzīvojuši zīdaiņu namā, Biruta novērojusi attīstības aizturi, kas pazudusi, nokļūstot ģimenē.

„Viņš 3 gadu vecumā atnāca pie mums, viņam bija rakstīts – garīga atpalicība, smaga garīga atpalicība. Šobrīd viņš mācās tehnikumā, mācās ļoti labi, starp 6 un 7 ballēm, un galvenais – vesels,” stāsta Biruta.
Dace Dzedune ir adoptējusi brālīti un māsiņu, kas zīdaiņa vecumu pavadījuši bērnunamā. Viņa bērnunamu salīdzina ar cietumu, jo piesaistes personas trūkums bērniem atstājis sekas.

„Lai cik mīksta būtu gulta, lai cik foršs būtu tas rāpulītis, bet, ka tevi nepaņem rokās, ka tev nav tā viena cilvēka... Tad rodas tie dīvainie bērni, tie deviantie bērni, tie agresīvie bērni, ar kuriem sistēma pēc tam vairs nevar tikt galā. Tad ir jākliedz, jāsit un jāsūta pie psihiatra. Tas ir tas, kas ir izdarīts ar viņiem agrīnā bērnībā,” sistēmu raksturo Dace.

Liela daļa Birutas bērnu bērnunamā ir piedzīvojusi dažāda veida vardarbību. Daži emocionālu, daži fizisku. Daži izstāsta uzreiz, daži sāk runāt tikai tad, kad pieauguši.
„Bērnunamā, kad ir kaut ko nogrēkojies, liek stāvēt un bez žēlastības. Tā viena meitene, viņai tagad jau ir 23 gadi, saka – tas bija briesmīgi. Viņa saka – tu lūdzies, ka tu klausīsi, un vienalga tev liek stāvēt līdz vēlai naktij, soda ar aukstu dušu,” stāsta Biruta.

Vardarbība, par ko runā bērni, notiek ne vien audzinātāju un bērnu starpā, bet arī bērnu vidū.

Un starp institūcijām ir ļoti būtiska atšķirība, kā tās mēģina situācijas risināt. Tiesībsarga birojs pirms diviem gadiem adresējis iesniegumu ģenerālprokuroram par iespējamu seksuālu vardarbību bērnu starpā Salas novada bāreņu namā „Līkumi”.

Tiesībsargs secinājis: “Monitoringa laikā iegūtā informācija liecina par bērnunama bezdarbību un izpratnes trūkumu par bērnu tiesībām un interesēm, jo bērnunama rīcība, saskaroties ar konkrēto gadījumu, kas saistīts ar bērnu seksuālajām darbībām, bija vērsta nevis uz šī gadījuma izmeklēšanu un palīdzības sniegšanu bērniem, bet uz to, lai notikušais netiktu atklāts.”

Aprakstītā vienaudžu seksuālā vardarbība risinājusies pirms divarpus gadiem, taču izmeklēšana joprojām nekur tālu nav pavirzījusies, neviena persona nav atzīta par aizdomās turēto.

Lauvastiesa pāridarījumu noklusēta
Policijā un prokuratūrā netiek atsevišķi klasificētas lietas par vardarbību pret bērniem institūcijās, taču nevalstisko organizāciju pārstāvji pārliecināti, ka lauvastiesa pāridarījumu tiek noklusēta.

„Domāju bērnam nav arī drošības, ka viņu uzklausīs un noticēs, kas tur notiek, un ka viņu pasargās,” uzskata biedrības “Latvijas bērnu labklājības tīkls” pārstāve Daiga Eiduka.

"Es domāju, ka daudz kas nenonāk līdz tiesībsargājošajām iestādēm, jo ir jābūt iesniegumam. Kurš to iesniegumus uzrakstīs? - jo viņš ir viens. Viņam neviena nav,” skaidro Eiduka.

„Ar visizturīgākajiem nerviem cilvēks kaut kādā brīdī salūst un, protams, sākas psihoemocionālas problēmas, sākas psihosomatiskas indikācijas. Protams, ka ir uzvedības novirzes. Bet tā vietā, lai ar bērnu strādātu, lai ar ģimeni strādātu, ķēdītes secībā viņu ievieto vēl psihoneiroloģiskajā slimnīcā, jo viņš ir agresīvs. Protams, viņš ir agresīvs!” saka tiesībsargs Jansons.


Uz psihoneiroloģiskajām slimnīcām sūta arī internātu bērnus
Speciālistu novērojumi liecina, ka bērnunami nav vienīgās vietas, kas bērnus audzinošos nolūkos nosūta uz psihoneroloģiskajām slimnīcām.

Arī internātskolās mācībspēkiem jātiek galā ar lielu audzēkņu skaitu, kas ilgstoši dzīvo internātos. Tiesībsarga biroja pētījums parāda, ka arī internātskolu audzēkņi par nepieņemamu uzvedību nereti tiek sodīti ar psihoneiroloģiskajām slimnīcām. Taču parasti viss tiek darīts likuma ietvaros.

„Psihiatrs pieņem lēmumu, psihiatrs nokonsultē. Mēs, protams, sazināmies ar vecākiem, jo bez vecāku paraksta mēs to nedrīkstam darīt,” stāsta Pelču speciālās internātspamatskolas – attīstības centra direktore Ināra Oļena.

Birutas audzinātā Sintija, kurai pašlaik jau ir 21 gads, stāsta, ka pirms deviņiem gadiem dzīvojusi Pelču speciālajā internātskolā, jo nav tikusi galā ar mācībām vispārizglītojošajā skolā. Internātā viņai bieži bijuši konflikti gan ar citiem bērniem, gan pedagogiem.

„Ļoti bieži mani apmeloja, zēni bija nozaguši naudu, es biju vainīga. Nedeva ēst, bija sods,” atceras Sintija.

Audžumammai sākumā bijis grūti noticēt tam, ko Sintija stāsta.

„Vakarā man Sintija piezvanīja, ka viņu no rīta ved uz psihiatrisko slimnīcu. Es no rīta klāt. [..] Es nopirku, ļoti dārgas bija tās zāles, kas viņai nepieciešamas. Ko es zinu, es jau neesmu ārsts, - bet Sintija pēc tam palika pilnīgi kā dārzenis,” stāsta Biruta.

„Kad es skolā iedzēru zāles, es visu laiku gulēju, nebiju savā ādā. Visu laiku gulēju un gulēju,” piebilst Sintija.
Nomainot skolu, Sintijai vairs neviens nenorādīja uz psihisku saslimšanu, nelika lietot medikamentus. Audžumamma norāda - atšķirībā no Sintijas, daudziem bērniem vecāki nespēj iestāties par viņiem un aizstāvēt.

Atbildēt

aicinām beigt parazitēt

22.04.2017. 16:02

hā hā hā !!!!!!!!!!!!!!!!!! kurs no uts spēj radīt biti?????????????????????????????????????????????

Atbildēt

>12.04

22.04.2017. 16:00

labu jautājumu pacēlāt. NRA komentēt pat neļāva.
Pamatjautājums: Vai tas ir gudrs, kurš spēj slepkavot?
Varbūt gudrs skaitās arī psihiski slimais?
Tās ir tās lietas, kuras pinas kristietība un komunisti.
Kuru var saukt par cilvēku? Vai arī, to, kas nekaunīgi parazitē? Pat lopam kūtī ir savs ekonomiskais pamatojums.

Atbildēt

"Piespiedu", " uz likuma pamata"

22.04.2017. 09:12

»

Paraksts

Nu nečīkstat komentāros, bet rīkojaties


Prasīt "Piespiedu", " uz likuma pamata" atkāpšanos no ministra amata visus NA un Saskaņas deputātus kā nacionāli prettiesiskas organizācijas dalībniekus, valsts šķeltniecības subjektus.

Atbildēt

Paraksts

22.04.2017. 01:19

Nu nečīkstat komentāros, bet rīkojaties.
Parakstaties par Saeimas atlsišanu.

Atbildēt

hronists

22.04.2017. 01:11

Ar tādiem Andriem Guļāniem, Ivariem Bičkovičiem, Jāņiem Maizīšiem un Ērikiem Kalnmeieriem, kam algas un pensijas uztaisītas neskaitāmos tūkstošos katru mēnesi, kamēr tautai tiek savilkt jostas un baudīt beztiesiskumu, arī aprīlis rekords valsts pamešanas ziņā – iedzīvotāju skaits varētu strauji sarukt. Tā turpinoties, drīz pat lielās pilsētas būs tukšas. Paliks tikai mafiozā un korumpētā vara, kas parazitēs uz Eiropas naudas un sazagtā no tautas.

Atbildēt

par tiesisku valsti!

21.04.2017. 22:02

Latvijas pilsoņu sašutums par notiekošo tieslietās pieaug ar katru dienu.

Aicinam LR tieslietu ministru Rasnaču(NA) ATKĀPTIES!

April 21, 2017

ProBonoPublico.Latvija

Biedrība ProBonoPublico.Latvia ,pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati tieslietu ministrija, tās ministra Rasnača (NA) vadībā, aicina LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties, dodot ministra krēsla vietu spējīgākai personai, kura izprot tiesiskuma nozīmi un lomu Valsts attīstībā un sabiedrības labklājībā.

Pie secinājuma un lēmuma aicināt tieslietu ministru Rasnaču demisionēt, nonācām vairāku, nu jau neskaitāmu,rupju pamattiesību normu pārkāpumu,ko izpilda pati tiesa ,rezultātā. Tiesu sistēmas dalībnieki,bez sodāmības sajūtas,netraucēti pārkāpj materiālo un procesuālo tiesību normas ,neuzskatot to par īpaši būtisku šķērsli tiesu spriešanā. Tieslietu ministrija, tās ministra Rasnača (NA) priekšgalā, ne tikai nevēlas,bet arī nespēj labot situāciju, jo pamatos neizprot tiesiskuma jēgu un būtību. Par to liecina vairāku likumprojektu grozījumi,ko iniciējusi pati tieslietu ministrija un kuri ietver rupjus pamattiesību un Konstitucionālo tiesību normu pārkāpumus.

Tiesu izskatīšanas termiņi ir saīsināti uz tiesiskuma un tiesu kvalitātes rēķina.

Tiesā izskatāmo lietu skaits ir samazinājies uz paaugstināto valsts nodevu un zudušās ticības uz taisnīgu tiesu rēķina.

Korupcija tiesu sistēmā ir tik ierasta,ka tiesa lietās nereaģē uz acīmredzamiem,kliedzošiem faktiem.

Tiesas ir kļuvušas tik kurlas,kā nekad iepriekš.

Aicinam sabiedrību PIEPRASĪT ne tikai tieslietu ministra Rasnača demisiju, bet arī atbildību. Ne tikai politisko, bet arī materiālo un tiesisko ATBILDĪBU pret savu Tautu un Valsti!

Aicinam sabiedrību ne tikai kurnēt savās virtuvēs un sociālajos tīklos, bet sūtīt rakstiski noformētus dokumentus, PIEPRASOT ATBILDĪBU UN NEKAVĒJOŠU RĪCĪBU!

Aicinam sabiedrību atklāti un skaļi stāstīt un saukt vārdos negodprātīgus un/vai nekompetentus tiesu sistēmas dalībniekus-tiesnešus, zvērinātus tiesu izpildītājus, maksātnespējas administratorus,korumpētus advokātus u.c., kuri grauj MŪSU VALSTS PAMATUS UN NEATKARĪBU!

Neviens cits neglābs un nesakārtos MŪSU VALSTI!


Tikai MĒS PAŠI ESAM ATBILDĪGI,KA ZAUDĒJAM TO,KO MŪSU SENČI IR RADĪJUŠI!

Atbildēt

Gomanovičs

21.04.2017. 21:36

Pumpainais Kirova raj.ments arī grib ēst!!!:)))
Cik ilgi sieva staigās pufaikā?? Kažoku, arī gribās!!!:))))

Atbildēt

galvenais godīgam

21.04.2017. 19:20

kād kļūda, izcili noderīgs cilvēks abi ar adleru

Atbildēt

Nkolajs Buivids

21.04.2017. 17:19

»

galējības

tad pēc tevis iznāk, ka viņš pat nezin kad piens ledusskapī izbeidzies, un bez iesnieguma nezinās, ka jāpērk !!!!! tantuks, neslēptā birokrāte


Var būt Tantuks nezin, ka pēc Prokuratūras likuma 1. pantā:
(1) Prokuratūra ir tiesu varas institūcija, kas patstāvīgi veic uzraudzību pār likumības ievērošanu šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros.
(2) Prokuratūras uzdevums ir reaģēt uz likuma pārkāpumu un nodrošināt ar to saistītās lietas izlemšanu likumā noteiktajā kārtībā.
(…)

Atbildēt

galējības

21.04.2017. 16:08

»

Tantuks

Tā arī nesapratu, kurš rakstīja iesniegumu Kalnmeieram par šīm nejēdzībām. Varbūt Likumā par Prokuratūru ir rakstīts, ka Ģenerālprokuroram ir jābūt gaišreģim


tad pēc tevis iznāk, ka viņš pat nezin kad piens ledusskapī izbeidzies, un bez iesnieguma nezinās, ka jāpērk !!!!! tantuks, neslēptā birokrāte

Atbildēt

Nkolajs Buivids

21.04.2017. 15:41

»

Real

Mums ir otrādi. Jo augstāks amats, jo mazāka atbildība


Hm...

Mēs neesam varējuši un nevaram kontrolēt izpildvaru.
Tie, kuriem pēc likuma ir tas obligāti jāizdara, izdara to par naudu.

Piemēram, pēc Administratīvā procesa likuma 2.panta, Šā likuma pamatmērķi ir šādi:
1) nodrošināt demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišķi cilvēktiesību, ievērošanu konkrētās publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti un privātpersonu;
2) pakļaut neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei izpildvaras darbības, kuras attiecas uz konkrētām publiski tiesiskajām attiecībām starp valsti un privātpersonu;
3) nodrošināt tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās.

Bet lai cilvēks var griezties administratīvā tiesā jāmaksā:
(1) Par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā, kā arī par pretpieteikumu un trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem pieteikumu maksā valsts nodevu 30 euro apmērā.
(2) Par apelācijas sūdzību, kā arī par pretapelācijas sūdzību maksā valsts nodevu 60 euro apmērā.
(3) Par blakus sūdzību maksā drošības naudu 15 euro apmērā. Par blakus sūdzību, kas ietverta apelācijas vai kasācijas sūdzībā (292. panta 1.1 daļa un 307. panta 4.1 daļa), drošības naudu nemaksā.
(4) Par kasācijas sūdzību, kā arī par pretsūdzību maksā drošības naudu 70 euro apmērā.
(5) Par lūgumu par pagaidu aizsardzību (185. un 195. pants) maksā drošības naudu 15 euro apmērā.
(6) Par pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem maksā drošības naudu 15 euro apmērā.
(7) Valsts nodevu par pretpieteikumu un pretapelācijas sūdzību, kā arī drošības naudu par pretsūdzību atmaksā tādā kārtībā, kāda noteikta valsts nodevas (125. pants) un drošības naudas (129.1pants) atmaksāšanai.

Bet ja šādas naudas cilvēkiem nav, tad tiesai arī nav pienākums:
1) nodrošināt demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišķi cilvēktiesību, ievērošanu konkrētās publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti un privātpersonu;
2) pakļaut neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei izpildvaras darbības, kuras attiecas uz konkrētām publiski tiesiskajām attiecībām starp valsti un privātpersonu;
3) nodrošināt tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās.

Atbildēt

Pensionāre

21.04.2017. 14:43

»

deinstitucionalizācija?

Šķiet, šī programma tēmē uz bērnu namu slēgšanu? Valstij pārāk dārgi izmaksā uzturēt pāri par 1000 bērnu bērnunamos. Ja labi atalgotiem valsts ierēdņiem drusku noņemtu, varbūt sanāktu, par ko algot pietiekoši daudz un labus audzinātājus...


Ja vēlamies, lai bērniem jebkurā institūcijā nodrošinātu to audzināšanu un aprūpi, kura ir progresīvākā, zinātniskākā etc., tad valstij jānodrošina eiropeiski lielas algas tiem darbiniekiem, atlase (zināšanas, psiholoģiskā atbilstība, fiziskās iespējas ar mazu vai slimu bērnu darboties), vēl jābūt labam aprīkojumam, individuālai pieejai, mazām grupiņām, etc. Galu galā - visā Latvijā valsts (nevis pašvaldības)nodrošinātām vienlīdzīgām iespējām. Un vēl kontrolei - vai tas tiek arī ievērots. Ja nē - no darba ārā, citu (labāku!) vietā. Kad mūsu Latvijā tā būs?...

Atbildēt

Nkolajs Buivids

21.04.2017. 14:24

»

Skolniece

Vēl mūsdienu Latvijā spīdzina cilvekus un ar varu ievietojot psihiatriskajā klīnikā gluži kā tajos PSR laikos, par ko lasām skolas mācību gramatās


Es piekrītu Jums, bet domāju, ka cēlonis tam, ir ka tiesneši, policisti un prokurori darbojas ne pēc likuma, bet pēc pieredzies un norādījumiem, kurus tie saņēmuši no "vecākajiem" biedriem", savējiem priekšniekiem, kuri vel līdz mūslaikiem izmanto pieredzi, kuru viņi saņēma un pārņēma no Latvijas PSR un PSRS tiesībsargājošas sistēmas. Diemžēl tie nav pārņēmuši - jo augstāk aizņemamais amats jo atbildība augstāk.

Atbildēt

ha

21.04.2017. 14:24

Nu gan atradušies eksperti un tiesībzinātnieki....

Atbildēt

Gras

21.04.2017. 14:17

Bērnus gatavo FOIE-GRAS ēdiena biznesam, ka ar varu baro?? Pat putnu vardarbīga barošana kā tas ir foie-gras gadījumā jau daudzās valstīs aizliegta ar likumu, nerunājot jau par bērnu vardarbīgu barošanu!

Atbildēt

Skolniece

21.04.2017. 13:21

Vēl mūsdienu Latvijā spīdzina cilvekus un ar varu ievietojot psihiatriskajā klīnikā gluži kā tajos PSR laikos, par ko lasām skolas mācību gramatās?

Atbildēt

Marija

21.04.2017. 13:03


Runājot Arhibīskapa-metropolīta Zbigņeva Stankeviča vārdiem, tā ir īpaši aktuāla joma, kurā nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība.

Atbildēt

zemnieks

21.04.2017. 12:57

Latvijas brīvvalsts laikā tāda ģenerālprokurora nebija, bet "viens likums, viena taisnība" bija visiem bez izņēmuma. Ģenerālprokurs ir Padomju okupācijas režīma palieka. Tāpat kā čekas maisi, kurus slēpj.

Atbildēt

Nkolajs Buivids

21.04.2017. 12:42

Starpcitu - no vienas tiesas sprieduma

Paldies tiesnese par morālo gandarījumu

Tiesnese savā sprieduma raksta – „Tiesai cilvēcīgi ir saprotams, ka saistībā ar vienu notikumu uzsāktie procesi vairāku gadu garumā varēja radīt pieteicējam morālus pārdzīvojumus. Lai arī šie procesi nav izbeigti personu reabilitējošu apstākļu dēļ, tomēr to rezultātā pieteicējs nav saukts ne pie administratīvās atbildības, ne kriminālatbildības un attiecīgi sodīts. Līdz ar to šāds procesa noslēgumam ir līdzvērtīgas sekas personas attaisnošanai administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un tas pats par sevi ir morāls gandarījums”.

Lieliski! No šādas tiesneses viedokļa izriet, ka visi Latvijas iedzīvotāji, kuri ir nelikumīgi aizturēti, kuriem bija atņemta brīvība par darbībām, kuri ne ar vienu likumu nav atzīstami par pārkāpumiem, kuri pēc tam biji atbrīvoti, saņem morāls gandarījums, bez garantijām, kuri ir noteikti Satversmes 92.panta.

Jo vairāk policijas nelikumīgi aiztures un nodos ļaudis tiesai, jo vairāk morālisko gandarījumu no tā saņems ļaudis. Atvainojiet, bet tas jau ir mazohisms, nevis tiesiskas attiecības starp valsti un pilsoņiem, kad cilvēki ir spiesti gadiem cīnīties par savējo attaisnojumu un pret Valsts varas pārstāvju uzbrukumu uz garantēto ar Satversmes cilvēka pamattiesībām.

Atbildēt

analītiķis

21.04.2017. 12:41

Papildinam Latvijas Jurisprudences speciālistu un ekspertu asociācijas valdes priekšsēdētāja Vilora Eihmaņa parakstīto vēstuli, ka Tiesībsargs jau pirms diviem gadiem atgādināja, tajā skaitā arī ģenerālprokuroram, ka Latvijas Republikā 1992. gada 14. maijā stājās spēkā ANO Konvencija par bērna tiesībām un tā paredz vairākus bērna tiesību aizsardzības pamatprincipus. Viens no Konvencijas vadošajiem principiem ir bērna tiesību un tiesisko interešu prioritātes princips, kas nostiprināts Konvencijas 3.pantā. Tas arī ir viens no galvenajiem Konvencijas principiem, kas nosaka visu bērna tiesību, tostarp tiesību uz izglītību, un brīvību interpretāciju.

Atbildēt

Pēteris

21.04.2017. 12:35

»

interesanti

Ritums Rozenbergs, Uldis DREIBLATS, Vakar, 9:30...


Neticu, ka lempīgais Zaglers ir apējīgs uz tādu kūleni. Tas viennozīmīgi ir rudās Bestijas un viņas rokaspuišu (un meitu) veikts pasākums. Un tagad šie apvērsuma inscinētāji kandidē Rīgas domes vēlēšanās? Tas ir ārprāts, kas notiek Latvijā! Kā mums vajadzētu vienu Erdoganu, kurš iztīrītu tos Alberta un Brīvība ielu staļļus!

Atbildēt

Maija

21.04.2017. 11:42

Mēs ne tikai lūdzam, bet prasām Kalnmeijeru atkāpties! Tādas nelikumības līdz šim laikam nebija pieredzētas. Un nedomājiet Kalnmeijer, ka tagad jūs sarosīsieties un sāksiet sodīt mazos gariņus dodot šiem cilvēkiem netaisnīgus soda mērus Mārtiņš, Ansis Ataols u.c.) Latvijā politiskā vara (arī jūs) ir saplūdusi ar noziedzniekiem (lembergs, magone , a.matīss un daudziem citiem.

Atbildēt

interesanti

21.04.2017. 11:39

Ritums Rozenbergs, Uldis DREIBLATS, Vakar, 9:30
Bijušais KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis (šo amatu ieņēma no 2009. gada 12. marta līdz 2011. gada 16. jūnijam) sarunā ar Neatkarīgo atminas detaļas par to, kā radās tā dēvētā oligarhu krimināllieta, un kas bija šīs lietas patiesie organizētāji.
- Kā sākās oligarhu krimināllieta?
- Kad biju KNAB priekšnieka amatā pavadījis tikai dažas dienas, pie manis uz ielas pienāca žurnāliste no kāda Latvijas laikraksta. Viņu sauca Baiba. Tolaik mana darbavieta atradās Alberta un Strēlnieku ielu stūrī. Žurnāliste teica, ka esot atvaļinājumā, un sāka man stāstīt, ka pie mums KNAB esot uzsākta kaut kāda apjomīga operatīvās izstrādes lieta. Vienīgais, kas viņu interesēja, - kad šī lieta beigsies un kad tās ietvaros noklausītās personas beidzot sēdēs cietumā. Mani pārņēma liels izbrīns. Tobrīd darbu KNAB priekšnieka amatā biju tik tikko kā sācis un par šādas operatīvās izstrādes lietas esamību neko nezināju. No kurienes gan žurnālistei bija šāda informācija? Sarunas laikā viņa minēja konkrētus uzvārdus, izstrādes detaļas.
Tomēr pēc neilga laika žurnālistes stāstītais apstiprinājās. Atklājās, ka patiesi tiek veikta apjomīga personu operatīvā izstrāde. Man šķita dīvaini, ka par šādu slepenu pasākumu zināja ļoti daudzas pat ar KNAB nesaistītas personas.
- Vai žurnāliste kaut ko stāstīja arī par SIA Mediju nams līgumu ar Rīgas brīvostas pārvaldi, kas ir vienīgais oficiāli droši zināmais oligarhu lietas uzsākšanas iemesls?
- Nē. Viņa stāstīja par konkrētām personām, attiecībā pret kurām šī izstrāde tiekot veikta, - par tā sauktajiem oligarhiem. Žurnāliste uzstājīgi taujāja: «Kad viņi beidzot sēdēs?» Mani tas šokēja. Iepriekš, 15 gadu strādājot tiesībsargājošās iestādēs, ne ar ko tādu nebiju sastapies. Sākotnēji nesapratu, vai tas ir joks vai provokācija. Nolēmu no šīs lietas maksimāli distancēties.
- Kā tad KNAB priekšnieks var distancēties no sava dienesta lietvedībā esošas izstrādes lietas?
- Jau vēlāk mana vietniece - korupcijas apkarošanas bloka priekšniece, tajā skaitā atbildīgā par operatīvo darbu - Juta Strīķe centās man šo lietu nest un kaut ko par to stāstīt, rādīt, ieinteresēt mani, lai es to lasu un parakstos, ka esmu iepazinies. Viņa to uzstājīgi centās darīt vairākkārt. Saprotot, ka izstrādes lieta ir politisks pasūtījums, un ņemot vērā to, ka mani tobrīd mēģināja uzdot par oligarhu ielikteni, noraidīju iespējas ar šo lietu iepazīties, lai vienkārši nezinātu detaļas un varētu palikt maksimāli neitrāls savā darbībā. Teicu, ka pilnībā uzticos savu darbinieku profesionālismam, kas sākotnēji tā arī bija. Argumentēju, ka man šī lieta nav jāzina, jo tā uzsākta un virzīta pirms manas stāšanās amatā. Zīmīgi bija arī tas, ka ar citām KNAB lietvedībā esošām lietām man neviens neuzbāzās.
Patiesībā sapratu, kādēļ Strīķei vajadzēja, lai es ar šo lietu iepazīstos. Tā kā presē jau tika radīts mīts, ka es esmu oligarhu ieliktenis, tad vajadzēja arī izdarīt tā, lai varētu apgalvot - tieši es esmu tas, kurš šo informāciju par operatīvo izstrādi noplūdina šiem oligarhiem vai viņu cilvēkiem. Tādējādi varēja izrēķināties gan ar mani par nepakļāvību, gan attaisnot iespējamo lietas fiasko. Bet, kā jau es teicu, informācija par operatīvo izstrādi pietiekami plašam cilvēku lokam bija zināma, vēl pirms es par to uzzināju.
Bija arī tāda situācija, kad, atbilstoši saviem amata pienākumiem, J. Strīķei norādīju, ka par šo viņas pārziņā esošo izstrādes lietu pilsētā jau zina ievērojams skaits cilvēku. Tātad ir notikusi informācijas noplūde no biroja. Pastāstīju viņai atsevišķus faktus, kurus biju dzirdējis no cilvēkiem, kas nebija saistīti ar KNAB. Uz to viņa nekādi nereaģēja.
Bet publiskajā telpā turpinājās mīta kurbulēšana par mani kā oligarhu ielikteni.
Neilgi pirms X stundas painteresējos par baumām apvīto KNAB lietvedībā esošo operatīvo lietu Ģenerālprokuratūrā - pie uzraugošā virsprokurora, kurš atbild par operatīvo darbu, Ingemāra Masaļska. Pie reizes informēju viņu, ka par šo operatīvās izstrādes lietu informācija kļuvusi zināma plašākai publikai un ka, ļoti iespējams, šī informācija noplūst no biroja iekšienes. Arī nebija nekādas reakcijas.
Izstrādes lietas beigu stadijā vaicāju Ģenerālprokuratūrā, vai šīs lietas ietvaros patiesi ir gūtas reālas norādes, ka kādas personas varētu būt veikušas noziedzīgu nodarījumu, un vai ir pamats uzsākt kriminālprocesu, vai arī lietu slēdzam.
No Masaļska kunga un arī vienā no sarunām ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru izskanēja skaidra un nepārprotama atbilde, ka izstrādē iegūtajos materiālos nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes un līdz ar to šī lieta ir neperspektīva.
- Kādēļ tad lietu neizbeidza?
- Tad pēkšņi sekoja nākamais šā stāsta cēliens, kas mani vēl vairāk izbrīnīja.
Biju devies atvaļinājumā. Pa to laiku - nezinu, kādā veidā, pamatojoties uz kādiem argumentiem un ar kādiem līdzekļiem - tika panākts, ka KNAB ar Ģenerālprokuratūras akceptu radikāli mainīja viedokli un tomēr uzsāka kriminālprocesu. Tiesai tika prasītas atļaujas kratīšanām, un, lai šo lietu eskalētu, tam visam tika pievērsta milzīga mediju uzmanība. Man atvaļinājuma laikā zvanīja TV3 žurnālisti un jautāja, vai mani pašu no atvaļinājuma nesagaidīs roku dzelžos par informācija noplūdināšanu. Vēlāk gan kriminālprocesā tika pierādīts, ka ar informācijas plūdināšanu bija nodarbojusies Jutai Strīķei tieši pakļautās nodaļas darbiniece, bet tas jau nevienu vairs neinteresēja.
- Tagad precīzi ir zināms - 2011. gada 20. maijā tika uzsākts kriminālprocess, bet 25. maijā tika veiktas vērienīgas kratīšanas. Jūs tiešām par to neko nezinājāt?
- Kaut kādu iemeslu dēļ KNAB darbinieki nogaidīja manas prombūtnes brīdi. Varbūt viņiem šķita, ka bez manas klātbūtnes šo lietu varēs efektīvāk sākt. Varbūt vadījās no citiem apsvērumiem. Bet skaidrs ir viens - pirms tam visi vienprātīgi bija pauduši viedokli, ka nav pamata lietas uzsākšanai. Pēkšņi, var teikt, skaitītu stundu laikā, viss radikāli izmainījās. Tagad, protams, man ir skaidrs, ka pašas lietas pierādījumu bāzē jau nekas nebija mainījies.
- Kāda tad bija šā kriminālprocesa jēga?
- Tagad ir redzams, ka šīs vērienīgās kriminālprocesuālās akcijas iedeva sparu tālākiem notikumiem valstī. Sekoja Saeimas atlaišana. Atliek izdarīt ticamu pieņēmumu, ka tobrīd vienoti darbojās pietiekami spēcīgu un ietekmīgu personu loks, kurš varēja iniciēt šā kriminālprocesa uzsākšanu, kas savukārt kalpoja par ieganstu, lai veiktu darbības, kuru pazīmes bija līdzīgas iespējamam valsts apvērsumam. Nepārprotami 2011. gada maija un jūnija notikumi bija organizēts pasākumu kopums, kurā ietilpa kriminālprocesa uzsākšana, kratīšanas, mediju kampaņa, organizētie gājieni Daugavas krastmalā, zārku dedzināšana utt. Būtu lietderīgi noskaidrot, kuras bija tās personas, kuras izstrādāja šo valsts apvērsuma plānu. Krimināllieta ir pilnībā izgāzusies, un tāpēc ir pamats uzskatīt, ka varas pārņemšana notikusi prettiesiskā ceļā. Tāpēc par visiem šiem notikumiem būtu jāveic izmeklēšana un jānoskaidro ne tikai izpildītāji, bet arī patiesie iniciatori. Jāatgādina - līdzīgs scenārijs tika īstenots, kad nezināmi organizatori sakūdīja pūli, lai sāktos grautiņi pie Saeimas. Nebūs brīnums, ja izrādīsies, ka abos gadījumos režisors un producenti bija vieni un tie paši.
- Tādējādi varētu noskaidrot arī to, kā politikā izmantoti krimināltiesiski paņēmieni?
- Būtu jānoskaidro gan tas, kā politikā tika izmantoti krimināltiesiski paņēmieni, gan tas, kā šā kriminālprocesa iniciēšanā izpaudās politiķu un to finansētāju līdzdalība. Bez politiskā atbalsta panākt tik radikālas viedokļu maiņas Ģenerālprokuratūrā un KNAB un uzsākt tik apjomīgas kriminālprocesuālās darbības nebūtu iespējams. Neapšaubāmi tas viss notika ar atsevišķu vadošo KNAB amatpersonu tiešu līdzdalību.
- Lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu parakstīja izmeklētāja Ilze Kivleniece. Vai viņa pati varēja izlemt, vai arī tā bija strikta direktīva no priekšnieces?
- Manuprāt, tā bija ietekmēšana no tiešās priekšnieces. Neatminos, ka izmeklētāja Kivleniece savā darbā kaut reizi būtu izrādījusi kādas politiskās simpātijas vai antipātijas. Bet KNAB «korupcijas apkarošanas bloka» iekšienē valdīja armijas disciplīna. Padotie vadītājiem tur nekādas iebildes neatļāvās paust. Līdz manīm pat nonāca informācija, ka darbinieki, kuri nepakļāvās vai nepiekrita savai priekšniecībai, tikuši ietekmēti fiziski.
- Vai, pārdomājot 2011. gada notikumus, varam nosaukt personas, kuras turamas aizdomās par apvērsuma organizēšanu, jo Juta Strīķe un pārējie KNAB darbinieki taču bija tikai izpildītāji?
- Tas būtu jānoskaidro neatkarīgam izmeklētājam. Atminos, ka 2011. gada februāra beigās - marta sākumā [tas ir pāris mēnešus pirms mūsu analizētās krimināllietas uzsākšanas - aut.] mani izsauca uz Valsts prezidenta kanceleju. Ar mani vēlējās runāt Edgars Rinkēvičs. No sarunas ar viņu secināju, ka man tiek piedāvāts KNAB priekšnieka amatā darīt visu tā, kā to vēlas Juta Strīķe, jo viņai tiekot nodotas pareizās komandas no augšas, un lai es viņai vismaz netraucēju brīvi rīkoties. Vai arī eksistē otrs variants. Man skaidri acīs tika pateikts: «Citādi viens no jums tiks noņemts.» Pēc Rinkēviča vārdiem - «viens no jums tiks noņemts» - sapratu: ja neklausīšu Jutu Strīķi, no amata tikšu atbrīvots es. Jāatzīst, ka Rinkēviča teiktais pēc tam pilnībā īstenojās dzīvē.
- Kā tas tika izdarīts?
- Plašāka sabiedrība loģiski neiedziļinājās, kā tika organizēts process manai atstādināšanai no KNAB priekšnieka amata. Man inkriminēja, ka es slikti un pat nelikumīgi vadu KNAB, ka mani esot jāliek cietumā, jo es neļaujot godīgiem KNAB izmeklētājiem strādāt. Absurdi, bet manu profesionālo darbu vērtēja nevis kompetenti un kvalificēti profesionāļi, bet gan man padotā darbiniece Ilze Dravniece. Viņa vērtēja manu atbilstību amatam un gatavoja komisijas locekļiem atzinuma projektu par manis atstādināšanu. Starp komisijas locekļiem taču bija tādi lietpratēji kā Ēriks Kalmeiers, Jānis Kažociņš un Jānis Reiniks. Bet viņi jau manas atstādināšanas dokumentus negatavoja!
Neviens tā arī neiedomājās papētīt, kā tad īsti ir tapis projekts vērtējumam par manu atbilstību KNAB priekšnieka amatam un vai nenotiek informācijas noplūde no pašas šīs komisijas. Bet manas darbības vērtējuma projektu sagatavoja Dravniece. Smieklīgi, bet viņa sagatavoto dokumentu bija aizmirsusi darbā uz galda, un to man atnesa kāds darbinieks. Es pats šo dokumentu iesniedzu komisijai ar jautājumu - kā šāds dokuments varēja nonākt pie atsevišķiem KNAB darbiniekiem? Atbildes nebija.

Atbildēt

21.04.2017. 11:06

»

deinstitucionalizācija?

Šķiet, šī programma tēmē uz bērnu namu slēgšanu? Valstij pārāk dārgi izmaksā uzturēt pāri par 1000 bērnu bērnunamos. Ja labi atalgotiem valsts ierēdņiem drusku noņemtu, varbūt sanāktu, par ko algot pietiekoši daudz un labus audzinātājus...


problēma-reakcija-risinājums

Ja kaut kur iesaistās tv/radio/troļļi/bojārs/lapsa/viņķeliene/.. visi štata murgotāji, skaidrs, ka pasūtījums

terora akts/ ai, vai, bē, mē/ komendanta stunda

bērnam bāž gaļu mutē/ ai, vai, bē, mē / ārā visus no iestādes

institūcijas bija un būs, tas, kas ir tagad tiešām jāmaina, varbūt brēka cēlu mērķu labā? - visus vecos nederīgos ārā un jaunos iekšā, jo citādi sapelējušo sistēmu nav iespējams iztīrīt, kā viņas atbrīvot, kā nomainīt? Tomēr, vairāk šķiet šobrīd tas ir naudas jautājums - savākt to, kas vēl ir. Parazitāŗā sistēma jūt savu galu un rij, ko var.
Bernu namos, veco ļaužu mājās, invalīdiem - kad bijusi laba dzīve? šodien pamodās treknā žurnāliste, biedrs bojārs ar šalli un vilors no kaktu juristu biedrības. Nepamodās viņi, pilda kopējo uzdevumu. Godīgi un uzticīgi varai līdz nāvei. Un škaudīt viniem par bērnu tiesībam. Jo, ja nebūtu - paši savāktu sev šos bērnus un klusu audzinātu un barotu

Atbildēt

naivie

21.04.2017. 10:52

prasīt jau jūs varat

Atbildēt

qwerty

21.04.2017. 10:27

ASV pēc šāda skandāla kongresmeņi pieprasītu ģenerālprokurora demisiju. Vai pat pēc LJSEA atklātas vēstules klusēs Latvijas Republikas Saeimas deputāti? Ja tā, tad, patiesi, vajadzīgs starptautisks atbalsts, lai Latvijā atjaunotu tiesiskumu.

Atbildēt

OFR-1

21.04.2017. 09:54

Būtu tikai lietderīgi, ja Kalnmeijers atkāptos. Vai tad LV mums nepietika ar Kalkūnu traģēdiju, kad aprūpes centrā tika apzināti novārdzināts bērns? Jebkuru no mums LR iedzīvotājiem var skart šādas problēmas,jebkura bērns var nonākt šādos centros, taču cilvēki par to diemžēl neaizdomājas.

Atbildēt

Eduards Lunis

21.04.2017. 09:30

--Paldies Vilor! Žel, ka reti raksti, bet PATIESI !
-Vakar biju pie IDB vadi'tāja Mūrnieka. Jau otro reizi eju sūdzēties par viņa vadītās iestādes darbinieku neatbilstošu rīcību šiš iestādes mērķim-NODROŠINĀT LIKUMĪBU TIESĪBSARGĀJOŠAJĀS IESTĀDĒS!? Esmu iesniedzis neapstrīdāmis , pamatotus ar dokumentāliem faktiem pierādījumus, kurus ,,neskata un nesaskata,, Ogres policijā, bet arī Mūrnieka iestāde, kuras pienākums ir veikt operatīvās darbības, pamatojas un sadarbojas ar Ogres policijas darbiniekiem, atbild to pašu ! PAR KĀDIEM ,,NOPELNIEM,, VIŅIEM IR PIEŠĶIRTI VAIRĀK KĀ 4 MILJONI!UN TĀDS IR ARI'KNABS!? UN KUR VIŅI IZROK UN SALIEK ATBILDĪGĀS VIETĀS TĀDUS MŪRNIEKUS, BIČKOVIČUS RASNAČUS TĀDĀS ATBILDIĢAŠ VIETĀS!? VAI NAV LAIKS TĀDĀS VIETĀS LIKT ĪSTUS , KRIETNUS, LATVIJAI LOJĀLUS CILVĒKUS!?

Atbildēt

jaa

21.04.2017. 07:22

»

BOROVKOVS

Parakstos zem katra vārda: Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam


Piekrītu, ka Kalnmeieram jāatkāpjas no amata un kopā ar Tieslietu ministru Rasnaču(ja vispār Rasnaču varētu saukt par Tieslietu ministru)! Tas ir "vāks", kas tagad notiek tiesu sistēmā un tās darbībā!!!

Atbildēt

Ž.anette

21.04.2017. 06:23

Prasiet,vai neprasiet,tas nenotiks.Sistēma ir izveidota viss notiek kā jau ierasts un neceriet uz ko citu,jo šitā ir ļoti parocīgi ikvienam,kam ir naudas maisi pagultē.Purvā kurkst tikai vardes,kas pārojas sastāvējušā akacī,jo tur tām visjaukākā vide,necerat izjaukt šo sistēmu,jo kur gan pārosies šīs vardes?

Atbildēt

BOROVKOVS

21.04.2017. 04:05

Parakstos zem katra vārda: Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

Atbildēt

cinītis

21.04.2017. 03:55

Ieskatījos Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta datos. Latvijas Jurisprudences speciālistu un ekspertu asociācija ir profesionāla organizācija. To dibinājuši juristi. Tātad tas ir juristu rupors, kurš atklāti pateicis, ka Ēriks Kalnmeijers nav godīgs jurists. Gan jau juristi zina, ko runā. Jautājums, vai Ēriks Kalnmeijers atkāpsies un atdos vietu godīgākam juristam?

Atbildēt

Tantuks

20.04.2017. 20:30

Tā arī nesapratu, kurš rakstīja iesniegumu Kalnmeieram par šīm nejēdzībām. Varbūt Likumā par Prokuratūru ir rakstīts, ka Ģenerālprokuroram ir jābūt gaišreģim.

Atbildēt

Lapas:    2   1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts:

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...