Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Plašsaziņas līdzekļos aktualizētais taurgovju populācijas jautājums pēdējā mēneša laikā ir bijis gan LR Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas, gan Zemkopības ministrijas dienas kārtībā, tomēr vēl joprojām neiezīmējas skaidrība par iespējamo rīcību vai lēmumiem taurgojvu turēšanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanā.

Tādēļ nevalstiskās vides un dzīvnieku aizsardzības organizācijas (Ķemeru nacionālā parka fonds; Pasaules dabas fonds; z/s JUNGAS; biedrība "Latvijas ainavas"; Vides aizsardzības klubs; biedrība "Animal Rights Association B.&T." un nodibinājums "dzivniekupolicija.lv"), apvienojoties taurgovju aizsardzības jautājumā un izpētot spēkā esošo tiesisko regulējumu, vērsušās ar kolektīvo iesniegumu pie vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra ar lūgumu pārņemt savvaļā mītošo lielo zālēdāju (taurgovju un savvaļas zirgu) aizsardzību Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē.

Kamēr Zemkopības ministrijai taurgovis juridiski ir tikai Heka šķirnes liellopi, uz ko attiecināmas pieradināto lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas prasības, šie savvaļas dzīvei radītie dzīvnieki Latvijas dabā pilda nozīmīgus dabas aizsardzības uzdevumus bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanā, reto augu un dzīvnieku sugu aizsardzībā, dabisko ainavu uzturēšanā, zālāju saglabāšanā u.t.t.

Pašlaik Latvijas spēkā esošie tiesību akti neparedz tādu reti notiekošu parādību kā dedomestikāciju - nevis savvaļas dzīvnieks tiek pieradināts cilvēka vajadzībām, bet pieradināts dzīvnieks tiek selekcionēts atgriešanai savvaļā dabas procesu uzturēšanas vajadzībām.

Kolektīvajā iesniegumā tiek norādīts, ka "pēc faktiskā izmantošanas veida taurgovis un savvaļas zirgi ir uzskatāmi par savvaļas dzīvniekiem un ka pēc šo šķirņu veidošanas mērķiem tie ir dzīvei savvaļā pielāgoti dzīvnieki, kas apveltīti ar savvaļas dzīvei nozīmīgām īpašībām un kuru izdzīvošanas spējas Latvijas klimatiskajos apstākļos ir attaisnojušās. Vēl vairāk, šo gandrīz 20 gadu turēšanas periodā dzīvnieki ir ne tikai adaptējušies, bet iedzīvināti savvaļā - tiem ir izveidojusies pielāgošanās, kolektīvā atmiņa, izdzīvošanas pieredze.

Latvija varētu lepoties ar pozitīvās prakses piemēru, kā veiksmīgi apsaimniekot tādus nozīmīgus biotopus kā savvaļas zālājus, izmantojot videi vispiemērotāko metodi - lielos zālēdājus. Tā vietā tiek likti birokrātiski šķēršļi šo dzīvnieku turēšanai."

Vides konsultatīvā padome, kurā apvienojušās 20 nozīmīgākās vides aizsardzības organizācijas, atbalsta šo iespējamo risinājumu par savvaļas dzīvnieka statusa noteikšanu savvaļā mītošo taurgovju populācijai, kā arī šīs šķirnes izveidošanas un ieviešanas darbību pielīdzināšanu sugas reintrodukcijai. Padome šā gada janvārī ir nosūtījusi izvērstu vēstuli Eiropas Komisijai par taurgovju populācijas stāvokli Latvijā, aicinot steidzami pārskatīt ES regulējumu, nosakot taurgovīm savvaļas dzīvnieka statusu.

Uz šo brīdi Latvijā ir četras taurgovju turēšanas vietas, trīs no kurām ir aizsargājamās dabas teritorijās, - kopumā tajās mīt 270-300 taurgovis.

Pēc faktiskās situācijas un tiesiskā regulējuma izpētes ir pamats uzskatīt, ka šo dzīvnieku aizsardzība ir tuvāka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nozares jomai. Taurgovis ir kļuvušas par nozīmīgu Latvijas dabas aizsardzības sastāvdaļu un par savu ieguldījumu Latvijas ainavu uzturēšanā ir pelnījušas īpašu aizsardzību ar atbilstošu juridisko statusu - kā savvaļas dzīvnieki.

* Nodibinājuma "dzivniekupolicija.lv" pārstāve

Novērtē šo rakstu:

33
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...