Iesaki rakstu: 
Šobrīd jau 30 no 300 kaķiem Ulubelē mitinās āra apstākļos. Vietu pietrūkst. Līdz drēgnajam rudenim jāspēj izbūvēt siltinātas telpas Kaķu dārzā. Ja ir iespēja, lūdzu, atbalsti finansiāli. Ja ir iespēja, domā atbildīgi un lem par patversmes dzīvnieku adopciju.
Kāpēc Ulubelē ir vajadzīgs Kaķu dārzs?
Ulubeles Kaķu dārzs ir sen lolots sapnis – atbilstoša dzīves telpa tiem patversmē nonākušajiem minkām, kuri raduši dzīvot āra apstākļos, kuri nav un nekad nebūs mīlīgi klēpja kaķīši uz silta mūrīša. Visbiežāk tie ir ielas kaķu koloniju iemītnieki, kas reiz bezpalīdzīgā stāvoklī - savainoti vai slimi - nogādāti patversmē. Palikšana patversmes iekštelpās viņiem nozīmē spriedumu būt ieslodzītiem uz mūžu, jo bailīgos, mežonīšus un neatkarīgos cilvēki reti izvēlas adopcijai.
Kopš maijā un jūnijā Ulubelē nonāca 20 paglābtie Skanstes dārzu bezsaimnieka kaķi, sapnis par Kaķu dārzu vairs nav atliekams uz nākotni – tā ir nepieciešamība jau šodien!
Starp Skanstes kaķiem ir mīļi un murrājoši, kam patīk cilvēka uzmanība, bet lielākā daļa šobrīd vēl ir neatkarīgi un cilvēku iztālēm respektējoši minkas.
Ulubeles Kaķu dārza vīzija:
- ierasta un mierīga dzīve brīvību mīlošajiem kaķiem patversmes teritorijā – siltas un pieejamas iekštelpas – nodalītas istabiņas, kur paslēpties no sala un vēja, ar iespēju iziet plašā nožogotā dārzā ar nojumēm, kad vien sirds kāro. Pieradināšana pie cilvēku klātbūtnes un uzmanības kā socializāciju veicinošs faktors.
- patversmes apmeklētājiem un Ulubeles brīvprātīgajiem Kaķu dārzā plānoti soliņi mierīgai laika pavadīšanai kaķu sabiedrībā jeb kaķu terapijai (felinoterapijai), kas ne tikai sniedz pozitīvas emocijas un nomierina, bet arī ceļ imunitāti un dziedē dažādas veselības kaites.
- Brīnišķīga iespēja tiem, kas mīl kaķus, bet nevar tos adoptēt.
- Citiem - iespēja nesteidzīgā, laiskā gaisotnē sadraudzēties ar savu
nākamo mājas mīluli.
- Vēl citiem – tuvplānā vērot un iepazīt, kas tas tāds par zvēru – kaķis!
Kopējās Kaķu dārza izmaksas – 24 000 eiro. Paldies visiem, kuri 3 gadu garumā ziedojuši kaķu dārza izbūvei!
Šajā laikā saziedoti 8000 eiro, par kuriem iegādāti lietoti jūras konteineri, kuros ielikti logi un durvis, izbūvēts dārza nožogojums un 2 nojumes.
Lai Kaķu dārzs taptu līdz rudenim, nepieciešami 16 000 eiro:
- jāizbūvē un jānosiltina iekštelpas;
- jāievelk ūdens un kanalizācija;
- jāizbūvē apkures sistēma ar autonomu siltumsūkni;
- jāizbūvē dārza terases un iekštelpās plaukti kaķu ērtībai.
Palīdzēsim kopā, lai Ulubeles Kaķu dārzs ir miera un labsajūtas oāze visiem, kam nepieciešams patvērums, iedrošināšana un prieks!
Ja Tev ir iespēja, lūdzu, atbalsti:
Mūsu norēķinu rekvizīti:
Biedrība "Dzīvnieku pansija Ulubele"
"Ozolaine", Līči, Stopiņu novads
Reģ.Nr. LV 40008095993
AS Swedbank, Swift: HABALV22
Konts: LV97HABA0551028353893
Mērķis: Ulubeles kaķu dārzam
Paypal – [email protected]
Ziedojumu tālrunis - 90006863 (1 zvans = 4,27 eiro) 90006083 (1,42 eiro)
Ulubeles sabiedriskā labuma organizācijas statuss garantē nodokļu atlaides ziedotājiem!
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
