Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aptuveni divpadsmit gadus ilgusī tā dēvētās Aivara Lemberga krimināllietas izskatīšana pirmajā instancē varētu noslēgties ar sprieduma nolasīšanu jau šomēnes. Publicējam pilnu šajā krimināllietā apsūdzētā Anrija Lemberga pēdējā vārda tekstu, kurā cita starpā tiek detalizēti iespējamie prokurora Jura Jurisa (attēlā) noziedzīgie nodarījumi un "saspēle" ar Šveices juristu Rudolfu Meroni

Ievads

Uzskatu, ka mans aizstāvis debatēs un replikā ir pietiekami plaši motivējis pret mani izvirzīto apsūdzību nepamatotību un absurdumu, tāpēc savā pēdējā vārdā argumentus manis attaisnošanai vairs neatkārtošu, bet izteikšos par prokuroru kā procesa virzītāja un valsts apsūdzības uzturētāja rīcības nepieļaujamību, kas būtiski ietekmēja kā kriminālprocesa gaitu vispār, tā arī iegūto pierādījumu pieļaujamību un ticamību, un kas tiešā veidā ir saistīts ar mantisko jautājumu risināšanu šajā kriminālprocesā. Nosacīti mana runa sastāvēs no diviem blokiem:

Prokurora Jura Jurisa loma AS “Latvijas Naftas Tranzīts” akciju atsavināšanā;

Prokurora Jura Jurisa rīcība, kas noveda pie pierādījumu – liecinieku liecību – nepieļaujamības.

Uzskatu, ka šajā runā aprakstītie fakti ir par pamatu blakus lēmuma pieņemšanai par prokurora Jura Jurisa rīcību, kā arī ir par pamatu tam, lai atzītu par nepieļaujamām visas Rudolfa Meroni un Jans De Lints liecības šajā lietā. Tāpat, viss šeit izklāstītais nepārprotami apliecina jau vairākkārt iepriekš pausto: šis kriminālprocess ir nekas cits kā prokurora Jura Jurisa pret Aivaru Lembergu radītais farss, kurā es tiku iesaistīts lai, pirmkārt, Rudolfs Meroni un, iespējams, arī kādas citas personas iegūtu iespēju ilgstoši rīkoties ar man un Līgai Lembergai piederošu mantu un faktiski piesavināties to, un, otrkārt, lai politisku un, iespējams, arī kādu citu iemeslu dēļ varētu nepamatoti apsūdzēt arī Aivaru Lembergu pēc Krimināllikuma 195.panta. Bez tām darbībām, kas man nepamatoti tiek inkriminētas apsūdzībā pēc Krimināllikuma 195.panta, nebūtu iespējams celt apsūdzību pēc šī panta arī Aivaram Lembergam, kura notiesāšana ir visa šī farsa – šī kriminālprocesa – virsmērķis. 

Tāpat vēlreiz uzsveru – šajā kriminālprocesā sistemātiski tika ignorētas manas tiesības uz aizstāvību, klaji aizskarot manas tiesības uz taisnīgu un objektīvu kriminālprocesa norisi, kam daudzos gadījumos pie vainas bija tieši prokurora Jura Jurisa rīcība.

Šī kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas stadijā kā uzraugošais prokurors, procesa virzītājs prokuratūrā un šobrīd jau kā prokurors – apsūdzības uzturētājs krimināllietā, ir bijis nozīmēts prokurors Juris Juriss. Jāpiezīmē, ka pēc cita ģenerālprokurora kandidāta – Jura Stukāna – iecelšanas ģenerālprokurora amatā Jura Jurisa interese par šo kriminālprocesu krietni mazinājās. Vai Jurim Jurisam par sekmīgu šī kriminālprocesa novadīšanu līdz notiesājošam spriedumam apsolīja ģenerālprokurora amatu, vai varbūt esošā un bijušā ģenerālprokuroru nostāja par Jura Jurisa lomu šajā lietā atšķiras, vai arī šīs intereses mazināšanai ir kāds pilnīgi cits iemesls.

Uzskatu, ka tiesai šajā lietā ir jāpieņem blakus lēmums par prokurora Jura Jurisa darbību, jo, izvērtējot prokurora veiktās darbības visā kriminālprocesa laikā gan pirmstiesas izmeklēšanas procesā, gan tiesvedības procesā, kā arī ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušo, publicēto un publiski pieejamo informāciju par prokurora Jura Jurisa veiktajām darbībām, ir pamats uzskatīt, ka prokurors Juris Juriss ir tieši un personīgi ieinteresēts šī kriminālprocesa izskatīšanā. 

Publikācijās dažādās interneta vietnēs un arī drukātajos preses izdevumos detalizēti ir aprakstīts kā prokurors Juris Juriss ir piedalījies un aktīvi atbalstījis Rudolfu Meroni, kā rezultātā Rudolfs Meroni, iespējams, ir veicis Krimināllikuma 179.panta trešajā daļā (piesavināšanās lielā apmērā) paredzēto noziedzīgo nodarījumu, piesavinājies (izšķērdējis) viņam uzticēto kriminālprocesā Nr. 12812003205 2007.gada 17.decembrī un 2008.gada 23.janvārī Līgai Lembergai un Anrijam Lembergam arestēto mantu. Minētā publiski pieejamā informācija, kopsakarā ar šajā kriminālprocesā jau noskaidrotajiem apstākļiem norāda, ka prokurora Jura Jurisa darbības, iespējams, kvalificējamas pēc Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas un 179.panta trešās daļas – kā līdzdalība (atbalstīšana) šajā kriminālprocesā liecinošās personas Rudolfa Meroni veiktajam noziedzīgajam nodarījumam.

1. Prokurora Jura Jurisa loma AS “Latvijas Naftas Tranzīts” akciju atsavināšanā

Neatkarīgi no tā, kāds spriedums būs šajā lietā, valstij būs jāuzņemas atbildība par arestētās mantas vērtības samazinājumu un šīs mantas zudumu vispār, kas, iespējams, notika ne bez prokurora Jura Jurisa ziņas un atbalsta.

2007.gada 17.decembra lēmumā šajā lietā norādīts, ka “mantas arests ir attiecināms gan uz pašu mantu, kas izpaužas kā Aivara Lemberga un/vai Lembergu ģimenes vai viņu kompāniju labā turētas akcijas, gan uz cita veida mantiskiem ieguvumiem (dividendēm, atgrieztiem aizdevumiem, bet neaprobežojoties ar nosaukto), kas pienākas lēmumā nosauktajām kompānijām, un kuru patiesais labuma guvējs ir Lembergu ģimene vai kāds no tās pārstāvjiem”.

Aresta uzlikšanas pamatkapitāla daļām (akcijām) uzdevums ir visā mantas aresta laikā nepieļaut personai piederošu pamatkapitāla daļu vērtības samazināšanos vai zudumu, kā arī nepieļaut personai piederošo pamatkapitāla daļu piederības maiņu. Mantas arests ir atzīstams par lietderīgu un var kalpot Kriminālprocesa likumā noteiktajiem mērķiem vien tad, ja ar arestēto mantu pēc galīgā nolēmuma taisīšanas varēs izpildīt to mērķi, kas tika nodrošināts ar piemērojamo mantas arestu.

Savukārt 2008.gada 23.janvāra lēmumā norādīts, ka mantas arests ir attiecināms gan uz pašu mantu, kas izpaužas kā manā, Aivara Lemberga vai Līgas Lembergas vai viņu kompāniju labā turētas sabiedrību pamatkapitāla daļas, gan uz patiesā labuma guvēja tiesībām, kas izriet no viņu dalības (ieskaitot netiešā ceļā iegūtu līdzdalību) arestam pakļautajās sabiedrībās, un tieši – tiesībām piedalīties peļņas sadalē un sabiedrības mantas sadalē sabiedrības likvidācijas gadījumā.” Ar šo lēmumu cita starpā uzlikts arests man un Līgai Lembergai piederošajām patiesā labuma guvēja tiesībām AS “VENTBUNKERS” (vienotās reģistrācijas Nr. 50003179321), kuras izriet no Yelverton Investments B.V. (Nr. 24279176), Anrijam Lembergam un Līgai Lembergai piederošajām AS “Ventbunkers” akcijām.

Tā kā dividende ir uzņēmuma (akciju sabiedrības) tīrās peļņas daļa, kuru saņem akcionārs un, tā kā uzņēmumam Yelverton Investments B.V., kas reģistrēts Nīderlandē, reģistrācijas Nr. 24279176, pieder 13 968 AS “Ventbunkers” akcijas, savukārt AS “Ventbunkers” ir AS “Latvijas Naftas Tranzīts” akcionārs, bet AS “Latvijas Naftas Tranzīts” ir AS “VENTSPILS NAFTA” akcionārs, tad atbilstoši 2007.gada 17.decembra lēmumam un 2008.gada 23.janvāra lēmumam, mantas arests ir uzlikts arī uz dividendēm un netiešā ceļā iegūto līdzdalību.

AS “VENTBUNKERS” ir koncerna mātes uzņēmums, kurā cita starpā uz 2007.gada 31.decembri ietilpa arī meitas uzņēmums AS “Latvijas naftas tranzīts” ar līdzdalību 51,01%, 

Prokurora Jura Jurisa uzdevums un pienākums saistībā ar 2007.gada 17.decembra un 2008.gada 23.janvāra lēmumiem par arestu uzlikšanu mantai pirmām kārtām bija pēc iespējas nodrošināt, lai visā mantas aresta periodā tiktu saglabāta arestētās mantas vērtība, nepieļaujot tās samazināšanos mantas aresta laikā, un otrām kārtām – nekādā gadījumā nepieļaut arestētās mantas atsavināšanu. Neizpildot kaut vienu no minētajiem pienākumiem, pieļaujot arestētās mantas vērtības samazināšanos vai pat tās atsavināšanu, būtisks kaitējums tiek nodarīts Anrijam Lembergam kā arestētās mantas īpašniekam (attaisnojoša sprieduma rezultātā) vai valsts interesēm (notiesājoša sprieduma gadījumā). Konkrētajā gadījumā Juris Juriss pat nav veicis mantas novērtēšanu, līdz ar ko nodrošinoties, ka kriminālprocesā nav ziņu par Rudolfam Meroni nodotās mantas sākotnējo vērtību, un, secīgi, ir ļoti grūti, lai neteiktu neiespējami, noteikt mantas vērtību brīdī, kad Rudolfam Meroni šī manta būtu jānodod mantas īpašniekiem vai valstij. Nav sākotnējas vērtības, nav arī kaitējuma – tieši šī apziņa ļāva Rudolfam Meroni un iespējams arī citām ar viņu saistītām personām visu šo gadu laikā izšķērdēt viņam nodoto arestēto man un Līgai Lembergai piederošo mantu. 

Tāpat Juris Juriss nav nodrošinājis arī otrā pienākuma izpildi, bet tieši otrādi – kā var saprast no publiski pieejamas informācijas, Juris Juriss ir pat veicinājis arestētās mantas atsavināšanu. 

Izpildot 2017.gada 17.decembra lēmumu par mantas arestu, 2007.gada 19.decembrī ir uzlikts arests t.sk. arī 100 (simts) % patiesā labuma guvēja tiesībām kompānijā YELVERTON INVESTMENTS B.V, nododot tās glabāšanā Rudolfam Meroni, savukārt ar 2008.gada 23.janvāra lēmumu – arests uzlikts 29,348% patiesā labuma guvēja tiesībām AS “Ventbunkers”. Rudolfam Meroni tika paziņots par aizliegumu jebkādā veidā izšķērdēt (apzināti samazināt vērtību), slēpt, mainīt vai atsavināt lēmumā norādīto mantu. Rudolfs Meroni ar savu parakstu 2017.gada 19.decembra protokolā par aresta uzlikšanu mantai apliecinājis, ka mantu, kurai uzlikts arests, ir pieņēmis glabāšanā, kā arī to, ka viņam ir izskaidrota atbildība, kas paredzēta Krimināllikuma 308.pantā par šīs mantas izšķērdēšanu, atsavināšanu vai slēpšanu.

No publiski pieejamās informācijas laikrakstos un interneta portālos ir kļuvis zināms par prokurora Jura Jurisa veiktajām darbībām, kas liecina par iespējamo sniegto atbalstu arestētās mantas glabātājam Rudolfam Meroni, izšķērdējot viņam uzticēto mantu, un konkrēti:

2017.gada 28.februāra laikrakstā “Diena” publicēts Guntara Gūtes raksts “Dīvaini izturas pret arestēto mantu”, kurā norādīts, ka Rudolfs Meroni ir veicis darījumu ar viņam glabāšanā uzticētajām AS “Latvijas naftas tranzīts” akcijām, tās atsavinot, ka darījums ir ticis saskaņots ar prokuroru Juri Jurisu, kurš akceptējis, atbalstījis un pat veicinājis šādu Rudolfa Meroni rīcību. Burtisks citāts: “Rūdolfs Meroni, [..] ar Ģenerālprokuratūras ziņu un savā ziņā piekrišanu (kā viņš pats to publiski akcentējis) pārdeva visas LNT piederošās a/s Ventspils nafta (VN) akcijas par trīsreiz zemāku cenu, nekā bija to reālā vērtība. [..] kā rezultātā šobrīd gadījumā, ja par akcijām pārdotā nauda neatrodas LNT bankas kontos, šis uzņēmums vairs ir tikai tukša, bezvērtīga čaula, kas automātiski par daudziem desmitiem miljoniem eiro samazina arī Ventbunkers vērtību [..] Rakstā norādīts, ka Rudolfs Meroni, kā arestētās mantas glabātās, 2015. gada 15. jūnijā ar rakstisku lūgumu ir vērsies pie Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora Jura Jurisa, prasot sniegt viedokli saistībā ar LNT piederošo VN akciju iecerēto pārdošanas darījumu, ka laikraksta rīcībā nonācis arī prokurora Jurisa atbildes vēstules LNT vadībai tulkojums angļu valodā, kurā prokurors Juris Juriss pauž viedokli, ka nav nekādu šķēršļu minētā darījuma veikšanai, tikai jānodrošina, ka ieņēmumi no aktīvu iespējamās pārdošanas netiktu nodoti apsūdzētajām personām.

2018.gada 20.martā portālā Pietiek.com publicēts Lato Lapsas raksts “Atklājas aizkulišu manevri “Ventspils naftas” pārdošanā un iespējama prokurora “palīdzība” advokātam Meroni”, kurā pausta informācija par Rudolfa Meroni un prokurora Jura Jurisa saskaņotajām darbībām, nolūkā apiet un neinformēt procesa virzītāju – tiesu, par vēlmi atsavināt AS “Latvijas Naftas tranzīts” piederošās AS “Ventspils nafta” akcijas, par prokurora Jura Jurisa neformālajām sarunām ar kriminālprocesā iesaistītām personām, aicinot tās ignorēt normatīvajos aktos noteikto kārtību attiecībā uz rīcību ar arestētu mantu. Rakstā norādīts, ka vēl pirms darījuma izziņošanas Rudolfs Meroni kā AS “Latvijas Naftas tranzīts” padomes priekšsēdētājs kopā ar diviem valdes locekļiem rakstveidā vērsās pie prokurora Jura Jurisa, informējot par saņemto piedāvājumu pārdot AS “Ventspils nafta” akciju paketi, paužot AS “Latvijas Naftas tranzīts” valdes un padomes viedokli, ka AS “Ventspils nafta” akciju pārdošana uzņēmumam esot izdevīgs darījums, tādēļ vēlas turpināt saņemtā piedāvājuma akceptēšanu un lūdz sniegt viedokli saistībā AS “Latvijas Naftas tranzīts” piederošo AS “Ventspils nafta” akciju pārdošanu. Kā redzams no rakstā paustās informācijas, šajā iesniegumā Rudolfs Meroni lūdza Juri Jurisu neinformēt procesa virzītāju (tiesu) par plānoto darījumu. Savukārt prokurors Juris Juriss, atbildot uz saņemto iesniegumu pretēji lēmumu būtībai un tvērumam, ir prettiesiski norādījis, ka ar 2007.gada 17.decembra un 2008.gada 23.janvāra lēmumiem par aresta uzlikšanu mantai, kā arī 2008.gada 2.jūlija lēmumu par aresta uzlikšanu mantai atcelšanu daļā, arests neesot ticis uzlikts AS “Latvijas Naftas tranzīts” aktīviem, līdz ar ko nav attiecināms uz AS “Latvijas Naftas tranzīts” piederošajām citu sabiedrību akcijām, tādējādi faktiski dodot zaļo gaismu darījumam. Kā norādīts rakstā advokātu biroja Spilbridge pārstāvis Andrejs Eglītis ir ziņojis Rudolfam Meroni par iepriekš veiktām neformālām pārrunām ar valsts amatpersonu, prokuroru Juri Jurisu, kuru laikā Juris Juriss pat esot uzskaitījis akciju atsavināšanas darījuma iespējamos riskus, cita starpā norādot uz nespēju prognozēt iespējamo tiesneša Geimana rīcību pēc iesnieguma saņemšanas, tādēļ ierosinājis AS “Latvijas Naftas tranzīts” nesūtīt iesniegumu procesa virzītājam, bet gan prasīt viedokli viņam – Jurim Jurisam un savukārt viņš Ģenerālprokuratūras vārdā par šo iesniegumu sniegšot viedokli. 

2018.gada 24.martā portālā Pietiek.com publicēts raksts “Sarakste met melnu ēnu uz prokuratūras pārstāvjiem, kuri „izpalīdzējuši” advokātam Meroni tiesas apiešanā”, kurā arī ir atklāta advokātu biroja Spilbridge pārstāvja Andreja Eglīša sarakste ar Rudolfu Meroni, e-pastos sniegtās atskaites par “aizkulišu” sarunām ar Ģenerālprokuratūras pārstāvjiem pirms AS “Latvijas Naftas tranzīts” piederošo AS “Ventspils nafta” akciju pārdošanas uzņēmumam Euromin Holdings (Cyprus) Limited. Raksta pielikumā pievienotas dokumentu kopijas, kas apstiprina prokuratūras pārstāvju, tai skaitā prokurora Jura Jurisa slepeno vienošanos ar Rūdolfa Meroni pārstāvjiem, kā rezultātā Rūdolfs Meroni tikai pateicoties prokurora Jura Jurisa aktīvajam atbalstam ir atsavinājis viņam glabāšanā nodotās (uzticētās) AS “Latvijas Naftas tranzīts” piederošās AS “Ventspils nafta” akcijas, nodarot Latvijas valstij (ja tiesa nolems konfiscēt arestēto mantu) vai Anrijam Lembergam un Līgai Lembergai (ja tiesa mantas konfiskāciju nepiemēros) desmitus miljonu euro lielu zaudējumu. Arī šajā rakstā atklāts, ka tieši prokurors Juris Juriss ierosinājis/aicinājis nevērsties ar iesniegumu par akciju atsavināšanu tiesā, kā pie procesa virzītāja (kā tas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, būtu jādara lai tiesiski rīkotos ar arestēto mantu), bet gan ierosinājis lūgt viņu pašu sniegt viedokli, kas vēlāk būtu izmantojams AS “Latvijas Naftas tranzīts” interešu aizsardzībai.

Rudolfa Meroni veiktās darbības viņam uzticētās arestētās mantas izšķērdēšanā, kas iespējams veiktas ar prokurora Jura Jurisa atbalstu, aprakstītas arī turpmāk norādītajos rakstos:

2018.gada 1.maijā portālā Pietiek.com publicētajā rakstā “Par arestētajos Ventspils uzņēmumos izzagto naudu pirktas villas un „pils” Krētā”, kurā aprakstīti Rudolfa Meroni veiktie vairākus simtus tūkstošu euro vērtie darījumi – villas iegāde Krētā, naudu darījumam ņemot no firmas Comar Invest struktūrvienības Grieķijā, kura ir dibināta par līdzekļiem, kas “izshēmoti” no Ventspils uzņēmumiem. Rakstā uzsvērts, ka villas pirkums nav bijis pirmais par arestēto naudu veiktais pirkums, ka e-pasti un dokumenti pierādot un apliecinot Rūdolfa Meroni darbības, arestēto uzņēmumu līdzekļus sistemātiski pārceļot savā īpašumā un/vai kontrolē. 

2017.gada 18.marta laikrakstā “Diena” publicētajā Imanta Liepiņa rakstā “Ventspils arestētie miljoni Meroni uzdzīvei?”, kurā norādīts, ka Rudolfs Meroni izsaimnieko viņam uzticētos aktīvus, tērējot viņam nepiederošos līdzekļus privātiem lidojumiem, apmaksājot privātām vajadzībām viesnīcas, restorānus, no AS “Ventbunkers” konta gadā savām vajadzībām tērējot vismaz EUR 200 000. Rakstā pat norādīts konkrēts konts (IBAN numurs LV43RIKO00001080019156) un konkrēta bankas karte (Nr. 4921 7699 3010 355), kas izmantoti Rudolfa Meroni privāto tēriņu apmaksai, atklāti fakti un informācija par Rudolfa Meroni grezno dzīvesveidu: “Divu stundu ilgo privāto lidojumu par diviem tūkstošiem eiro, piecu tūkstošu rēķinu par viesnīcu privātām vajadzībām, alkohola plūdiem un restorānu apmaksu, kas viss ir finansēts no uzņēmumiem, kuru daļas ir arestētas un nodotas glabāšanā Rudolfam Meroni. Rakstā minēts, ka vismaz 200 tūkstoši gadā tiekot tērēti Rudolfa Meroni privātajām izpriecām tikai no Ventbunkera konta vien, ka līdz 2013.gadam vienā no Latvijas kredītiestādēm Ventbunkers bija atvēris speciālu kontu, no kura Rudolfs Meroni ņēmis naudu saviem privātajiem tēriņiem, ka šim nolūkam uz fiziskas personas Rudolfa Meroni vārda esot izdota bankas karte.

2018.gada 3.jūnijā portālā Pietiek.com publicētajā Imanta Liepiņa rakstā “Arestētās mantas glabātāja” Meroni uzdzīve: pilns komplekts ar “Ventbunkera” konta izdrukām”. Raksta pielikumā pievienotas bankas kontu izdrukas, no kurām redzams, ka Rudolfs Meroni, kā arestētās mantas glabātājs, no arestiem pakļautās AS “Ventbunkers” bankas kontiem ir tērējis viņam uzticētos līdzekļus savām privātajām vajadzībām, pie kam tēriņu apmērs ir mērāms vairākos simtos tūkstošos eiro. Rakstā atklāti fakti un informācija par Rudolfa Meroni greznā dzīvesveida finanšu avotiem, konkrētiem bankas kontiem. 

Viss minētais norāda, ka prokurors Juris Juriss, iespējams – nolūkā atbalstīt un apzināti veicināt Rudolfa Meroni viņam uzticētās arestētās mantas piesavināšanos, ir devis Rudolfam Meroni padomus, norādījumus, līdzekļus, novērsis iespējamos šķēršļus, dodot iespēju Rudolfam Meroni realizēt viņam uzticēto kriminālprocesā arestēto Līgai Lembergai un Anrijam Lembergam piederošo mantu.

No minētajās publikācijās paustās informācijas un uzskaitītajiem faktiem (publicētās sarakstes un Latvijas Republikā reģistrēto uzņēmumu bankas kontu izdrukām) to kopsakarā ar lietas faktiskajiem apstākļiem un arī iesaistīto personu darbībām secināms, ka Juris Juriss, būdams procesa virzītājs prokuratūrā un šobrīd apsūdzības uzturētājs krimināllietā, iespējams, ir darbojies kādu savu savtīgu interešu vadīts.

Izvērtējot krimināllietas materiālus un publikācijās uzskaitītos faktus, diemžēl nākas secināt, ka visas darbības ar kriminālprocesā Nr. 12812003205 arestēto mantu, sākot ar lēmuma pieņemšanu par mantas arestu, kā arī Kriminālprocesa likumā paredzēto darbību neveikšana attiecībā uz starptautisko tiesisko sadarbību, arestētās mantas nodošanu glabāšanā kriminālprocesā iesaistītai un ieinteresētai personai pat neveicot šīs arestētās mantas novērtēšanu, šīs personas mudināšana atsavināt uzticēto mantu, padomu un atbalsta sniegšana arestētās mantas atsavināšanā, kā arī Rudolfa Meroni atteikums izpildīt tiesas 2020.gada 17.augusta lēmumu ar kuru viņš ir atcelts no arestētās mantas glabāšanas, aizbildinoties ar dažādiem ieganstiem, tai skaitā pat ar “nepareizo” valodu, kurā sastādīts minētais lēmums, iespējams, ir Jura Jurisa un Rudolfa Meroni iepriekš rūpīgi izplānotas. 

Analizējot un sniedzot vērtējumu minēto personu rīcībai, nekādā gadījumā Jura Jurisa aktīvo rīcību nevarētu uzskatīt par sagadīšanos, nezināšanu, kļūdīšanos. Nedrīkst pat pieļaut domu, ka mūsu valstī ietekmīgos valsts varas amatos varētu atrasties nepieredzējuši un nezinoši speciālisti, kam ir tieksme kļūdīties, bet kas tiek virzīta ģenerālprokurora amatam. Pieļaujot šādu iespēju, tiek pieļauta arī varbūtība, ka šāda situācija kļūst par normu.

Juris Juriss, būdams valsts amatpersona – Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors, kurš saskaņā ar Prokuratūras likuma 2.panta 4.punktu uztur valsts apsūdzību kriminālprocesā un kuram saskaņā ar Prokuratūras likuma 2.panta 6.punktu ir pienākums likumā noteiktajā kārtībā aizsargāt personu un valsts tiesības un likumiskās intereses, apzinoties, izprotot un zinot, ka:

 1) ar 2007.gada 17.decembra un 2008.gada 23.janvāra lēmumiem par aresta uzlikšanu mantai ir uzlikts arests, kā apgalvots lēmumos – Aivara Lemberga, Anrija Lemberga vai/un Līgas Lembergas mantai un “patiesā labuma guvēja tiesībām”, tai skaitā “patiesā labuma guvēja tiesībām” uzņēmumā Yelverton Investments B.V., reģistrēts Nīderlandē, reģistrācijas Nr. 24279176; 

2) uzliktais mantas arests ir ar maksimāli ierobežojošu saturu – ir ne tikai noteikts aizliegums veikt jebkādas darbības ar pašu arestēto sabiedrību kapitāldaļām, bet arī noteikts aizliegums uz visām patiesā labuma guvēja tiesībām; 

3) saskaņā ar lēmumiem par kriminālprocesā Nr. 12812003205 arestētās Aivara Lemberga, Anrija Lemberga un Līgas Lembergu mantas nodošanu glabāšanā Šveices advokātam Rudolfam Meroni, Rūdolfs Meroni ir brīdināts par aizliegumu jebkādā veidā izšķērdēt (apzināti samazināt vērtību), slēpt, mainīt vai atsavināt lēmumos norādīto mantu; 

4) Kriminālprocesa likuma 29.panta pirmās daļas 3.punktā noteikts izmeklētāja pienākums veikt visus likumā paredzētos pasākumus kaitējuma atlīdzināšanas nodrošināšanai; 

5) procesa virzītājam, kamēr viņš realizē kriminālprocesa, kurā ir arestēta manta, virzību, ir pienākums nodrošināt arestētās mantas vērtības saglabāšanu, tādējādi nodrošinot taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu – iespējamo piedziņu un mantas konfiskāciju; 

6) kriminālprocess ir nodots tiesai, līdz ar ko atbilstoši Kriminālprocesa likuma 27.panta otrās daļas 4.punktam procesa virzītājs, kas pieņem lēmumus attiecīgajā kriminālprocesā, tai skaitā, arī par rīcību ar arestēto mantu, ir tiesa; 

7) saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 413.panta sestajā daļā noteikto prokurora pienākumu, visi pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas pieteiktie lūgumi ir nosūtāmi tiesai; 

8) uzņēmumam Yelverton Investments B.V., kas reģistrēts Nīderlandē, reģistrācijas Nr. 24279176, (uz kura patiesā labuma guvēja tiesībām, nododot tās glabāšanā R.Meroni, uzlikts arests) pieder 13 968 AS “Ventbunkers” akcijas, savukārt AS “Ventbunkers” ir AS “Latvijas Naftas Tranzīts” akcionārs, bet AS “Latvijas Naftas Tranzīts” ir AS “VENTSPILS NAFTA” akcionārs;

neievērojot likumā noteikto kārtību, iespējams personisku interešu vadīts, rīkojoties pretēji manām un Līgas Lembergas interesēm, 2015.gada 4.jūnijā tikās ar kriminālprocesā Nr. 12812003205 arestētās mantas glabātāja Šveices advokāta Rudolfa Meroni pārstāvi Benitu Balanu, lai pārrunātu iespējamo AS “Latvijas Naftas Tranzīts” piederošo AS “Ventspils nafta” akciju pārdošanu un sniegtu padomus kā veikt pārdošanu lai tā tikai šķietami izskatītos tiesiska un tiktu izdarīta ignorējot faktu, ka procesa virzītājs ir tiesa.

Savstarpējā sarunā Juris Juriss informēja Benitu Balanu, ka ir runājis ar Ģenerālprokuroru, kas varētu palīdzēt AS “Latvijas Naftas Tranzīts” iesnieguma izskatīšanas procesā, uzskaitīja konstatētos riskus, tai skaitā:

Neviens nevar būt pārliecināts, ko tiesnesis Geimans darīs ar dokumentiem, vai neaiznesīs iesniegumu uz tiesas sēdi par spīti visām „Latvijas Naftas tranzīta” prasībām un potenciālo aģentūras palīdzību;

Pat tad, ja iesniegšana notiek ar aģentūras palīdzību, dokumentu tik un tā redzēs daži tiesas darbinieki, un ir bažas, ka informācija var noplūst un to nebūs iespējams novērst;

Aģentūras iesaiste tieši pretēji var atstāt sliktu iespaidu uz visu kriminālprocesu, galu galā pavērsties pret tiesnesi Geimanu un Latvijas iestādēm;

Ir neiespējami kontrolēt un tādējādi paredzēt, kad tiesnesis Geimans sniegs atbildi uz Latvijas Naftas tranzīta iesniegumu”,

un ieteica AS “Latvijas Naftas Tranzīts” rīkoties pretēji normatīvo aktu prasībām, t.i., pretēji Kriminālprocesa likuma 27.panta otrās daļas 4.punktā noteiktajam, nesūtīt iesniegumu tiesai, kā procesa virzītājam, bet deva padomu prasīt viedokli tieši viņam, Jurim Jurisam, lai viņš varētu Ģenerālprokuratūras vārdā sniegt AS “Latvijas Naftas Tranzīts” interesēm atbilstošu viedokli. Tas, ka Juris Juriss uzņemas nodrošināt atbilstošu viedokli, liecina par īpašām Jura Jurisa un Rudolfa Meroni attiecībām, tās pārsniedz prokurora – liecinieka attiecību robežas un apstiprina, ka Juris Juriss lobē Rudolfa Meroni mantiskās intereses Ģenerālprokuratūrā.

Uzklausījusi un pieņēmusi Jura Jurisa AS “Latvijas Naftas Tranzīts” piederošo AS “Ventspils nafta” akciju pārdošanai dotos padomus un norādījumus, AS “Latvijas Naftas Tranzīts” izmantoja Jura Jurisa ieteiktos līdzekļus un 2015.gada 17.jūnijā iesniedza Jurim Jurisam iesniegumu Nr.21.17.06.15, lūdzot sniegt viedokli par AS “Latvijas Naftas Tranzīts” piederošo AS “Ventspils nafta” akciju pārdošanu. 

Atbilstoši 2015.gada 4.jūnija tikšanās laikā panāktajai vienošanai un Jura Jurisa dotajam solījumam, 2015.gada 30.jūnijā Juris Juriss, klaji ignorējot Prokuratūras likuma 2.panta 6.punktā viņam noteikto pienākumu aizsargāt personu un valsts tiesības un likumīgās intereses, apzinoties, ka AS “Latvijas Naftas Tranzīts” nav tiesiska pamata atsavināt tai piederošās AS “Ventspils nafta” akcijas un atsavināšanas rezultātā tiks nodarīts būtisks kaitējums valsts likumīgajam interesēm, nodarot materiālu zaudējumu vairāku miljonu euro apmērā, AS “Latvijas Naftas Tranzīts” sniedza atbildi Nr. 3/4-9-277-15/4664, apzināti, nolūkā iedrošināt AS “Latvijas Naftas Tranzīts” veikt prettiesiskās darbības, atbildē paužot nepatiesus apgalvojumus par to, ka 2007.gada 17.decembra un 2008.gada 23.janvāra lēmumi par aresta uzlikšanu mantai neattiecas uz AS “Latvijas Naftas Tranzīts” aktīviem – [..] informēju, ka saskaņā ar 2007.gada 17.decembra un 2008.gada 23.janvāra lēmumiem par aresta uzlikšanu mantai, kā arī [..] arests netika uzlikts AS “Latvijas Naftas Tranzīts” aktīviem, proti, lēmumu tvērums neaptver AS “Latvijas Naftas Tranzīts” piederošās citu Sabiedrību akcijas [..] . 

Jura Jurisa paustā apgalvojuma nepamatotību, prettiesiskumu un klaju pretrunu ar paša Jura Jurisa turpmāko rīcību apstiprina Jura Jurisa 2015.gada 16.oktobrī Rudolfam Meroni kā AS “Ventbunkers” padomes priekšsēdētājam adresētā vēstule Nr. 3/3-4/522, kurā cita starpā Juris Juriss ir atgādinājis, ka Rudolfam Meroni glabāšanā ir nodota Aivaram Lembergam un Anrijam Lembergam piederošā manta, tai skaitā, 100 % patieso labuma guvēju tiesības kompānijā Yelverton Investments B.V.”, kā arī līdz 2015.gada 27.oktobrim uzdevis sniegt ziņas par arestētās mantas vērtības saglabāšanu, t.i., kādas izmaiņas ir notikušas AS “Ventbunkers” un AS “Latvijas Naftas Tranzīts” akcionāru sastāvā, tātad nav šaubu, ka Juris Juriss arestu attiecina arī uz AS “Latvijas Naftas Tranzīts”.

Pēc Jura Jurisa viennozīmīga intelektuālā atbalsta saņemšanas, kas izpaudās sniedzot padomus, norādījumus un piedāvājot līdzekļus, Rudolfs Meroni, iespējams, mantkārīgu motīvu vadīts, iedzīvošanās nolūkā noorganizēja ar 2007.gada 17.decembra lēmumu par aresta uzlikšanu mantai arestēto AS “Latvijas Naftas Tranzīts” piederošo AS “Ventspils nafta” akciju pārdošanu, nodarot būtisku kaitējumu Latvijas Republikas likumīgajam interesēm, kā arī nodarot Latvijas Republikai materiālo zaudējumu vairāku miljonu euro apmērā, jo tieši valstij būs jāatbild par manas un Līgas Lembergas mantas samazinājumu neatkarīgi no tā kādu spriedumu šajā lietā pieņems tiesa. Šis mantas samazinājums jau ir, un no sprieduma būtības būs atkarīgs tikai tas, kam šis atlīdzinājums būs izmaksājams.

Arestēto ārvalstu kompāniju akciju anulēšana un izdošana uz citas personas vārda

Tāpat Jura Jurisa sniegtais atbalsts, kas izpaudās kā noteiktu, likumā paredzēto darbību neveikšanā 2007.gada 17.decembra lēmuma par mantas arestu atzīšanai un izpildei ārvalstīs, ļāva Rudolfam Meroni atsavināt man un Līgai Lembergai piederošo mantu Rudolfa Meroni kontrolētajai kompānija “Eurocom International Ltd”, ko apliecina lietā esošie, paša Rudolfa Meroni pirms vairākiem gadiem iesniegtie pierādījumi, taču, neskatoties uz vairākkārtējiem lūgumiem un brīdinājumiem, tiesa līdz pat 2020.gada 17.augustam izlikās neredzam Rudolfa Meroni patvaļu, un tikai vairāk kā pusgadu pēc tam, kad 2020.gada sākumā Valsts policijas tika uzsāks kriminālprocess par iespējamām noziedzīgām darbībām ar šajā procesā arestēto manu mantu, kurā Rudolfam Meroni ir personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, statuss, tiesa ar novēlošanos, bet tomēr lēma par mantas glabātāja nomaiņu. Tomēr arī šis lēmums ir tikai formāls, kas ļauj Rudolfam Meroni nu jau gandrīz pusgadu turpināt izšķērdēt viņa rīcībā vēl aizvien esošo mantu. Visi lūgumi tiesai novērst šķēršļus tās lēmuma izpildei tiek noraidīti, kas uzskatāmi demonstrē manu cilvēktiesību ignorēšanu arī mantiskajos jautājumos šajā kriminālprocesā. 

Kā minēts iepriekš, ziņas par Rudolfa Meroni kā arestētās mantas glabātāja prettiesisko rīcību ar viņam uzticēto arestēto mantu, nododot vai kādā citā veidā atsavinot to paša kontrolētai sabiedrībai “Eurocom International Ltd” un prokurora Jura Jurisa iespējamo atbalstu šādām krimināli sodāmām darbībām, satur arī izskatāmās krimināllietas materiāli. Piemēram, 2017.gada 28.septembrī Rudolfs Meroni, atbildot uz “2017.gada 28.jūlija rīkojumu par dokumentu izsniegšanu no Šveices Federālā prokurora biroja” ir iesniedzis tiesā apliecinājumus par konkrētām ārvalstu sabiedrībām, kuru akcijas tika arestētas un nodotas viņam glabāšanā, un konkrēti:

Apliecinājumā Nr. 1 Rudolfs Meroni ir apstiprinājis, ka 2007.gada 17.decembrī arestētās “beneficiāra intereses un 1 000 uzrādītāja akcijas” uzņēmumā “Barnes Industries Ltd” pie viņa vairs neatrodas, bet atrodas pie “Eurocom International Ltd”;

Apliecinājumā Nr. 3 Rudolfs Meroni ir apstiprinājis, ka 2007.gada 17.decembrī arestētas “beneficiāra intereses un 50 000 uzrādītāja akcijas” uzņēmumā “Eastwich Financial Corporation”, 2009.gada 2.decembrī šīs arestētās uzrādītās akcijas esot anulētas un emitētas vārda akcijas uz “Eurocom International Ltd” vārda;

Tādējādi vismaz par šīs man un Līgai Lembergai piederošās mantas īpašnieku nelikumīgi ir kļuvusi Rudolfa Meroni kontrolētā kompānija, bet mums šī manta ir zudusi.

Kā redzams, apliecinājumos minēto sabiedrību akcijas Rudolfs Meroni ir vai nu nodevis tālāk paša kontrolētai sabiedrībai, vai nu pat anulējot iepriekš izdotās un citai personai piederošās akcijas, to vietā izdevis jaunas akcijas uz paša kontrolētās sabiedrības vārda.

Tiesas rīcībā veselas divas reizes nonāca Rudolfa Meroni 2020.gada 4.decembra vēstule, kurā, cita starpā, Rudolfs Meroni apgalvoja, ka visu arestēto kompāniju akciju likumīgie īpašnieki ir juridiskas personas un visi akciju apliecību oriģināli vēl pirms aresta tika nodoti ģenerālprokuratūrai, kur tiem jāatrodas arī šobrīd, jo pie mantas aresta viņam, Rudolfam Meroni, nekas taustāms nodots netika. Nu jau šī vēstule ir arī publiski pieejama interneta vietnē www.nra.lv, kurā 2021.gada 1.februārī tika publicēts raksts “Meroni atklāj t.s. Lemberga krimināllietā arestēto kompāniju “likumīgos īpašniekus” un arī pašas vēstules fragmenti.

Tiesai šī vēstule ir tik ļoti netīkama, ka tiesa divreiz aizsūtīja šo vēstuli atpakaļ tās iesniedzējiem: sākumā, kad tiesas debašu laikā 2020.gada 18.decembrī šo vēstuli atbildes sniegšanai Rudolfam Meroni tiesai kā procesa virzītājam iesniedza Nodrošinājuma valsts aģentūras atbildes, tiesa nosūtīja to atpakaļ aģentūrai, pat neatstājot tās kopiju lietā, savu rīcību motivējot visai primitīvi – Rudolfs Meroni ir vērsies aģentūrā, nu tad arī lai atbildi sniedza aģentūra. Piezīmēšu, ka aģentūra šajā lietā nav nekas – tai nav nekāda procesuālā statusa, un, vēl jo vairāk – tā nav tiesīga pieņemt kādus ar arestēto mantu saistītus lēmumus. Otro reizi tiesa šo pašu vēstuli aizsūtīta atpakaļ Aivara Lemberga aizstāvim Mārim Grudulim, kura lūgumu par šīs vēstules kā būtiska pierādījumu pievienošanu tiesa, klaji ignorējot Kriminālprocesa likuma 335.pantā paredzēto lūgumu izlemšanas kārtību, saskaņā ar kuru lūgumus var tikai apmierināt vai noraidīt, ir nolēmusi “atgriezt iesniedzējam” lai tikai nebūtu šis lūgums jāatstāj lietā.

Ja pieļauj, ka Rudolfs Meroni runā taisnību un, pretēji 2007.gada 19.decembra protokolā paustajam, Rudolfam Meroni nekas netika nodots glabāšanā, ir secināms, ka, iespējams, prokurors Juris Juriss, vismaz šīs apliecinājumos minētās Barnes Industries Ltd un Eastwich Financial Corporation uzrādītāja akciju apliecību oriģinālus nelikumīgi nodeva Rudolfam Meroni, kurš, savukārt, šo uzrādītāju akciju vietā ir izdevis jaunas akcijas uz sevis kontrolētās kompānijas “Eurocom International Ltd” vārda.

Viss minētais, kopsakarā ar iepriekš minētajās publikācijās aprakstītām Rudolfa Meroni un Jura Jurisa saskanīgām darbībām, rada aizdomas, ka arī darbības, nododot akcijas citai juridiskai personai, anulējot akcijas, vietā izdodot jaunas, bet nu jau uz citas juridiskās personas vārda, Rudolfs Meroni ir veicis ar prokurora Jura Jurisa ziņu un aktīvu atbalstu. Minētais pārbaudāms tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm.

Uzskatu, ka viss izklāstītais ir par pamatu blakus lēmuma pieņemšanai Jura Jurisa rīcības izvērtēšanai un iespējamā kriminālprocesa uzsākšanai par noziedzīgu nodarījumu, atbildība par kuru paredzēta Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un Krimināllikuma 179.panta trešajā daļā.

2. Prokurora Jura Jurisa rīcība, kas noveda pie pierādījumu – liecinieku liecību – nepieļaujamības.

Papildus iepriekš minētajam, atbalstot un veicinot Rudolfa Meroni prettiesiskās darbības, prokurors Juris Juriss ir veicis arī liecinieku ietekmēšanu un citas darbības, kas ir veicinājušas liecinieku liecību vērtēšanas principu izkropļojumu, kā arī ir pārkāpis izmeklēšanas noslēpumu, izsniedzot trešajām personām pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtos pierādījumus. 

Proti:

Pierādīšanai, t.i., pierādījumu izlietošanai tiesvedībā, jāsaskan ar procesuālo kārtību, jo tajā ir ietverti noteikumi, kas optimāli garantē nozieguma atklāšanu un vainīgo noskaidrošanu, ievērojot pie tam pilsoņu tiesības un likumiskās intereses

Pareizai pierādījumu iegūšanai, glabāšanai un vērtēšanai ir ļoti būtiska nozīme krimināllietas pareizai un tiesiskai izspriešanai, līdz ar to, likumā noteiktās kārtības un principu pārkāpšana no kriminālprocesā iesaistīto personu puses var būtiski ietekmēt tiesas iespējas pamatoti, vispusīgi, tiesiski un atbilstoši lietas faktiskajiem apstākļiem izspriest krimināllietu, un būtiski aizskart apsūdzētās personas tiesības uz taisnīgu tiesu. 

Procesa virzītājam (vienalga vai tas būtu izmeklētājs, prokurors vai tiesa) kā valsts amatpersonai, kas darbojas valsts un sabiedrības interesēs, ir jāgarantē apsūdzētās personas tiesību uz taisnīgu tiesu ievērošana un jānodrošina likuma prasībām atbilstoša kriminālprocesa (izmeklēšanas un iztiesāšanas) virzība. 

Kā norādīts LR Satversmes 92.panta komentāros, tiesības uz taisnīgu tiesu ir vienas no būtiskākajām pamattiesībām, jo no šo tiesību pienācīgas nodrošināšanas lielā mērā ir atkarīga cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzība. Ņemot vērā tiesību uz taisnīgu tiesu būtisko nozīmi demokrātiskā sabiedrībā, no tiesībām uz taisnīgu tiesu izrietošās garantijas nav pieļaujams interpretēt sašaurināti. Šīs tiesības veido vairāki savstarpēji saistīti elementi (no tiesībām uz taisnīgu tiesu izrietošās garantijas un principi), kas katrs atsevišķi un visi kopā ir vērsti uz to, lai kopumā nodrošinātu taisnīgumu personu tiesību un likumisko interešu aizsardzībā tiesā. Turklāt šie elementi attiecas ne tikai uz lietas izskatīšanu kā tādu (tiesas sēdi), bet gan uz visu tiesvedības procesu (tostarp vēršanos tiesā). [..] Pēc rakstura tiesību uz taisnīgu tiesu elementus iespējams iedalīt institucionālajos un procesuālajos. Ir virkne principu un garantiju, kas ir vērsti uz taisnīgas tiesas nodrošināšana no institucionālā viedokļa (tiesa kā neatkarīga tiesu varas institūcija) un kas ir vērsti uz taisnīgas tiesas nodrošināšanu no procesuālā viedokļa (pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs process, kurā lieta tiek izskatīta). Līdz ar to tiesības uz taisnīgu tiesu paredz valstij gan pienākumu izveidot attiecīgu tiesu institūciju sistēmu, gan arī pienākumu pieņemt procesuālās normas, atbilstoši kurām tiesa lietas izskatītu kārtībā, kas nodrošinātu šo lietu taisnīgu un objektīvu izspriešanu. [..] Tiesības uz taisnīgu tiesu garantijām ir jābūt efektīvām, praksē saprātīgi īstenojamām, ne teorētiskām. Arī vienas garantijas efektivitātes trūkums var novest pie visa procesa netaisnīguma un netaisnīga rezultāta. Turklāt, lai konstatētu tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu, nav būtiski noskaidrot, vai pārkāpums konkrētajā gadījumā tiešām novedis pie netaisnīga rezultāta. [..] Valsts pienākums nodrošināt personas tiesību uz taisnīgu tiesu ievērošanu un īstenošanu pamatā izpaužas kā pozitīvs pienākums. Proti, valstij ir pienākums veikt aktīvas darbības, piemēram, nodrošināt tiesībām uz taisnīgu tiesu atbilstošu normatīvo regulējumu, izveidot tiesas, nodrošināt tiesnešu neatkarību, nodrošināt tiesas spriešanai nepieciešamos resursus, nodrošināt personas nepieciešamajā apjomā ar advokātu un tulku utml. Vienlaikus valstij ir arī negatīvs pienākums – pienākums atturēties no jebkādām darbībām, kas personām rada nepamatotus šķēršļus šo tiesību pilnvērtīgai izmantošanai. 

Tāpat, procesa virzītājam, kā arī valsts apsūdzības uzturētājam visa kriminālprocesa izmeklēšanas laikā jāsaglabā neitralitāte un jānodrošina objektīva un uz patiesības noskaidrošanu (nevis uz apsūdzētās personas obligātu vai nepieciešamu notiesāšanu) vērsta izmeklēšana.

Tiesības uz taisnīgu tiesu liedz tiesai pieņemt nelikumīgi iegūtus pierādījumus, kā arī tādus pierādījumus (liecības), kas netiek iegūti no pirmavota. Piesardzīgi kritiski jāvērtē arī tādi pierādījumi, kas iegūti, darbojoties slepenajiem aģentiem vai tiesībaizsardzības iestādēm provocējot personas izdarīt kriminālpārkāpumu

Arī vairākos Satversmes tiesas spriedumos ir norādīts, ka Satversmes 92.pants nosaka būtisku tiesiskas valsts pienākumu – izveidot juridisku mehānismu, ar kura palīdzību ikviena persona, kuras tiesības ir prettiesiski aizskartas, spētu panākt efektīvu savu tiesību aizsardzību. Pirmkārt valstij ir jāizveido un jāsaglabā tiesu sistēma, turklāt šai sistēmai jābūt neatkarīgai, objektīvai un kompetentai. Otrkārt, valstij ir jāpieņem un jānovērš tādas procesuālās normas, kas garantē, ka pati lietu izskatīšanas procedūra ir taisnīga un objektīva.

Tāpat Satversmes tiesa savos spriedumos ir norādījusi, ka atziņas par tiesas neitralitāti ir vienlīdz attiecināmas arī uz prokuratūru kā tiesu varas institūciju. Kā arī atzinusi, ka pie prasībām, ko taisnīgas tiesas jēdziens izvirza krimināllietas izskatīšanas procedūrai kopumā, pieder arī pušu līdzvērtīgu iespēju princips. Šis princips krimināllietās, pirmkārt, paredz visām procesā iesaistītajām pusēm iespēju izklāstīt lietas apstākļus un, otrkārt, liedz kādai no pusēm piešķirt būtiskas priekšrocības salīdzinājumā ar oponentu. [..] Krimināllietām ir raksturīgas vairākas secīgas procesuālās stadijas, un pušu līdzvērtīgu iespēju princips jāievēro ikvienā no šīm stadijām – gan pirmstiesas procesā, gan lietas iztiesāšanā. 

Kriminālprocesa likuma 1.pantā definēts Kriminālprocesa likuma mērķis – noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē.

Izteikto aizdomu par iespējamo Jura Jurisa ieinteresētību, viņa līdzdalību citas personas noziedzīgajā darbībām, pamatā bez iepriekš izklāstītā ir arī konkrēts fakts par personas datu aizsardzības klaju un apzinātu pārkāpumu. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā vai pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas ar prokurora piekrišanu kādai no kriminālprocesā iesaistītajām personām, pārkāpjot Kriminālprocesa likuma 70.panta pirmās daļas 1) punkta un 98.panta pirmās daļas 8) punktā noteikto, ir izsniegti tādi kriminālprocesa materiāli, kurus šai personai nebija tiesību saņemt – Anrija Lemberga bankas konta izdrukas. Par to liecina fakts, ka 2010.gadā, laikā kad konkrētais kriminālprocess jau bija nodots tiesai, tika publiskotas Anrija Lemberga bankas konta izdrukas, tādā veidā prettiesiski ne tikai publiskojot neizpaužamas ziņas, bet arī neattaisnoti iejaucoties Anrija Lemberga privātajā dzīvē. Līdz pat šim brīdim nav noskaidrota konkrēta persona, kas minēto informāciju nodeva publiskošanai. Neviena no atbildīgajām amatpersonām to arī nav centusies darīt. Šobrīd, kamēr nav noskaidrota konkrēta vainīgā persona, var tikai minēt, vai prettiesiskās darbības ir veicis kāds no procesa virzītājiem, apsūdzētajiem (kas ir maz ticams), vai arī kāds no cietušajiem. Neatkarīgi no tā, kura konkrētā persona publiskoja konkrētā kriminālprocesa materiālus, nekādā gadījumā nav izslēdzama prokurora Jura Jurisa atbildība. Kā procesa virzītājam prokuroram Jurim Jurisam bija pienākums ievērot gan Kriminālprocesa likuma 1.pantā noteikto mērķi, gan arī Kriminālprocesā noteiktos pienākumus – 12.panta ceturtajā daļā noteikto pienākumu aizsargāt personas privātās dzīves noslēpumu un komercnoslēpumu; 39.panta pirmajā daļā noteiktos prokurora kā procesa virzītāja pienākumus, tajā skaitā, noteikt tiesai nododamās krimināllietas un arhīva lietas materiālu kopumu (3) punkts), izsniegt personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas vai norakstus vai likumā noteiktajā kārtībā šo personu iepazīstināt ar tiesai nododamās krimināllietas materiāliem (4) punkts) un izsniegt cietušajam likumā paredzēto materiālu kopijas (5) punkts). 

Nenoliedzami Kriminālprocesa likums paredz gan apsūdzētā, gan cietušā tiesības ne tikai iepazīties ar krimināllietas materiāliem, bet saņemt arī šo materiālu kopijas. Tomēr ne apsūdzētā, ne arī cietušā tiesības materiālu saņemšanā nav absolūtas, tās ir ierobežotas ar uz konkrēto apsūdzēto un cietušo attiecināmu informāciju. 

Kriminālprocesa likuma 70.panta pirmās daļas 1) punktā noteiktas apsūdzētā tiesības pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas saņemt tiesai to nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kas attiecas uz viņam izvirzīto apsūdzību un viņa personību, savukārt 98.panta pirmās daļas 8) punktā noteiktas cietušā tiesības pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuri tieši attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums. Un tieši prokurors kā procesa virzītājs ir persona, kura nosaka apsūdzētajam un cietušajam izsniedzamo krimināllietas materiālu kopiju apjomu, to attiecinamību uz katru konkrēto personu.

Tā kā Anrija Lemberga bankas konta izdrukas nekādā veidā nav attiecināmas uz jebkuru no kriminālprocesā apsūdzētajiem un cietušajiem, šo krimināllietas materiālu kopiju izsniegšana nevienai citai personai, izņemot Anriju Lembergu nav pieļaujama.

Līdz ar to, ja vien krimināllietas materiāli – Anrija Lemberga bankas konta izdrukas, ir kļuvušas pieejamas un ir izsniegtas kādam no šajā kriminālprocesā iesaistītajiem apsūdzētajiem vai cietušajiem, ir konstatējama prokurora Jura Jurisa prettiesiskā rīcība, iespējams, mantkārīgos nolūkos, un par minētiem apstākļiem tiesai ir jātaisa blakus lēmums. 

Par pierādījumu iegūšanas procesu. Viens no tiesiskajiem instrumentiem, kas kalpo Kriminālprocesa likuma mērķa sasniegšanai, ir Kriminālprocesa likuma 124.pantā definētais pierādīšanas priekšmeta saturs, tajā skaitā panta otrajā daļā ietvertais pienākums pierādīt ne tikai noziedzīga nodarījuma sastāva esamību, bet arī tā neesamību, jo tikai tad ir iespējama Kriminālprocesa likuma 1.pantā definētā mērķa – krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējuma – sasniegšana.

Līdz ar to, kriminālprocesa virzītāja pienākums vākt pierādījumus neaprobežojas ar apsūdzības pozīciju apstiprinošo pierādījumu iegūšanu, vēl jo vairāk – procesa virzītājs nav tiesīgs slēpt pierādījumus, kas apliecina noziedzīga nodarījuma sastāva neesamību, nerunājot jau par to, ka nav pieļaujama un ir aizliegta liecinieku ietekmēšana, pierādījumu falsificēšana, kā arī jebkuras citas darbības, kas var ietekmēt iegūto pierādījumu ticamību. 

Procesa virzītāja pienākums ir Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā iegūt pierādījums un, ja ir pamats, valsts un sabiedrības interesēs sagatavot un uzturēt apsūdzību pret personām, kas iespējami ir izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, kā arī nodrošināt kriminālprocesa ietvaros veikto darbību likumību, noskaidrot patiesību, ievērot apsūdzētās personas cilvēktiesības, t.sk., ievērot tiesības uz taisnīgu tiesu, gādāt par kriminālprocesa gaitā iegūto ziņu un pierādījumu glabāšanu, neizpaušanu un drošumu, kā arī saglabāt objektivitāti un neitralitāti par kriminālprocesa virzību – iegūstot un vērtējot pierādījumus objektīvi un atbilstoši faktiskajai situācijai.

Iepazīstoties ar kriminālprocesa Nr.12812001408 materiāliem un prokurora Jura Jurisa sagatavoto apsūdzību, ir secināms, ka viens no galvenajiem jeb pamatpierādījumiem šajā kriminālprocesā, uz kā tiek balstīta šī apsūdzība, ir pirmstiesas procesā un tiesas procesā nopratinātā liecinieka, Anrija Lemberga mantas bijušā glabātāja – liecinieka Rudolfa Meroni liecības. Līdz ar to, liecinieka Rudolfa Meroni sniegto liecību ticamība un stabilitāte ir ļoti būtiska prokuratūrai un prokuroram tā izvirzītās apsūdzības uzturēšanai. Līdz ar to liecinieka Rudolfa Meroni liecību ticamības pakāpei un liecinieka neietekmējamības pakāpei ir jābūt ļoti augstai

No publiskajā telpā izskanējušās informācijas ir kļuvis zināms, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā, t.i., laikā, kad prokurors Juris Juriss pildīja procesa virzītāja pienākumus, prokurors Juris Juriss ir izveidojis atsevišķas e-pasta adreses portālā www.inbox.lv t.sk. [email protected] un [email protected]. Ar šo e-pastu starpniecību un izmantojot segvārdus “Juris Holms” un “de jurisj”, prokurors Juris Juriss ārpus izmeklēšanas un valsts pārvaldes sistēmas kontroles sazinājies ar šajā kriminālprocesā iesaistītajām personām, lai saskaņotu ar tām nepieciešamās prettiesiskās darbības un veiktu citas prettiesiskas darbības ar nolūku ietekmēt šī kriminālprocesa gaidu. 

Kā jau iepriekš norādīts, vairakkārt ir publiskotas liecinieka Rudolfa Meroni e-pastu sarakstes ar vairākām personām, tai skaitā, sarakstes ar prokuroru Juri Jurisu caur izveidotajiem e-pastiem [email protected] un [email protected]. No publiski pieejamās datu bāzes arhīva mājaslapā www.meronigeita.pw ir nepārprotami redzams (publiski pieejama vietnē https://puaro.lv/tiesiskums/soreiz-astonkaja-taustekli-bus-par-isu-meronigeitas-datubaze-parcelas-uz-palau/), ka prokurors Juris Juriss ar minētajiem ārpus sava oficiālā darba vietas piešķirtā e-pasta e-pastiem (kas ir izveidoti uz valsts pārvaldes kontrolēta servera), ir gan sūtījis, gan saņēmis korespondenci no liecinieka Rudolfu Meroni e-pasta adresēm “[email protected]” un “[email protected]”, lai sniegtu lieciniekam nepieciešamās ziņas, iegūtu no liecinieka nepieciešamās ziņas, saskaņotu ar liecinieku veicamās darbības, kā arī nodotu lieciniekam nepieciešamos kriminālprocesa materiālus. 

Veicot minēto personu sarakstes satura pārbaudi esmu konstatējis, ka savstarpējā sarakste starp prokuroru Juri Jurisu un liecinieku Rudolfu Meroni veikta, tostarp, lai:

iegūtu no liecinieka nepieciešamās ziņas un dokumentus Kriminālprocesa virzībai,

norādītu un saskaņotu ar liecinieku veicamās darbības Kriminālprocesa virzībai,

informētu liecinieku par iepriekš sniegto liecību saturu,

informētu liecinieku par nākotnē paredzētajiem uzdotajiem jautājumiem liecības sniegšanas laikā,

nodotu lieciniekam Kriminālprocesa materiālus un informāciju saistībā ar Kriminālprocesa virzību.

Visas augstāk minētās darbības veiktas, visticamāk, nolūkā atbalstīt, veicināt Rudolfa Meroni darbības viņam uzticētās arestētās mantas izšķērdēšanā.

Tā, piemēram, prokurors Juris Juriss savā 2008.gada 16.aprīļa e-pasta vēstulē ir pateicies lieciniekam Rudolfam Meroni par palīdzību un sadarbību kriminālprocesā, un vienlaicīgi norādījis kādus dokumentus viņam būtu jāsagādā ierodoties uz nākamo nopratināšanu (burtisks citāts): “Esmu pateicīgs par Jūsu palīdzību un sadarbību kriminālprocesā. Lūdzam Jūs uz nākamo pratināšanu nopratināšanas protokola pievienošanas nolūkos paņemt līdzi sekojošos dokumentus, materiālus utt. […]”. Turklāt, šīs vēstules pielikumā ir pievienots word formāta dokuments “vestule Meroni.Doc”, kurš, tostarp, satur informāciju par iepriekš sarunātajām – nepieciešamajām darbībām no liecinieka puses, citē liecinieka iepriekš sniegto liecību (burtisks citāts): “[..] Jūsu 2008. gada 26. martā sniegtajā liecībā Jūs atzīmējāt, ka ,,……Tāpat es vēlos liecināt, ka šie dokumenti ir manā īpašumā, jo saskaņā ar Šveices likumdošanu es esmu finanšu starpnieks un Šveices likumdošana naudas atmazgāšanas novēršanas jomā nosaka, ka jebkura persona, kas ir finanšu starpnieks, pievienojas īpašai uzraudzības institūcijai. Es esmu Šveices juristu padomes finanšu starpnieku pašpārvaldes institūcijas dalībnieks. Šī organizācija veic revīzijas darbības ar mērķi pārbaudīt, vai uzņēmumu dokumenti, kas ir to darbinieku rīcībā, tiek uzturēti pareizi; atkarībā no dokumentu daudzuma, pārbaudes tiek veiktas reizi divos gados.[..]” un norāda par kādām sabiedrībām nepieciešams sniegt informāciju piemēram ,,ANNAPOLIS ANSTALT”, ,,Barnaby International N.V, ,,BARNES INDUSTRIES LTD”, ,,Bureau Project Ltd.” u.c. ,. No 2008.gada 26.marta pratināšanas protokola (sēj. 93 l.l.1-8), 2008.gada 28.marta pratināšanas protokola (sēj. 93 l.l. 26-34), 2008.gada 24.aprīļa pratināšanas protokola (sēj. 82. l.l. 49-55) redzams, ka sarakstē paustais ir atspoguļojies lietas materiālos esošajos pratināšanas protokolos, kas apstiprina, ka šī sarakste ir notikusi starp prokuroru Juri Jurisu un Rudolfu Meroni, un šī sarakste bez šaubām ir ietekmējusi šo pierādījumu ticamību un pieļaujamību.

2008.gada 16.aprīļa e-pasts un tā pielikums un to tulkojumi uz latviešu valodu.

No : juris holms<[email protected]> Datums Laiks : 16.04.2008 12:12:56

Kam : [email protected]

Cc : 

Bcc : 

Temats : Pārsūtīts: vēstule

Pielikums (-i) : vēstule Meroni.doc

———-Pārsūtīts ziņojums———-

No: juris holms <[email protected]>

Kam: [email protected]

Atbildes adrese: juris holms <[email protected]>

Datums: Trešdiena, 16. aprīlis 2008. gads 10:02:07 +0300

Temats: vēstule

Cienījamais, R.Meroni kungs

Esmu pateicīgs par Jūsu palīdzību un sadarbību kriminālprocesā.

Lūdzam Jūs uz nākamo pratināšanu nopratināšanas protokola pievienošanas nolūkos paņemt līdzi sekojošos dokumentus, materiālus utt.:

Pirmo pilnvaru pārstāvēt uzņēmumu “OST TRADING & FINANCE LTD.”, izsniegtu Ansim Sormulim (lūdzu Jūs apliecināt šādas pilnvaras kopiju ar oriģinālu, kā arī apstiprināt faktu, ka šī ir pirmā pilnvara, kas izsniegta A. Sormulim šajā sakarā). 

Lūdzu, paņemiet līdzi uzņēmuma “OST TRADING & FINANCE LTD.” tā laika (1994. – 1995. g.) zīmogu.

Lūdzu, apstipriniet, ka tieši Jūs esat uzņēmuma “OST TRADING & FINANCE LTD.” direktors kopš 1994. – 1995. g. beigām, kā arī šobrīd, un ka attiecīgajā laika posmā uzņēmuma direktors nevarēja būt neviena cita persona.

Ar cieņu, 

Juris Juriss

———-Pārsūtīta ziņojuma beigas———-

[E-pasta pielikums]

Sveicināti!

Iepriekšējās tikšanās laikā, proti, 2008. gada 28. martā, mēs esam panākuši vienošanos par sekojošo:Ka Jūs sagatavosiet dokumentus, saņemtus no attiecīgo valstu Komercreģistriem, un ka tie būs legalizēti (ar Apostille). Šādi dokumenti ir nepieciešami ar mērķi precizēt un pamatot tiesā – kas ir šādu ārvalstu uzņēmēju direktori un/vai administratori, nosakot laika posmu (no/līdz), un kas dotajā brīdī ir šo ārvalstu uzņēmēju direktori un/vai administratori;

Ka Jūs kā direktors un/vai administratora pārstāvis sniegsiet informāciju par labuma guvējiem, īpašniekiem un/vai patiesajiem labuma guvējiem zemāk norādītajiem uzņēmējiem. Šādai informācijai jāsatur sekojošais:

Uzņēmēja labuma guvēju, īpašnieku un/vai patieso labuma guvēju vārdi un uzvārdi;

Laika posms, kad šāds labuma guvējs, īpašnieks un/vai patiesais labuma guvējs bija un/vai joprojām tāds ir;

Akciju skaits, to vērtība.

Jūsu 2008. gada 26. martā sniegtajā liecībā Jūs atzīmējāt, ka ,,……Tāpat es vēlos liecināt, ka šie dokumenti ir manā īpašumā, jo saskaņā ar Šveices likumdošanu es esmu finanšu starpnieks un Šveices likumdošana naudas atmazgāšanas novēršanas jomā nosaka, ka jebkura persona, kas ir finanšu starpnieks, pievienojas īpašai uzraudzības institūcijai. Es esmu Šveices juristu padomes finanšu starpnieku pašpārvaldes institūcijas dalībnieks. Šī organizācija veic revīzijas darbības ar mērķi pārbaudīt, vai uzņēmumu dokumenti, kas ir to darbinieku rīcībā, tiek uzturēti pareizi; atkarībā no dokumentu daudzuma, pārbaudes tiek veiktas reizi divos gados. Pārbaudes veic īpaši norīkots revidents. Pārbaudes arī tiek veiktas attiecībā uz patiesajiem labuma guvējiem un revidentam ir tiesības pārbaudīt jebkuru darījumu, un man ir pienākums saglabāt jebkura finanšu darījuma juridiskā pamatojuma ierakstu; man ir jābūt spējīgam jebkurā laikā paskaidrot jebkura darījuma juridisko pamatojumu. Kopš 2000. gada spēkā ir diezgan stingri noteikumi, kas nosaka manis pārvaldīto uzņēmumu visas informācijas uzglabāšanas noteikumus – noteikti arī informāciju (dokumentus), kas attiecas uz labuma guvējiem un patiesajiem labuma guvējiem. Neatkarīgi no tā, ka tas ir obligāti nepieciešams tikai kopš 2000. gada, mēs vienmēr esam uzglabājuši visus nepieciešamos dokumentus kopš 1986. gada, kad es sāku savu neatkarīgo biznesu. Tā ir parastā (pieņemtā) prakse, kā noteikts Šveices likumos, ka jebkurš uzņēmums uzglabās dokumentus, korespondenci, līgumus un citus dokumentus desmit gadus … .”

Vai Jums būtu iespējams sastādīt un/vai sagatavot akciju turēšanas vai īpašumtiesību ķēžu shēmu, sākot ar patieso labuma guvēju uzņēmumam, kas reģistrēts Latvijā?

Ņemot vērā augstāk minēto, nākamās pratināšanas, kas notiks 2008. gada 23. – 26. aprīlī, laikā lūdzu iesniegt dokumentos, kurus sagatavojuši un parakstījuši uzņēmēju labuma guvēji, īpašnieki un/vai patiesie labuma guvēji, kas norādītu pamatojumus šādu akciju iegūšanai, kā arī dažādus citus rakstiskus dokumentus attiecībā uz norādījumu došanu sakarā ar dažādu jautājumu risināšanu un pilnvaroto personu norīkošanu.

Prokuratūrai ir nepieciešama augstāk minētā informācija un dokumenti par sekojošajiem ārzemju uzņēmējiem:

– ,,ANNAPOLIS ANSTALT”, reģistrēts Lihtenšteinā (Lihtenšteina, Vaduca, Austrasse 39, FL-9490), kas ir dalībnieks SIA “PUSES”;

– ,,Barnaby International N.V.”, Zeelandia Office Park ING-Gebouw, lsteverdieping Kurakao, Nīderlandes Antiļas;

– ,,BARNES INDUSTRIES LTD”, adrese: Road Town, Tortola, Britu Virdžīnas, ārzemju uzņēmēja ,,KAYWOOD INTERNATIONAL LTD” īpašnieks;

– ,,Burneau Project Ltd.”, Apvienotā Karaliste, Reģ.Nr.3552998;

– ,,Bellaggingsmaatschappij GEIT B.V”, Nīderlande (Emmaplein 5, 1075 AW Amsterdam, Nīderlande), kas savukārt ir dalībnieks, akcionārs: SIA ,,MINERAL-TRANS-SERVISS”, SIA ,,Ostas Flote”, SIA ,,SEASTAR”, A/S ,,Kālija parks”, A/S ,,VENTSPILS TIRDZNIECIBAS OSTA”;

– ,,BRISKLY Ltd”, reģistrēts Britu Virdžīnās (P.O. Box 71, Craigmur Chambers, Road Town, Tortola, Britu Virdžīnas), kas savukārt ir akcionārs A/S ,,VENTSPILS TIRDZNIECIBAS OSTA”;

– ,,DIGENTIA CORPORATION”, Elizabeth Avenue P.O.Box.CB-13022, Nassau, Bahamu Salas;

– ,,Electrotech (Europe) Limited”, reģsitrēts Lielbritānijā (Somerset House, Temple Street Birmingham B2 5DN, Liebritānija), kas savukārt ir dalībnieks, akcionārs: SIA ,,NOORD NATIE VENTSPILS TERMINALS”, SIA ,,Ventshoes”, A/S ,,VentTopaz”

– ,,GFS Global Forwarding Systems Establishment”, Lihtenšteina, Reģ.Nr.H1034/32; 

– ,,EURIDICE CORPORATION N.V.”, reģistrēts Nīderlandes Antiļās, kam piederēja ārzemju uzņēmējs ,,Bellaggingsmaatschappij GEIT B.V.”, Nīderlande (Emmaplein 5, 1075 AW Amsterdama, Nīderlande);

– ,,Eastwhich Financial Corporation”, Britu Virdžīnas, Reģ.Nr.31502;

– ,,KAYWOOD INTERNATIONAL LTD”, reģsitrēts Britu Virdžīnās (P.O.Box 5055 CH-1211, Geneva 11), kas savukārt ir dalībnieks, akcionārs: SIA ,,LAT TRANSNAFTA”, SIA ,,”VENTAKO”,

SIA ,,VENTPLAC”, A/S ,,VENCEB”;

– ,,Hinch Invest & Finance S.A.”, Britu Virdžīnas, Reģ.Nr.393285;

– ,,Lanthron Trading Ltd.”, Britu Virdžīnas, Reģ.Nr.136113;

– ,,Margrave Trade Inc.”, Britu Virdžīnas, Reģ.Nr.497117;

– ,,MULTI NORD AG”, reģistrēts Šveicē, (Kreuzplatz 2, CH-8032, Zurich, Šveice), kas savukārt ir akcionārs A/S ,,Kālija parks”;

– ,,Multiport Establishment”, Lihtenšteina, Reģ.Nr.H974/78;

– ,,Netherfin Financial Services B.V.”, adrese: Johannes Vetmeerplein 11, 1071DV, Amsterdam, kas savukārt ir akcionārs: SIA ,,LAT TRANSNAFTA”, SIA ,,MaGriD”, SIA ,,NFS”;

– ,,Tanar Vermōgensberatungen S.A.”, Britu Virdžīnas, Reģ.Nr.84459;

– ,,Tomika International N.V. and Barnes lndustries Lts.”, Nīderlandes Antiļas, Reģ.Nr.76132;

– ,,Transfides N.V.”, Nīderlandes Antiļas Reģ.Nr.79955;

– ,,OST Services Zurich AG” (vēlāk: ,,OST Services AG”), kas bija dalībnieks, akcionārs: ,,VENTSPILS APVIENOTĀ BALTIJAS BANKA”,

– ,,SAPPO LIMITED”, reģistrēts Īrijā (14/15 Parliament Street, Dublin, Īrija), kas savukārt ir akcionārs: A/S ,,Ventbunkers”;

– ,,Solvalub Trading Limited”, reģistrēts Lielbritānijā (Westminster Tower, London SEl 7SP, Lielbritānija), kas savukārt bija dalībnieks, akcionārs: SIA ,,Solvtrans”, A/S ,,VENTAMONJAKS”;

– ,,SOLVALUB HOLDING AKTIENGESELLSCHAFT”;

– ,,Yelverton Investments B.V.”, reģistrēts Nīderlandē (Schouwburgplein 30-34, 3001 AD Rotterdam, Nīderlande), kas savukārt bija akcionārs: A/S ,,Ventbunkers”;

– ,,VENTK COMPANY LIMITED”, reģistrēts Lihtenšteinā (FL-9490 Vaduz, P.O.Box 83, Lihtenšteina), kas bija dalībnieks, akcionārs: SIA ,,Solvtrans”, A/S komercbanka ,,VENTSPILS APVIENOTĀ BALTIJAS BANKA”, SIA “VENTSPILS TIRDZNIECĪBAS SABIEDRĪBA”, A/S ,,VENTMINERĀLS”, SIA ,,Solvtrans” un A/S ,,VENTAMONJAKS”;

– ,,UBH United Baltic Holdings Ltd.”, Britu Virdžīnas, Reģ.Nr.120316;

– ,Zele Mineral Resources Ltd.”, Britu Virdžīnas Reģ.Nr.47195,

Pēc šīs sarakstes Rudolfs Meroni tika nopratināts 2008.gada 5.maijā (pratināšanas protokols atrodas sēj. 82 l.l. 82-89), 2008.gada 6.maijā (pratināšanas protokols atrodas sēj. 93. l.l. 57-61), 2008.gada 27.maijā (sēj 83 l.l. 1-9), 2008.gada 4.jūnijā (sēj.84 l.l. 1-12), turklāt, prokurora uzskaitīto kompāniju saraksts tika papildināts ar Rudolfa Meroni e-pastā uzskaitītajām kompānijām. Tātad, iepriekš elektroniskajā sarakstē sarunātās darbības tika noformētas kā procesuālo darbību rezultātā iegūtās ziņas, un lietas materiālos atrodas pierādījumi, kas iegūti pārkāpjot kriminālprocesa pamatprincipus, līdz ar to šie pierādījumi nav pieļaujami un nevar tikt izmantoti pierādīšanā. Protams, prokurors Juris Juriss var teikt, ka viss tas ticis darīts, lai maksimāli nodrošināt kriminālprocesa efektivitāti, ka, tā kā liecinieka dzīvesvieta atrodas ārpus Latvijas Republikas robežām, pirms pratināšanas tika nosauktas kompānijas, par kurām tiks uzdoti jautājumi, lai liecinieks var sagatavot nepieciešamos dokumentus. Bet rodas viens loģisks jautājums – ja reiz visa šī sarakste ir bijusi tik nevainīga, kāpēc prokurors Juriss neizmantoja savu darba e-pastu? Varbūt prokurors Juriss izmantoja vēl arī kādus citus e-pastus, kuru saturs nav publiskots? Kāpēc prokuroram, likumīgu darbību veikšanai, būtu jāslēpjas aiz izdomātajiem pseidonīmiem un jāizmanto slepenas e-pasta adreses? Atbilde ir tikpat loģiska – Juris Juriss apzinājās, ka šādas sarakstes esamība met šaubu ēnu uz liecību objektivitāti. 

Uzskatu, ka visa notikumu attīstības gaita, par kuru runāju 1.blokā, tas ir, Jura Jurisa un Rudolfa Meroni ciešā “sadarbība” AS “Latvijas Naftas Tranzīts” piederošo AS “Ventspils nafta” akciju pārdošanā un citas arestam pakļautās mantas izšķērdēšanā, liek izdarīt secinājumu, ka šī prokurora un apsūdzības galvenā liecinieka sarakste nav vienkārši nevainīga sagadīšanās, bet tikai viņu izveidotā sadarbības un neformālo attiecību aisberga redzamā daļa, no kuras ir tikai uzminams šo divu personu patieso attiecību raksturs un viņu kopīgi veikto darbību patiesie apmēri. Prokuroram, kuram nav nekas slēpjams, nevajadzētu tērēt laiku, darba vajadzībām veidot un/vai izmantot citas e-pasta adreses, nerunājot jau par to, ka jebkura komunikācija ar lietā iesaistītajām personām, vēl jo vairāk – apsūdzības lieciniekiem, būtu rūpīgi izvērtējama, turklāt vēl rūpīgāk būtu izvērtējams šīs komunikācijas veids.

No publiski pieejamās e-pastas sarakstes izdaru secinājumu, ka komunikācijai ar Rudolfu Meroni prokurors Juris Juriss izmantoja vismaz divas e-pasta adreses: uz juris holms vārda izveidoto e-pastu [email protected] un uz de jurisj vārda izveidoto e-pastu [email protected] . Kā redzams no publiski pieejamas informācijas, abi e-pasti tika izmantoti neoficiālai sarakstei, bet, ja salīdzinām abus, tad var redzētu, ka ar segvārdu juris holms izveidotā adrese tika izmantota neformālākai sarakstei, kurā Juris Juriss nekautrējās no tādām neformālām uzrunām kā “Hallo”, kas pielīdzināms latviešu “Sveiks”, un ko lieto tikai savstarpēji labi pazīstami cilvēki, savukārt vēstules beigās formālās atvadīšanās vietā lietojot visai familiāro vācu “Bis Bald”, kas latviski nozīmē “uz drīzu tikšanos”, un kuru neizmanto formālā sarakstē, savukārt par otro e-pasta adresi, iespējams, ir zinājis arī prokurors Māris Urbāns, un tajā tika piekoptas formālas uzrunas (Meroni kungs), formāla atsveicināšanās (Ar cieņu), kā arī e-pasta autori sauca sevi vārdos uzvārdos, pretstatā otrajā e-pasta adresē parakstam lietotajam vienkārši “Juris”.

Tātad, no šiem novērojumiem var izdarīt secinājumu, ka Juriss labi apzinājās šādas neformālas sarakstes ar apsūdzības galveno liecinieku nepieļaujamību, bet vienalga piekopa to, cerībā ka šī sarakste nekad nenāks atklātībā un par viņa iespējamo lomu Rudolfa Meroni mahinācijās neviens nekad neuzzinās.

Apskatīsim vēl vienu publiski pieejamu elektroniskās sarakstes fragmentu. 2008.gada 13.maijā, Rudolfs Meroni vēršas pie prokurora Jura Jurisa ar jautājumu (burtisks citāts): “Vai Jūs zināt, vai Ansim Sormulim ir tiesības ceļot uz Šveici, lai būtu par liecinieku [uzņēmumam] “Strategy Options Asset Management Ltd” ICC šķīrējtiesas lietā pret Hinch? Paldies par Jūsu atbildi. R”, uz ko Juris Juriss arī atbild (burtisks citāts): “Sveiki! Neviens nav devis atļauju ceļot uz Šveici.”

Retorisks jautājums: vai šeit klātesošie (varbūt izņemot mūsu ģenerālprokuratūras prokurorus) bieži sastopas ar gadījumiem, kad liecinieks prasa no prokurora informāciju par kriminālprocesā piemēroto drošības līdzekli, nemaz nešauboties par to, ka atbilde tiks saņemta, un prokurors, tā vietā, lai vērstu liecinieka uzmanību uz izmeklēšanas noslēpumu un aicinājumu turpmāk atturēties no iejaukšanos kriminālprocesā, šādu informāciju lieciniekam arī sniedz?

Uzskatu, ka neviens neapšaubīs to, ka šis e-sarakstes fragments jau ir kas vairāk kā prokurora-liecinieka attiecības izmeklējamā kriminālprocesa ietvaros, un šis fragments nepārprotami norāda uz to, ka šajā attiecībās tieši Rudolfam Meroni ir noteicošā loma: Rudolfa Meroni e-pastā ir saskatāma neslēpta neapmierinātība ar to, ka pēkšņi kāds ir atļāvies dot atļauju Ansim Sormulim ierasties Šveicē un būt lieciniekam tiesvedībā, kas skar Rudolfa Meroni kontrolētās kompānijas intereses. 

2008.gada 13.maija e-pasts un tā tulkojums uz latviešu valodu.

No : juris holms<[email protected]> Datums Laiks : 13.05.2008 08:51:47

Kam : “Juris” [email protected]

Cc : 

Bcc : 

Temats : Re: Travel ASo

Pielikums (-i) :

Citējot Juris <[email protected]>:

Sveiki, kā Jums klājas?

Vai Jūs zināt, vai Ansim Sormulim ir tiesības ceļot uz Šveici, lai būtu par liecinieku [uzņēmumam] “Strategy Options Asset Management Ltd” ICC šķīrējtiesas lietā pret Hinch?

Paldies par Jūsu atbildi.

R

Sveiki!

Neviens nav devis atļauju ceļot uz Šveici.

Mums ir jautājums par Jūsu iespējām sagādāt mums materiālus.

Mēs esam gatavi lidot uz Šveici, ja esat savācis materiālus. Vai esat sagatavojis atbildes?

Labākais laiks mūsu lidojumam būs no 26.05.-31.05. Mūsu termiņš ir 05.06. Kāds ir Jūsu viedoklis par to?

[vāc.] Uz drīzu tikšanos! 

JURIS

Savukārt 2008.gada 21.maijā, prokurors Juris Juriss saņemot liecinieka Rudolfa Meroni atbildi uz 2008.gada 13.maija e-pasta vēstuli, ir ne tikai turpinājis vienoties par plānoto lidojumu – tikšanos Šveicē, bet gan arī papildus tam, informējis liecinieku par kriminālprocesa ietvaros plānotajām izmeklēšanas darbībām – dokumentu izņemšanām, norādot aptuvenos datumus – 27.maiju un 4.-5. jūniju (burtisks citāts): “Pati dokumentu izņemšana varētu notikt 27. maijā, un atlikušie dokumentu varētu tikt saņemti 4.-5. jūnijā.”

Lietas materiālos esošie protokoli apstiprina, ka pratināšanas notika 2008.gada 27.maijā (sēj. 83 l.l. 1-9), 2008.gada 4.jūnijā (sēj. 84 l.l. 1-12) un 2009.gada 5.jūnijā (sēj. 93 l.l. 157-165), taču dokumentu izņemšana, apzinoties, ka tā ir procesuālā izmeklēšanas darbība, kuras veikšana ir tiesiski iespējama tikai starptautiskās tiesiskās sadarbības ietvaros, nenotika, un visus dokumentus pievienoja Rudolfa Meroni pratināšanas protokolam. 

Vēršu tiesas uzmanību, ka 2008.gada 4.jūnijā un 2009.gada 5.jūnijā Rudolfa Meroni pratināšana notika Ženēvā, Latvijas pārstāvniecības ANO telpās (sēžu zālē), kas nav atzīstama par Latvijas Republikas teritoriju, līdz ar ko šie pierādījumi ir atzīstami par nepieļaujamiem pierādījumiem ne tikai Jura Jurisa ietekmes dēļ, bet arī pierādījumu iegūšanas pārkāpumu dēļ, jo pratināšana notika, pārkāpjot Kriminālprocesa likuma 673.panta pirmās daļas 4)punktā, 826. pantā un 827. pantā noteikto kārtību, jo procesuālās darbības ārvalstī ir iespējams veikt tikai savstarpējās tiesiskās palīdzības lūgumu ceļā. 

2008.gada 21.maija e-pasts un tā tulkojums uz latviešu valodu

No : juris holms<[email protected]> Datums Laiks : 21.05.2008 12:49:03

Kam : “RM” <[email protected]>

Cc : 

Bcc : 

Temats : Re: Dokumenti

Pielikums (-i) :

Sveiki!

Paldies par Jūsu atbildi, būtu diezgan noderīgi saņemt dokumentus, kas attiecas uz Jums minētajiem uzņēmumiem.

Mēs būtu gatavi doties uz Šveici 4.-5. jūnijā, bet acīmredzot ierašanās laiks būs 3. jūnijs.

27. maijā konferences zvana laikā mēs vēlētos apspriest ar Jums un Graca kungu iespēju, ka Graca kungs sniegtu liecību, kas varētu notikt 4.-5. jūnijā. 

Pati dokumentu izņemšana varētu notikt 27. maijā, un atlikušie dokumentu varētu tikt saņemti 4.-5. jūnijā. 

Ar cieņu,

Juris

Citējot RM <[email protected]>:

Sveiki

Mēs joprojām strādājam pie pārskata tabulas. Mēs ceram pārskatu pabeigt šodien vai rīt. Iespējams, ka tā neizskatās, bet tas prasa daudz darba. Visu detalizēto informāciju ir nepieciešams pārbaudīt un apstiprināt, lielākoties ar veciem dokumentiem. 

Pārskatā visi uzņēmumi, par kuriem pilnībā pieejami dokumenti, ir atzīmēti ar zaļu krāsu. Uzņēmumiem, kas atzīmēti ar sarkanu, pilna dokumentācija vēl nav nokomplektēta. Iespējams, ka spēsim sasniegt 80% līdz nedēļas beigām. Kā jau zināt, nākamo pirmdien ceļošu uz Latviju un tur pavadīšu nedēļu. Varu paņemt līdzi, kas ir pieejams no orģināliem dokumentiem. Visticamāk, ap 20% joprojām iztrūks. Mēs ceram, ka tos būs iespējams sagatavot tuvākās nedēļas vai divu laikā. Ir notikušas dažas kļūdas un dokumenti ir pienākuši nepareizā formātā. Tāpēc mums nācās tos pasūtīt atkārtoti.

Man radās jautājums, vai Jums nebūtu nepieciešami arī dokumenti, kas attiecas uz sekojošajiem uzņēmumiem (kas nav sarakstā), par kuriem es dzirdēju iepriekš:

– Zele Mineral Resources Ltd.

– Transfides N.V. un tā meitasuzņēmums Transfides Holdings B.V.

– Somers Business Ltd.

– Regina Development Ltd. (56% apmērā Hinch meitasuzņēmums)

Lūdzu, dodiet ziņu pēc iespējas ātrāk par to, vai Jums būs nepieciešami dokumenti attiecībā uz šiem uzņēmumiem, vai nē. Manuprāt, ceļojumam vislabāk piemērots būtu 4. vai 5. jūnijs, lai atgūtu atlikušos dokumentus. 

Ar cieņu. 

Jūsu, 

R

Sveiki!

Neviens nav devis atļauju ceļot uz Šveici.

Mums ir jautājums par Jūsu iespējām sagādāt mums materiālus.

Mēs esam gatavi lidot uz Šveici, ja esat savācis materiālus. Vai esat sagatavojis atbildes?

Labākais laiks mūsu lidojumam būs no 26.05.-31.05. Mūsu termiņš ir 05.06. 

Kāds ir Jūsu viedoklis par to?

[vāc.] Uz drīzu tikšanos!

Savukārt no 2008.gada 08.jūlija e-pasta vēstules secināms, ka abas puses savstarpēji apmainās ar informāciju ne tikai caur e-pastu sarakstēm vai tiekoties klātienē, bet gan, tostarp, arī sazvanoties. Turklāt, sūtītā e-pasta pielikumā Juris Juriss nosūtījis arī word dokumentu “Aresta_cancellation.doc” ar tulka F. Dženeva tulkotu lēmumu par daļēju aresta atcelšanu L. Lembergas īpašumiem (burtisks citāts): “Meroni kungs, Atsaucoties uz mūsu 4. jūlija telefona sarunu, nosūtu Jums Līgai Lembergai piederošā īpašuma, kas atrodas Jūsu glabājumā, aresta atcelšanas lēmuma fragmentu/izvilkumu. (Skatiet pielikumu). Ar cieņu, Māris Urbāns. Juris Juriss”. 

Pirms pievēršos šī e-pasta satura būtiskumam, vēršu tiesas uzmanību uz tik spilgtām komunikācijas atšķirībām starp Juri Jurisu un Rudolfu Meronu, un Juri Jurisu, Māri Urbānu un Rudolfu Meroni. Sarakstē, kur piedalās Juriss un Meroni divi vien, valda neformāls un pat brīžiem familiārs komunikācijas veids. Ir “Sveiks”, “uz drīzu tikšanos”. “Juris”, savukārt sarakstē, kurā piedalās otrs prokurors viss ir ievērojami formālāk: liecinieks tiek pienācīgi uzrunāts par Meroni kungu, atvadīšanās notiek ar formālo “ar cieņu” un arī sūtītāji tiek nosaukti īstajos vārdos uzvārdos, nevis vienkārši “Juris.”

Un tagad atgriezīšos pie e-pasta satura. Kāpēc tas ir tik nozīmīgs? Ja reiz Juris Juriss vēlējās pēc iespējas ātrāk informēt Rudolfu Meroni par to, ka ir zudis pamats glabāt daļu no ar 2007.gada 17.decembra lēmumu arestēto mantu, un tā ir jānodod atpakaļ tās īpašniecei, kāpēc saziņai ar mantas glabātāju Juris Juriss nav izmantojis savu oficiālo darba e-pastu? Lietas materiālos nav neviena pierādījuma tam, ka Rudolfam Meroni jelkad būtu oficiāli paziņots par aresta atcelšanu Līgai Lembergai piederošās mantas daļai. Uzskatu, ka prokurors Juris Juriss apzināti sūta Rudolfam Meroni šo lēmuma tekstu (pat ne lēmumu, bet vienkārši tekstu word formātā), lai Rudolfs Meroni oficiāli nebūtu informēts par mantas aresta atcelšanu un varētu turpināt savas iespējams noziedzīgas darbības arī ar no aresta atbrīvoto Līgas Lembergas mantas daļu, tādējādi, iespējams, arī šajā gadījumā var runāt par prokurora Jura Jurisa sniegto atbalstu Rudolfa Meroni noziedzīgā nodoma realizēšanai, rūpēm par Rudolfa Meroni interesi neatgriezt Līgas Lembergas mantu.

Atgādināšu, ka, neskatoties uz to, ka kopš aresta atcelšanas ir pagājuši 12,5 gadi, Rudolfs Meroni līdz pat šim brīdim nav atgriezis Līgai Lembergai viņas mantas daļu.

2008.gada 8.jūlija e-pasts un tā tulkojums uz latviešu valodu.

No : de jurisj<[email protected]> Datums Laiks : 08.07.2008 12:49:03

Kam : “Juris <[email protected]>

Cc : 

Bcc : 

Temats : Re: Aresta atcelšana

Pielikums (-i) : Aresta_cancellation.doc

Meroni kungs, 

Atsaucoties uz mūsu 4. jūlija telefona sarunu, nosūtu Jums Līgai Lembergai piederošā īpašuma, kas atrodas Jūsu glābaājumā, aresta atcelšanas lēmuma fragmentu/izvilkumu. (Skatiet pielikumu).

Ar cieņu, 

Māris Urbāns

Juris Juriss

Citējot Juris <[email protected]>:

Es saprotu, ka oriģināls tika piegādāts šopēcpusdien. Dodiet ziņu, ja kaut kas joprojām iztrūkst.

Vai ir jau lēmums attiecībā uz Anschaa Aizdevumu arestu? Pārrunāsim to telefoniski?

Ar cieņu

R

2008. gada 2. jūlijā plkst. 11:03 de jurisj [email protected] rakstīja sekojošo:

Paldies!

Saņēmu,

J.

Citējot Juris <[email protected]>:

Ceru, ka šis e-pasts tagad darbojas.

Šis tika šodien nosūtīts ar DHL Kurjeru.

Lūdzu, apstipriniet šīs ziņas saņemšanu. Paldies.

Ar cieņu

Vēlāk, savā 2008.gada 21.jūlija e-pasta vēstulē, prokurors Juris Juriss, atreferējot 2008.gada 08.jūlija e-pasta vēstules pielikumā sūtītā lēmuma tulkojuma būtību, cita starpā, lūdzis lieciniekam Rudolfam Meroni arī nosūtīt formālu faksa vēstuli, lai izteiktu viedokli saistībā ar minēto lēmumu. 

Papildus tam, e-pasta vēstules beigās prokurors Juris Juriss lūdzis liecinieku Rudolfu Meroni norādīt „drošu veidu”, kā prokurors viņam varētu izsniegt viņa pirmstiesas procesā sniegtās liecības elektroniskā veidā (burtisks citāts): “P.S. Lūdzu, norādiet drošu veidu, kā varam Jums nodot Jūsu pirmstiesas liecības elektroniskā formā.” 

Tātad, nav nekādu šaubu, ka šo e-pasta adresi ir izmantojis tieši prokurors Juris Juriss. Otrkārt, nav nekādu šaubu, ka prokurors Juris Juriss apzinājās, ka pirmstiesas laikā sniegto liecību nodošana lieciniekam ir aizliegta izmeklēšanas noslēpuma izpaušana, kā arī nevar būt šaubu arī par to, ka prokurors Juris Juriss apzinājās, ka ar izmeklēšanas noslēpumā ietilpstošo ziņu nodošanu tiek izkropļots liecību pārbaudes mehānisms, kas rupji pārkāpj ikviena tiesības uz taisnīgu tiesu. 

2008.gada 21.jūlija e-pasts un tā tulkojums uz latviešu valodu.

No : de jurisj<[email protected]> Datums Laiks : 21.07.2008 13:56:07

Kam : “RM” <[email protected]>

Cc : 

Bcc : 

Temats : Re: Dokumenti

Pielikums (-i) : 

Meroni kungs,

Saskaņā ar 2007. gada 17. decembra Lēmumu par mantas arestu attiecībā uz Aivara Lemberga un Lembergu ģimenes mantu, Nīderlandes uzņēmuma GEIT B.V. labuma guvēja tiesības tika arestētas.

2007. gada 17. decembra lēmumā tika norādīts, ka GEIT B.V. reģistrācijas numurs ir 007001533 (kas ir norādīts Latvijas Uzņēmumu reģistra elektroniskajā datubāzē), nevis 33254226, kas ir GEIT B.V. reģistrācijas numurs saskaņā ar Nīderlandes Uzņēmumu reģistru. 

Es novērtētu, ja Jūs varētu atsūtīt man oficiālu faksu (faksa Nr. 7044449 – ar norādi “Jurim Jurisam”), kurā Jūs paziņojat savu nostāju, vai, ņemot vērā 2007. gada 17. decembra Lēmumu par mantas arestu, Jums ir jebkādas pamatotas šaubas par to, kurā tieši Nīderlandes uzņēmumā GEIT B.V. A. Lemberga kunga un Lembergu ģimenes labuma guvēju tiesības ir arestētas.

Lūdzu, nekavējieties ar atbildi.

Jautājumu gadījumā zvaniet +371-7080715.

P.s. Lūdzu, norādiet drošu veidu, kā varam Jums nodot Jūsu pirmstiesas liecības elektroniskā formā. 

Juris Juriss

Prokurors

No minētajām e-pasta vēstulēm ir redzams, ka prokurors Juris Juriss pirms nopratināšanas ir informējis liecinieku kādas apsūdzībai nepieciešamās ziņas un pierādījums lieciniekam ir iepriekš jāsagatavo un kādas tieši ziņas liecību sniegšanas laikā lieciniekam būs jāapstiprina vai jānorāda. Tāpat prokurors e-pastā ir sniedzis lieciniekam specifisku informāciju par pierādījumiem un kriminālprocesā noskaidrotiem apstākļiem, tādejādi iepriekš sagatavojot liecinieku prokuroram tik ļoti nepieciešamo, apsūdzošo liecību sniegšanai. Ievērojot minēto uzskatu, ka, vadoties no Kriminālprocesa likuma 130.panta otrās daļas, visas Rudolfa Meroni sniegtās liecības ir atzīstamas par nepieļaujamiem pierādījumiem, un nav izmantojami pierādīšanā. 

Turklāt šādas sarakstes esamība rada aizdomas arī par prokurora Jura Jurisa iespējamām noziedzīgām darbībām, kas ietilpa ar Rudolfu Meroni kopīgajā plānā par mantas piesavināšanos, un kas ir patstāvīgs pamats tiesas blakus lēmuma pieņemšanai par prokurora Jura Jurisa rīcību. Nav šaubu, ka minētās e-pasta vēstules lieciniekam Rudolfam Meroni ir sūtījis tieši prokurors Juris Juriss, nevis kāda cita persona. E-pasti satur gan specifisku informāciju, gan dokumentus saistībā ar:

kriminālprocesa ietvaros pieņemtajiem lēmumiem, 

kriminālprocesa virzību,

kriminālprocesā plānotajām izmeklēšanas darbībām, 

kriminālprocesa materiāliem,

kas viennozīmīgi izslēdz šaubas, ka sūtītos e-pastus ar Kriminālprocesa izmeklēšanas laikā iegūtu informāciju vai dokumentiem varētu iegūt kāds cits kā vien procesa virzītājs. Tāpat nav šaubu, ka persona, kas nestrādā prokuratūrā, nenorādītu saziņai prokuratūras faksa un telefona numuru, kā arī nav šaubu, ka šādai personai nebūtu pieejama un nebūtu zināma kriminālprocesa izmeklēšanas laikā iegūtā specifiskā informācija.

Jāņem vērā, ka veicot papildus izmeklēšanas darbības, noteikti ir iespējams noskaidrot pārējo e-pastu “[email protected]” un “[email protected]” saturu, tostarp, noskaidrot no kādām IP-adresēm to lietotājs ir pieslēdzies šiem e-pastiem un kādu rezerves e-pastu to lietotājs ir norādījis paroles atjaunošanai. Ar augstu ticamības pakāpi jau šobrīd var pieļaut, ka minētā informācija norādīs, ka šo e-pastu lietotājs ir tieši prokurors Juris Juriss. 

Tāpat, 2015.gada 19.maija tiesas sēdē liecinieks Jans De Lints apliecināja, ka viņam pirms tiesas sēdes, prokurors Juris Juriss izsniedza pirmstiesas izmeklēšanas laikā no viņa saņemto liecību kopijas, turklāt pie ierašanās Latvijā, gādīgi nodrošina liecinieku ar apsardzi un biznesa klases automobili (2015.gada 19.maija tiesas sēdes audioieraksta II daļa 0:25), kas norāda uz īpašajām attiecībām starp prokuroru un apsūdzības liecinieku, kas, iespējams, liecina arī par šī liecinieka ietekmēšanu, kā arī to, ka prokurors arī šim lieciniekam, uz kura liecībām ir balstīta apsūdzība, ir devis iespēju, pirms atkārtotu liecību sniegšanas tiesas sēdē, vēlreiz atkārtot (atsvaidzināt) jau 2008.gadā sniegto liecību saturu, lai nekļūdīgi tās varētu atkārtot tiesas sēdē un izvairīties no tādas informācijas sniegšanas tiesas sēdē, kas varētu nesakrist ar jau iepriekš sniegtajām liecībām.

Turklāt, būtiski ir arī ņemt vērā, ka šajā pašā tiesas sēdē liecinieks Jans De Lints apliecināja, ka tikšanos 2015.gadā, Ženēvā – Latvijas pārstāvniecībā, kurā prokurors Juriss Juriss Janam De Lintam izsniedza 2008.gada pratināšanas protokola kopiju, organizēja tieši liecinieka Rudolfa Meroni birojs, – kas nepārprotami norāda uz liecinieka Rudolfa Meroni un prokurora Jura Jurisa ciešo un kriminālprocesa normām neatbilstošo un neobjektīvo saikni/sadarbību starp liecinieku un procesa virzītāju.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 375.panta pirmajai daļai, kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā

Arī atbilstoši Kriminālprocesa likuma 451.panta pirmajai daļai, apsūdzētais, viņa aizstāvis, juridiskās personas pārstāvis, prokurors, cietušais un viņa pārstāvis drīkst iepazīties ar materiāliem, kas papildus pievienoti krimināllietai pēc tās saņemšanas tiesā, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un lūgt izgatavot to lietas materiālu kopijas, kuri aizskar šīs personas intereses un tiesības, izņemot likumā paredzētos gadījumus, bet, pastāvot objektīvai nepieciešamībai, drīkst iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem un lūgt izgatavot to lietas materiālu kopijas, kuri aizskar šīs personas intereses un tiesības.

Liecinieku liecības, kā pierādījumi, kas iegūti kriminālprocesa izmeklēšanas laikā ir uzskatāmas par kriminālprocesa 12812001408 lietas materiāliem un tās tiek pakļautas izmeklēšanas noslēpumam. Līdz ar to, liecinieku liecību izpaušana kriminālprocesa izmeklēšanas un iztiesāšanas laikā personām, kas nav kriminālprocesa dalībnieki, t.sk., lieciniekiem, kas kriminālprocesa ietvaros ir snieguši liecības, nav pieļaujama. 

Turklāt, jāņem vērā, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 124.panta piektajai daļai, pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to esamību vai neesamību. 

Kriminālprocesa likuma 131.panta komentāros norādīts, ka izvērtējot liecības citu vispārīgo izvērtēšanas aspektu vidū, jāņem vērā liecinošo personu iezīmes (cik labi spēja uztvert, reproducēt notiekošo, utt.), iespējamo ieinteresētību lietas iznākumā, citus apstākļus, kas var ietekmēt liecības atbilstību taktiski notikušajam

Savā rakstā „Princips „šaubu gadījumā par labu personai” kriminālprocesā” ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurora pienākumu izpildītājs Māris Leja, aprakstot minētā principa piemērošanu pierādījumu vērtēšanai kriminālprocesa ietvaros, ir analizējis arī tiesas pienākumu vispusīgi un rūpīgi izvērtēt personu apsūdzošās liecinieka liecības. M.Leja norādījis – gadījumos, kad galvenais pierādījums ir vienīgā liecinieka (cietušā) liecība: pamatojoties uz principu “šaubu gadījumā par labu personai”, tiesai nav šķēršļu notiesāšanai, ja ir “liecība pret liecību” un, neskaitot vienīgā apsūdzošā liecinieka liecību, nav citu apsūdzošu netiešo pierādījumu (indikāciju). Ja noziedzīgo nodarījumu apraksta pats cietušais, uz šī pamata apsūdzēto var notiesāt, ja tiesa ir pārliecināta par vienīgā apsūdzošā liecinieka liecības ticamību. Tomēr tiesai jāapzinās, ka šī liecinieka liecība ir jāpakļauj īpašai ticamības pārbaudei: jo īpaši nepieciešama rūpīga izteikumu saturiskā analīze, iespējami precīza apsūdzošo liecību rašanās vēstures pārbaude, konstatētā liecību motīva novērtēšana, kā arī izteikumu nemainības (pastāvības), detalizācijas un pamatotības pārbaude. Netiešo pierādījumu (indikāciju) vispusīgam kopvērtējumam šādos gadījumos ir īpaša nozīme.

Tāpat, citā rakstā „Vēlams ierobežotu dokumentu lasīšanu iztiesāšanas stadijā” ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurora pienākumu izpildītājs Māris Leja, sniedzot savu viedokli par apsūdzības pamatošanu ar pierādījumiem, ir norādījis – Kriminālprocesa likuma 501.pants paredz nosacījumus, ar kādiem tiesā var nolasīt vai atskaņot jebkuras personas konkrētajā kriminālprocesā agrāk sniegtu liecību. Šis kritēriju uzskaitījums ir izsmeļošs un paplašināti nav tulkojams (Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2013.gada 10.decembra lēmumus lietā SKK-463/2013). Ja šīs liecības nav nolasītas (atskaņotas) tiesas sēdē, uz tām nav pieļaujams atsaukties nedz tiesu debatēs, nedz tiesas spriedumā. Tomēr šīs liecības praksē var būt nozīmīgākas arī citos (šajā normā neuzskaitītos) gadījumos, piemēram, ja apsūdzētā liecības pirmstiesas un tiesas izmeklēšanas laikā ir konsekventas, bet aizstāvis vēlas pārliecināt tiesu par apsūdzētā liecību ticamību, atsaucoties uz liecību konsekvenci. Lai aizstāvis šo argumentu varētu sekmīgi izmantot, nepieciešama apsūdzētā pirmstiesas izmeklēšanā doto liecību pārbaude tiesā. [..] Arī tiesā pratinātu liecinieku un cietušo iepriekš dotās konsekventās liecības var izrādīties nozīmīgas to pašu iemeslu dēļ, proti, lai pamatotu liecību ticamību. 

Tātad, liecinieku liecības tiek uzklausītas un piefiksētas ne tikai pirmstiesas izmeklēšanas laikā, bet arī tiesas sēdē. Liecinieka uzklausīšana tiesas sēdē ne tikai dod tiesai un procesa dalībniekiem uzklausīt, izjautāt un uzdot lieciniekam papildus jautājumus, bet dod iespēju kā tiesai, tā arī procesa dalībniekiem pārliecināties par liecinieka sniegto liecību patiesumu, precizitāti, nemainību (pastāvību). Visi minētie apstākļi veido liecinieka sniegto liecību ticamības pakāpes izvērtējumu. Līdz ar to, ir būtiski ne tikai uzdot lieciniekam papildus jautājumus par liecinātajiem apstākļiem, bet būtiski ir vēlreiz uzklausīt liecinieka liecības par viņam zināmajiem faktiem, par ko jau iepriekš tika sniegtas liecības. Proti, pārbaudīt iepriekš sniegto liecību precizitāti un nemainību, kā arī sniegto liecību patiesumu. Var gadīties, ka liecinieks pirmstiesas izmeklēšanas procesā ir sniedzis pretējas liecības tām, kādas tas jau pēc ievērojama laika posma sniedz tiesā par tiem pašiem apstākļiem. Minētais nepārprotami varētu liecināt par to, ka liecinieka sniegtās liecības ir nepatiesas, neprecīzas un neuzticamas, jo pats liecinieks vienus un tos pašus faktus atceras pavisam savādāk, vai pēc kāda laika kādu notikumu vai apstākli atceras daudz spilgtāk un detalizētāk un savādāk nekā pirmstiesas izmeklēšanas laikā. 

 Tāpēc, kriminālprocesa efektīvas, tiesiskas un taisnīgas norises nodrošināšanai, ir būtiski aizsargāt liecinieka iepriekš sniegtās liecības ar izmeklēšanas noslēpumu un tās neizpaust trešajām personām, kas nav procesa dalībnieki, jo īpaši neizpaust tās pašiem lieciniekiem, lai šādu liecību precizitātes un nemainīguma pārbaudi vispār varētu veikt. 

Arī Satversmes tiesa ir vairākkārt norādījusi, ka pušu līdzvērtīgu iespēju princips izriet no taisnīgas tiesas jēdziena un ietilpst Satversmes 92.panta tvērumā. Pušu līdztiesība nozīmē to, ka lietas izskatīšanas gaitā procesa dalībniekiem tiesībām jābūt taisnīgi līdzsvarotām. Proti, katram procesa dalībniekam jābūt nodrošinātām adekvātām iespējām izmantot procesuālos līdzekļus, arī nopratināt aicinātos lieciniekus un saņemt juridisko palīdzību, un neviens procesa dalībnieks nedrīkst tikt nepamatoti nostādīts nelabvēlīgākā situācijā kā citi procesa dalībnieki.

Tāpat Satversmes tiesa ir atzinusi, ka vispusīga un objektīva pierādījumu izvērtēšana tiesā ir svarīga procesuāla garantija, kas nodrošina taisnīgumu. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka liedzot tiesības iesniegt pierādījumus tiesas procesa laikā, tiek ierobežotas tiesības uz taisnīgu tiesu. Spriedumu nevar uzskatīt par taisnīgu, ja konkrētajā lietā nav vērtēti visi pierādījumi.

Konkrētajā gadījumā, prokurors Juris Juriss, izsniedzot apsūdzības galvenajam lieciniekam Rudolfam Meroni viņa iepriekš sniegtās liecības elektroniskā veidā, ir ietekmējis liecinieku un liecinieka sniegto liecību pārbaudes mehānismu, izslēdzot tiesai jebkādas iespējas pārbaudīt liecinieka sniegto liecību precizitāti un nemainīgumu, kā arī to patiesumu, un liedzis aizstāvībai jebkādu iespēju pieprasīt tiesai liecinieka iepriekš sniegto liecību pārbaudi. 

Proti, prokurors Juris Juriss, pirms atkārtotu liecību sniegšanas tiesā, ir devis lieciniekam Rudolfam Meroni iespēju iepazīties, izvērtēt un iegaumēt iepriekš pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības un tajās norādītās ziņas, lai liecinieks prokuratūras interesēs varētu tiesā sniegt identiskas un precīzas liecības, tādejādi prettiesiski nostiprinot liecinieka sniegto liecību ticamības pakāpi, padarot absurdu un izslēdzot jebkādu objektīvās izmeklēšanas iespēju. Faktiski, lieciniekam tiek pateikts priekšā kādas liecības ir nepieciešams sniegt, lai prokuratūra varētu uz tām “uzbūvēt” apsūdzību, t.i., liecinieka pratināšanas laikā nevis tiek noskaidrota objektīvā patiesība, bet liecinieks un tā liecības tiek sagatavotas apsūdzības uzturēšanai. 

Ievērojot visu iepriekš minēto, proti to, ka prokurors Juris Juriss:

ir izveidojis atsevišķus, slepenus (ārpus valsts pārvaldes sistēmas kontroles) e-pastus, 

veicis saziņu ar galveno liecinieku ārpus kriminālprocesa robežām, 

saskaņojis liecinieku sniedzamo liecību apmēru, 

izsniedzis lieciniekiem lietas materiālus, kas ir aizsargājami ar izmeklēšanas noslēpumu, 

ar galvenā liecinieka starpniecību ir saskaņojis darbības, organizējis tikšanās un nodevis dokumentus citiem kriminālprocesā nopratinātajiem lieciniekiem, –

tas nepārprotami liecina par to, ka prokurors Juris Juriss apsūdzību šajā lietā balsta uz ietekmētu liecinieku liecībām, kas savukārt izslēdz jebkādu objektīvās izmeklēšanas un pierādījumu novērtēšanas iespēju šī kriminālprocesa ietvaros, un pārkāpj apsūdzēto personu tiesības uz taisnīgu tiesu, un šie pierādījumi nav pieļaujami un nav izmantojami pierādīšanā.

Nepārprotami, visas prokurora Jura Jurisa veiktās darbības kopumā norāda uz to, ka viņš apzināti konsultējis Rudolfu Meroni par nepieciešamajām rīcībām apsūdzības ietvaros, lai Rudolfs Meroni gūtu mantisku labumu no liecību sniegšanas – turpinātu arestētās mantas pārvaldīšanu un piesavināšanos (izšķērdēšanu), kā arī lai prokurors varētu turpināt uzturēt apsūdzību uz safabricētu, nepatiesu un nepārbaudāmu pierādījumu pamata un, iespējams, gūt arī mantisko labumu no Rudolfa Meroni iespējamo noziedzīgo darbību atbalstīšanas.

Informēju, ka līdz ar šo pēdējo vārdu LR Ģenerālprokuratūrai tiek nosūtīts iesniegums par visiem iepriekš izklāstītajiem faktiem.

Tiesības uz taisnīgu tiesu uzskatāmas par nodrošinātām vienīgi tad, ja lietu izskata neatkarīga un objektīva ar likumu izveidota tiesa. Līdz ar to, valstij ir pienākums šādu tiesu izveidot. Prasība pēc neatkarīgas un objektīvas tiesas atzīstama par tādu, kuru nav pieļaujams ierobežot. Jāņem vērā, ka tiesas un tiesnešu neatkarība nav pašmērķis, bet gan līdzeklis demokrātijas un tiesiskuma nodrošināšanai un stiprināšanai, kā arī obligāts priekšnosacījums tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanai. Cilvēka tiesību efektīva īstenošana nav iespējama, ja tiesneši nav neatkarīgi.

Satversmes tiesa spriedumā Nr.2004-06-01 un 2017-23-01 ir norādījusi, ka tiesas uzdevums ir pārbaudīt, vai iespējamie izziņas izdarītāja un prokurora pārkāpumi pierādījumu iegūšanas gaitā varēja radīt negatīvas sekas attiecībā uz jautājuma izlemšanu par personas vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. 

Izvērtējot minēto, ir secināms, ka prokurora Jura Jurisa iepriekš norādītā iespējamā rīcība ar pierādījumiem, to glabāšanu, izplatīšanu un iegūšanu kriminālprocesa Nr.12812001408 ietvaros, kā arī aktīvā Rudolfa Meroni atbalstīšana, dodot padomus, mudinot veikt, vai gluži pretēji – atturēties no kādām obligāti veicamām darbībām, ir vērsta nolūkā atbalstīt Rudolfa Meroni realizēto viņam iepriekš uzticētās arestētās mantas piesavināšanos (izšķērdēšanu), un šāda rīcība ir neatbilstoša Kriminālprocesa likumā noteiktajai kārtībai, tā pārkāpj LR Satversmē un ANO Cilvēktiesību konvencijā garantētās apsūdzēto tiesības uz taisnīgu tiesu, savukārt tiesai un citām prokuroru Juri Jurisu uzraugošajām iestādēm ir pienākums ne tikai novērst apsūdzēto tiesību pārkāpumu, bet arī nepieļaut neobjektīvas lietas izskatīšanu uz safabricētu, nepatiesu un nepārbaudāmu pierādījumu pamata, kā arī reaģēt uz tās rīcībā nodoto informāciju, kas satur ziņas par iespējamo prokurora Jura Jurisa noziedzīgo rīcību. 

Ņemot vērā visu izklāstīto, lūdzu tiesu taisīt attaisnojošo spriedumu, un, vadoties no Kriminālprocesa likuma 533.panta, pieņemt blakus lēmumu par prokurora Jura Jurisa iespējamo noziedzīgo rīcību.

Pārpublicēts no puaro.lv

Novērtē šo rakstu:

54
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tūliņ, tūliņ uzzināsim, ka vatņiku daudzinātā „Sputņik V” vakcīna nebija nekas vairāk kā tukša „moskovītu” muldēšana

FotoZinātnes pasauli ir pāršalkusi jauna sensācija. Starptautiska zinātnieku grupa ir nosūtījusi prominentajam žurnālam „Lancet” atklātu vēstuli, kurā apvaino Krievijas vakcīnas Sputņik V izstrādātājus efektivitātes datu falsificēšanā un vispārējā zinātniskās izstrādes procesa caurskatāmības trūkumā.
Lasīt visu...

12

Cāļus skaita rudenī

FotoNesen laikrakstam DDD bija pilngadība, precīzāk, deviņpadsmit gadiņu. Vai tas ir tikai deviņpadsmit vai jau, to lai katrs izdomā pats. Es šoreiz par ko citu. Par cāļiem un ne tikai.
Lasīt visu...

21

Kas viņus dīda? (Kroņa vīruss kā hibrīdkara elements, svarīgākais elements)

FotoSastopoties ar acīmredzamā noliedzējiem, es vienmēr neizpratnē plātu rokas, jo neizprotu, kas viņiem prātā, kas viņus dīda, kas liek tā uzvesties?! Ko viņi grib un vēlas panākt?
Lasīt visu...

21

Atbilde Kasīklim par to, kur labāka dzīve – Latvijā vai Krievijā?

FotoCilvēki Krievijā slīkst nabadzībā, pensionāri mirst no bada, savukārt latviešus pārņem nauda, greznība un prieks. Tā Kasīklis savā kartējā sacerējumā apraksta dzīvi abās valstīs. 
Lasīt visu...

21

„Linča tiesa” sit augstu vilni

FotoCeru, ka esat gatavi uzklausīt arī mani*. Pirmkārt, ar tīru sirdsapziņu varu viennozīmīgi apgalvot: nekad neesmu ne sitis vai kā citādi fiziski aizskāris ne savu sievu, ne kādu citu sievieti.
Lasīt visu...

21

Nav jūtama krietna, kārtīga saimnieka roka

Foto2017. gada pašvaldību vēlēšanās Smiltenes novadā no 66 kandidātiem četros partiju sarakstos tikai 7 kandidāti bija partiju biedri. Rezultātā deputātu vietu vairākumu 9 no 15 Smiltenes novada domē ieguva Nacionālās apvienības (NA) saraksts, no kura nebija ievēlēts neviens NA biedrs. Tā par Smiltenes novada mēru kļuva bezpartejiskais Gints Kukainis un kopā ar astoņiem bezpartejiskiem deputātiem faktiski vadīja novadu līdz brīdim, kad 2019. gada 2. septembrī bijušais izpilddirektors Kārlis Lapiņš pieņēma Latvijas Reģionu apvienības/Vidzemes partijas (LRA) saraksta deputāta mandātu un lielā vienprātībā tika ievēlēts par domes priekšsēdētāja vietnieku.
Lasīt visu...

21

Rīdziniekiem ir dota iespēja balsot jebkurā novadā, kur viņiem pieder kāds īpašums

FotoPieaugot spriedzei Facebook diskusijās un zīlējot nākotni kafijas biezumos, prognozējot, ko atļaus, ko neatļaus un vai vispār atļaus, der atcerēties - nav neviena, kas var kaut ko aizliegt vai atļaut demokrātiskā sabiedrībā, tikai un vienīgi mēs paši.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kārtība caur haosu - kā uzbūvēt jau sabrukšanai nolemtu torni?

Laikus brīdinu, ka teksts satur vairākus okultisma terminus un, iespējams, var aizskart kāda reliģiskās jūtas, bet...

Foto

Kāpēc potēšana Latvijā, visticamāk, nespēs uzveikt Ķīnas vīrusu

Kopš gada sākuma uzkrājies gana pieredzes, lai kopā ar iepriekš zināmiem apstākļiem varētu atzīt, ka potēšana Latvijā, visticamāk,...

Foto

Krimināllikumā virza apdraudējumu vārda brīvībai

Partiju apvienība “Attīstībai/Par” sadarbībā ar partiju “Progresīvie” iniciējuši diskriminējošus grozījumus Krimināllikumā, kas pāri citām sabiedrības grupām īpaši izcels tā dēvēto LGBT...

Foto

Atbilde Kasīklim par 9. maiju

Cienījamais Kasīklis kārtējo reizi nolēma parādīt, ka viņš ir gudrāks par visiem citiem, un padalījās ar virkni savu uzskatu par 9. maija svinēšanu Latvijā....

Foto

Kad kapelmeistars un dziesmu svētku biļešu tirgotāja nozīmē injekciju ar plakātiem, avīzēm vai reklāmas rullīšiem

Vakcīnas ir medikaments, un kā katram medikamentam arī vakcīnai ir konkrēta...

Foto

Veselības aprūpes iestāžu funkcionāru atklātā vēstule Latvijas Republikas Saeimai un Ministru kabinetam

Mēs, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), Bērnu klīniskās...

Foto

9.maijs - Lielā lūzera diena

Ko tad īstam krievu imperiālistam 9.maijā vajadzētu pieminēt - Pirra uzvaru “Lielajā Tēvijas karā” vai murgaino Pasaules revolūciju?...

Foto

Tiesībsargs ignorē acīmredzamu civiltiesību pārkāpumu: jaunais īres likums apzināti atņem iegūtās īres tiesības

Ja nelasījāt LR Tiesībsarga paskaidrojumus par jauno īres likumu, tos varat izlasīt ŠEIT. Kā...

Foto

Homofobu naidam jāpieliek punkts: grupveida izvarošanas upuru ķengātāja atklātā vēstule Latvijas augstākajām amatpersonām

Pēdējo dienu notikumi Latvijā, kad dzīvību zaudēja puisis (Normunds Kindzulis), ir skaidri pausta...

Foto

Plānoju atsākt regulāru raidījumu vadīšanu, tāpēc iebilstu pret ierobežojumiem saistībā ar masku lietošanu raidījumos

Nu jau vairākus mēnešus Latvijā ir spēkā ierobežojums televīzijas un radio raidījumu...

Foto

Es varētu no ordeņa atteikties, jo stāvu pāri šādām lietām. Bet neatteikšos vis

Aprīļa pēdējā diena pārsteidza ar ziņu, ka esmu iekļauts ar Triju Zvaigžņu ordeņiem apbalvoto...

Foto

Levita - Ēlertes branža

Es iedomājos situāciju - eju pa ielu ar savu suņuku... pavasarīgs gaiss, putniņi čivina un galvā pozitīvas domas raisās. Vienvārdsakot, labs noskaņojums!...

Foto

Atjaunosim līdzsvaru sevī un sabiedrībā

1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs ir divi nozīmīgākie datumi Latvijas valsts vēsturē. Šodien aprit 31 gads, kopš...

Foto

Šajās pareizticīgo Lieldienās es esmu sapratis: tautai ir jādod skaidras instrukcijas

2018.gada maijā es atteicos no turīga advokāta dzīves. Tas bija mans personīgs lēmums. Es nolēmu...

Foto

Kā uzveikt sērgu: valsts amatpersonām minimālo algu līdz uzveikšanai

Nu jau gads un trīs mēneši Ķīnas vīrusa, bet vēl nav bijis brīža, kad Latvijas veselības polītikas noteicēji būtu...

Foto

NEPLP: ja divas lesbietes skūpstās, tas NAV seksuāls saturs

Lūk, šāda atbilde no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) par Samantas Tīnas un LTV1 demonstrēto videoklipu. Īsumā:...

Foto

Tautas balss - Dieva balss

Šo devīzi bieži citēja mans šefs Guntis Melderis tajos nicinātajos padomju laikos, ja tauta domāja citādi, pretēji valdes vai viņa paustajam...

Foto

Brīnišķais kovidlaiks

Šis brīnišķais "kovidlaiks"! Nu jau ir tā, ka nevar uzrakstīt pat pāris vārdus, tiem neveltījot atsevišķus komentārus un nepaskaidrojot vēstījuma domu sīkāk - tik...

Foto

Mēs apbalvojam pareizus un noderīgus žurnālistus par izcilu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē

Sagaidot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu, augstākie Latvijas valsts...

Foto

Ar likumu atļautie miesas bojājumi vai pat nonāvēšanas?

Viena no profesijām, kuras galvenais uzdevums ir glābt cilvēku dzīvību vai palīdzēt uzlabot veselības stāvokli, ir ārsti, taču...

Foto

Atklāta vēstule iekšlietu ministram, ģenerālprokuroram, Valsts policijas priekšniekam

Tukuma novadu un visu Latviju 23.aprīlī pāršalca ziņa par šausminošo notikumu Tukumā, kurā smagus apdegumus guva divas personas....

Foto

Manas domas par to, kas notika Tukumā

Policijas pārstāvis TV ziņās gan teica, ka varbūt tas nebija noziedzīgs nodarījums. Lai izmeklēšanai sekmējas noskaidrot patiesību, taču man...

Foto

Par likuma “Grozījumi Augstskolu likumā” izsludināšanu, neraugoties uz tā būtiskajiem trūkumiem

Satversmes tiesa ar 2020. gada 11. jūnija spriedumu atzina Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu...

Foto

Jūs, „kautrīgie” geji un lesbietes, ar savu klusēšanu esat palīdzējuši radīt vidi, kurā vienu geju var aizdedzināt

Labdien visapkārt! Kā visiem labi klājas šajā pirmdienā? Nupat,...

Foto

Briesmīgi un necilvēcīgi ir pelnīt politiskos punktus uz noziegumu rēķina, rezultātā šķeļot sabiedrību un sējot naidu

Noziegums Tukumā ir briesmīgs un necilvēcīgs, policijai ir jāveic izmeklēšana,...

Foto

Kas un kā varētu palīdzēt Tieslietu ministrijas administrācijai tās radītās likumdošanas karikatūras un anomāliju novēršanai

Tieslietu ministrija (TM) apgalvo, ka esot “jānorāda uz vēsturiskajiem dalītā īpašuma...

Foto

Mums ir jādzīvo, nevis jāgaida, kad vīruss dosies uz Marsu

Skatos uz mūsu 100 onkuliņu un tantīšu haotiskajiem mēģinājumiem ko sakārtot... un rodas sajūta ka nevienam...

Foto

Vai apzināta diskriminācija un segregācija nolūkā pakļaut vairākumu mazākuma perversajām interesēm?

Jurijs Perevoščikovs portālā Apollo: "Laika periodā no 28.decembra līdz 15.aprīlim atklāti kopumā 73 400 Covid-19...

Foto

„Aunu un klaunu” vienošanās par sadarbību ekonomikas un zemkopības attīstībai

Pandēmijas iespaids uz tautsaimniecību šodien ir viens no valsts attīstības centrālajiem jautājumiem. Krīzes rada ne tikai...

Foto

Kas pašlaik notiek VID?

Šodien parunāsim par Valsts ieņēmumu dienestu (VID), - kas tur pašlaik notiek Ar 2021.gadu nodokļu nomaksai ir izveidots vienotais konts. Liekas, ka...

Foto

Ko mums māca „Thalidomide” pandēmija

20.gadsimta otrajā pusē daudzās valstīs zāļu ağentūras reğistrēja brīnumainas zāles Thalidomide, kas palīdzēja daudzām saslimšanām, t.sk., grūtniecēm noņēma nepatīkamās sajūtas. Zāles raksturoja ar...

Foto

Mums ir izvēle

TV 24 Preses kluba raidījumā Edijs Klaišis, jauniešu radošo centru "OPEN" vadītājs, teica: „Man nav izvēles, ja es gribu strādāt ar bērniem, man būs jāvakcinējas...”...

Foto

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir divi (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir  (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi....

Foto

Par vakcināciju, čipošanu, kristietību, islāmu, Bībeli, Austrumiem un “Zvēra zīmi”

Kādreiz biju visai dziļi iesaistījies kristietībā. Tik dziļi un patiesi, ka draudze pat ievēlēja par mācītāju....

Foto

Problēma ir tajos, kuri neatstāj policistiem citu izvēli kā strādāt par braukšanas instruktoriem

Šonedēļ nogalināja vienu no mums. Nogalināja nekaunīgi, nošaujot gaišā dienas laikā blīvi apdzīvotā...

Foto

Kāpēc mums visiem jāsatraucas par Bezzubova slepkavību

Futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība Rīgā gaišā dienas laikā papildina sarakstu ar daudzām skandalozām pasūtījuma slepkavībām, kas notikušas mūsu...

Foto

Mans vīrišķais testosterons ir sajūtams stipri tālāk par valstī noteikto divu metru distanci

Šis ieraksts adresēts maniem nelabvēļiem. Es ar gandarījumu vēroju Jūs, kā Jums nesanāk....

Foto

Lai izvērtētu raidījumu „Aizliegtais paņēmiens”, mēs no nodokļu maksātāju naudas samaksājām pat advokātu birojam

Latvijas Televīzijas Satura padome izvērtējusi 29.marta raidījumu "Aizliegtais paņēmiens", kura tēma bija...

Foto

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo:...

Foto

Nacionālais jautājums

Kas tas ir, kas saucās dzīve? Vēders, galva, kājas, brīve? Var jau būt, ka, kādu krāpjot, Arī sevi apzogam, Cik tad ir to tīro...

Foto

Ne dienas bez jaunumiem. Par daudz cietušo suni Ārčiju, protams

Tātad Pārtikas un veterinārais dienests nupat nāca klajā ar šķietami priecīgu vēsti. Ārčija bijušajam spīdzinātājam uzlikts...

Foto

Tas viss ir jāmaina līdz pamatiem

Valsts, kurā Satversmes tiesa neievēro pamatdokumentu - Satversmi, bet Eiropas rekomendācijas....