„Lufthansa” nesteidzas kļūt par stratēģisko investoru un pārņemt „airBaltic” vadību
Aivars Strakšas30.01.2025.
Komentāri (38)
Iesaki rakstu: 
Lufthansa iegādājas 10% airBaltic akciju pret 14 miljonu eiro lielu ieguldījumu. Ziņa gan laba, gan ne visai laba.
Laba, jo Lufthansa kļūst par airBaltic akcionāru, kas uzlabo izredzes vismaz kaut ko piesaistīt IPO.
Ne visai laba un pat slikta divu iemeslu dēļ.
Pirmkārt, pāris mēnešus atpakaļ Lufthansa bija ar mieru par 10% akciju samaksāt 30 milj. eiro.
Otrkārt, airBaltic preses relīzē tiek paziņots, ka Lufthansai ir ambīcijas pēc IPO saglabāt vismaz 5% no airBaltic akcijām. Tātad var secināt, ka Lufthansa nesteidzas kļūt par stratēģisko investoru un pārņemt uzņēmuma vadību.
Kāpēc Lufthansa nolēma maksāt vairāk nekā uz pusi mazāku cenu, pagaidām nav zināms. Var tikai minēt, ka iemesls varētu būt uzņēmuma finanšu stāvokļa būtiska pasliktināšanās.
To redzēsim pēc gada pārskata publicēšanas. Arī konflikts starp uzņēmuma vadību un akcionāru varēja ietekmēt cenu. Tā vai citādi 16 miljoni eiro aizgāja uzņēmumam garām.
Jāņem vērā, ka 14 miljoni airBaltic nav liela summa un pēc būtības neko nerisina. Gausam ar to nepietiek pat vienam ceturksnim.
Paliek atklāts jautājums par to, kurš tad iegūs vairākumu airBaltic. Ja jāpiesaista 300 miljonus eiro, tad sanāk tā, ka Lufthansa neko daudz vairāk investēt nevēlas.
Varbūt tas pats investors no Sauda Arābijas, kurš finansē airBaltic lidmašīnu nomu Urugvajas kompānijai?
Pagaidām Satiksmes ministrijai nesanāk tikt vaļā no airBaltic vairākuma akcijām un atbildības par uzņēmumu. Arī mūsu nodokļu maksātājiem ir par agru priecāties. Gausa un pārējās vadības biznesa plāns un kļūdas joprojām paliek apdrošinātas ar Latvijas nodokļu maksātāju naudu.
Gaidīsim IPO.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
