„Lufthansa” nesteidzas kļūt par stratēģisko investoru un pārņemt „airBaltic” vadību
Aivars Strakšas30.01.2025.
Komentāri (38)
Iesaki rakstu: 
Lufthansa iegādājas 10% airBaltic akciju pret 14 miljonu eiro lielu ieguldījumu. Ziņa gan laba, gan ne visai laba.
Laba, jo Lufthansa kļūst par airBaltic akcionāru, kas uzlabo izredzes vismaz kaut ko piesaistīt IPO.
Ne visai laba un pat slikta divu iemeslu dēļ.
Pirmkārt, pāris mēnešus atpakaļ Lufthansa bija ar mieru par 10% akciju samaksāt 30 milj. eiro.
Otrkārt, airBaltic preses relīzē tiek paziņots, ka Lufthansai ir ambīcijas pēc IPO saglabāt vismaz 5% no airBaltic akcijām. Tātad var secināt, ka Lufthansa nesteidzas kļūt par stratēģisko investoru un pārņemt uzņēmuma vadību.
Kāpēc Lufthansa nolēma maksāt vairāk nekā uz pusi mazāku cenu, pagaidām nav zināms. Var tikai minēt, ka iemesls varētu būt uzņēmuma finanšu stāvokļa būtiska pasliktināšanās.
To redzēsim pēc gada pārskata publicēšanas. Arī konflikts starp uzņēmuma vadību un akcionāru varēja ietekmēt cenu. Tā vai citādi 16 miljoni eiro aizgāja uzņēmumam garām.
Jāņem vērā, ka 14 miljoni airBaltic nav liela summa un pēc būtības neko nerisina. Gausam ar to nepietiek pat vienam ceturksnim.
Paliek atklāts jautājums par to, kurš tad iegūs vairākumu airBaltic. Ja jāpiesaista 300 miljonus eiro, tad sanāk tā, ka Lufthansa neko daudz vairāk investēt nevēlas.
Varbūt tas pats investors no Sauda Arābijas, kurš finansē airBaltic lidmašīnu nomu Urugvajas kompānijai?
Pagaidām Satiksmes ministrijai nesanāk tikt vaļā no airBaltic vairākuma akcijām un atbildības par uzņēmumu. Arī mūsu nodokļu maksātājiem ir par agru priecāties. Gausa un pārējās vadības biznesa plāns un kļūdas joprojām paliek apdrošinātas ar Latvijas nodokļu maksātāju naudu.
Gaidīsim IPO.
Seko mums 
Jau atkal jārunā par pensijām. Tā Latvijā aizvien ir aktuāla tēma. Taču šoreiz nevis par indeksāciju vai vecuma robežām, bet par veselu sociālo grupu, kuru valsts pirms 30 gadiem "apšmauca".
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
