Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

Lūgums par ekonomiskā bēgļa statusa piešķiršanu

Sabiedrisko organizāciju pārstāvji*
14.12.2017.
Komentāri (18)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar 1995.gada 21.jūnija likumu «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» tika denacionalizēta 10 321 māja jeb 78 046 dzīvokļi, kas skāra aptuveni 250 000 – 300 000 cilvēku.

Īrnieki, kuri dzīvoja denacionalizētajās mājās, paļāvās, ka viņu intereses būs ievērotas, likumīgi piešķirtais dzīvoklis tiks kompensēts, jo zināja, ka viņu dzīvoklis tiek atdots trešai personai, nav privatizējams.

Darām zināmu, ka šis likums dzīvokļu īrniekus sadalīja atšķirīgās šķirās. Vienai īrnieku grupai, protams, ar citu likumu, piešķīra tiesības īrētos dzīvokļus privatizēt, iegūt īpašumā. Otra īrnieku grupa, kuri uz tāda paša tiesīgi noslēgta īres līguma pamata tika piešķirti īres dzīvokļi, pret pašu gribu nokļuva otrās, diskriminētās šķiras īrnieku grupā, kam privatizācijas tiesības vai kompensāciju valsts liedza.

Izrādījās, ka ar valsts atšķirīgu attieksmi, “likumisku diskrimināciju” šiem īrniekiem aptuveni 90% gadījumu atņem tiesības uz dzīvokļa privatizāciju bez kompensācijas, tanī pat laikā pārkāpjot Satversmi, veselu virkni valsts pieņemto un spēkā esošo likumu un starptautisko tiesību normas, proti, šai īrnieku grupai, kuri dzīvoja 10 321 denacionalizētajā mājā, valsts, laužot noslēgto īres līgumu, viņu dzīvokļus atdeva trešai personai, liedza privatizāciju un bez kompensācijas.

Tas nozīmē, ka bez brīdinājuma un saskaņošanas tika lauzts ar valsti noslēgtais dzīvokļa īres līgums, kas ar likumu pielīdzināts ierakstam zemesgrāmatā, līgums, kas atbilst Civillikuma 1587. pantā un turpmākos pantos noteiktām tiesībām, kur noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Šis likums īrniekiem garantē atlīdzību, jo īres līgums īres noteikumi tik lauzti, krasi pasliktinot īres tiesiskās attiecības, jo tika mainīti visi līguma noteikumi.

Spēka stājušais Civillikuma 3. pants arī nosaka, ka „katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības”. Tas nozīmē, ka lauzt minēto īres līgumu bez kompensācijas un zaudējuma atlīdzināšanas nebija tiesiski.

Tātad minētā īres līguma pārkāpuma gadījumā ir jānodrošina ATLĪDZĪBA.

Pašlaik Ekonomikas ministrija (EM) atkārtoti ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru Kabinetā likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums”, kas ir 2014.gadā Saeimā noraidītā likuma analoga brāķis, kas jau publikācijās nodēvēts kā kārtējais ekonomisko bēgļu akts. Ar šajā likumā iestrādātām represijām paredz pakļaut atlikušo apmēram 60 000 denacionalizēto māju īrniekus ar nepanesamu īres maksu, ar īres līguma termiņu ierobežojumiem, ar vienpusējiem īres maksas noteikumiem un atņemot CL 1229. pantā paredzētās tiesības īrnieka ģimenes locekļiem.

Veidojas bīstams īrnieku tiesību ierobežošanas precedents.

Vairāku sabiedrisko organizāciju pārstāvji uz šo likumprojektu ir izteikuši iebildumus, priekšlikumus un protestu. Denacionalizēto māju īrnieku aizstāvju organizācijas ierosinājumi netiek ņemti vērā. Nav izslēgts, ka tik drastiska likumprojekta virzīšana pieņemšanas procedūrai Ministru kabinetā un Saeimā, varētu būt saistīta ar attiecīgo amatpersonu vai partiju sponsoru iemaksu atstrādāšanai.

Informējam, ka minētais mūsu juristu skatījumā ir nopietns Latvijas Satversmes 91.panta pārkāpums, kas nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas un 96. panta - ka ikvienam ir tiesības uz … mājokļa … neaizskaramību, ka šis likumprojekts neatbilst vairākām citām tiesību normām.

1990. 4.maija Augstākā Padome pieņēma deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, kuras 8.pantā noteica: „Garantēt Latvijas Republikas un citu valstu pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības, kā arī politiskās brīvības, kuras atbilst vispāratzītām starptautiskām cilvēktiesību normām …” Šīs tiesības netiek ievērotas.

Ar pārskatītās Eiropas Sociālās hartas 31. panta 1. punktu, kurā teikts: “Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz dzīvesvietu, Līgumslēdzējas puses apņemas veikt sekojošus pasākumus - nodrošinot vienlīdzīgus nosacījumus, lai iegūtu dzīves vietu.”, kā arī pretrunā ar Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 11. panta 1. punktu: “Šā pakta dalībvalstis atzīst katra cilvēka tiesības uz viņam un viņa ģimenei atbilstošu dzīves līmeni. Tas ir nepieciešamais uzturs, apģērbs un mājoklis, un tiesības nemitīgi uzlabot dzīves apstākļus. Dalībvalstis veiks nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šo tiesību īstenošanu, atzīstot, ka šai ziņā svarīga nozīme ir brīvprātīgai starptautiskajai sadarbībai”. Nav šaubu, starptautiskā tiesības Latvijai ir saistošas, bet EM tās neievēro.

Denacionalizēto māju īrnieku prasībā norādījām, ka "īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm (Satversmes 105. pants), proti - atgriežot īpašumu vienai grupai, nevar tikt aizskartas citas grupas iedzīvotāju tiesības uz mājokli bez attiecīga risinājuma un kompensācijas, ko arī tika paredzēts garantēt minētājā AP lēmumā un citās minētajās tiesību normās.

Iepazīstoties ar likumdevēju attieksmi pret šo kategoriju īrniekiem jau vairāk nekā 20 gadu garumā, ir pamats uzskatīt, ka šie īrnieki jau no 1991.gada tiek pasludināti ārpus likuma, ka pret viņiem var vērst jebkuras represijas kā pret vainīgajiem (vai kā tautas ienaidniekiem) par to, ka notika okupācija un ka pēc 1940. gada Latvijas okupācijas tika nacionalizēti īpašumi, ka šie īrnieki būtu nelikumīgi ieņēmuši privātīpašnieku. Teikto pierāda arī EM sagatavotais kārtējais likumprojekts „Dzīvojamo telpu īres likums”.

Tanī pat laikā atrodam, kā jau tika minēts, ka nav nekādu šaubu, ka sākoties denacionalizācijai denacionalizēto māju īrniekiem tika noteiktas garantijas uz dzīvokļa kompensāciju, uz tiesisko paļāvība par valsts godprātīgu rīcību, jo, 1991. gada 30. oktobrī Latvijas Augstākā Padome pieņēma lēmumu «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» spēkā stāšanās kārtību un uzdeva līdz 1991. gada 1. decembrim izstrādāt un iesniegt Latvijas Republikas Augstākajai Padomei likumprojektu «Par kompensācijām». Turklāt šī lēmuma daļā likumdevējs neizslēdz nevienu denacionalizācijas procesa dalībnieku par tiesībām uz kompensāciju.

Teikto apliecina arī šī likuma 14. pants, kas noteica Ministru kabinetam līdz 1996.gada 31.decembrim noteikt kārtību, kādā fiziskajai personai (personām) bez atlīdzības tiek nodots īpašumā neizīrēts pašvaldības dzīvoklis.

Arī likums «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» 15. panta 1.d. 2.punktā denacionalizēto namu īrniekiem paredz sociālās garantijas, kas noteica tiesības pirmām kārtām saņemt brīvo, neizīrēto dzīvokli izsoles kārtībā.

Ir zināms, ka no Latvijas uz starptautiskā līguma pamata izbrauca Krievijas armijas ģimenes vai citas ģimenes, kuriem kompensēja dzīvokļa vērtību. Izbrīvēto dzīvokļu skaits ir ievērojams, kas, ja šos dzīvokļus piešķirtu denacionalizēto māju īrniekiem, mūsuprāt, daļēji šī īrnieku problēma būtu atrisināta un īpašnieki būtu atbrīvoti no maksātnespējīgiem īrniekiem. Tomēr nav faktu, ka tos piešķīra šiem īrniekiem, kas ir minētā valsts un pašvaldību amatpersonu prettiesiskā attieksme un liela skaita īrnieku diskriminācijas sekas.

Tāpat likumā „Par dzīvojamo telpu īri” Pārejas noteikumu 14. pantā bija noteikts, ka Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.martam izstrādā un līdz 2005.gada 1.jūlijam ievieš valsts un pašvaldību atbalsta programmu un kompensāciju mehānismus īrniekiem, kuri īrē dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā un kuri šīs telpas lietojuši līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kas ir pierādījums tam, ka valsts ar šiem aktiem atzina, ka īrniekiem atņemtie īres dzīvokļi ir jākompensē.

To pierāda arī likums par pašvaldību palīdzību, ka vienai īrnieku daļai tika izmaksāta dzīvokļa kompensācija 10 000 latu apmērā un uz katru ģimenes locekli vēl 3000 latu, kas jau tuvojās dzīvokļa kompensācijai, bet valsts un pašvaldības šo kompensāciju pārtrauca.

Diemžēl kompensāciju risinājums sasniedza labi, ja 1-3% no denacionalizēto īrnieku skaita, kaut vairākuma šo īrnieku ienākumi maz atšķīrās no par maznodrošinātajiem atzītiem īrniekiem.

No vienas puses valsts vara atzīst nepieciešamību kompensēt denacionalizēto īrnieku dzīvokļus un atbrīvot namīpašniekus no maksātnespējīgiem īrniekiem, realizējot pilnas rīcības tiesības uz īpašuma izmantošanu, bet no otras puses no jauna pret šiem īrniekiem vērš „likumisko diskrimināciju”, viņu tiesisko nodrošinājumu atstājot likteņa varā vai lielīpašnieku patvaļai.

Tostarp jāpiebilst, ka valsts ar likumu „Par dzīvojamo telpu īri” daudzie grozījumi pēc 1993.gada ir ar varas morālās degradācijas pazīmēm, prettautiski, apkaunojoši, ko publikācijās nereti apzīmēja kā „likumus, kas krāsojas asins krāsā”.

Praktiski ar denacionalizācijas likuma realizāciju netieši tika ieviests sava veida pilsoņu karš starp īrniekiem un īpašniekiem. Īpašnieki uzsāka tiesības terorizēt īrniekus ar draudu vēstulēm par izlikšanu un īres maksas paaugstināšanu, ar pakalpojumu nesniegšanu, ar lietošanas tiesību ierobežošanu u.c. Dažviet īpašnieki uzliek vienu pasta kasti un pats īrniekiem izsniedz vai piesavina pasta korespondenci, bez vajadzības un bez brīdinājuma lauž dzīvokļa sienas, griestus, liedz lietot pagalmu, palīgtelpas u.c.

Īrnieki un mūsu vairākas sabiedriskās organizācijas kopā valsts varas iestādēm ir iesnieguši desmitiem tūkstošu sūdzību, iesniegumu un lūgumu un piketu rezolūciju, bet vara ir pilnīgi infantila, ne tikai neaizstāv īrniekus, bet joprojām sašaurina vai aizskar īrnieku pamattiesības. Savulaik pat grozīja likumu „Par dzīvojamo telpu īri” un noteica paaugstinātu īres maksu, ko Satversmes tiesas atzina par neatbilstošu Satversmei.

Izveidojās sistēma masveida mājokļu atņemšana, deportācija uz ielas saistībā ar maksātnespēju par īri un pakalpojumiem ar ilgstošu bezdarbu, mazu algu vai mazu pensiju, nenodrošinātību ģimenēs ar bērniem, slimība un nespēja strādāt utt.

Proti, Latvijas tiesās ierosinātas lietas par īrnieku ģimeņu izlikšanu no dzīvokļiem 1995. - 2004.gadā pret 61 955 ģimenēm vai 185 865 cilvēkiem (ja katrā ģimenē vidēji 3 cilvēki, tad 61 955 x 3 = 185 865).

Pēc valsts statistikas datiem Rīgu vien dzīvokļu un sociālās drošības apdraudējuma dēļ ir atstājuši un izbraukuši uz pastāvīgu dzīvi uz ārzemēm 175 214 cilvēku, tajā skaitā jaunākā paaudze no 20 – 49 gadiem izbraukuši no Rīgas 71 355 cilvēki.

Šis kārtējais Ekonomikas ministrijas sagatavotais likumprojekts „Dzīvojamo telpu īres likums”, kas jau iesniegts Ministru kabinetā apstiprināšanai un Ekonomikas ministrijas atbilde, ka mūsu priekšlikumi par kompensācijā īrniekiem netiek ņemti vērā, likumprojekts tikšot virzīts uz Saeimu pieņemšanai, rada nopietnas bažas, ka denacionalizēto namu īrnieki, ievērojot, ka Latvijā starp šiem īrniekiem ap 90 vai vairāk procentu ir ģimenes ar bērniem, mazatalgotas ģimenes un daļa pensionāru, Latvijā veidojas kritiska sociālās drošības situācija. Pat jau šodien šis likumprojekts no lielo namīpašnieku puses tiek likts darbā, to citē vai piesauc kā pamatojumu.

Sakarā ar teikto mēs, īrnieku aizstāvības sabiedriskās organizāciju daudzu tūkstošu darbaspējīgu ģimeņu vārdā, kuri tiek atstāti ārpus likuma un apdraudēta viņu dzīve zem jumta, vēršamies pie starptautiskās sabiedrības, pie sadraudzības valstīm ar lūgumu šo Latvijas iedzīvotāju daļu, kura konkrēti vērsīsies ar personīgu lūgumu, šiem Latvijas pilsoņiem atzīt ekonomiskā bēgļa statusu, izsakot atbalstu konkrētajā valstī nodrošināt viņus ar darba un dzīves vietu.

Latvijas valsts varas augstākajām amatpersonām lūdzam atbalstīt Latvijas pilsoņu repatriāciju uz ārvalstīm jo mēs apzināmies, ka Latvijai kā nabadzīgākajai Eiropas valstij, kā nodokļu nemaksātāju pārpilnības valstij, jau 27 gadu garumā nav līdzekļu taisnīga risinājuma nodrošināšanai, nedz politiskās gribas to risināt.

* Cilvēktiesību Līgu Starptautiskās Federācijas Latvijas Cilvēktiesību komiteja, Latvijas denacionalizēto un municipālo māju īrnieku un dzīvokļu īpašnieku asociācija, Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrības „AUSMA”, Latvijas Īrnieku apvienība 

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...