Iesaki rakstu: 
Ar kuriozu incidentu lidmašīnā pirms 11 gadiem aprāvās Arņa Luhses (ZZS) karjera Rīgas Centra rajona izpilddirektora amatā. Sākumā noliedzis, viņš Pietiek šonedēļ negribīgi apstiprināja politikas kuluāros jau gadiem ilgi klīstošo stāstu par to, kā viņam no pārmērīgas alkohola lietošanas kļuvis slikti lidojumā no Latvijas futbola izlases spēles Lielbritānijā. Vienu gan Luhse noliedz – ka būtu nošmucējis tobrīd jau eksprezidenta Gunta Ulmaņa uzvalku. Pašlaik Luhse kļuvis par Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētāju, kas daudziem atsaucis atmiņā veco stāstu par liktenīgo lidojumu.
Sākotnēji Luhse telefonsarunā Pietiek apgalvoja, ka Centra rajona izpilddirektora amatu 2000. gadā zaudējis, jo „mainījās politika”, proti, varu pašvaldībā sākuši pārņemt sociāldemokrāti, kas no amatiem izstūmuši citiem politiskajiem spēkiem piederīgos. Tāpat jaunais lidostas šefs noliedza, ka jelkad bijis braucienā uz futbola maču ārzemēs, kur bijis arī eksprezidents Ulmanis. Līdz ar to arī incidenta ar slikto dūšu un eksprezidenta uzvalka aptraipīšanu neesot bijis. „Nu, beidziet! Ja es to būtu izdarījis, tad es to vismaz atcerētos. Es domāju, ka tā ir politiskā anekdote. Ulmaņa kungam es uzvēmis neesmu, uz futbolu es esmu bijis, bet ne ar Ulmaņa kungu,” apgalvoja Luhse.
Savukārt informēti avoti tālaika Rīgas domes vadībā ar nosacījumu, ka netiks citēti, Pietiek ir stāstījuši, ka Luhsem izpilddirektora amats bijis jāpamet tieši šī lidmašīnas incidenta dēļ. Sūdzība par Luhses uzvedību lidmašīnā kopā ar prasību viņu „novākt no politiskās skatuves” esot nācis tieši no paša Ulmaņa. Eksprezidenta apstiprinājumu tam Pietiek neizdevās iegūt, jo viņš nebija sazvanāms un uz Saeimas ārkārtas sēdi 6. janvārī nebija ieradies. Tālaika Rīgas mērs Andris Bērziņš (LPP/LC) no komentāriem par šiem pagātnes notikumiem atturējās, vien apstiprinot, ka Luhse atlūgumu iesniedzis pats.
Pāris dienu pēc pirmās sarunas Luhse, sastapts klātienē, tomēr bija atsvaidzinājis atmiņu un atzina, ka uz Latvijas izlases futbola maču vienā čartera reisā ar Ulmani 1999. vai 2000. gadā tomēr lidojis. Arī alkoholu viņš esot lietojis, „bet visi jau tur dzēra”. Tas, ko Luhse noliedz, ir stāsts par Ulmaņa apskādēto uzvalku un to, ka būtu vēmis lidmašīnas salonā. „Jā, es tiešām biju dzēris, man palika slikti un skrēju uz tualeti. Iespējams, ka kādu pa ceļam nejauši pagrūdu, bet tas noteikti nebija Ulmanis,” stāstīja Luhse.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
