Lūk, kā es izprotu komunikāciju sociālajos tīklos: briesmīgie troļļi jūs izsit no sliedēm un tad uztaisa „screenshot”, lai jūs „atspārdītu”
Linda Curika, iekšlietu ministres padomniece12.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir jaunas nedēļas sākums un gribu ierosināt izdarīt svarīgu darbu. Pēdējā laikā aktivizēts PR uzņēmumu pakalpojums - politiskie troļļi. Izejiet cauri saviem sekotājiem - ja nav bildes/nav nosakāms, kas tas par cilvēku/nav pat 10 sekotāju, bloķējiet bez žēlastības!
Kāpēc to darīt? Pirmkārt, viņi paņem laiku, ko jūs varat veltīt svarīgākām lietām. Viņi izsit no sliedēm, rada dusmas, jūs sākat izteikties neprecīzāk, tad atrodas kāds politiķis/aktīvists, kas uztaisa screenshot, lai jūs diskreditētu un/vai „atspārdītu”.
Tas rada toksisku vidi, lai jūs ar saviem samiernieciskajiem, liberālajiem uzskatiem negribētu te būt, iesaistīties sarunās - klusinātu jūs un tādiem kā jūs liktu saprast, ka labāk paklusēt
Mērķis ir arī mazināt vēlmi pilsoniskai līdzdalībai, politiskai aktivitātei. Biežāk tas mērķēts uz liberāli domājošām sievietēm, kas nebaidās izteikties. Arī vīriešiem. Jo „nacionālkonservatīvā” pusē būs cilvēki, kas iznesīs ziņu ārpus troļļu tvītiem.
Un sliktākais, ko viņiem izdodas sasniegt - kad mediji pamana troļļu uzdarbošanos, bet nepārbauda, vai tie ir troļļi. Un iziet no Twitter ar uzskatu, ka „par jautājumu X ir plaša kritika”.
Atbildot jums un jums atbildot viņiem, viņi veido savu profilu - kāds pieseko, tad vēl, un tad jau īsti nevar saprast, vai viņš ir īsts vai ne.
Tas arī nav tik vienkārši kā troļļu un botu fermas - ne vienmēr ir pamats tos reportēt pašam Twitter, turklāt latviešu valodā sociālajiem tīkliem ir vājāka moderācija, ko arī izmanto politisko troļļu kontu veidotāji.
Īsāk runājot- sargājiet sevi, savu tviteri un savu enerģiju. Bloķēt PR kampaņu troļļu kontus arī man ir bijis ne tik viegli, jo tas šķiet neliberāli. Tomēr viņi publiskajam diskursam pienes tikai žulti, nevis jēgu.
Pārpublicēts no Twitter
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
