Lūk, ko es Latvijas valsts labā par 1844,35 eiro nodokļu maksātāju naudas paveicu komandējumā Vjetnamā
Andis Geižāns*02.12.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Dienesta ziņojums par dalību ārvalstu komandējumā - ASEM ME programmas "Innovatīvās kompetences un uzņēmējdarbības prasmju attīstīšana" darba grupas 4.sanāksmē Hanojā, Vjetnamā 2014. gada 25.-30. oktobrī.
Sanāksmes mērķis bija sagatavot ziņojuma projektu iesniegšanai ASEM ME 5 (Āzijas - Eiropas Izglītības ministru sanāksme), īpaši izceļot virzītājspēkus (politikas veidošana, mācību saturs, sadarbība ar uzņēmumiem), kas var sekmēt ieteikto rekomendāciju īstenošanu.
Sanāksmes dalībnieki - Izglītības un zinātnes ministriju pārstāvji un piesaistītie eksperti no 4 Eiropas (Dānija, Norvēģija, Ungārija, Latvija) un 4 Āzijas (Singapūra, Dienvidkoreja, Brunēja un Vjetnama) valstīm.
Ziņojuma projekta pamats ir 16 labās prakses piemēri, kuri tiek analizēti ar mērķi izstrādāt rekomendācijas, kas turpmāk tiks izmantotas Izglītības politikas veidošanai, attīstot innovatīvās kompetences un uzņmējdarbības prasmes skolās. Latvija kā savus labās prakses piemērus piedāvā Interešu izglītību un Rīgas Amatniecības vidusskolas izstrādāto mēbeļu dizaina programmu. Interešu izglītībā visvairāk akcentējam tās saistību ar karjeras vadības prasmju apgūšanu, tradicionālā mantojuma izcelšanu un mācību stundās Iegūto zināšanu un prasmju padziļinātu apguvi. Savukārt RAV piemērā Izceļam skolas Iespējas darbam ar pašvaldību un uzņēmumu piesalsti.
Sanāksmes darbs tika organizēts grupās, katrai grupai uzņemoties atbildību veikt labās prakses piemēru analīzi un noskaidrot virzītājspēkus to īstenošanā gan politikas, gan Izglītības satura un sadarbības līmenī. Latvijas labā prakse tiks izcelta saistībā ar sociālo partneru iesaisti, pedagogu sagatavošanu un tālākizglītību, kā arī tradicionālā un inovatīvā sasaisti jauniešu prasmju attīstīšanā. Sanāksmē sagatavotais ziņojuma projekts vēl tiks izsūtīts dalībvalstīm papildināšanai, kā ari katra dalībvalsts ir aicināta sniegt piedāvājumus rekomendācijām, kas tiks iekļautas ziņojuma noslēgumā. Darbs pie ziņojuma noslēgsies nākamajā darba grupas sanāksmē, kas no 2015.gada 18.janvāra - 21.janvārim notiks Rīgā.
Sanāksmes gaitā tās dalībniekiem bija iespēja ari gūt Ieskatu Vjetnamas izglītības sistēmā, darbā ar skolotāju sagatavošanu un uzņēmējprasmju attīstīšanu skolās, Latvijas pārstāvji atsaucās Hanojas Izglītības centra (Dinh Tien Hoang), kas strādā ar jauniešiem, kuriem ir mācību un uzvedības traucējumi, lūgumam nosūtīt materiālus par iespējamiem rīcības virzieniem, īstenojot izglītību ilgtspējīgai attīstībai, kas var noderēt mācību darba organizācijā.
Saskaņā ar darba grupas lēmumu līdz nākamās darba grupas sanāksmei Ir jāsagatavo rekomendācijas, kas tiks ietvertas ziņojuma noslēgumā. Latvijas priekšlikumi tiks apspriesti un saskaņoti ASEM koordinācijas grupā.
Ielūgums uz nākamās darba grupas sanāksmi (18.-21. janvāris, 2015), kā arī sanāksmes darba kārtības projekts jāsaskaņo ar programmas koordinatoriem un jānosūta dalībvalstīm līdz š,g. 10.novembrim (atbildīgais - B.Moļņika).
Programmas koordinatori (Dānija) vēl var lūgt papildināt un precizēt labās prakses piemērus.
* bijušais Izglītības un zinātnes ministrijas bijušais parlamentārais sekretārs
Foto no la.lv
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
