Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Man uzdāvināja nupat klajā nākušo grāmatu "Latvijas Republikas dibinātāji un atjaunotāji", veltītu 38 Latvijas Tautas padomes biedriem, kas 1918. gada 18. novembrī nodibināja neatkarīgu Latvijas valsti, un 138 Latvijas Augstākās Padomes deputātiem, kas 1990. gadā 4. maijā nobalsoja par "Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Grāmata ir īss faktu apkopojums par dibinātājiem un atjaunotājiem ar pieticīgām fotogrāfijām, papildinātām ar virkni stāstu par to, kā tas notika.

Principā tā ir normāla "Kluba ‒ 4. maijs" vadītāju ideja atgādināt jauniešiem par divām izšķirošām lappusēm Latvijas valsts vēsturē. Es izsaku dziļu pateicību Veltai Čebotarenokai, kas bija iniciatore šim izdevumam un ieguldīja tajā milzīgu darbu un pacietību, kā arī Jānim Blažēvičam, kurš, kā teikts grāmatā, ieguldīja tajā savus personiskos līdzekļus.

Patiesībā es negribēju pievērst uzmanību dažiem pārspīlējumiem un nejaušībām tekstā (vai manam skatījumam uz dažām detaļām) īpaši tāpēc vien, ka dažas šī folianta lapas ir veltītas arī manai necilajai personai. Ja nebūtu viens bet… Šis "bet" ir saistīts ar vienu foto un vienu rakstu.

Runa ir par tagadējā Latvijas prezidenta Egila Levita portretu, kas dominē virs visām pases izmēra fotogrāfijām, un speciālu plašu rakstu par viņa... lomu 4. maija deklarācijas sacerēšanā.

Es nezinu, kas ir šī raksta autors un kas nolēma izcelt Levita svarīgumu "dibinātāju" un "atjaunotāju" sarakstā. Šī folianta oficiālajās lapās ir rakstīts, ka autori un sastādītāji ir zinātņu doktors Gatis Krūmiņš un zinātņu doktors Jānis Siliņš, bet zinātniskie recenzenti ‒ doktori Daina Bleijere un Valters Šerbinskis. Un tad vēl vesela kaudze konsultantu, sākot ar Kārinu Pētersoni un beidzot ar Sarmīti Ēlerti.

Bet es uzskatu, ka šie doktori un recenzenti ir izdarījuši lielu kaitējumu jau tā pretrunīgajam Levita tēlam. Es nezinu, kādus avotus viņi izmantoja, taču lielākais vairākums deklarācijas parakstītāju vēl ir dzīvi, un daudzi no viņiem labi atceras, kā tas patiesībā bija.

Paldies Dievam, rakstā ir tekoši uzskaitīti juristi, kas strādāja pie deklarācijas teksta formulējumiem un iesaistījās strīdos par tiem. Bet ne par vienu no viņiem doktori nestāsta pasakas par sīkumiem, tādiem kā ‒ 1990. gada 18. martā Īvāns un Godmanis "vērsās pie Vācijā dzīvojošā jurista Levita, lai tas dod savus priekšlikumus par dokumenta koncepcijām", un "Levits tūliņ ķērās pie darba ‒ 22. martā viņš jau piedalījās sarunās Rolanda Rikarda dzīvoklī..." un "jau nākamā dienā apkopoja sarunā teikto un uzrakstīja dokumenta uzmetumu".

Un tālāk tādā pašā garā līdzīgi sociālajos tīklos klejojošiem sižetiem par to, kā Levits 4 dienas pirms balsojuma lidoja vai brauca uz Rīgu, "lai paspētu izsvītrot no Deklarācijas punktu par pārejas periodu", taču "viņu aizturēja un izsūtīja no PSRS". Zinātņu doktori biezā slānī citē Levita rakstu "Literatūrā un Mākslā" (1990. g. 24.02.) ar viņa prātojumiem par to, vai ir jāveido jauna valsts, vai jāuzstāj uz nepārtrauktības principu.

Lielākai ticamībai par Levitu kā deklarācijas autoru grāmatā ir ievietotas lapiņu fotokopijas no viņa pierakstu grāmatiņas, lai nevienam nerastos šaubas par to, ka, ja viņa nebūtu, nebūtu arī 4. maija.

Doktoriem un recenzentiem, kā arī visiem konsultantiem gribu pateikt sekojošo. Politiskā deklarācija nav dzejolītis vai stāstiņš. Tai autori nav vajadzīgi. Tas ir īss publisks paziņojums ar preambulu un virkni apakšpunktu, kuru varēja uzrakstīt jebkurš izglītots LTF frakcijas jurists. Un pat ne jurists.

Tā laika nejuristu Godmaņa un Gorbunova ieguldījums, kuri uz savas ādas izbaudīja tā laika spēku samērus un draudus attiecībā uz šīs deklarācijas autoru tiesībām, bija nesalīdzināmi nozīmīgāks par levitu, riteņu un meierovicu pienesumu. Un kāpēc vajadzēja „vērsties pie Vācijā dzīvojošā...”?

Tādos gadījumos svarīgi ir vienoties par pamatnostādnēm. Vienošanās notiek pakāpeniski plašā dalībnieku lokā. Tas pamazām sašaurinās līdz diviem trim principiem, kam piekrīt vairākums diskusiju dalībnieku. Tie strīdās, pierāda, biedē ar Maskavu, protestē, rāda tev lapiņas no piezīmju blociņa utt. Es redzēju Mavrika Vulfsona labojumus, rakstītus, papīru turot uz ceļgala, un Eglāja uzmetumus. Arī man bija savi apsvērumi un savas piezīmju blociņa lapiņas.

Vienu no variantiem mēs apspriedām manā kabinetā Preses nama 13. stāvā. Pirms 11 gadiem es rakstīju savos memuāros par to, kā mēs ar Mavriku zaudējām diskusijā Ivaram Godmanim un Vilnim Eglājam, aizstāvot pārejas perioda pieminēšanu (kas, starp citu, tika iekļauts teksta galīgajā variantā un nevienam nekādu kaitējumu nenodarīja). Un mēs esam līdzautori? Nemūžam!

Un vispār kādu izcelt šinī gadījumā nozīmē aizvainot citus. Varu iedomāties, kā par šādiem Levita "nopelniem" lasa un jūtas Romāns Apsītis, Aivars Endziņš, Andris Plotnieks, Rolands Rikards, Juris Bojārs, Jānis Škapars, Ivars Godmanis…

Būtībā tajā laikā tādu rakstu kā Levita "Literatūrā un Mākslā" bija daudz. Visi to autori bija vienisprātis, ka deklarācijai nekavējoties ir jādenonsē visi pirmskara akti, kas likvidēja Latvijas neatkarību, atjaunot virkni Satversmes pantu un visu simboliku.

Jā, bija divas problēmas: jauna valsts vai pārmantojamība, pārejas periods vai... Nevienam nebija īstas skaidrības par šo "vai", lai gan reāli priekšā stāvēja pārejas periods, kurā vēl daļēji darbosies vecā padomju likumdošana un jaunpieņemtie likumi. Vai tas ir tas, ko Levits gribēja izsvītrot četras dienas pirms 4. maija?

Vēl tāds fakts tiem, kas uzspiež Levitam deklarācijas autora tiesības: tajā laikā 11. martā Lietuva un 30. martā Igaunija jau bija pieņēmušas līdzīga rakstura deklarācijas. Varēja vispār neko jaunu neizdomāt ‒ vienkārši aizņemties no kaimiņiem galveno, ievērojot atšķirības valstu vēsturē.

Visbeidzot ‒ pats smieklīgākais: pirms 11 gadiem savos memuāros es rakstīju, ka pirms mums, pirms Lietuvas un Igaunijas ‒ 1990. gada 15. februārī pēdējā Latvijas PSR Augstākās Padomes sesijā Anatolijs Gorbunovs iedzīvināja dokumentu, kuru ir grūti pārvērtēt. Pēdējā savu pilnvaru dienā, pirms nodeva mums Bruņinieku pili, padomju deputātu korpuss pieņēma "Deklarāciju par Latvijas valsts neatkarību", kurā viennozīmīgi atzina pirmskara Saeimas lēmumu par iestāšanos PSRS kā nelikumīgu.

Tajā pašā dienā Gorbunovs parakstīja likumus par valsts himnu, valsts karogu un valsts ģerboni. Es atkārtoju ‒ tas notika pirms Lietuvas un Igaunijas deklarācijām! Likumus pieņēma leģitīma institūcija. Pieņēma ar leģitīmu vairākumu. Neviens un nekad tos nedenonsēja.

Latvijā var būt dažāda attieksme pret šo dokumentu lakonismu, taču to summa ir deklarācija par neatkarības atjaunošanu.

Vai tad bija problēma ar autoru? Joka pēc piezvanīju Gorbunovam. Viņš kautrīgi atteicās. Sarunā viņš man teica ‒ “nu… tā bija juridiskā daļa”...

Jā, labākie LTF juristi nolēma iziet uz atsevišķu uzlabotu aktu. Jā, šiem juristiem palīdzībā tika izveidota grupa no 12 konsultantiem, Levits tai skaitā. Laika gaitā tas izrādījās pietiekami, lai Latvijas sestā prezidenta oficiālā biogrāfijā jūs varētu redzēt patētisko frāzi: “viens no neatkarības Deklarācijas autoriem”.

Un pēdējais‒ visu, ko es šeit esmu uzrakstījis, es adresēju doktoriem ‒ sastādītājiem, recenzentiem un konsultantiem, kuri savā degsmē acīmredzot ir aizmirsuši populāru stāstu par to, kā, gadiem ejot, arvien pieauga to skaits, kas komunistiskās talkas laikā kopā ar Ļeņinu stiepa baļķi. Vēl jo vairāk, pēc viņu mūsdienīgās versijas, Ļeņina tur vispār nebija, un Levits stiepa baļķi viens pats.

Lūk, personības kulta latviskais variants!

Jūs jautāsiet: ko saka pats prezidents? Nezinu. Līdz šim nekur neesmu lasījis, ka pats Levits būtu teicis kaut ko tādu kā: "Puiši, beidziet taču lišķēt…!"

Bet iespējams, ka pats jau ir noticējis, ka viņš ir dieva sūtība Latvijai, nevis Dzintara un Kariņa trešā piegājiena veidojums.

Novērtē šo rakstu:

162
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...