Iesaki rakstu: 
17.septembrī Minskas arēnā notika sieviešu forums “Par Baltkrieviju”. Viss jau būtu labi, bet, vērojot šo pasākumu, neviļus nāca prātā padomju laiki, kad lielos un greznos pasākumos visi ar azartu slavināja padomju varu un tās varoņus. Tā arī šajā pasākumā – bezmaz vai ar pārspīlētu centību tika slavināta pastāvošā iekārta Baltkrievijā un, protams, tās šībrīža līderis A.Lukašenko.
It kā tas arī nebūtu slikti, bet gandrīz katra runātāja uzrunā ar noniecināšanu un ironiju tika runāts par tiem cilvēkiem, kuri protestē pret A.Lukašenko pārvēlēšanu. Piemēram, protestētājas saucot par meitenēm, kuras ir īsos svārciņos un blandās pa ielām, pretstatā stiprajām sievietēm, kuras piedalās sieviešu forumā. Līdz ar to zem it kā nevainīga pasākuma saukļa kā āža kāja līda ārā valsts organizēts propagandas pasākums. Tiesa, noteikti ļoti daudzas uz šo pasākuma gāja kā uz vienkāršu koncertu, kurš finālā pārvērtās par aģitācijas pasākumu.
Stāsts nebūs par šo pasākumu kā tādu, bet, lai kā jau nebūtu apnicis, par A.Lukašenko un viņa izteikumiem. It kā jau daudzi jautās – kāda gan mums daļa gar Lukašenko un Baltkrieviju? No malas skatoties – nekāda. Baltkrievija ir neatkarīga valsts, un tās iedzīvotāji var darīt, kā paši vēlas. Šajā stāstā problēma ir tajā, ka Baltkrievijas iedzīvotāji tomēr nevar darīt, kā vēlas, pat izteikt savu viedokli, ja tas neatbilst A. Lukašenko uzskatiem. Vairums Latvijas iedzīvotāju vēl ļoti labi atceras tos laikus, kad arī mēs nedrīkstējām brīvi paust savus uzskatus un viedokļus.
Protams, ka, lai vai kā mēs vēlētos, mēs tieši notikumus Baltkrievijā ietekmēt nevaram, bet ar skatu no malas varam tiem sekot līdzi, kā arī ar vēsu galvu paskatīties, ko tad saka A.Lukašenko un kā viņa teiktais atbilst realitātei, un, pamanot kaut ko ne tā – vienkārši par to runāt, cerot, ka to saklausīs arī dzirdīgas ausis.
Te kāds pajautās – kāds sakars A.Lukašenko ar sieviešu forumu? Vispār nekāda, bet, atceroties paša Lukašenko teikto, ka,“iespējams, mani rāda ne tikai pa televizoru, bet arī pa gludekli un tējkannu”1, jāsecina, ka viņš pats dara visu iespējamo, lai viņu rādītu ne tikai gludeklis un tējkanna, bet arī tualetes papīra ruļļa turētājs.
Labi, sāksim vairāk par būtību. Tātad notikušajā sieviešu forumā vakara vadītājs ar lielu pompozitāti un pārsteigumu balsī paziņoja, ka uz skatuves kāps A.Lukašenko. Tā arī notika, A.Lukašenko parādījās un uzstājās ar runu, kura tad arī ir šī raksta centrālā jēga. Lai ietu secīgi, iesākumā atspoguļošu, un pēc tam apskatīsim A.Lukašenko runas atsevišķus fragmentus. Ar pilnu sižetu par šo pasākumu un A.Lukašenko runu katrs pats var iepazīties šeit: https://www.youtube.com/watch?v=y65QmOI5PWU
Tad ko teica A.Lukašenko.
Viņš zinājis, ka notiek šāds forums, bet viņam laikā, kad sievietes nodarbojās ar sieviešu lietām, bija jānodarbojas ar vīru lietām. Nedomājis, ka šis pasākums būs tik ilgs, bet viņu ik pēc katrām 20 – 30 minūtēm informēja par pasākuma norisi. Viņš sapratis, ka neuzspēs ierasties uz pasākumu un bija nolēmis kaut telegrammu atsūtīt. Tomēr, sazvanoties ar pasākuma organizatoru, uzzinājis, ka pasākums vēl notiek. Tamdēļ viņš pieņēmis lēmumu, pa ceļam pārģērbies un atbraucis uz pasākumu, lai pateiktu vismaz pāris vārdus. Pirmais, ko viņš uzsvēra, ka ļoti ciena un novērtē, kas notiek šajā pasākumā. (atgādināšu, ka viss pasākums bija vērsts viņa atbalstam)
Savukārt par spēka pielietošanu pret protestētājiem viņš teica: kādas runas tiek runātas par OMON darbiniekiem – it kā viņi aizturēšanas vietās kādus ir piekāvuši vai nogalinājuši. Viņš paziņoja, ka OMON darbinieki nekad nav dežurējuši un nedežurēs aizturēšanas vietās, tur dienestu pilda Iekšlietu ministrijas iekšējā karaspēka militārpersonas, bet visi apvainojumi tika vērsti pret OMON kaujiniekiem. Un tas tamdēļ, ka viņi izglāba valsti.
Tālāk viņš minēja: mēs bijām spiesti pārvest karaspēku no ielām, puisi no armijas pielikt pie ieročiem un slēgt valsts robežu ar Rietumiem, pirmām kārtām ar Lietuvu un Poliju. Mēs ar vislielāko nožēlu bijām spiesti pastiprināt robežu ar mūsu brālīgo Ukrainu. Esmu spiests pēdējās dienas, kopā ar V.Putinu un Krievijas aizsardzības ministru veidot kopēju Savienoto valstu aizsardzību, un ir aktivizētas kopējās militārās mācības un pieņemts lēmums šīs mācības organizēt divos posmos un otrais posms būs veltīts tieši sievietēm.
Jāatzīmē, ka, vērojot video sižetā A.Lukašneko uzstāšanos, tajos brīžos, kad parādīja zālē sēdošos, lielākā daļa sieviešu sēdēja ar neieinteresētām sejas izteiksmēm.
Tagad paskatīsimies A.Lukašenko teikto ar skatu no malas.
Pirmkārt, par viņa ierašanos – jebkurš pasākums tiek plānots, kur noteikts kā pasākuma sākuma, tā arī beigu laiks. Tas nepieciešams organizatorisku jautājumu risināšanai, lai pasākumu varētu vispār nodrošināt. Pasākumu plānos parasti pat līdz minūtei ir noteikti kā mākslinieku uzstāšanās laiki, tā arī laiki katram runātājam. Tādējādi A.Lukašenko varēja pat nesazvanīties – pasākuma ilgums bija labi zināms.
Labi, pieņemsim, ka pasākums spontāns (tomēr šis pieņēmums neizturētu kritiku, ja jau uz to bija uzaicināti arī mūziķi no Krievijas) un līdz ar to nevar prognozēt tā beigas, bet prezidenta drošības protokoli vienkārši nepieļauj prezidentam doties uz pasākumu, kurā nav veikti attiecīgi drošības pasākumi, īpaši tagad, kad situāciju Minskā nevar nosaukt par mierīgu. Līdz ar to A.Lukašenko ļoti labi zināja, ka ieradīsies uz šo pasākumu. Tādēļ šī sadaļa A.Lukašenko teiktajā par pēkšņu lēmumu atbraukt ir meli.
Protams, var jau būt, ka A.Lukašenko, neskatoties uz drošības protokoliem, brauc un dara, ko vēlas, bet tas kaut kā neiet kopā ar viņa līdzšinējo praksi, vai arī – liecina, ka nesaprot lietas būtību, tātad – muļķis. Papildus – viņa izteikums par pārģērbšanos vispār neiet kopā. Viņš ko – mašīnā braucot pārģērbies? Un no kā pārģērbies, vai tad viņam visa diena nepaiet uzvalkā?
Sadaļā par OMON kaujinieku attaisnošanu. Kāda starpība, kura spēku struktūra ir veikusi mierīgo iedzīvotāju piekaušanu – OMON vai iekšējā karaspēka karavīri. Tā arī nav nozīmes, kurā vietā tas izdarīts – uz ielas vai kādā ēkā. Pats fakts vien neiet kopā ar veselo saprātu, proti, valsts spēka struktūru pārstāvji brutāli piekauj mierīgus protestētājus. Turklāt – A.Lukašenko noteikti apzināti nerunāja par brutālo spēku pielietošanu uz ielām, kur gan bija iesaistīti OMON kaujinieki. Var secināt – klasiskais propagandas gājiens, jo, jā, parasti OMON kaujinieki ieslodzījuma vietās nedežurē.
Attiecībā uz robežu slēgšanu ar Lietuvu un Poliju – vai nu viņš meloja, vai arī netiek pildīti viņa rīkojumi, jo kā citādāk var izskaidrot to, ka piektdien, 18. septembrī, no rīta Lietuvas un Polijas puse portālam "Tut" apliecina, ka transporta kustība pāri robežām turpinās līdzšinējā režīmā. Savukārt Baltkrievijas Robežsardzes dienests informē, ka robežu apsardzība notiek "pastiprinātā variantā".2 Kā viens, tā otrs variants neko labu par A.Lukašenko neliecina. Savukārt izteikums par karaspēka pārvietošanu no ielām parāda, ka A.Lukašenko ir izvedis armiju ielās, lai tā stāvētu pret savu tautu, kaut to vajadzētu sargāt.
Viens A.Lukašenko izteikums gan jāuztver pavisam nopietni, un tas atkārtoti iezīmē Baltkrievijas nākotni. Proti, ka viņš kopā ar Putinu izstrādā Savienoto valstu aizsardzību. Līdz ar to viņš faktiski apliecina, ka kaut kur jau pieņemts lēmums par šādas valsts izveidi, kas nozīmē – viņš Baltkrieviju ir atdevis Putinam. Ja tas tā nav, tad atkal tik jāsecina, ka A.Lukašenko arī par šo meloja vai ir vienkārši muļķis. Tiesa, nav jau izslēgts, ka kā viens, tā otrs.
Savukārt izteikums par militārajām mācībām, kuras norit kopā ar Krievijas armijas vienībām, un ka otrais posms būs veltīts tieši sievietēm, manī raisīja vislielāko neizpratni. Interesanti, ko A.Lukašenko ir iedomājies darīt ar sievietēm, vai – ko viņš atļaus ar viņām darīt karavīriem?
1 https://lenta.ru/news/2020/09/08/peresidel/
2 https://www.delfi.lv/news/arzemes/gandriz-viss-ir-blefs-kustiba-par-baltkrievijas-robezu-ar-poliju-un-lietuvu-turpinas.d?id=52480365
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
