Iesaki rakstu: 
17.septembrī Minskas arēnā notika sieviešu forums “Par Baltkrieviju”. Viss jau būtu labi, bet, vērojot šo pasākumu, neviļus nāca prātā padomju laiki, kad lielos un greznos pasākumos visi ar azartu slavināja padomju varu un tās varoņus. Tā arī šajā pasākumā – bezmaz vai ar pārspīlētu centību tika slavināta pastāvošā iekārta Baltkrievijā un, protams, tās šībrīža līderis A.Lukašenko.
It kā tas arī nebūtu slikti, bet gandrīz katra runātāja uzrunā ar noniecināšanu un ironiju tika runāts par tiem cilvēkiem, kuri protestē pret A.Lukašenko pārvēlēšanu. Piemēram, protestētājas saucot par meitenēm, kuras ir īsos svārciņos un blandās pa ielām, pretstatā stiprajām sievietēm, kuras piedalās sieviešu forumā. Līdz ar to zem it kā nevainīga pasākuma saukļa kā āža kāja līda ārā valsts organizēts propagandas pasākums. Tiesa, noteikti ļoti daudzas uz šo pasākuma gāja kā uz vienkāršu koncertu, kurš finālā pārvērtās par aģitācijas pasākumu.
Stāsts nebūs par šo pasākumu kā tādu, bet, lai kā jau nebūtu apnicis, par A.Lukašenko un viņa izteikumiem. It kā jau daudzi jautās – kāda gan mums daļa gar Lukašenko un Baltkrieviju? No malas skatoties – nekāda. Baltkrievija ir neatkarīga valsts, un tās iedzīvotāji var darīt, kā paši vēlas. Šajā stāstā problēma ir tajā, ka Baltkrievijas iedzīvotāji tomēr nevar darīt, kā vēlas, pat izteikt savu viedokli, ja tas neatbilst A. Lukašenko uzskatiem. Vairums Latvijas iedzīvotāju vēl ļoti labi atceras tos laikus, kad arī mēs nedrīkstējām brīvi paust savus uzskatus un viedokļus.
Protams, ka, lai vai kā mēs vēlētos, mēs tieši notikumus Baltkrievijā ietekmēt nevaram, bet ar skatu no malas varam tiem sekot līdzi, kā arī ar vēsu galvu paskatīties, ko tad saka A.Lukašenko un kā viņa teiktais atbilst realitātei, un, pamanot kaut ko ne tā – vienkārši par to runāt, cerot, ka to saklausīs arī dzirdīgas ausis.
Te kāds pajautās – kāds sakars A.Lukašenko ar sieviešu forumu? Vispār nekāda, bet, atceroties paša Lukašenko teikto, ka,“iespējams, mani rāda ne tikai pa televizoru, bet arī pa gludekli un tējkannu”1, jāsecina, ka viņš pats dara visu iespējamo, lai viņu rādītu ne tikai gludeklis un tējkanna, bet arī tualetes papīra ruļļa turētājs.
Labi, sāksim vairāk par būtību. Tātad notikušajā sieviešu forumā vakara vadītājs ar lielu pompozitāti un pārsteigumu balsī paziņoja, ka uz skatuves kāps A.Lukašenko. Tā arī notika, A.Lukašenko parādījās un uzstājās ar runu, kura tad arī ir šī raksta centrālā jēga. Lai ietu secīgi, iesākumā atspoguļošu, un pēc tam apskatīsim A.Lukašenko runas atsevišķus fragmentus. Ar pilnu sižetu par šo pasākumu un A.Lukašenko runu katrs pats var iepazīties šeit: https://www.youtube.com/watch?v=y65QmOI5PWU
Tad ko teica A.Lukašenko.
Viņš zinājis, ka notiek šāds forums, bet viņam laikā, kad sievietes nodarbojās ar sieviešu lietām, bija jānodarbojas ar vīru lietām. Nedomājis, ka šis pasākums būs tik ilgs, bet viņu ik pēc katrām 20 – 30 minūtēm informēja par pasākuma norisi. Viņš sapratis, ka neuzspēs ierasties uz pasākumu un bija nolēmis kaut telegrammu atsūtīt. Tomēr, sazvanoties ar pasākuma organizatoru, uzzinājis, ka pasākums vēl notiek. Tamdēļ viņš pieņēmis lēmumu, pa ceļam pārģērbies un atbraucis uz pasākumu, lai pateiktu vismaz pāris vārdus. Pirmais, ko viņš uzsvēra, ka ļoti ciena un novērtē, kas notiek šajā pasākumā. (atgādināšu, ka viss pasākums bija vērsts viņa atbalstam)
Savukārt par spēka pielietošanu pret protestētājiem viņš teica: kādas runas tiek runātas par OMON darbiniekiem – it kā viņi aizturēšanas vietās kādus ir piekāvuši vai nogalinājuši. Viņš paziņoja, ka OMON darbinieki nekad nav dežurējuši un nedežurēs aizturēšanas vietās, tur dienestu pilda Iekšlietu ministrijas iekšējā karaspēka militārpersonas, bet visi apvainojumi tika vērsti pret OMON kaujiniekiem. Un tas tamdēļ, ka viņi izglāba valsti.
Tālāk viņš minēja: mēs bijām spiesti pārvest karaspēku no ielām, puisi no armijas pielikt pie ieročiem un slēgt valsts robežu ar Rietumiem, pirmām kārtām ar Lietuvu un Poliju. Mēs ar vislielāko nožēlu bijām spiesti pastiprināt robežu ar mūsu brālīgo Ukrainu. Esmu spiests pēdējās dienas, kopā ar V.Putinu un Krievijas aizsardzības ministru veidot kopēju Savienoto valstu aizsardzību, un ir aktivizētas kopējās militārās mācības un pieņemts lēmums šīs mācības organizēt divos posmos un otrais posms būs veltīts tieši sievietēm.
Jāatzīmē, ka, vērojot video sižetā A.Lukašneko uzstāšanos, tajos brīžos, kad parādīja zālē sēdošos, lielākā daļa sieviešu sēdēja ar neieinteresētām sejas izteiksmēm.
Tagad paskatīsimies A.Lukašenko teikto ar skatu no malas.
Pirmkārt, par viņa ierašanos – jebkurš pasākums tiek plānots, kur noteikts kā pasākuma sākuma, tā arī beigu laiks. Tas nepieciešams organizatorisku jautājumu risināšanai, lai pasākumu varētu vispār nodrošināt. Pasākumu plānos parasti pat līdz minūtei ir noteikti kā mākslinieku uzstāšanās laiki, tā arī laiki katram runātājam. Tādējādi A.Lukašenko varēja pat nesazvanīties – pasākuma ilgums bija labi zināms.
Labi, pieņemsim, ka pasākums spontāns (tomēr šis pieņēmums neizturētu kritiku, ja jau uz to bija uzaicināti arī mūziķi no Krievijas) un līdz ar to nevar prognozēt tā beigas, bet prezidenta drošības protokoli vienkārši nepieļauj prezidentam doties uz pasākumu, kurā nav veikti attiecīgi drošības pasākumi, īpaši tagad, kad situāciju Minskā nevar nosaukt par mierīgu. Līdz ar to A.Lukašenko ļoti labi zināja, ka ieradīsies uz šo pasākumu. Tādēļ šī sadaļa A.Lukašenko teiktajā par pēkšņu lēmumu atbraukt ir meli.
Protams, var jau būt, ka A.Lukašenko, neskatoties uz drošības protokoliem, brauc un dara, ko vēlas, bet tas kaut kā neiet kopā ar viņa līdzšinējo praksi, vai arī – liecina, ka nesaprot lietas būtību, tātad – muļķis. Papildus – viņa izteikums par pārģērbšanos vispār neiet kopā. Viņš ko – mašīnā braucot pārģērbies? Un no kā pārģērbies, vai tad viņam visa diena nepaiet uzvalkā?
Sadaļā par OMON kaujinieku attaisnošanu. Kāda starpība, kura spēku struktūra ir veikusi mierīgo iedzīvotāju piekaušanu – OMON vai iekšējā karaspēka karavīri. Tā arī nav nozīmes, kurā vietā tas izdarīts – uz ielas vai kādā ēkā. Pats fakts vien neiet kopā ar veselo saprātu, proti, valsts spēka struktūru pārstāvji brutāli piekauj mierīgus protestētājus. Turklāt – A.Lukašenko noteikti apzināti nerunāja par brutālo spēku pielietošanu uz ielām, kur gan bija iesaistīti OMON kaujinieki. Var secināt – klasiskais propagandas gājiens, jo, jā, parasti OMON kaujinieki ieslodzījuma vietās nedežurē.
Attiecībā uz robežu slēgšanu ar Lietuvu un Poliju – vai nu viņš meloja, vai arī netiek pildīti viņa rīkojumi, jo kā citādāk var izskaidrot to, ka piektdien, 18. septembrī, no rīta Lietuvas un Polijas puse portālam "Tut" apliecina, ka transporta kustība pāri robežām turpinās līdzšinējā režīmā. Savukārt Baltkrievijas Robežsardzes dienests informē, ka robežu apsardzība notiek "pastiprinātā variantā".2 Kā viens, tā otrs variants neko labu par A.Lukašenko neliecina. Savukārt izteikums par karaspēka pārvietošanu no ielām parāda, ka A.Lukašenko ir izvedis armiju ielās, lai tā stāvētu pret savu tautu, kaut to vajadzētu sargāt.
Viens A.Lukašenko izteikums gan jāuztver pavisam nopietni, un tas atkārtoti iezīmē Baltkrievijas nākotni. Proti, ka viņš kopā ar Putinu izstrādā Savienoto valstu aizsardzību. Līdz ar to viņš faktiski apliecina, ka kaut kur jau pieņemts lēmums par šādas valsts izveidi, kas nozīmē – viņš Baltkrieviju ir atdevis Putinam. Ja tas tā nav, tad atkal tik jāsecina, ka A.Lukašenko arī par šo meloja vai ir vienkārši muļķis. Tiesa, nav jau izslēgts, ka kā viens, tā otrs.
Savukārt izteikums par militārajām mācībām, kuras norit kopā ar Krievijas armijas vienībām, un ka otrais posms būs veltīts tieši sievietēm, manī raisīja vislielāko neizpratni. Interesanti, ko A.Lukašenko ir iedomājies darīt ar sievietēm, vai – ko viņš atļaus ar viņām darīt karavīriem?
1 https://lenta.ru/news/2020/09/08/peresidel/
2 https://www.delfi.lv/news/arzemes/gandriz-viss-ir-blefs-kustiba-par-baltkrievijas-robezu-ar-poliju-un-lietuvu-turpinas.d?id=52480365
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
