Iesaki rakstu: 
Jau ilgāku laiku notikumi Baltkrievijā bija nosacītā “
Šo lūzuma punktu, vismaz pagaidām tā izskatās, ir panākusi Svetlana Tihanovska, izvirzot "tautas ultimātu". Tautas ultimāta termiņš beidzās, A.Lukašenko turpināja iesākto kursu, un tamdēļ - "Šodien sākas tautas streiks," savā lietotnes "Telegram" kanālā paziņojusi Tihanovska. "Valsts rūpnīcu un uzņēmumu darbinieki, transportstrādnieki un kalnrači, skolotāji un studenti, kopš šī rīta sākuši streiku." 1
Par streika apjomu kopumā vēl pāragri runāt, to rādīs laiks, bet iezīmējas tendences, kuras parāda, ka S.Tihanovslas izvēlētā taktika var nest augļus, ja viņai piepulcēsies vairāk atbalstītāju, turklāt, būtiskās sfērās strādājošie.
Kāpēc tā, pavisam vienkārši. Tiesībsargājošo iestāžu darbinieku A.Lukašenko uzdevumu uzcītīgā pildīšana var novest pie tā, ka ne jau protestētāji paralizē Baltkrieviju, bet gan A.Lukašenko un tiesībsargājošo iestāžu darbinieki paralizē Baltkrieviju, jo sakarā ar veiktajām aizturēšanām nav, kas veic noteiktas funkcijas. Pirmie indikatori jau ir. Tā, turpinoties tautas protestiem un streikiem pret 26 gadus valdījušo Aleksandru Lukašenko, Baltkrievijas galvaspilsētā 27.oktobra rītā aizturēti vairāki ārsti no Republikāniskā zinātniski praktiskā centra "Kardioloģija", kā rezultātā bloķēts infarktu nodaļas darbs.2
A.Lukašenko jau pats arī turpina “pieliet eļļu ugunij”. Tā viņš 27.oktobrī ir aicinājis no skolām un augstskolām atskaitīt visus skolēnus un studentus, kuri piedalās protesta akcijās.3 Jāatzīmē, ka ne tikai skolēnus un studentus, bet arī skolotājus un pasniedzējus. Ja tā notiktos, tad vienā brīdī var rasties situācija, kad skolās un augstskolās vairs nav, kas māca, jo visi atbrīvoti.
Nevajadzētu domāt, ka šādi A.Lukašenko vēršas tikai pret skolēniem, studentiem un viņu mācību spēkiem. Šāda pieeja ir attiecībā uz visiem, kuri izsaka neapmierinātību. Šajā sakarā A.Lukašenko paziņoja: Tagad ir tāds mirklis, kad katram savā dzīvē ir jāizvēlas tas ceļš, pa kuru viņš turpmāk dosies. Lai izvēlas, kur vēlas un kā vēlas dzīvot.4
A.Lukašenko teiktajam var pat piekrist, īpaši, ja to attiecina arī uz viņu pašu.
Tagad nedaudz pamodelēsim situāciju, kā pamatdatus ņemot līdzšinējo pieredzi. Kā pēdējā un vislabāk pamanāmā – saistībā ar protestējošo mediķu aizturēšanu, kā rezultātā tika bloķēts infarktu nodaļas darbs.
Protams, ka nebūs tā, ka pilnībā visi uzdrīkstēsies paust protestu pret pastāvošo A.Lukašenko patvaļu. Bet, ja kaut nepilna puse no katras iestādes nodarbinātajiem izietu protestu akcijās, tad tas jau būtu vērā ņemams spēks.
Padomāsim, kādas sekas varētu iestāties, ja, piemēram, pirms darba protesta akcijā piedalītos vilcienu mašīnisti, sabiedriskā transporta vadītāji, medicīnas darbinieki? Visnotaļ pašsaprotami, ka tiesībsargājošo iestāžu darbinieki viņus aizturētu. Līdz ar to attiecīgajā diena ja ne apstātos, tad vismaz būtiski samazinātos vilciena pārvadājumu skaits (kā pasažieru tā kravu), būtiski samazinātos sabiedriskā transporta reisu skaits, kas radītu tālāku ietekmi uz citām sfērām arī. Par to, kas var notikt, ja netiek sniegta nepieciešamā medicīniskā palīdzība, – ikkatrs var iedomāties.
Tiesa, visās šajās akcijās vispirmām kārtām ciestu tieši vienkāršie Baltkrievijas iedzīvotāji, bet – diemžēl izskatās, ka cita ceļa nav. Tagad atliek tik panākt, ka ielās izietu vēl lielāka sabiedrības daļa un miermīlīgi pieprasītu A.Lukašenko atkāpšanos. Jācer, ka protestētājiem varētu pievienoties arī spēka struktūru pārstāvji, kas veicinātu iespējamību ātrāk panākt A.Lukašenko aiziešanu. Cita ceļa vairs nav. Cerēt, ka A.Lukašenko tik tiešām sāks domāt par Baltkrievijas tautu, ir visnotaļ naivi. Savukārt jebkuri citi varas pārņemšanas ceļi prasītu cilvēku upurus.
Tamdēļ – lai A.Lukašenko ātrāk pazustu, Baltkrievijas iedzīvotājiem atliek tikai paust savu attieksmi un iziet miermīlīgās protesta akcijās. Pārējo izdarīs pats A.Lukašenko.
1 https://www.tvnet.lv/7094366/tautas-ultimata-termins-beidzies-baltkrievija-sakas-streiki
2 https://www.delfi.lv/news/arzemes/pec-mediku-aizturesanas-minska-paralizets-kardiologijas-centra-nodalas-darbs.d?id=52600095
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
