Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau kādu laiku atpakaļ rakstīju par Krievijas centieniem ar ekonomisko sviru palīdzību panākt Baltkrievijas padošanos Putina iecerētajam kursam. Tas daudziem nepatika. Var saprast, jo daudzi latviešu valodā rakstīto komentāru autori dara visu iespējamo un neiespējamo, lai atbalstītu Kremļa un Putina centienus arī Latvijas informatīvajā telpā.

Atceroties rakstīto par Kremļa piekopto ekonomisko sviru taktiku attiecībā uz Ukrainu un tagad arī uz Baltkrieviju, var prognozēt, ka Putins darīs visu, lai panāktu, ka Baltkrievija piekāptos viņa prasībām. Tomēr, izskatās, ka Baltkrievija jau kādu laiku gatavoja sev B plānu, kurš nav tieši saistīts ar ekonomiku, bet var savā ziņā Putinu iedzīt palielā izmisumā.

Proti, Baltkrievijas Vitebskas apgabalā 2. martā ir sākušās baltkrievu un britu karavīru kopīgas militārās mācības "Ziemas partizāns", kuras ieplānotas līdz 14. martam. Baltkrievijā ieradušies 28 Lielbritānijas 42. jūras kājnieku bataljona karavīri, bet baltkrievu pusi mācībās pārstāv 103. atsevišķās gaisa desanta brigādes miera uzturēšanas rota.1

Mācības pēc skaitliskā sastāva ir ļoti nelielas, lai pat neteiktu vairāk – niecīgas, tomēr tām ir būtiska nozīme vairāku iemeslu dēļ. Tas būtu: Baltkrievija ir Kolektīvās drošības līguma organizācijas (turpmāk - KDLO) dalībvalsts, kurā vēl ietilpst Krievija, Armēnija, Kazahstāna, Kirgizstāna un Tadžikistāna. Lielbritānija ir Rietumu militārā bloka NATO dalībvalsts.

KDLO līgums tika parakstīts 1992.gada 15.maijā, un tas stājās spēkā 1994. gada 20. aprīlī. Šī līguma 4. pants saturiski ir līdzīgs Ziemeļatlantijas līguma 5. pantam. Nav ne mazāko šaubu, ka KDLO pēc PSRS sabrukšanas tika izveidots, lai Krievijai arī būtu kāda militāra alianse, ko pretstatīt NATO. Faktiski, skatoties Kremļa acīm, KDLO ir veidots kā pretspēks NATO.

Tādējādi Baltkrievija kā KDLO dalībvalsts tagad organizē kopīgas mācības ar Lielbritāniju, kura ir NATO dalībvalsts. Līdz ar to iezīmējas Baltkrievijas centieni tuvoties ne tikai Eiropas Savienībai, bet arī NATO, un tas jau ir trauksmes zvans Putinam.

Otrs, ne mazāk svarīgs aspekts, ir šo mācību norises vieta. Proti, Vitebskas apgabals, kurš robežojas ar Lietuvu, Latviju un… Krieviju. Faktiski sanāk, ka NATO karavīri pašlaik piedalās mācībās ne jau vairs Krievijas durvju priekšā, bet, varētu jau teikt, ka ar vienu kāju Krievijā.

Nelielai atkāpei, pašlaik Baltkrievijā ir divi Krievijas militārie objekti – radiolokācijas stacija “Volga” (Ganceviči, Brestas apgabals), kuras uzdevums ir kontrolēt starpkontinentālo raķešu palaišanu ziemeļrietuma virzienā, un Krievijas Jūras spēku 43. sakaru centrs (Viļeika, Minskas apgabals), kura uzdevums ir nodrošināt sakarus ar atomzemūdenēm Atlantijas, Indijas un daļēji arī Klusajā okeānā.

Jāatzīmē, ka šo abu militāro objektu nomas termiņš izbeidzas 2021.gada 6.jūnijā, un nav ne mazāko šaubu, ka šie objekti Putinam ir ļoti svarīgi no militārā aspekta un viņš būs ļoti ieinteresēts saglabāt šos objektus arī tālāk. Tiesa, te pret viņu var atspēlēties paša īstenotā Baltkrievijas “piespiešanas politika”.

Vēl interesanti, ka, neskatoties uz to, ka Baltkrievija ir KDLO dalībvalsts, tai izdevies izbēgt no vēl kādu Krievijas militāro bāžu izveidošanas, kaut arī šādi centieni ir bijuši un Krievijas aizsardzības ministrs Sergeijs Šoigu jau 2013.gadā paziņoja, ka cer, ka Baltkrievijā 2015.gadā būs aviācijas pulks. Arī Putins 2015.gadā bija uzdevis Aizsardzības un Ārlietu ministrijai veikt visus pasākumus, lai ar Baltkrieviju tiktu veiktas attiecīgas pārrunas un noslēgtu starpvalstu vienošanos.2 

Tomēr laikam Lukašenko pārāk labā atmiņā bija 2014. gada februāris, kad Krievija, izmantojot savas militārās bāzes, veica Krimas pussalas sagrābšanu. Tālredzīgi vai ne, bet iespējams, ka šāds Lukašenko lēmumus bija pirmais signāls Putinam, ka Baltkrievija tomēr nevēlas pārāk cieši “draudzēties”.

Trešais interesantais moments – mācību nosaukums “Ziemas partizāns”. Ar ziemu šogad ir, kā ir, bet vārda “partizāns” izmantošana mācību nosaukumā ir visnotaļ zīmīga. Kā iepriekš tika apskatīts, mācības norisinās apgabalā, kurš robežojas ar Lietuvu, Latviju un Krieviju.

Mācībās piedalās Baltkrievijas un Lielbritānijas armijas karavīri. Kā jau minēju, Lielbritānija ir NATO dalībvalsts, kurā ir arī Lietuva un Latvija. Tātad – iedomātais partizānu karš pret saviem sabiedrotajiem īsti nav iedomājams. Kura valsts paliek? Pareizi!!! Krievija. Ar to jau daudz kas ir pateikts. Domāju, ka arī Putins domā tieši tāpat.

Pilnai kopainai jāatceras, ka 2018.gadā Lukašenko apsolījis kara gadījumā izsniegt ieročus katrai ģimenei un katram pieaugušam baltkrievam, brīdinot, ka nepietiekamas ekonomiskās attīstības rezultātā valsts ir apdraudēta. "Mēs esam frontē. Neizturēsim šos gadus, izgāzīsimies, tātad vajadzēs vai nu kādas valsts sastāvā iet, vai arī pret mums slaucīs kājas. Bet nedod, dievs, vēlreiz izraisīs karu kā Ukrainā,"3 Savukārt jau 2019.gadā intervijā Krievijas radiostacijai "Eho Moskvi" Lukašenko teica: Ja Krievija mēģinās pārkāpt Baltkrievijas suverenitāti, Rietumi un NATO atbilstoši reaģēs.4

Rezumē – ja Putins Baltkrievijai ir licis saprast, ka lētāku energoresursu iegāde var būt tikai gadījumā, ja Baltkrievija piekritīs izveidot savienību ar Krieviju, tad Lukašenko jau skaidri un gaiši ir parādījis, ko nodomājis darīt, ja Putins savu viedokli nemainīs.

Pagaidām izskatās, ka šajā duelī lielākas izredzes uzvarēt ir tieši Lukašenko, jo, bez šaubām, energoresursu iegāde no citām valstīm Baltkrievijai būs dārgāka nekā no Krievijas, bet, novirzoties no Kremlim labvēlīgā kursa, Baltkrievija var cerēt uz ekonomisko atbalstu no Eiropas savienības un ASV, kā arī pats svarīgākais – censties kļūt par NATO dalībvalsti. Ko tas nozīmētu Krievijai? Atliek tik paskatīties kartē, un uzreiz jau viss kļūst skaidrs, nemaz nerunājot par Putinam radīto apkaunojumu.

Visbeidzot – interesanti, ka Krievijas plašsaziņas līdzekļi par šīm mācībām kautrīgi klusē. Ko tas varētu nozīmēt?

1 https://gorodvitebsk.by/news/03-03-2020/vitebskie_desantniki

2 https://iz.ru/927892/igor-karmazin/belorusskii-front-pochemu-lukashenko-otkazalsia-ot-voennoi-bazy-rossii

3 https://www.delfi.lv/news/arzemes/lukasenko-kara-gadijuma-sola-izsniegt-ierocus-katrai-gimenei.d?id=50472529

4 https://www.delfi.lv/news/arzemes/nato-nepacietis-baltkrievijas-suverenitates-apdraudejumu-spekule-lukasenko.d?id=51753993

Novērtē šo rakstu:

36
18

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...