Lukašenko vēlme turēties pie varas ir novedusi Baltkrieviju pie tās pastāvēšanas beigu sākuma
Kasīklis17.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Savā ziņā līdz vakardienai neko jaunu par notikumiem Baltkrievijā nebija iespējams uzrakstīt. Baltkrievijas iedzīvotāji turpināja miermīlīgās akcijās paust savu viedokli par notikušo krāpšanu prezidenta vēlēšanās, savukārt Aleksandrs Lukašenko meloja, bet tiesībsargājošo iestāžu darbinieki uz iedzīvotājiem demonstrēja, ka viņu fiziskā sagatavotība ir laba un ka ar speclīdzekļiem māk apieties.
Tas, ka brīžiem fiziski sagatavoti tēvaiņi savu spēku demonstrēja pret sievietēm un bērniem – tas tāds nenozīmīgs sīkums vai, kā teiktu Lukašenko, feiks vien ir – tā tikai izlikās. Ak jā, tomēr viena novitāte šajā procesā bija: armija, kuras uzdevums ir aizsargāt savu valsti un tautu, ir pretstatīta tautai.
Tomēr būtiskākais un ilgi gaidītākais notikums bija Lukašenko tikšanās ar Vladimiru Putinu. Tad kādas izmaiņas gaidāmas, un arī – vispirmām kārtām – vai tikās divi pēc statusa līdzvērtīgi cilvēki? Proti – valstu prezidenti?
Sākšu ar līdzvērtīgumu. Šajā sadaļā ne tik daudz, kas un kā tika pateikts, cik – ko saka dažādi fakti vai pazīmes.
Lukašenko ierašanās un sagaidīšana Sočos vairāk būtu pielīdzināma kāda Krievijas gubernatora vizītei citā apgabalā. Viņu sagaidīja 5 – 6 cilvēki, lidmašīna apstājās lidlauka malā.1 Nekādas svinīgas sagaidīšanas, pat paklāja pie lidmašīnas nebija. Par goda sardzi un valstu himnu atskaņošanu pat nerunāšu.
Starptautiskajās attiecībās ir noteikts protokols, kā jāsagaida citu valstu prezidenti. Šoreiz nekā no tā nebija. Vienīgā atšķirība no Krievijas gubernatora vizītes citā apgabalā bija tā, ka Lukašenko ieradās ar savu lidmašīnu.
Nākamais būtiskais elements, kas jāņem vērā – žestu valoda. No pieejamām fotogrāfijām redzams, ka Putins pašpārliecināti sēž kā imperators tornī un uz Lukašenko noskatās no augšas. Savukārt Lukašenko piemeties krēsla maliņā un ar ķermeni vairāk atgādina lūdzēju pie altāra, nevis valsts prezidentu un līdzvērtīgu sarunas partneri. Savukārt citā bildē redzams, ka Lukašenko kā Kima Čenuna pavadošās personas blociņā pieraksta, ko diktē Putins.
Arī šajā sadaļā redzams, ka Putina un Lukašenko pozīcijas nevar uzskatīt par līdzvērtīgām. Drīzāk – vasalis ir atbraucis nevis sarunāties, bet pierakstīt sava kunga vēlmes.
Attiecīgu viedokli ir paudis arī Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds, raidījumā “Šodienas jautājums”, pasakot, ka: Spriežot pēc ķermeņa valodas Krievijas un Baltkrievijas prezidentu tikšanās laikā, Vladimirs Putins būs tas, kurš noteiks Baltkrievijā notiekošo. Lukašenko ir atbraucis ar balto karogu un ir Putina kungam "uz āķa". Iniciatīva ir Putina rokās gan par to, kas notiks Baltkrievijā, gan par to, kad Lukašenko būs jāaiziet no amata. 2
Kopsavilkumā – kā sagaidīšana, tā arī fotogrāfijas no tikšanās parāda, ka faktiski Putins neuzskata Lukašenko par līdzvērtīgu. Drīzāk par padoto, kurš pazemīgi atbraucis pie priekšnieka pēc instrukcijām un cer uz tā žēlsirdību.
Nevar ignorēt vienu specifisku šīs tikšanās detaļu – tā notika, ka sacīt jāsaka, aci pret aci. Līdz ar to realitātē apspriesto vai visus pieņemtos lēmumus sabiedrība neuzzinās. Protams, ka loģisks jautājums – kamdēļ tāda slepenība? Grūti sniegt uz šo jautājumu skaidru atbildi, bet parasti šāda formāta tikšanās notiek, lai vienotos par kaut ko, ko sākumā nevienam citam nevajag zināt, visparastāk par kaut ko tādu, kas var nepatikt lielai sabiedrības daļai. Te es vairāk domāju par Baltkrievijas iedzīvotājiem. Jāatzīmē, ka tikšanās ilga kādas četras stundas.
Tad kādi jautājumi tika apspriesti? Tos var sadalīt vairākos blokos, bet visu apskatāmo un publiskoto jautājumu pamatbūtība – radīt priekšnosacījumus Lukašenko palikšanai pie varas, proti, lai nemazinātos Baltkrievijas iedzīvotāju labklājība, kā rezultātā ielās varētu iziet vēl vairāk neapmierināto. Ne tikai par vēlēšanām, bet arī par ekonomisko situāciju.
Tagad jau nedaudz detalizētāk. Vispirmām kārtām ir ticis runāts par tirdzniecības apjoma palielināšanu starp abām valstīm. Tiesa, netika precizēts, vai abpusēji vai arī tikai Baltkrievijai jāiepērk vairāk Krievijas produkcijas. Tā arī runāts par naftas piegādēm. Kā zināms – šis jautājums vienmēr ir Krievijas un Baltkrievijas dienas kārtībā. Baltkrievija mēģināja “nokāpt” no Krievijas naftas adatas, bet – nesekmīgi. Tā sanācis, ka tieši tagad ir izdevies starp abām valstīm panākt vienošanos par naftas un gāzes cenām, ko nebija izdevies panākt jau 1,5 gadus.
Krievija ne tikai izsniegs kredītu Baltkrievijai 1,5 miljarda USD apmērā, bet arī refinansēs Baltkrievijas parādu, kurš arī ir miljards USD.
Panākta vienošanās, ka Baltkrievijai trešā etapa testēšanai tiks piegādāta Krievijā izstrādātā vakcīna pret Covid – 19 – “Sputnik”. Nelielai atkāpei – laikam Krievijā pārāk lielu aktivitāti iedzīvotāju vidū šīs vakcīnas testēšanai nav izdevies gūt.
Jāatzīmē, ka visos paziņojumos tiek skandināts, ko Krievija dos Baltkrievijai, bet – nevienā paziņojumā neizskanēja, kas Baltkrievijai par to būs jādod Krievijai! Vai tiešām Putins būtu kļuvis tik izpalīdzīgs un patiesi draudzīgs? Hei, ja tā domājat – pamostieties!!
Tagad nonāksim pie visinteresantākā - paziņojumā par Krievijas militārajām bāzēm Baltkrievijā, pret kurām savulaik ļoti asi iestājās Lukašenko. Tagad tika paziņots, ka pārrunu laikā Putins un Lukšenko šo jautājumu nav apsprieduši, vienlaikus pasakot, ka Lukašenko paustais atbalsts šādām iespējām “nav nekādā veidā saistīts ar realitāti”.3 Te nu gan rodas neliela neskaidrība. Tad kā bija – apsprieda vai ne?
Tiesa, neizpratne par šo izteikumu ir tikai tik tālu, kamēr nepievērš uzmanību nākamajam paziņojumam.
Putins pauda, ka uzskata Lukašenko par likumīgi ievēlētu Baltkrievijas prezidentu. Putins arī norādījis, ka Lukašenko uzsāktais darbs pie Baltkrievijas jaunās konstitūcijas ir uzsākts savlaicīgi un ka, pateicoties Lukašenko pieredzei, viņš tiks galā ar politiskās sistēmas maiņu. (Te Putinam var piekrist, jo tik tiešām Lukašenko ir pieredze ar politiskās sistēmas maiņu. Tieši pateicoties šādai maiņai, sākot no 1996.gada, viņš sistemātiski palielināja savas pilnvaras. Tiesa, cits stāsts, cik tas bija leģitīmi, bet šādi sīkumi Putinu nesatrauc.)
Galvenais akcents ir meklējams nākamajā Putina izteikumā: baltkrieviem pašiem, bez priekšā teikšanas no malas tikt galā ar sarežģīto situāciju un nonākt pie vienošanās starp pašreizējo varu un tās oponentiem. Krievijai ir saistoši visi noslēgtie līgumi, ieskaitot arī tās saistības, kuras izriet no līguma par Savienotām valstīm un KDLO. Krievija uzskata Baltkrieviju kā tuvāko sabiedroto un bez šaubām izpildīs visas uzņemtās saistības .
Tas, ka Putinam un Lukašenko viens no centrālajiem mērķiem bija runāt par Savienoto valstu līgumu izpildi vai, diplomātiski runājot, par Krievijas un Baltkrievijas dziļāku integrāciju, bija jau zināms, bet – ko paredzēja piesauktais līgums un ko nozīmē vārdi “dziļāka integrācija”?
Apskatīju iepriekš minēto līgumu un izvilku dažus tā pantus, lai pēc tiem vienkāršāk būtu saprast, kas tad tas īsti ir par veidojumu, uz kurieni dodas Putins un Lukašenko.
Tātad tā 4.pants paredz: Savienoto valstu mērķu realizācijai tiek izveidota Augstākā Valsts Padome, Parlaments, Ministru padome, tiesa un Savienoto valstu Skaitīšanas palāta. 5.pants nosaka: Savienotā valsts ir laicīga, demokrātiska, sociāla, tiesiska valsts, kurā tiek atzīta politiskā un ideoloģiskā daudzveidība. Savukārt 10.pants paredz, ka Savienotām valstīm ir savs ģerbonis, karogs, himna un citi valsts atribūti.
Iepazīstoties ar šo līgumu, pat galdam paliek skaidrs, ka tas paredz apvienotas valsts izveidi, respektīvi – viena valsts apēd otru.
Līdz ar to arī ir saprotams, ka tagad Putinam nav aktuāls jautājums par Krievijas militārajām bāzēm Baltkrievijā, jo apstākļu sakritība ir novedusi pie tā, ka Baltkrievija pati kļūs par Krieviju.
Visticamāk, ka Putins, sajūtot iespēju īstenot savu sapni un kļūt par Savienoto valstu prezidentu, arī pieņēma lēmumu atbalstīt Lukašenko un darīt visu iespējamo vai pat arī neiespējamo, lai viņu noturētu kādu laiku prezidenta krēslā. Ne jau tādēļ, ka Putinam būtu žēl Lukašenko, vai arī viņu uztrauktu tā liktenis. Nē, apsvērumi ir pavisam citi un ļoti praktiski.
Lukašenko ir iedzīts stūrī. Bez Putina atbalsta viņš ilgstoši nespētu palikt pie varas, bet nepalikt viņš nevar, jo tad būtu jāatbild par sastrādāto. Lai noturētos, viņš maina visus savus iepriekšējos principus un gatavs uz visu. Tiesa, savā patmīlībā Lukašenko neaizdomājās, ko saimnieks izdara ar suni, kurš pēc barošanas ir iekodis viņam rokā. Varbūt kāds labsirdīgāks saimnieks neko sliktu neizdarītu, bet Putins nepieder pie šīs kategorijas.
Līdz ar to var izdarīt pieņēmumus, ka Lukašenko Sočos uzklausīja Putina norādes, kādai tad ir jābūt jaunajai konstitūcijai, lai tā neliegtu īstenot ieplānoto par Savienoto valstu izveidi.
To, ka Lukašenko ar savu nekaunību panāks, ka viņa sagatavotā konstitūcija ir tikai iepriekšējās grozījumi un līdz ar to neprasa tautas nobalsošanu, esam jau pieredzējuši. Kaut arī no otras puses – lai nu kam, bet Lukašenko ir pieredze, ko un kā vajag darīt, lai balsojums būtu tāds, kāds vajadzīgs.
Savukārt jau notikušo pārrunu laikā, par ko neviens nerunāja, ir parakstīti vairāki dokumenti, kuri parādīsies pakāpeniski un vajadzīgajos brīžos, un tie jau nosaka dziļāku Baltkrievijas integrāciju Krievijā, - runājot vienkāršākos vārdos, Putins pievienoja Baltkrieviju Krievijai.
Varbūt te būs vietā jautājums – kas tad vēlāk notiks ar Lukašenko? Grūti prognozēt, bet vienu gan var pateikt droši – Putins viņa “brīvdomīgos izgājienus” nepiedos, līdz ar to par palikšanu amatā nevar būt runas, vispār prezidenta amats jau paredzēts Putinam pašam. Tā arī maz ticams, ka Putins viņu vispār atstās kādā ietekmīgā amatā – ja nu vienīgi kādā attālākā kolhozā par priekšsēdētāju.
Nākamais jautājums varētu būt – kas notiks ar Baltkrievijas iedzīvotājiem, kuri protestēja pret Lukašenko, cerot uz tā atkāpšanos.
Diemžēl, līdzībās runājot, Lukašenko pēc tikšanās ar Putinu sāks uzvesties kā sīks šunelis, kurš paliek drosmīgs tikai tad, kad jūt saimnieku sev aiz muguras. Tajos brīžos viņš kļūst ļoti skaļš un agresīvs.
Līdz ar to Baltkrievijas iedzīvotājiem pašlaik ir vienīgā reālā iespēja bez pārāk lielas asinsizliešanas atbrīvoties no sava “Batjas”. Tik laika jautājums, kad viņu nomainīs Putins. Tad nākamā iespēja Baltkrievijas iedzīvotājiem kļūt brīviem būs tik tad, kad no troņa tiks nomests Putins. Tas, ka tagad tas vairs mierīgā ceļā nebūs iespējams, ir skaidrs, jo faktiski Baltkrievijas iedzīvotāji cīnās kā pret Lukašenko, tā pret Putinu.
Savukārt pārējai pasaulei ir ekskluzīva iespēja redzēt, kā viens diktators, izmantojot iespēju, iznīcina otru. Tiesa, vēsture parāda, ka reiz visi diktatori kritīs.
1 https://www.youtube.com/watch?v=ItcugX9Z0Bc
2 https://www.tvnet.lv/7062759/eksperts-kermena-valoda-liecina-ka-putins-noteiks-baltkrievija-notiekoso
Seko mums 
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
Godātais Mārtiņa Kazāka kungs, vispirms vēlos uzsvērt, ka šī vēstule nav domāta kā kritika vai uzbrukums Jums personīgi, bet drīzāk kā aicinājums aktīvāk iesaistīties un risināt situāciju, kas skar gan Latvijas Bankas reputāciju, gan tās aizsargātās klientu intereses. 
Paldies Krievijas caram Pēterim I par Lielo Ziemeļu karu, kura laikā viņa karavīri izjāja Vidzemi un atstāja pēcnācējus, kuri izveidoja latviešu tautu.
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
