„Luminor” vadības pārstāvis izplata "neveiksmīgu joku" par gatavošanos nākamajai krīzei
PIETIEK02.06.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Luminor bankas vadības pārstāvis nesenā komentārā profesionālajā sociālajā tīklā LinkedIn ir devis atklātus mājienus par šīs kredītiestādes gatavošanos nākamajai krīzei, un, lai gan banka pēc tam ir oficiāli nosaukusi šos izteikumus par neveiksmīgu joku, šis „joks” izklausās gana nopietni.
Šis notikums sākās ar Luminor mājas lapā izvietotu sludinājumu angļu valodā, kurš aicināja pieteikties uz vakanto amatu ar nosaukumu „Vecākais attiecību menedžeris (Baltijas korporatīvās restrukturizēšanas vienība” un cita starpā izskaidroja, ka cilvēkam, kurš ieņems šo posteni, nepieciešamas nozīmīgas diplomāta spējas, lai varētu kontaktēties ar aizņēmējiem augsta stresa situācijās.
Kā kontaktpersona sludinājumā bija minēts Darjus Krizinausks, - viņa norādītais amats bija „nolīgšanas menedžeris”, un arī papildu informāciju varot sniegt tieši šis Luminor vadības pārstāvis.
Šo papildu informāciju Krizinausks bija sniedzis profesionālajā sociālajā tīklā LinkedIn, norādot: „Iegūstiet prasmes un starptautiskus kontaktus trīs Baltijas valstīs, kas radīs jums nopietnas priekšrocības, kad trāpīs nākamā krīze. Šis amats nav piemērots tiem, kuri ir pārliecināti, ka Baltija turpinās strauji augt nākamos desmit gadus. Šis amats varētu nebūtu piemērots tiem, kuri domā, ka klientam vienmēr ir taisnība.”
Saņemot jautājumus par Krizinauska izteikumiem, Luminor pārstāve vispirms izlikās, ka nav skaidrs, par ko tieši runa, un lūdza „atsūtīt linku, par kurām tieši prognozēm iet runa”. Savukārt pēc tam bankas oficiālais skaidrojums skanēja šādi:
„Minētā persona ir mūsu darbinieks, konkrētais ieraksts sociālajā tīklā LinkedIn izvērties kā neveiksmīgs joks viņa personiskajā profilā. Ja vēlaties, varam sniegt bankas komentārus par ekonomiskās attīstības prognozēm.”
Pietiek jau ir pieminējis, ka pērn iznākušajā romānā „Vara” cita starpā pieminēta kāda „pilnīgi izdomāta” amerikāņu kapitāla rokās nonākusi Dumidor banka, kuras interešu lokā, kā var noprast, ietilpst jaunas finanšu krīzes veicināšana Latvijā, kas varētu palīdzēt tai īstenot savus ekspansijas plānus.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
