„Luminor” vadības pārstāvis izplata "neveiksmīgu joku" par gatavošanos nākamajai krīzei
PIETIEK02.06.2019.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Luminor bankas vadības pārstāvis nesenā komentārā profesionālajā sociālajā tīklā LinkedIn ir devis atklātus mājienus par šīs kredītiestādes gatavošanos nākamajai krīzei, un, lai gan banka pēc tam ir oficiāli nosaukusi šos izteikumus par neveiksmīgu joku, šis „joks” izklausās gana nopietni.
Šis notikums sākās ar Luminor mājas lapā izvietotu sludinājumu angļu valodā, kurš aicināja pieteikties uz vakanto amatu ar nosaukumu „Vecākais attiecību menedžeris (Baltijas korporatīvās restrukturizēšanas vienība” un cita starpā izskaidroja, ka cilvēkam, kurš ieņems šo posteni, nepieciešamas nozīmīgas diplomāta spējas, lai varētu kontaktēties ar aizņēmējiem augsta stresa situācijās.
Kā kontaktpersona sludinājumā bija minēts Darjus Krizinausks, - viņa norādītais amats bija „nolīgšanas menedžeris”, un arī papildu informāciju varot sniegt tieši šis Luminor vadības pārstāvis.
Šo papildu informāciju Krizinausks bija sniedzis profesionālajā sociālajā tīklā LinkedIn, norādot: „Iegūstiet prasmes un starptautiskus kontaktus trīs Baltijas valstīs, kas radīs jums nopietnas priekšrocības, kad trāpīs nākamā krīze. Šis amats nav piemērots tiem, kuri ir pārliecināti, ka Baltija turpinās strauji augt nākamos desmit gadus. Šis amats varētu nebūtu piemērots tiem, kuri domā, ka klientam vienmēr ir taisnība.”
Saņemot jautājumus par Krizinauska izteikumiem, Luminor pārstāve vispirms izlikās, ka nav skaidrs, par ko tieši runa, un lūdza „atsūtīt linku, par kurām tieši prognozēm iet runa”. Savukārt pēc tam bankas oficiālais skaidrojums skanēja šādi:
„Minētā persona ir mūsu darbinieks, konkrētais ieraksts sociālajā tīklā LinkedIn izvērties kā neveiksmīgs joks viņa personiskajā profilā. Ja vēlaties, varam sniegt bankas komentārus par ekonomiskās attīstības prognozēm.”
Pietiek jau ir pieminējis, ka pērn iznākušajā romānā „Vara” cita starpā pieminēta kāda „pilnīgi izdomāta” amerikāņu kapitāla rokās nonākusi Dumidor banka, kuras interešu lokā, kā var noprast, ietilpst jaunas finanšu krīzes veicināšana Latvijā, kas varētu palīdzēt tai īstenot savus ekspansijas plānus.
Seko mums 
Kas noteica "Saskaņas" rezultātu Saeimas vēlēšanās? Vai pieļāvām kļūdas, no kurām varēja izvairīties? Vai samaksājām par principiem? Vai katrs no mums izdarīja/neizdarīja visu labākam rezultātam? Un kādus secinājumus esam izdarījuši? Pašlaik katram ir īstais laiks meklēt atbildes uz šiem jautājumiem.
Pirms simt viena gada rakstnieks, politiķis, viens no Latvijas valsts dibināšanas iniciatoriem Jānis Akuraters 1922. gada laikraksta “Jaunākās Ziņas” 66. numurā rakstīja: “Arvien vēl šis jautājums stāv, kur bijis. Un, protams, diezgan nenormālā stāvoklī, pateicoties skaidras likumības un ieskatu trūkumam par šo lietu Latvijā.
Starptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
ES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Bezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Dāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures skolotāju konferenci. Tas, manuprāt, Latvijas valstij ir ļoti būtisks temats.
Valstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”, “visu ģimeņu” (vienalga, kā tagad sauc mēģinājumus panākt viendzimuma laulību atzīšanu) tēma nav tā, kurai es gribētu veltīt sevišķi daudz uzmanības. Bet troksnis ir liels, un tāpēc ir vērts atkārtot dažas lietas, kas ir aksiomas.
Nav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas farmācijas nozarei ir daudz, ko piedāvāt – izcila zinātniskā bāze, vērtīgas tradīcijas, patiešām kvalitatīvi un konkurētspējīgi produkti, tomēr 95% zāļu tirgus veido importa produkti.
