„Luminor” vadības pārstāvis izplata "neveiksmīgu joku" par gatavošanos nākamajai krīzei
PIETIEK02.06.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Luminor bankas vadības pārstāvis nesenā komentārā profesionālajā sociālajā tīklā LinkedIn ir devis atklātus mājienus par šīs kredītiestādes gatavošanos nākamajai krīzei, un, lai gan banka pēc tam ir oficiāli nosaukusi šos izteikumus par neveiksmīgu joku, šis „joks” izklausās gana nopietni.
Šis notikums sākās ar Luminor mājas lapā izvietotu sludinājumu angļu valodā, kurš aicināja pieteikties uz vakanto amatu ar nosaukumu „Vecākais attiecību menedžeris (Baltijas korporatīvās restrukturizēšanas vienība” un cita starpā izskaidroja, ka cilvēkam, kurš ieņems šo posteni, nepieciešamas nozīmīgas diplomāta spējas, lai varētu kontaktēties ar aizņēmējiem augsta stresa situācijās.
Kā kontaktpersona sludinājumā bija minēts Darjus Krizinausks, - viņa norādītais amats bija „nolīgšanas menedžeris”, un arī papildu informāciju varot sniegt tieši šis Luminor vadības pārstāvis.
Šo papildu informāciju Krizinausks bija sniedzis profesionālajā sociālajā tīklā LinkedIn, norādot: „Iegūstiet prasmes un starptautiskus kontaktus trīs Baltijas valstīs, kas radīs jums nopietnas priekšrocības, kad trāpīs nākamā krīze. Šis amats nav piemērots tiem, kuri ir pārliecināti, ka Baltija turpinās strauji augt nākamos desmit gadus. Šis amats varētu nebūtu piemērots tiem, kuri domā, ka klientam vienmēr ir taisnība.”
Saņemot jautājumus par Krizinauska izteikumiem, Luminor pārstāve vispirms izlikās, ka nav skaidrs, par ko tieši runa, un lūdza „atsūtīt linku, par kurām tieši prognozēm iet runa”. Savukārt pēc tam bankas oficiālais skaidrojums skanēja šādi:
„Minētā persona ir mūsu darbinieks, konkrētais ieraksts sociālajā tīklā LinkedIn izvērties kā neveiksmīgs joks viņa personiskajā profilā. Ja vēlaties, varam sniegt bankas komentārus par ekonomiskās attīstības prognozēm.”
Pietiek jau ir pieminējis, ka pērn iznākušajā romānā „Vara” cita starpā pieminēta kāda „pilnīgi izdomāta” amerikāņu kapitāla rokās nonākusi Dumidor banka, kuras interešu lokā, kā var noprast, ietilpst jaunas finanšu krīzes veicināšana Latvijā, kas varētu palīdzēt tai īstenot savus ekspansijas plānus.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
