Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

Lupatu deķis - risinājums Latvijas enerģētikai?

Ivars Zariņš, Saeimas deputāts
20.03.2016.
Komentāri (5)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Diemžēl tieši šāda pieeja līdz šim ir bijusi Latvijas enerģētikas politikas pamatā: kur kaut kas sāk plīst (vai arī - kādam kaut kas sāk plīst…) - tur tiek pielāpīts. Un parasti vajadzīgais ielāps tiek izgriezts uz citu rēķina, bet pēc tam tiek domāts, kā salāpīt šo pašu radīto caurumu no uztaisītā ielāpa.

Uzskatāms piemērs: visiem jau zināmais OIK (obligātā iepirkuma komponente) stāsts – kad no sākuma, lai attīstītu enerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem un attīstītu koģenerāciju, tiek īstenota dāsna atbalsta politika un pēc tam tiek meklēti instrumenti, lai slāpētu tā rezultātā radīto elektroenerģijas izmaksu pieaugumu patērētājam – apliekot ar nodokļiem šos elektroenerģijas ražotājus vai pat vispār ierobežojot tās ražošanu jomās, kuras pirms tam Latvijas enerģētikas politikas veidotāji tik centīgi bija atbalstījuši, turklāt neskatoties uz atbildīgo kompetento institūciju (Regulatora) argumentētajiem iebildumiem un aprēķiniem, kas jau pirms vairākiem gadiem deva iespēju paredzēt - kādu iespaidu uz Latvijas tautsaimniecību radīs šāda enerģētikas politikas īstenošana, dāsni atbalstot atsevišķus elektroenerģijas ražotājus.

Viegli nojaušamu iemeslu dēļ toreiz šos iebildumus enerģētikas politikas veidotāji neņēma vērā. Arī tagad tiem ir visas iespējas uztaisīt kārtējo kādam vajadzīgo ielāpu un pasniegt to kā risinājumu. Un kas par to, ja pēc tam kādam par to nāksies dārgi maksāt – tā jau būs problēma citiem. Un tā tas jau atkal notiek - pēdējais nu jau aizgājušās valdības darbs enerģētikas jomā bija mēģinājums mainīt šos jau tā dāsnos atbalsta instrumentus – padarot tos vēl labvēlīgākus atsevišķiem elektroenerģijas ražotājiem. Jaunais ekonomikas ministrs tos nu ir atsaucis. Bet – tā arī nespējot atbildēt, kā tad tālāk tiks risināta šī atbalsta shēmu problemātika?

Ir skaidrs, ka biznesam, kuram politikas veidotāji nodrošina ikgadēju daudzu miljonu papildu finansējumu caur šiem atbalsta instrumentiem, ir ļoti liela motivācija pēc iespējas saglabāt to un paplašināt tā saņemšanas iespējas. Un tas centīsies ietekmēt politikas veidotājus pieņemt tiem vajadzīgos lēmumus.

Zīmīgi, ka uzreiz pēc minētā EM pagaidu demarša attiecībā uz izmaiņām atbalsta nosacījumos valdības noteikumos atsevišķi deputāti pacentās iesniegt līdzīga rakstura “uzlabojumus” Saeimā izskatāmajā Elektroenerģijas tirgus likumprojektā, pamatojot šo “savu” iniciatīvu ar savām bažām par EM nespēju jau ilgstoši izstrādāt atbilstošu normatīvo regulējumu atjaunojamo energoresursu izmantošanai.

Amizanti - tie bija tieši koalīcijas deputāti, kuri paši ir balsojuši par šādu ekonomikas ministru.

Satraucoši – šādām bažām tik tiešām ir pamats. Jo tik tiešām Latvijai joprojām nav savas Enerģētikas stratēģijas (un izskatās, ka arī nebūs!) – viena vienota kopīga ietvara, kas dotu saprotamu, skaidru ilgtermiņa skatījumu uz nozares tālāko attīstību, tāpat kā nav vienota normatīva regulējuma attiecībā uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu – savulaik, vēl 9. un 10. Saeimas laikā EM neveiksmīgi mēģināja virzīt likumprojektu par Atjaunojamo enerģiju. Tas būtu bijis solis pareizajā virzienā, jo dotu iespēju nodefinēt skaidrāku ilgtermiņa skatījumu šai enerģētikas jomai. Diemžēl tas pamatoti tika atzīts par ļoti nepilnīgu un pretrunīgu un tālāku virzību neieguva, un kopš tā laika nekādas likumdošanas iniciatīvas, kas veidotu kopīgu ilgtspējīgu ietvaru atjaunojamās enerģijas jomā, Ekonomikas ministrija tā arī vairs nav īstenojusi.

Vai Ekonomikas ministrija uzskata, ka šāds kopīgs normatīvais ietvars atjaunojamās enerģijas jomā Latvijai nav nepieciešams, vai arī Ekonomikas ministrija vienkārši nav spējīga to izstrādāt?

Tik pat pamatots šis jautājums ir arī attiecībā uz visas enerģētikas nozares kopīgo stratēģiju. Jo nav iespējams izstrādāt Latvijas vajadzībām atbilstošu normatīvo regulējumu kādai atsevišķai jomai, piemēram – atjaunojamo energoresursu izmantošanai vai dabasgāzes izmantošanai, ja nav skaidrības (vismaz sajēgas) par visas enerģētikas nozares kopējo ietvaru.

Rezultātā EM pat ar vislabākajiem nodomiem turpinās maldīties kā muļķis starp trim priedēm.

Reāls piemērs: viens no izaicinājumiem enerģētikas jomā būs izšķiršanās vai Latvijas valstij iegādāties vai neiegādāties kādu daļu no Latvijas gāzes infrastruktūras?

Karstasinīgie un ar “Gazprom” bubuli sabaidītie prāti jau sacenšas retorikā par tēmu: “Inčukalns – mūsu! “. Lai gan pamatots tas tiek ar rūpēm par nacionālo drošību (nenoliedzami – trumpja arguments!), racionāla pamata šādiem centieniem ir maz, lai neteiktu vairāk…

Kāpēc? Vispirms jau būtu jābūt skaidrai atbildei uz to, kāda vispār ir paredzēta loma dabasgāzei Latvijas enerģētikā? Ja jau mūsu politika ir pēc iespējas atteikties no tās (kā tas tiek karstasinīgi publiski pausts gandrīz pie katras iespējas), tad pamatots ir jautājums, kāpēc valstij ir jāsteidz izpirkt no esošajiem akcionāriem nākotnē varbūt pavisam nevajadzīgu infrastruktūru? Ja nu vienīgais, lai uz Latvijas nodokļu maksātāju rēķina kārtējo reizi glābtu kāda biznesa intereses…

Ja Latvijas stratēģija ir pēc iespējas mazināt savu atkarību no dabasgāzes - kas ir alternatīvas, kādas tās ir, to izvērtējums? Ja tie ir pašu atjaunojamie energoresursi – tad kur ir atbilstošs to izvērtējums un rīcības plāns (ar finansējumu) tā izmantošanai?

Varbūt tad tos simtus miljonus, kurus kāds ir gatavs samaksāt esošajiem Latvijas gāzes akcionāriem, lai izglābtu tos no sarūkoša biznesa, labāk būtu ieguldīt Latvijas atjaunojamo energoresursu apguvē – finansējot savu zinātni, inženierus, tehnoloģiju attīstību? Bet nepieciešamo drošības līmeni dabasgāzes apgādē nodrošināt ar tam atbilstošu tirgus modeli un sakārtotu likumdošanu (galu galā – kam tad mēs īstenojām tirgus liberalizāciju?), un spēcīgu pārraugošo institūciju – stiprinot regulatora neatkarību un kapacitāti. Tas izmaksās tūkstošiem reižu mazāk nekā centieni iegādāties infrastruktūru, kura tāpat paliks un darbosies Latvijā neatkarīgi no tā, kam tā piederēs.

Redzot, kāda ir valsts kompetence šajā jomā, varbūt tomēr prātīgāk un Latvijas interesēm atbilstošāk būtu pacensties (dot iespēju) piesaistīt šai infrastruktūrai stratēģisko investoru ar atbilstošu kompetenci un spēju sekmīgi to uzturēt un attīstīt ilgtermiņā? Kādēl arī šeit mums vajag kārtējo finanšu investoru, kurš šo biznesu aplūko kā slaucamo govi? (Bet slauks jau mūs!)

Nav iespējams atrisināt problēmu, turpinot rīkoties tāpat, kā tā tika radīta.

Turpinot ierasto praksi – cenšoties pieņemt lēmumus, šauri vadoties no atsevišķu biznesa interešu uzstādījumiem, bez kopēja, skaidri saprotama ietvara visai nozarei, esošā nesakārtotība enerģētikā turpināsies, radot aizvien lielākas pretrunas. Diemžēl šo kopīgo ietvaru nozarei, kas būtu par pamatu tālākiem lēmumiem – primāriem un pēc tam arī sekundāriem likumdošanas aktiem, kuri sakārtotu jau konkrētu problemātiku, Ekonomikas ministrija tā arī nav spējusi un joprojām nevēlas nodefinēt, atsaucoties uz virkni visādu dokumentu, kurus par derīgiem rīcībspējīgai darbībai būtu spējīgs atzīt tikai varbūt kāds enerģētiķis-teorētiķis vai no enerģētikas patālu stāvošs cilvēks.

Šāda situācija savukārt novedīs pie tām pašām pieļautajām kļūdām (kas kādam būs ļoti izdevīgas) – šauru interešu motivētiem, savstarpēji pretrunīgiem lēmumiem, kas neizbēgami deformēs enerģētikas nozari un tās tālāku efektīvu un ilgtspējīgu attīstību, līdz ar to radot nelabvēlīgu ietekmi uz visu tautsaimniecību un sabiedrību kopumā.

Var, protams, turpināt attaisnot notiekošās nejēdzības enerģētikā( un ne tikai…) ar ļauno spēku pretdarbību (piemēram: vareno “Gazprom” lobiju), kādēļ tik neiespējami grūti ir pieņemt Latvijas ilgtspējīgas attīstības interesēm atbilstošus lēmumus, un turpināt pašaizliedzīgi spītīgi neatzīt aizvien acīmredzamāko – ka tieši varas mazspēja, nekompetence un bezatbildība ar tās rīcības radītajām sekām ir vislielākais drauds mūsu enerģētiskajai drošībai, nākotnei un ne tikai tai...

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Prātojums par raibiem laikiem

FotoPrātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības un caurspīdības krastiem. Ikkatrs viens jau esam aizpildījuši savā bankā anketu un svēti nozvērējušies, ka neesam kamieļi, ka cienījamās institūcijas kontos zagtu naudu neliksim un teroristiem nepārskaitīsim, un pārraugošās instances modri to visu pārrauga.
Lasīt visu...

21

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

FotoJau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir pieejamas ikvienam no mums. Loģisks jautājums būtu, vai kas ir mainījies pa šo laiku? Nē, pilnībā nekas, tikai sabiedrība uzzinājusi jaunus vārdus, kas savulaik tieši vai netieši ir iesaistījušies „kopīgajās” lopiskajās aktivitātēs ar PSRS KGB.
Lasīt visu...

21

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

FotoAizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās sabiedrības šķiriskā struktūra. Tas attiecas galvenokārt uz eiropeīdu civilizāciju, kaut gan analoģisks process bija sastopams arī citās civilizācijās.
Lasīt visu...

21

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

FotoVai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds viedoklis ir tam, kurš vēlas nomāt telpas? Pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns mūslaikos vairs nebūs tiesīgs paust savas domas, ja viņš tās pauž nomātās LTV telpās? Vai Jurkānam tas, ko viņš vēlas paust, tagad jānes saskaņot uz Patiesības ministriju?
Lasīt visu...

21

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

FotoTas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika izskanējusī informācija par kukuļdošanas gadījumiem ir tikai nelielā apmērā rezultējies fakts, par ko runāja un nojauta daudzi.
Lasīt visu...

6

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

FotoJau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un karš (konvencionāla karadarbība) parādījās vēl divi jauni termini – informatīvais karš un hibrīdkarš, kas būtībā ir sinonīmi. Visos iepriekš minētājos formulējumos viens no svarīgākajiem vārdiem ir tieši „karš”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

Informējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā...

Foto

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

Atvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru...

Foto

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

Baudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā...

Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...

Foto

Kā tālāk?

Uzrakstīju jau maisu atvēršanas dienā, bet ilgi šaubījos, vai manam vārdam būs kāds svars. Nemetu akmeni pirmais. Vispār nemetu. Nezinu, cik pats būtu stiprs,...

Foto

Sācies skaistumkonkurss pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām

No 6.marta drīkst iesniegt partiju sarakstus Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šķiet, ka šogad šīm vēlēšanām tiek pievērsta lielāka uzmanība nekā agrāk....

Foto

Lai mazinātu ekonomiskos noziegumus un krāpšanas, jāizskauž bezskaidras naudas maksājumi

Saistībā ar politiķu un VID priekšlikumiem mazināt skaidras naudas apriti, kas it kā "mazināšot ekonomiskos noziegumus",...

Foto

Visu vāciešu sterilizācija. Kaufmana plāns

„Vācieši nav cilvēki. No šā brīža vārds „vācietis” mums skan kā lāsts. No šā brīža vārds „vācietis” liek strādāt šautenes aptverei....

Foto

Vējonis uz atvadām vēlreiz mēģinās Latvijai uzdāvināt dzeguzes olu

Pašreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis, vadot pēdējos mēnešus savā amatā, nolēmis vēlreiz mēģināt „izbīdīt” Saeimā savu ieceri...

Foto

Pagrimuma realitāte jeb morālā poliūrija

Atkal medicīnas termins! Jā, pareizi! “Poliūrija” ir medicīnas termins. Bez tā nevarēsim iztikt. Tagad sociālajā publicistikā ir stabila situācija un stabila...

Foto

Prokuroru apsūdzība tiks pilnībā “iznīcināta”, ja kāds to vēlēsies dzirdēt

Šodien, pildot Šveices blēža Rudolfa Meroni finansiāli koruptīvo pasūtījumu un tieslietu ministra Jāņa Bordāna politisko uzstādījumu,...

Foto

Dažas ātras piezīmes par Emanuela Makrona eseju “Eiropas atdzimšanai”

Francijas prezidents Emanuels Makrons nācis klajā ar spēcīgu un skaidru redzējumu par Eiropas Savienības nākotni. Manuprāt, sen...

Foto

Eiropas atdzimšanai

Eiropas pilsoņi, ļaujiet man vērsties pie jums ne tikai vēstures un to vērtību vārdā, kas mūs vieno. Pēc dažām nedēļām Eiropas vēlēšanas kļūs izšķirošas,...

Foto

Mežonības klasifikācija, tautas mīmika un cilvēka kanons

Tagad lieliski iederas birokrātijas smalkajās aprindās iemīļotie vārdi “izaicinājums” un “risks”. Tos godam pelnījusi latviešu jaunā paaudze – tautai...

Foto

Kā trockisti radīja Eiropas LGBT kustību (Francijas piemērs), un kādi ir tās patiesie mērķi

Uz XXI gadsimta sākumu Rietumu sabiedrība ir kardināli mainījusies. Viendzimuma “laulību” legalizācija...

Foto

„Ellex Kļaviņš” atsakās no atzinuma sagatavošanas par OIK tiesiskuma izvērtējumu un iespējamo atcelšanu

Zvērinātu advokātu birojs (ZAB) Ellex Kļaviņš vienmēr ir ļoti atbildīgi izturējies pret interešu konflikta jautājumiem....

Foto

Mēs tiekam apšaudīti ar informācijas smagās artilērijas lādiņiem

Ņemot vērā dažādu apšaubāmas izcelsmes, anonīmu raksteļu parādīšanos interneta vidē un citur, gribētu ar jums par to mazliet...

Foto

Ārprātīgā eskalācija

2019.gada februāra beigās Latvijā organizētās noziedzības eskalācija (intensificēšanās) ir sasniegusi nacionāli ārprātīgu līmeni. Tas, kas notiek ar organizētās noziedzības nesodamību banku sfērā, Valsts bankas...

Foto

Viesstrādnieki kā politikas jaunais trends

Pēdējo dienu laikā vairākas partijas ir paziņojušas par saviem kandidātu sarakstiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Nerunājot par šo cilvēku piemērotību darbam Eiropas...

Foto

Kādam jābūt manam prezidentam

Manam prezidentam jāpiemīt spējām sniegt runu ANO varas elitei, bet arī nebaidīties paņemt rokās lāpstu. Viņam jāspēj iedvesmot gan tepat Latvijā, gan...

Foto

Reorganizācija Jelgavas stilā: ja jau reiz ko likvidējam, tad sākam ar lielu un labu skolu

Vispārzināma ir mazo skolu problēma, kurās ir maz skolēnu, skolotāju slodzes...

Foto

Labais Rīgas cars Nils

Kaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot...

Foto

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

Morāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants...

Foto

Pieteikšanās par vainīgu

Godātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo...

Foto

Vadoņa gaidīšanas svētki

Šovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras...

Foto

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

Šī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta...

Foto

Muļķim būt

Maz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo....

Foto

Rietumu civilizācijas krīze

Ievērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai...

Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...