Lūre atklāj puvi demokrātijas un tiesiskuma sistēmā
Māris Krautmanis, Neatkarīgā21.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Trīs dienas plašsaziņas līdzekļos lasāms bijušās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izmeklētājas Initas Lūres stāsts par to, kā iestādē uzdots radīt krimināllietu pret politiskajai elitei nevēlamiem žurnālistiem. Demokrātiskā un tiesiskā valstī tas būtu skandāls. Latvijā klusums. Finanšu ministrija un Ģenerālprokuratūra izliekas, ka nekas nav noticis. Tā vietā VID priekšniece pārmet žurnālistam – nepareizo VID darbinieku intervējis.
Demokrātiskā un tiesiskā sabiedrībā klātos, ka finanšu ministrs Arvils Ašeradens, kurš VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi atjaunoja amatā, paziņotu sabiedrībai, ka jau ir aicinājis atbildīgās institūcijas pārbaudīt I. Lūres teiktā atbilstību un ir pieprasījis attiecīgus paskaidrojumus no VID vadības.
Savukārt I. Jaunzemei jau piektdienas agrā rītā būtu bijis jāpaziņo, ka VID, tieši viņas vadībā, nekas tāds, ko I. Lūre stāsta, nav iespējams un, lai gaisinātu šaubas, tiks veikta pārbaude par I. Lūres stāstā minēto.
Visbeidzot, Ģenerālprokuratūrai kā likumu ievērošanu uzraugošajai institūcijai pat likums aicina pievērsties publiski paustajai informācijai, kurā minētie fakti pirmšķietami liecina par amatpersonu prettiesisku rīcību.
Bet nekā. Klusums, it kā kafiju ar visu tasīti būtu norijuši.
Skandāla būtība
Laikraksta “Diena” 17. februāra numurā publicēta Guntara Gūtes intervija ar nosaukumu “Kas un kā “pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku”.
Sarunā ar Guntaru Gūti VID izmeklētāja I. Lūre norāda: “Man tika pateikts, ka man ir jāatrod jebkas uz šīm personām vai šo personu radiniekiem.”
Te jābilst, ka VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas vecākā izmeklētāja I. Lūre pērn četrus mēnešus pavadīja apcietinājumā, saskaņā ar oficiālo, medijiem noplūdināto versiju - tiekot turēta aizdomās kā dalībniece noziedzīgā grupā, kura centusies izspiest kukuli no meža nozares miljonāra Andra Ramoliņa.
“Bet vai patiesībā noziedzīgā grupa nav meklējama citur?” interesējas “Dienas” žurnālists. Sarunas gaitā I. Lūre atklāj tādas lietas, no kurām metas zosāda.
“2020. gada sākumā man tika novīzēts materiāls - personas iesniegums. Iepazīstoties ar minēto materiālu, es konstatēju, ka tas ir saistīts ar pazīstama žurnālista, viņa radinieku, žurnālistu saistītiem uzņēmumiem, viņu radinieku saistītiem uzņēmumiem un biznesa partneriem,” stāsta I. Lūre.
“Ar “pazīstamo žurnālistu” jūs domājat Lato Lapsu?” vaicā Gūte.
“Jā. Uz materiāla starp vairāku vadītāju vīzām atradās arī Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora vietnieces Kristīnes Prusakas-Brinkmanes vīza.
Pēc dažām dienām Prusaka-Brinkmane mani iesauca savā darba kabinetā un pateica, ka šo materiālu viņa bija likusi novīzēt man. Turpmākajā sarunā ar Kristīni Prusaku-Brinkmani man tika pateikts, ka man ir jāatrod jebkas uz šīm personām vai šo personu radiniekiem. Lai es to varētu paveikt, man tiks piešķirti visi VID NMPP un citu VID struktūrvienību resursi,” paskaidro I. Lūre.
Atklājas, ka nav bijusi konkrēta informācija par kādiem aizdomīgiem vai noziedzīgiem nodarījumiem, bet Lūrei tika dots rīkojums “atrast jebko” par Lato Lapsu, Jurģi Liepnieku un citām personām. I. Lūre to apstiprina, piebilstot, ka bijis jāatrod jebkas par šīm personām vai par viņu radiniekiem.
Turpmākajā sarunā I. Lūre norādījusi, ka nevēlas ar to nodarboties, jo minētās personas, iespējams, sāks pārbaudīt viņas un viņas radinieku privāto dzīvi, lai to izmantotu savai aizstāvībai, un varētu nākt klajā fakts, ka I. Lūres bērna tēvam ir problēmas ar VID. Uz to K. Prusaka-Brinkmane atbildējusi, ka viņai šis fakts esot zināms un, ja I. Lūre uzņemsies “pasūtījumu”, viņa sakārtos I. Lūres bērna tēva jautājumu VID, vienlaicīgi norādot, ka pretējā gadījumā “bērna tēva” problēmas ar VID var kļūt par iemeslu, lai I. Lūre zaudētu darbu VID.
Pēc sarunas ar K. Prusaku-Brinkmani I. Lūre uzsākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 218. panta, vēlāk to papildus kvalificējusi pēc 195. panta.
Zīmīgi, ka kriminālprocesa ietvaros tik tiešām ir notikušas reālas kratīšanas, kuru laikā izņemta žurnālistam L. Lapsam piederoša datortehnika. Kratīta arī politologa un publicista J. Liepnieka dzīvesvieta.
Pirms plānotajām aktīvajām darbībām I. Lūre kopā ar savu vadību gājusi pie VID ģenerāldirektores I. Jaunzemes, un viņai bijis jāprezentē kriminālprocess un jāinformē par tajā plānotajām darbībām.
Nu un kas jau pavisam drausmīgi! Bez prokuratūras līdzdalības šādas darbības nevarētu notikt. Taču prokuratūra un ģenerālprokurors Jānis
Stukāns neko aizdomīgu nav saskatījis apstāklī, ka represīvās iestādes pošas “apciemot” žurnālistus un viņu radus. Interviju ar I. Lūri un tai pievienoto vēstuli Valsts drošības dienesta priekšniekam Normundam Mežvietam lasiet šeit: https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/kas-un-ka-pasutija-lato-lapsu-un-jurgi-liepnieku-14294880.
Klasika: vainīgs žurnālists
“Diena” interviju publicēja jau piektdien no rīta, taču nav manāma kāda atbildīgo amatpersonu, politiķu un iestāžu reakcija. Publiski izteikusies ir tikai I. Jaunzeme (viņas repliku var atrast portālā “pietiek.com”). Jaunzeme kaunina “Dienas” žurnālistu Gūti, cenšoties viņu pazemot.
“Šodien “Diena” pārsteigumu pilna. Patiešām žēl, ka agrāk tik iecienītais izdevums organizē intervijas ar apsūdzētajiem. Jādomā, ka G. Gūtes kgs, ja būtu izlasījis citas publikācijas par kundzi, noteikti būtu atteicies intervēt bijušo VID darbinieci vai vismaz kritiski vērtētu viņas teikto.
Atliek tikai cerēt, ka otrā un trešā intervija, jo šī esot tikai pirmā, sekos jau no brīvības atņemšanas vietām, jo mūsu kolēģi KNAB dara savu darbu.
Dzīve sastāv no paradoksiem un izskatās, ka arī no iespējām. Tikko bija apcietinājumā un tagad jau “Dienai” uzticams avots,” draudīgi ironizē I. Jaunzeme.
Lieta prasa izmeklēšanu
Pat ja I. Lūres paudumi intervijā “Dienai” dalāmi ar kādu koeficientu X un ne visam, ko viņa saka, var ticēt uz vārda, tajā, ko viņa ir pateikusi, ir gana daudz satraucoša - vienkārši graujoša. Ir sakritības, kas ir acīmredzamas. Iznāk, ka VID ir centies safabricēt kriminālprocesu pret žurnālistu L. Lapsu un politologu J. Liepnieku, un diezin vai tam ir bijis kāds tiesisks pamats. Ja nebūtu bijis operatīvo darbību pret viņiem abiem, tad varētu nodomāt, ka I. Lūre nesaka patiesību. Taču kratīšanas ir bijušas! Tas ir fakts!
Kas VID darbiniekiem ir meklējams L. Lapsas un J. Liepnieka papīros un datoros? Ko vajadzētu tur grābstīties ar netīriem pirkstiņiem? Ko represīvā iestāde (citādi to nevar nosaukt) “pikšķerēja”?
Iznāk, ka latvju represīvās iestādes necik daudz neatšķiras no Baltkrievijas un Krievijas, kur politiskā pasūtījuma krimināllietas tiek veidotas jau masveidā un, ja nav nekā cita, ko atrast kratīšanā, tad sameklē vai pamet zem gultas kādu aizliegtu priekšmetu, lai varētu “piešūt” žurnālistiem piederību narkomafijai vai teroristiem.
Demokrātiskā iekārtā žurnālistiem nav obligāti jāintervē tikai “uzticamie avoti” - ministri un ģenerāldirektori. Tādos apstākļos strādā tikai autoritāru un diktatorisku režīmu mediji. Tiesiskā un demokrātiskā valstī var intervēt un atsaukties pat uz jau notiesātām personām, nemaz nerunājot par personām, kuru vaina tiesā vēl nav pierādīta. Ja intervējamā persona pauž ko sabiedriski nozīmīgu un tas palīdz patiesības noskaidrošanai, tad tas ir ne tikai pieļaujami, bet pat nepieciešami.
Nesen Saeimas deputāts Edgars Tavars (“Apvienotais saraksts”) izteicās, ka parlamenta aprindās par VID un I. Jaunzemi ir zināms šis tas vairāk, nekā plašsaziņas līdzekļos raksta. Interesanti, vai šī informācija, ko paudusi I. Lūre, ir tas? Varbūt ir vēl kaut kas vairāk?
Lai gan kur tad vēl dziļākā bedrē var krist? Fabricēt krimināllietas pret uzņēmējiem, lai izspiestu no viņiem naudu; fabricēt lietas pret žurnālistiem un publicistiem, lai “noliktu viņus pie vietas”... Vai ir iespējams vēl kas zemāks?
Te ir aizskarta vairāku institūciju un augstu amatpersonu reputācija. Ir nelāga gaisma pār Latvijas valsti, jo ir aizdomas par sistēmisku korupciju un arī par preses brīvības ierobežošanu. Te vajadzētu dzirdēt premjera, finanšu ministra, ģenerālprokurora skaidrojumus.
Īpaši jau interesanti, ko domā finanšu ministrs A. Ašeradens, jo viņš pār visu vari ir panācis, lai atstādinātā I. Jaunzeme tiek atpakaļ VID ģenerāldirektores amatā. Vajadzētu, lai notiek pārbaudes un izmeklēšanas. Taču izskatās, ka varas partijām un “meinstrīma” medijiem šī lieta ir kā asaka kaklā. Nu ļoti negribas to pamanīt un par to runāt.
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
