Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Trīs dienas plašsaziņas līdzekļos lasāms bijušās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izmeklētājas Initas Lūres stāsts par to, kā iestādē uzdots radīt krimināllietu pret politiskajai elitei nevēlamiem žurnālistiem. Demokrātiskā un tiesiskā valstī tas būtu skandāls. Latvijā klusums. Finanšu ministrija un Ģenerālprokuratūra izliekas, ka nekas nav noticis. Tā vietā VID priekšniece pārmet žurnālistam – nepareizo VID darbinieku intervējis.

Demokrātiskā un tiesiskā sabiedrībā klātos, ka finanšu ministrs Arvils Ašeradens, kurš VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi atjaunoja amatā, paziņotu sabiedrībai, ka jau ir aicinājis atbildīgās institūcijas pārbaudīt I. Lūres teiktā atbilstību un ir pieprasījis attiecīgus paskaidrojumus no VID vadības.

Savukārt I. Jaunzemei jau piektdienas agrā rītā būtu bijis jāpaziņo, ka VID, tieši viņas vadībā, nekas tāds, ko I. Lūre stāsta, nav iespējams un, lai gaisinātu šaubas, tiks veikta pārbaude par I. Lūres stāstā minēto.

Visbeidzot, Ģenerālprokuratūrai kā likumu ievērošanu uzraugošajai institūcijai pat likums aicina pievērsties publiski paustajai informācijai, kurā minētie fakti pirmšķietami liecina par amatpersonu prettiesisku rīcību.

Bet nekā. Klusums, it kā kafiju ar visu tasīti būtu norijuši.

Skandāla būtība

Laikraksta “Diena” 17. februāra numurā publicēta Guntara Gūtes intervija ar nosaukumu “Kas un kā “pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku”.

Sarunā ar Guntaru Gūti VID izmeklētāja I. Lūre norāda: “Man tika pateikts, ka man ir jāatrod jebkas uz šīm personām vai šo personu radiniekiem.”

Te jābilst, ka VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas vecākā izmeklētāja I. Lūre pērn četrus mēnešus pavadīja apcietinājumā, saskaņā ar oficiālo, medijiem noplūdināto versiju - tiekot turēta aizdomās kā dalībniece noziedzīgā grupā, kura centusies izspiest kukuli no meža nozares miljonāra Andra Ramoliņa.

“Bet vai patiesībā noziedzīgā grupa nav meklējama citur?” interesējas “Dienas” žurnālists. Sarunas gaitā I. Lūre atklāj tādas lietas, no kurām metas zosāda.

“2020. gada sākumā man tika novīzēts materiāls - personas iesniegums. Iepazīstoties ar minēto materiālu, es konstatēju, ka tas ir saistīts ar pazīstama žurnālista, viņa radinieku, žurnālistu saistītiem uzņēmumiem, viņu radinieku saistītiem uzņēmumiem un biznesa partneriem,” stāsta I. Lūre.

“Ar “pazīstamo žurnālistu” jūs domājat Lato Lapsu?” vaicā Gūte.

“Jā. Uz materiāla starp vairāku vadītāju vīzām atradās arī Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora vietnieces Kristīnes Prusakas-Brinkmanes vīza.

Pēc dažām dienām Prusaka-Brinkmane mani iesauca savā darba kabinetā un pateica, ka šo materiālu viņa bija likusi novīzēt man. Turpmākajā sarunā ar Kristīni Prusaku-Brinkmani man tika pateikts, ka man ir jāatrod jebkas uz šīm personām vai šo personu radiniekiem. Lai es to varētu paveikt, man tiks piešķirti visi VID NMPP un citu VID struktūrvienību resursi,” paskaidro I. Lūre.

Atklājas, ka nav bijusi konkrēta informācija par kādiem aizdomīgiem vai noziedzīgiem nodarījumiem, bet Lūrei tika dots rīkojums “atrast jebko” par Lato Lapsu, Jurģi Liepnieku un citām personām. I. Lūre to apstiprina, piebilstot, ka bijis jāatrod jebkas par šīm personām vai par viņu radiniekiem.

Turpmākajā sarunā I. Lūre norādījusi, ka nevēlas ar to nodarboties, jo minētās personas, iespējams, sāks pārbaudīt viņas un viņas radinieku privāto dzīvi, lai to izmantotu savai aizstāvībai, un varētu nākt klajā fakts, ka I. Lūres bērna tēvam ir problēmas ar VID. Uz to K. Prusaka-Brinkmane atbildējusi, ka viņai šis fakts esot zināms un, ja I. Lūre uzņemsies “pasūtījumu”, viņa sakārtos I. Lūres bērna tēva jautājumu VID, vienlaicīgi norādot, ka pretējā gadījumā “bērna tēva” problēmas ar VID var kļūt par iemeslu, lai I. Lūre zaudētu darbu VID.

Pēc sarunas ar K. Prusaku-Brinkmani I. Lūre uzsākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 218. panta, vēlāk to papildus kvalificējusi pēc 195. panta.

Zīmīgi, ka kriminālprocesa ietvaros tik tiešām ir notikušas reālas kratīšanas, kuru laikā izņemta žurnālistam L. Lapsam piederoša datortehnika. Kratīta arī politologa un publicista J. Liepnieka dzīvesvieta.

Pirms plānotajām aktīvajām darbībām I. Lūre kopā ar savu vadību gājusi pie VID ģenerāldirektores I. Jaunzemes, un viņai bijis jāprezentē kriminālprocess un jāinformē par tajā plānotajām darbībām.

Nu un kas jau pavisam drausmīgi! Bez prokuratūras līdzdalības šādas darbības nevarētu notikt. Taču prokuratūra un ģenerālprokurors Jānis

Stukāns neko aizdomīgu nav saskatījis apstāklī, ka represīvās iestādes pošas “apciemot” žurnālistus un viņu radus. Interviju ar I. Lūri un tai pievienoto vēstuli Valsts drošības dienesta priekšniekam Normundam Mežvietam lasiet šeit: https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/kas-un-ka-pasutija-lato-lapsu-un-jurgi-liepnieku-14294880.

Klasika: vainīgs žurnālists

“Diena” interviju publicēja jau piektdien no rīta, taču nav manāma kāda atbildīgo amatpersonu, politiķu un iestāžu reakcija. Publiski izteikusies ir tikai I. Jaunzeme (viņas repliku var atrast portālā “pietiek.com”). Jaunzeme kaunina “Dienas” žurnālistu Gūti, cenšoties viņu pazemot.

“Šodien “Diena” pārsteigumu pilna. Patiešām žēl, ka agrāk tik iecienītais izdevums organizē intervijas ar apsūdzētajiem. Jādomā, ka G. Gūtes kgs, ja būtu izlasījis citas publikācijas par kundzi, noteikti būtu atteicies intervēt bijušo VID darbinieci vai vismaz kritiski vērtētu viņas teikto.

Atliek tikai cerēt, ka otrā un trešā intervija, jo šī esot tikai pirmā, sekos jau no brīvības atņemšanas vietām, jo mūsu kolēģi KNAB dara savu darbu.

Dzīve sastāv no paradoksiem un izskatās, ka arī no iespējām. Tikko bija apcietinājumā un tagad jau “Dienai” uzticams avots,” draudīgi ironizē I. Jaunzeme.

Lieta prasa izmeklēšanu

Pat ja I. Lūres paudumi intervijā “Dienai” dalāmi ar kādu koeficientu X un ne visam, ko viņa saka, var ticēt uz vārda, tajā, ko viņa ir pateikusi, ir gana daudz satraucoša - vienkārši graujoša. Ir sakritības, kas ir acīmredzamas. Iznāk, ka VID ir centies safabricēt kriminālprocesu pret žurnālistu L. Lapsu un politologu J. Liepnieku, un diezin vai tam ir bijis kāds tiesisks pamats. Ja nebūtu bijis operatīvo darbību pret viņiem abiem, tad varētu nodomāt, ka I. Lūre nesaka patiesību. Taču kratīšanas ir bijušas! Tas ir fakts!

Kas VID darbiniekiem ir meklējams L. Lapsas un J. Liepnieka papīros un datoros? Ko vajadzētu tur grābstīties ar netīriem pirkstiņiem? Ko represīvā iestāde (citādi to nevar nosaukt) “pikšķerēja”?

Iznāk, ka latvju represīvās iestādes necik daudz neatšķiras no Baltkrievijas un Krievijas, kur politiskā pasūtījuma krimināllietas tiek veidotas jau masveidā un, ja nav nekā cita, ko atrast kratīšanā, tad sameklē vai pamet zem gultas kādu aizliegtu priekšmetu, lai varētu “piešūt” žurnālistiem piederību narkomafijai vai teroristiem.

Demokrātiskā iekārtā žurnālistiem nav obligāti jāintervē tikai “uzticamie avoti” - ministri un ģenerāldirektori. Tādos apstākļos strādā tikai autoritāru un diktatorisku režīmu mediji. Tiesiskā un demokrātiskā valstī var intervēt un atsaukties pat uz jau notiesātām personām, nemaz nerunājot par personām, kuru vaina tiesā vēl nav pierādīta. Ja intervējamā persona pauž ko sabiedriski nozīmīgu un tas palīdz patiesības noskaidrošanai, tad tas ir ne tikai pieļaujami, bet pat nepieciešami.

Nesen Saeimas deputāts Edgars Tavars (“Apvienotais saraksts”) izteicās, ka parlamenta aprindās par VID un I. Jaunzemi ir zināms šis tas vairāk, nekā plašsaziņas līdzekļos raksta. Interesanti, vai šī informācija, ko paudusi I. Lūre, ir tas? Varbūt ir vēl kaut kas vairāk?

Lai gan kur tad vēl dziļākā bedrē var krist? Fabricēt krimināllietas pret uzņēmējiem, lai izspiestu no viņiem naudu; fabricēt lietas pret žurnālistiem un publicistiem, lai “noliktu viņus pie vietas”... Vai ir iespējams vēl kas zemāks?

Te ir aizskarta vairāku institūciju un augstu amatpersonu reputācija. Ir nelāga gaisma pār Latvijas valsti, jo ir aizdomas par sistēmisku korupciju un arī par preses brīvības ierobežošanu. Te vajadzētu dzirdēt premjera, finanšu ministra, ģenerālprokurora skaidrojumus.

Īpaši jau interesanti, ko domā finanšu ministrs A. Ašeradens, jo viņš pār visu vari ir panācis, lai atstādinātā I. Jaunzeme tiek atpakaļ VID ģenerāldirektores amatā. Vajadzētu, lai notiek pārbaudes un izmeklēšanas. Taču izskatās, ka varas partijām un “meinstrīma” medijiem šī lieta ir kā asaka kaklā. Nu ļoti negribas to pamanīt un par to runāt.

Novērtē šo rakstu:

80
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...