Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Trīs dienas plašsaziņas līdzekļos lasāms bijušās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izmeklētājas Initas Lūres stāsts par to, kā iestādē uzdots radīt krimināllietu pret politiskajai elitei nevēlamiem žurnālistiem. Demokrātiskā un tiesiskā valstī tas būtu skandāls. Latvijā klusums. Finanšu ministrija un Ģenerālprokuratūra izliekas, ka nekas nav noticis. Tā vietā VID priekšniece pārmet žurnālistam – nepareizo VID darbinieku intervējis.

Demokrātiskā un tiesiskā sabiedrībā klātos, ka finanšu ministrs Arvils Ašeradens, kurš VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi atjaunoja amatā, paziņotu sabiedrībai, ka jau ir aicinājis atbildīgās institūcijas pārbaudīt I. Lūres teiktā atbilstību un ir pieprasījis attiecīgus paskaidrojumus no VID vadības.

Savukārt I. Jaunzemei jau piektdienas agrā rītā būtu bijis jāpaziņo, ka VID, tieši viņas vadībā, nekas tāds, ko I. Lūre stāsta, nav iespējams un, lai gaisinātu šaubas, tiks veikta pārbaude par I. Lūres stāstā minēto.

Visbeidzot, Ģenerālprokuratūrai kā likumu ievērošanu uzraugošajai institūcijai pat likums aicina pievērsties publiski paustajai informācijai, kurā minētie fakti pirmšķietami liecina par amatpersonu prettiesisku rīcību.

Bet nekā. Klusums, it kā kafiju ar visu tasīti būtu norijuši.

Skandāla būtība

Laikraksta “Diena” 17. februāra numurā publicēta Guntara Gūtes intervija ar nosaukumu “Kas un kā “pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku”.

Sarunā ar Guntaru Gūti VID izmeklētāja I. Lūre norāda: “Man tika pateikts, ka man ir jāatrod jebkas uz šīm personām vai šo personu radiniekiem.”

Te jābilst, ka VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas vecākā izmeklētāja I. Lūre pērn četrus mēnešus pavadīja apcietinājumā, saskaņā ar oficiālo, medijiem noplūdināto versiju - tiekot turēta aizdomās kā dalībniece noziedzīgā grupā, kura centusies izspiest kukuli no meža nozares miljonāra Andra Ramoliņa.

“Bet vai patiesībā noziedzīgā grupa nav meklējama citur?” interesējas “Dienas” žurnālists. Sarunas gaitā I. Lūre atklāj tādas lietas, no kurām metas zosāda.

“2020. gada sākumā man tika novīzēts materiāls - personas iesniegums. Iepazīstoties ar minēto materiālu, es konstatēju, ka tas ir saistīts ar pazīstama žurnālista, viņa radinieku, žurnālistu saistītiem uzņēmumiem, viņu radinieku saistītiem uzņēmumiem un biznesa partneriem,” stāsta I. Lūre.

“Ar “pazīstamo žurnālistu” jūs domājat Lato Lapsu?” vaicā Gūte.

“Jā. Uz materiāla starp vairāku vadītāju vīzām atradās arī Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora vietnieces Kristīnes Prusakas-Brinkmanes vīza.

Pēc dažām dienām Prusaka-Brinkmane mani iesauca savā darba kabinetā un pateica, ka šo materiālu viņa bija likusi novīzēt man. Turpmākajā sarunā ar Kristīni Prusaku-Brinkmani man tika pateikts, ka man ir jāatrod jebkas uz šīm personām vai šo personu radiniekiem. Lai es to varētu paveikt, man tiks piešķirti visi VID NMPP un citu VID struktūrvienību resursi,” paskaidro I. Lūre.

Atklājas, ka nav bijusi konkrēta informācija par kādiem aizdomīgiem vai noziedzīgiem nodarījumiem, bet Lūrei tika dots rīkojums “atrast jebko” par Lato Lapsu, Jurģi Liepnieku un citām personām. I. Lūre to apstiprina, piebilstot, ka bijis jāatrod jebkas par šīm personām vai par viņu radiniekiem.

Turpmākajā sarunā I. Lūre norādījusi, ka nevēlas ar to nodarboties, jo minētās personas, iespējams, sāks pārbaudīt viņas un viņas radinieku privāto dzīvi, lai to izmantotu savai aizstāvībai, un varētu nākt klajā fakts, ka I. Lūres bērna tēvam ir problēmas ar VID. Uz to K. Prusaka-Brinkmane atbildējusi, ka viņai šis fakts esot zināms un, ja I. Lūre uzņemsies “pasūtījumu”, viņa sakārtos I. Lūres bērna tēva jautājumu VID, vienlaicīgi norādot, ka pretējā gadījumā “bērna tēva” problēmas ar VID var kļūt par iemeslu, lai I. Lūre zaudētu darbu VID.

Pēc sarunas ar K. Prusaku-Brinkmani I. Lūre uzsākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 218. panta, vēlāk to papildus kvalificējusi pēc 195. panta.

Zīmīgi, ka kriminālprocesa ietvaros tik tiešām ir notikušas reālas kratīšanas, kuru laikā izņemta žurnālistam L. Lapsam piederoša datortehnika. Kratīta arī politologa un publicista J. Liepnieka dzīvesvieta.

Pirms plānotajām aktīvajām darbībām I. Lūre kopā ar savu vadību gājusi pie VID ģenerāldirektores I. Jaunzemes, un viņai bijis jāprezentē kriminālprocess un jāinformē par tajā plānotajām darbībām.

Nu un kas jau pavisam drausmīgi! Bez prokuratūras līdzdalības šādas darbības nevarētu notikt. Taču prokuratūra un ģenerālprokurors Jānis

Stukāns neko aizdomīgu nav saskatījis apstāklī, ka represīvās iestādes pošas “apciemot” žurnālistus un viņu radus. Interviju ar I. Lūri un tai pievienoto vēstuli Valsts drošības dienesta priekšniekam Normundam Mežvietam lasiet šeit: https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/kas-un-ka-pasutija-lato-lapsu-un-jurgi-liepnieku-14294880.

Klasika: vainīgs žurnālists

“Diena” interviju publicēja jau piektdien no rīta, taču nav manāma kāda atbildīgo amatpersonu, politiķu un iestāžu reakcija. Publiski izteikusies ir tikai I. Jaunzeme (viņas repliku var atrast portālā “pietiek.com”). Jaunzeme kaunina “Dienas” žurnālistu Gūti, cenšoties viņu pazemot.

“Šodien “Diena” pārsteigumu pilna. Patiešām žēl, ka agrāk tik iecienītais izdevums organizē intervijas ar apsūdzētajiem. Jādomā, ka G. Gūtes kgs, ja būtu izlasījis citas publikācijas par kundzi, noteikti būtu atteicies intervēt bijušo VID darbinieci vai vismaz kritiski vērtētu viņas teikto.

Atliek tikai cerēt, ka otrā un trešā intervija, jo šī esot tikai pirmā, sekos jau no brīvības atņemšanas vietām, jo mūsu kolēģi KNAB dara savu darbu.

Dzīve sastāv no paradoksiem un izskatās, ka arī no iespējām. Tikko bija apcietinājumā un tagad jau “Dienai” uzticams avots,” draudīgi ironizē I. Jaunzeme.

Lieta prasa izmeklēšanu

Pat ja I. Lūres paudumi intervijā “Dienai” dalāmi ar kādu koeficientu X un ne visam, ko viņa saka, var ticēt uz vārda, tajā, ko viņa ir pateikusi, ir gana daudz satraucoša - vienkārši graujoša. Ir sakritības, kas ir acīmredzamas. Iznāk, ka VID ir centies safabricēt kriminālprocesu pret žurnālistu L. Lapsu un politologu J. Liepnieku, un diezin vai tam ir bijis kāds tiesisks pamats. Ja nebūtu bijis operatīvo darbību pret viņiem abiem, tad varētu nodomāt, ka I. Lūre nesaka patiesību. Taču kratīšanas ir bijušas! Tas ir fakts!

Kas VID darbiniekiem ir meklējams L. Lapsas un J. Liepnieka papīros un datoros? Ko vajadzētu tur grābstīties ar netīriem pirkstiņiem? Ko represīvā iestāde (citādi to nevar nosaukt) “pikšķerēja”?

Iznāk, ka latvju represīvās iestādes necik daudz neatšķiras no Baltkrievijas un Krievijas, kur politiskā pasūtījuma krimināllietas tiek veidotas jau masveidā un, ja nav nekā cita, ko atrast kratīšanā, tad sameklē vai pamet zem gultas kādu aizliegtu priekšmetu, lai varētu “piešūt” žurnālistiem piederību narkomafijai vai teroristiem.

Demokrātiskā iekārtā žurnālistiem nav obligāti jāintervē tikai “uzticamie avoti” - ministri un ģenerāldirektori. Tādos apstākļos strādā tikai autoritāru un diktatorisku režīmu mediji. Tiesiskā un demokrātiskā valstī var intervēt un atsaukties pat uz jau notiesātām personām, nemaz nerunājot par personām, kuru vaina tiesā vēl nav pierādīta. Ja intervējamā persona pauž ko sabiedriski nozīmīgu un tas palīdz patiesības noskaidrošanai, tad tas ir ne tikai pieļaujami, bet pat nepieciešami.

Nesen Saeimas deputāts Edgars Tavars (“Apvienotais saraksts”) izteicās, ka parlamenta aprindās par VID un I. Jaunzemi ir zināms šis tas vairāk, nekā plašsaziņas līdzekļos raksta. Interesanti, vai šī informācija, ko paudusi I. Lūre, ir tas? Varbūt ir vēl kaut kas vairāk?

Lai gan kur tad vēl dziļākā bedrē var krist? Fabricēt krimināllietas pret uzņēmējiem, lai izspiestu no viņiem naudu; fabricēt lietas pret žurnālistiem un publicistiem, lai “noliktu viņus pie vietas”... Vai ir iespējams vēl kas zemāks?

Te ir aizskarta vairāku institūciju un augstu amatpersonu reputācija. Ir nelāga gaisma pār Latvijas valsti, jo ir aizdomas par sistēmisku korupciju un arī par preses brīvības ierobežošanu. Te vajadzētu dzirdēt premjera, finanšu ministra, ģenerālprokurora skaidrojumus.

Īpaši jau interesanti, ko domā finanšu ministrs A. Ašeradens, jo viņš pār visu vari ir panācis, lai atstādinātā I. Jaunzeme tiek atpakaļ VID ģenerāldirektores amatā. Vajadzētu, lai notiek pārbaudes un izmeklēšanas. Taču izskatās, ka varas partijām un “meinstrīma” medijiem šī lieta ir kā asaka kaklā. Nu ļoti negribas to pamanīt un par to runāt.

Novērtē šo rakstu:

80
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...