Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Biedri Staļin, laiks tikt galā ar tautas ienaidniekiem!

Šis Solovjovs brunčos ir Latvijas radio galvenā redaktore, kas aicina beidzot tikt galā ar “ķengu portāliem”, kuri, lūk, atļaujoties diskreditēt augstākās amatpersonas, izmeklētājus un prokurorus.

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iestājoties par Eiropas Kopienā nozīmīgu un apdraudētu savvaļas sugu aizsardzību Latvijā, biedrības "Latvijas ainavas" un "Kristīnes Čilveres Dzīvnieku draugu biedrība", pieprasa lūšu medību pārtraukšanu Latvijā. Organizācijas sagaida atbildīgo valsts institūciju nekavējošu rīcību, lai tiktu apturēta Eiropas Kopienā aizsargājamas sugas izšaušana Latvijā, kas izraisījusi nopietnu kaitējumu sugai un novedusi pie Baltijas lūšu populācijas apdraudējuma.

Tā kā Latvija ir vienīgā no Baltijas lūšu populācijas apsaimniekojošām ES valstīm, kas atļaujas šo vērtīgo un stingri aizsargājamo sugu medīt, pieļaujot tās maksimālu noplicināšanu un apdraudot tās atjaunošanās spēju, tad atbildība par kaitējumu jāuzņemas Latvijai.

Jaunākie LVMI "Silava" zinātniskā monitoringa dati uzrāda, ka lūšu populācija Latvijā ir nopieni cietusi. Populācija medību rezultātā sarukusi ilgstošā laika periodā, un kā apliecina "Silavas" jaunākais pētījums 2018./2019. gada medību sezonā visi demogrāfiskie rādītāji norāda uz lūšu populācijas stāvokļa pasliktināšanos.

Dati par lūšu populācijas apjomu un novērtējumu Latvijā, ko veic zinātnieki un Valsts meža dienests (VMD), ir tik pretrunīgi, un trūkumu nomedīšanas limitu noteikšanas procesā tik daudz, ka tas licis arī Vides konsultatīvajai padomei (VKP) šogad pieņemt kopīgu lēmumu par nulles limita noteikšanu lūšiem 2019./2020.gada medību sezonai.

Jāatgādina, ka jau pagājušā gada 6.novembra VKP sēdē tika aktualizēta valstī ilgstoši pastāvošā un nerisinātā Direktīvas sugu aizsardzības un apsaimniekošanas sistēmas problēma - divu nomedīšanas limitu metožu pastāvēšana, kas sniedz krasi atšķirīgu lūšu un vilku populāciju apjomu novērtējumu, izraisot nopietnas konsekvences - neatbilstošu aizsardzības stāvokļa novērtējumu kopienas mērogā stingri aizsargājamai sugai, sabiedrības dezinformētību par sava vērtīgā dabas resursa patieso stāvokli, tā ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kā arī haosu valsts oficiālajā statistikā.

Lai gan optimālais īpatņu skaits skaits populācijā sugas saglabāšanai labvēlīgā aizsardzības stāvoklī Latvijā tiek lēsts 600 indivīdi (Latvijas Ziņojums EK, 2018, Article 17), zinātniskā monitoringa dati rāda, ka jau 2014.gadā pirms medību sezonas uz 1.decembri lūšu skaits Latvijā bijis aptuveni 410 dzīvnieku.

Maksimālā robeža, kādu var izšaut, lai populācija neciestu, saskaņā ar Sugas aizsardzības plānu ir 150 lūši. Taču trofeju tīkotājiem ticis atļauts iegūt 175 dzīvniekus. Togad medībās nošauti 172 vērtīgie un retie dzvnieki un pēc medību sezonas aprīlī Latvijas mežos palikuši vien nedaudz virs 200 lūšiem. Taču neskatoties uz šādu niecīgu atlikumu, turklāt iztrūkstot atbilstošai lielo plēsēju nomedīšanas limitu noteikšanas metodikai, visas turpmākās medību sezonas VMD atļāvis nogalināt 150 šos retos un citviet Eiropā stingri aizsargājamos dzīvniekus. Jāņem vērā, ka maksimālais populācijas lielums, kas spēj ilgstoši eksistēt un atjaunoties Latvijas ekosistēmā (ekoloģiskā ietilpība) ir 1200 lūši.

Ilgstoši un nesaudzīgi ekspluatētajai sugai nodarītā kaitējuma apmērs vēl nav zināms pilnvērtīgu datu trūkuma dēļ. Tas apjaušams vien no piejamiem zinātniskā monitoringa datiem, kas uzrāda, ka 2018.gada pavasarī pēc medību sezonas Latvijas mežos palikuši ne vairāk kā 180 lūši. Taču neskatoties pat uz šādiem kritiskiem rādītājiem, un nereaģējot ne uz zinātnieku, ne Dabas aizsardzības pārvaldes, ne Vides konultatīvās padomes izteiktajiem brīdinājumiem, ne dabas aizsardzības organizāciju rasktiskiem iesniegumiem ar prasību noteikt nulles limitu, bet paklausot vienīgi medību organizāciju pieprasījumam saglabāt līdzšinējo ieguves apjomu, 2018./2019 gada medību sezonai VMD izšaušanai nolēma tādu pašu lūšu skaitu - 150 dzīvniekus.

Satraucošs fakts, ka pēdējā 2018./2019.gada medību sezonā nošauto un izpētei nodoto lūšu paraugkopā vispār trūkst viengadīgo dzīvnieku, lai gan Sugas aizsardzības plans saka, ka tieši viengadīgie lūši ir tā populācijas rezerve, kas nodrošina visdrīzāko populācijas atjaunošanos pēc medībām un ir repruduktīvā kodola sastāvdaļa. Latvijā trofeju kārotāji nemitīgi gadu no gada kāpina arī nošauto lūšu mazuļu skaitu.

Pēdējā medību sezonā no nogalinātajiem lūšiem, jaunā paaudze līdz gada vecumam sastāda jau rekordlielu apjomu 58,1%, pārsniedzot iepriekšējā sezonā gada vecumu nesasniegušo lūsēnu skaitu -52,5%.

Šā gada 10.oktobrī Eiropas Savienības Tiesa izskatīja un deva prejudiciālu nolēmumu ilgi gaidītajā Somijas vilku lietā, kas ir vēsturisks un nozīmīgs spriedums, sniedzot skaidrojumu, kā ES dalībvalstīm interpretēt un piemērot stingros Dzīvotņu Direktīvas pantus attiecībā uz Direktīvas sugu apsaimniekošanu medību veidā izņēmuma kārtā. Spriedums tiešā veidā attiecas uz Latvijai tik aktuālo un sistēmiski neatbilstošo Direktīvas sugu lūšu un vilku apsaimniekošanu, kas ir reāls apdraudējums šīm sugām visas Baltijas populācijas līmenī.

Vērtīgo un apdraudēto lielo plēsēju sugu aizsardzības problēma kļūst arvien aktuālāka visā Eiropas Kopienā. 12.novembrī, atsaucoties starptautiskās organizācijas "Eurogroup for Animals" aicinājumam atbalstīt starptautisku iniciatīvu - pārtraukt Eiropas Kopienas mērogā nozīmīgas un apdraudētas lielo plēsēju sugas - vilku izšaušanas politiku Norvēģijā, biedrības "Kristīnes Čilveres Dzīvnieku draugu biedrība" un "Latvijas ainavas" nosūtījušas vēstuli Norvēģijas valdībai, lūdzot nepieļaut 17 vilku izšaušanu vilku zonā 2019./2020.gada medību sezonā Norvēģijā.

Ņemot vērā globālo savvaļas sugu apdraudējumu un dzīvotņu samazināšanos visā Eiropas Kopienā, kā arī slikto sugu un biotopu stāvokļa novērtējumu Latvijā, ikviens signāls par vietējas vai kopienas nozīmes sugas apdraudējumu ir trauksmes zvans dalībvalstij tās nekavējošai un konsekventai rīcibai to aizsardzībā.

* biedrības "Latvijas ainavas" pārstāve

Novērtē šo rakstu:

44
37

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...