Iesaki rakstu: 
Nejauši saskāros ar to pašu policijas nodaļu, kura izmeklēja Bunkus lietu. Pats to negribot, esmu iesaistīts mācītāja lietā, jo ņēmu interviju no vienīgā cietušā.
Intervija atklāj, ka liecības, ko sniedz cilvēks, kurš nemāk ne lasīt, ne rakstīt, maigi izsakoties, ir falsificētas: tiklīdz cietušasis to norādīja tiesā, tā viņu pašu vairs tiesas zālē nelaiž, to pārstāv advokāts uz turpat tiesas koridorā, nevis tiesas sēdē cietušā izdotas pilnvaras pamata (dīvaini gan, kā viņš to varēja uzrakstīt), turklāt cietušais nemaz nejūtas kā cietušais, bet kā vainīgs pie tā, ka mācītājs tiek tiesāts.
Pēc intervijas šakās sākās pats dīvainākais, - mācītāja advokātam ierosināja krimināllietu un noņēma licenci, jo padomāja, ka advokāts ir nosūtījis cietušo pie manis, (lai gan es nemaz nezināju, kas viņam ir advokāts), pašu cietušo pēc intervijas ievietoja trakonamā, pēc tam kaut kur citur, noņēma ID karti telefonu utt. it kā paša cietušā aizsardzībai no liecību ietekmēšanas.
Par mani izlaida sižetu LTV, lai gan es vien ņēmu interviju no iepriekš nepazīstamiem cilvēkiem, un meloja, ka pret mani esot ierosināta lieta, lai gan nekādas lietas toreiz nebija un nevienu es neinteresēju.
Vien nesen, novembra beigās saņēmu uzaicinājumu ierasties policijā, kur man uzrādīja lēmumu par aizdomās turētā statusu par to, ka esot izpaudis datus. Jautāju - kādus datuus, jo lēmums saturēja vispārējus apgalvojumus, kas izkopēti no likuma, bet nevienu faktu. Uz to izmeklētāja uzvārdā Macko atbildēt nevarēja, teica, ka ar to, kādus tad īsti datus esmu izpaudis, es uzzināšot vēlāk.
Patiesībā, lieta pret mani ir ierosināta formāli un vien pēc gada, un arī vien tāpēc, ka intervijas materiāli nu nekādīgi neiederas mācītāja tiesas prāvās un tie ir jāizņem no pierādījumiem tāpēc, ka esot cita lieta (mana lieta par datu izpaušanu), kur šie pierādījumi ir nepieciešami.
Es neesmu noziedznieks, kā arī dati intervijā nav izpausti, jo šo pārbaudi rūpīgi veica datu inspekcija, aizrādot vien to, ka no intervijas ir jāizņem sociālās darbinieces uzvārds ko minēja intervētais, citādi nekas nav pārkāpts, jo pats intervētājs lūdz to publiskot, ja policija viņam mēģinās ierobežot rīcībspēju, ko arī policija izdarīja īsi pēc intervijas.
Cita starpā, kad cietušo policija bija aizvedusi nezināmā virzienā, interviju sākotnēji nosūtīju tiesai, advokātu padomei, un policijai, tikai pēc tam, ka sapratu ka nekādas reakcijas nav, to publicēju YouTube un Facebook.
Intervijas ir pieejamas joprojām, lai gan policija man nesaprotamu iemeslu dēļ uzskata, ka tās ir izņemtas (izņemt tās man neviens nekad nav prasījis, tajā skaitā to nav prasījusi datu inspekcija)...
Kopā interviju ir divpadsmit, publicētas ir vien trīs.
https://www.youtube.com/watch?v=j2BctqZEWa4 MATEMĀTIKAS SPĒJAS
https://www.youtube.com/watch?v=TGxeavUlY1U&t=265s TIESAS GAITA
https://www.youtube.com/watch?v=s4qmg4uY0qs&t=19s BAILES NO POLICIJAS
Valsts datu inspekcijas draudi, kur norādīts, ka sods var būt 10 miljoni... Līdzīgi kā tad, ja policija pavēstēs norādītu, ka var piespriest mūža ieslodzījumu:
Raksts Facebook:
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
