Mācītājs Sproģis mūs izmantoja, bet atšķirībā no citiem nesamaksāja
Žurnāls Ieva27.06.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ievas redakcijas vārdā izsakām nožēlu par baptistu mācītāja Pētera Sproģa negodprātīgo rīcību, sniedzot interviju žurnālam Ieva.
Mūsu žurnāliste Pēteri Sproģi uzrunāja intervijai, jo viņš nule kā Latvijas Baptistu draudžu savienībai bija pavēstījis, ka vairs nekandidēs uz bīskapa amatu, kas tad arī bija iemesls sarunai. Pat sarunas laikā Pēteris Sproģis Ievas žurnālistei teica, ka nezina, ko darīs tālāk, un šos viņa vārdus var izlasīt arī intervijā.
Paziņojums, ka partija Saskaņa ir Pēteri Sproģi izvirzījusi Valsts prezidenta amatam, mums, tāpat kā droši vien daudziem no jums, nāca kā zibens no skaidrām debesīm. Turklāt tas notika brīdī, kad žurnāls Ieva ar Pētera Sproģa interviju vēl bija tirdzniecībā.
Redakcijai ir ļoti nepatīkami dzirdēt nepamatotus apvainojumus par to, ka «Ieva ir angažēta» un «uztaisījusi Pēterim Sproģim un Saskaņai labu PR».
Uzskatām, ka Pēteris Sproģis acīmredzot ir maldinājis mūs jau pašā sākumā, kā rezultātā pret savu gribu esam publicējuši materiālu, kas vēlāko notikumu kontekstā izskatās pēc priekšvēlēšanu reklāmas.
Žurnāls Ieva atvainojas savām lasītājām – tā tam nevajadzēja notikt! Uzskatām, ka Pēteris Sproģis un partija Saskaņa ir izmantojuši Latvijā visvairāk lasīto žurnālu savu mērķu sasniegšanai, un informēsim par šo situāciju Korupcijas apkarošanas un novēršanas biroju. Žurnāls Ieva savā darbībā arī turpmāk ievēros principu, ka netiek publicēta slēpta komerciāla vai politiska reklāma.
Attēlā – žurnāla Ieva izdevēja SIA Žurnāls Santa līdzīpašniece Santa Anča
Pārpublicēts no Facebook.
Seko mums 
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
