Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīgas apgabaltiesa aizvadītajā nedēļā turpināja otrajā instancē izskatīt krimināllietu, kurā apsūdzēti VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) bijušais valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis un Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis. Lietā liecības sniedza bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) operatīvais darbinieks A.V., kurš no 2010. līdz 2016. gadam strādāja KNAB par Operatīvo izstrāžu nodaļas galveno speciālistu. Viņa lietvedībā atradās arī U. Magoņa operatīvās izstrādes lieta.

Operatīvās lietas ietvaros tika noklausīta saruna starp abiem apsūdzētajiem 2015. gada jūlijā U. Magoņa mājas dārzā: šo sarunu par ļoti svarīgu pierādījumu uzskata prokuratūra, savukārt aizstāvība apgalvo, ka saruna ir modificēta un turklāt iegūta nelikumīgi - tātad nav pieļaujama pierādīšanā.

Bez baterijām nevar noklausīties

Strīds ir par to, vai bija saņemtas visas atļaujas, lai šo ierīci novietotu privātajā īpašumā un vēlāk noklausītos sarunu.

“Pirmajā instancē prokuratūra teica, ka nevajadzēja nekādu atļauju, jo iekļūšanas U. Magoņa dzīvesvietā nemaz nebija. Apsūdzības versija bija, ka sarunas ierakstītas no attāluma bez nepieciešamības iekļūt U. Magoņa īpašumā. To teica valsts apsūdzības uzturētāja savā debašu runā.

Bet tagad, kad lieta ir nonākusi apelācijas instancē, prokuratūras attieksme ir mainījusies. Tagad prokuratūra apgalvo, ka noklausīšanās ierīce bija ievietota un bija arī atļauja to darīt. Tikai ir nesakritība - atļauja bija janvārī, bet noklausīšanās notika jūlijā. Tas mums uzreiz izraisīja neizpratni,” aizstāvības motivāciju pauda zvērināta advokāte Jeļena Kvjatkovska.

Otrajā instancē prokurors iesniedza tiesai atbildi no KNAB. KNAB apgalvoja, ka noklausīšanās ierīce bija ievietota ar Augstākās tiesas atļauju janvārī un varēja darboties bez apkalpošanas - bez baterijas maiņas ierīcē.

“Vai pusgadu ārā, ziemā, pavasarī un vasarā ierīce varēja darboties, nemainot baterijas? Lai iekļūtu personas mājās un kaut ko ar to ierīci darītu, bija nepieciešama atļauja no Augstākās tiesas,” skaidroja J. Kvjatkovska.

Bez Augstākās tiesas sankcijas nedrīkstēja klausīties

“Šādas atļaujas lietā nav. Ir tikai atļauja iekļūšanai janvārī. Bet vēlāk ierīci vajadzēja apkalpot. Un, lai to veiktu, vajadzēja iekļūt U. Magoņa mājās, un tam savukārt atkal vajadzēja Augstākās tiesas atļauju.

Ja nav atļaujas tām darbībām, bez kurām šis ieraksts nevarēja tikt veikts, tad šis ieraksts ir nepieļaujams pierādījums un to var izmest papīrgrozā. Aizstāvība vienmēr uzskatīja, ka operatīvie darbinieki iekļuva iekšā Magoņa mājā, lai mainītu baterijas vai kā savādāk apkalpotu šo ierīci,” sacīja advokāte.

Tad, kad publiskajā telpā parādījās informācija par šo KNAB atbildi, kurā tika norādīts uz neparasti ilgu ierīces spēju strādāt bez bateriju nomaiņas, uz tiesu un aizstāvjiem tika nosūtīts bijušā KNAB darbinieka A.V. iesniegums, kurā viņš minēja, ka, protams, nevar atklāt valsts noslēpumu, nevar stāstīt, kas tā bija par ierīci vai citas detaļas, bet viņš nevar apgalvot, ka tas, ko norādīja KNAB, ir patiesība.

“Protams, mēs pieprasījām viņu izsaukt kā liecinieku, un viņš, cenšoties, protams, nekādā veidā neatklāt valsts noslēpumu un atbildot galvenokārt uz prokurora jautājumiem, pateica, ka šajā laika periodā starp janvāri, kad KNAB drīkstēja iekļūt U. Magoņa dzīvesvietā, un jūliju, kad reāli tika veikts sarunas ieraksts, operatīvie darbinieki ir vairākkārtīgi iekļuvuši U. Magoņa īpašumā. Un par to, vai tam bija Augstākās tiesas atļauja, viņš nezina. Par operatīvajām darbībām viņš ziņojis savai vadībai, viss ir dokumentēts, bet to, vai Augstākās tiesas atļauja bija vai nebija, to viņš pateikt nevar,” ceturtdien tiesas sēdē notikušo komentēja J. Kvjatkovska.

Ievērojot, ka krimināllietas materiālos nepieciešamās Augstākās tiesas atļaujas nav, aizstāvība uzskata, ka jūlijā noklausītā saruna nevar tikt izmantota lietā kā apsūdzības pierādījums.

Aizstāvība to pierādīja jau arī pirmās instances tiesā, un tiesa tam piekrita.

“Bet, tā kā tagad ir grozīta apsūdzība un tiek vilkti ārā kaut kādi jauni pierādījumi, aizstāvībai nekas cits neatliek kā norādīt uz dažām šīs lietas niansēm,” norādīja advokāte.

Magoni un Osinovski vajā kopš 2015. gada

Procesuālās darbības un tiesu darbi pret U. Magoni un O. Osinovski notiek kopš 2015. gada līdz pat šim laikam. Atgādināsim, ka viņi ir apsūdzēti kukuļdošanā un kukuļņemšanā un U. Magonis tika aizturēts uz Tallinas šosejas ar teju vai pusmiljonu skaidras naudas automašīnas bagāžniekā. Šīs summas sagatavošana pirms nodošanas U. Magonim Igaunijas uzņēmumā “Skinest Rail AS” tika juridiski noformēta un dokumentēta, turklāt visu šo procesu nofilmējot.

2017. gada septembrī prokuratūra devās uz tiesu ar apsūdzību (kura pirmstiesas kriminālprocesā O. Osinovskim bija grozīta trīs reizes, savukārt U. Magonim - divas reizes), kurā tika apgalvots, ka O. Osinovskis samaksāja U. Magonim par to, ka pēdējais, būdams valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, panāks no Krievijas Federācijas AAS “Krievijas dzelzceļš” caur tās prezidentu Vladimiru Jakuņinu pasūtījumu piegādi AS “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca”, kas tobrīd bija pārtrūkusi sarežģītās ģeopolitiskās situācijas dēļ. To, ka nauda U. Magonim tika maksāta par AS “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca” interešu lobēšanu, liecināja arī paši U. Magonis un O. Osinovskis, taču aizstāvība apstrīdēja to, ka U. Magonis varētu jebkā ietekmēt V. Jakuņinu, izmantojot savu dienesta stāvokli.

Apsūdzība uzstāja, ka pēc apgrozījuma un citiem rādītājiem “Latvijas dzelzceļa” vadītājs sava dienesta stāvokļa ietvaros nekādi nevarētu jebkādā veidā ietekmēt tāda dzelzceļa giganta kā “Krievijas dzelzceļš” vadītāju V. Jakuņinu. Līdz ar to būtu secināms, ka naudu O. Osinovskis U. Magonim ir devis nevis par šo iespējamo protekciju, bet gan par četru lokomotīvju pirkšanas darījumu.

Cenšas notiesāt gan cilvēkus, gan uzņēmumu

Turklāt ir izveidojusies unikāla un absurda situācija, kāda vēl Latvijas tiesu praksē nav bijusi. Pastāv divi paralēli kriminālprocesi par vienu un to pašu lietu, bet pret dažādām personām - vienā kriminālprocesā, kurā apsūdzētas fiziskas personas U. Magonis un O. Osinovskis, pirmajā instancē Vidzemes rajona tiesā Limbažos abi ir attaisnoti. Bet ir vēl viens process, kurā tiesā juridisko personu. Šajā lietā šā gada 26. martā Vidzemes rajona tiesa Cēsīs paziņoja lēmumu, ar kuru nolemts izbeigt procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai AS “Skinest Rail”, faktiski “attaisnojot” arī juridisko personu un, tāpat kā Vidzemes rajona tiesa Limbažos, nekonstatējot, ka būtu izdarīts noziedzīgs nodarījums.

Šis process izdalīts atsevišķā lietvedībā no krimināllietas, kurā par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu apsūdzēti O. Osinovskis un U. Magonis.

Kriminālprocesa likumā noteikts, ka, izskatot procesa materiālus par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai, tiesai jāizlemj: vai ir noticis noziedzīgs nodarījums; vai ir noskaidroti likumā noteiktie apstākļi; vai noziedzīgais nodarījums izdarīts juridiskās personas interesēs, labā vai nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā un kāds piespiedu ietekmēšanas līdzeklis piemērojams.

Krimināllikuma normas nepārprotami noteic, ka juridiskās personas atbildība iespējama tikai tādā gadījumā, ja fiziskā persona, kurai ir noteikta saikne ar juridisko personu, ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu.

Ņemot vērā lietā esošos apstākļus, tiesa atzina, ka izdalītajā procesā nevar konstatēt, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums. Pretējā gadījumā tiesa paustu savu viedokli par apsūdzēto vainīgumu, kas tādējādi pārkāptu Kriminālprocesa likumā nostiprināto nevainīguma prezumpcijas principu.

Tāpat tiesa atzina, ka izdalītajā procesā nav pierādīts, ka saistībā ar četru 2TE116 sērijas lietotu dīzeļlokomotīvju pārdošanu būtu veikta neatļauta darbība AS “Skinest Rail” interesēs.

AS “Skinest Rail” bija vienīgais pretendents SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” rīkotajā iepirkumā par četru 2TE116 sērijas lietotu dīzeļlokomotīvju iegādi. SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” bija ieinteresēta nopirkt minētās lokomotīves, un nebija cita uzņēmuma, kas tās varētu piegādāt. Tiesai neradās šaubas, ka četru 2TE116 sērijas lietotu dīzeļlokomotīvju pārdošanas cena atbilda to tirgus vērtībai vai arī pat bija zemāka. VAS “Latvijas dzelzceļš” Investīciju komitejas 2015. gada 16. jūnija sēdē, kurā piedalījās arī U. Magonis, visi komitejas locekļi vienbalsīgi piekrita lokomotīvju iegādei. Tādējādi nebija nepieciešamības pēc VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidenta U. Magoņa izšķirošās balss izmantošanas.

Līdz ar to, nekonstatējot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu juridiskās personas interesēs, nav tiesiska pamata juridiskajai personai piemērot Krimināllikumā paredzētos piespiedu ietekmēšanas līdzekļus.

Novērtē šo rakstu:

44
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...