Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nobeidzot tēmu par Latvijas Tautas fronti (LTF) un vēlēšanām 1990. gadā, gribētu īsumā pievērsties dažām Latvijas čekas aktivitātēm starptautiskā mērogā. Tā ir stāsta galvenā varoņa Mavrika Vulfsona tiešās darbības joma, kas aizsākās PSRS laikos un turpinājās Latvijas Republikā ar ārpolitikas noteikšanu un galveno amatpersonu izvēli.

Pārejot starptautiskajā jomā, aprakstīšu ceļojumu uz Zviedriju, ko LTF vadība sarīkoja pieciem vēlēšanu centra darbiniekiem, mani ieskaitot. Tas varēja būt 1990. gada maijā vai jūnijā. Pareizāk sakot, tajā laikā vairs nebiju LTF darbinieks, arī universitātē mani lāgā negribēja ņemt pretim. Ja arī paņemtu, tas būtu kāds palīgdarbs bez perspektīvas.

Tomēr vissmagāk bija apzināties to, kāda būs Latvijas valsts, kuras neatkarību nupat pasludināja jaunā LPSR Augstākā padome. Bija tāda sajūta, ka ir atņemta pēdējā iespēja, kas līdz šim dzīvoja cerībās. Iepriekš, 1989. gada augustā ar rūgtumu vēroju, kā cilvēki stājas Baltijas ceļā. Es tur nestājos, jo būtu tukšais posms šajā ķēdē.

Lai nu kā, bet Zviedrijas brauciens bija impulss tālākai darbībai. Tā sakot, kas ir izaudzis, to ņemsim par labu un strādāsim ar to, kas mums ir. Ja nemaldos, atgriezies Latvijā, uzrakstīju vēstuli premjeram Ivaram Godmanim un tiku pieņemts darbā Ministru kabinetā (toreiz Ministru padomē). Ko es tur darīju, ir aprakstīts šīs sērijas pirmajā rakstā. Līdz ar to loks ir noslēdzies, bet tā ir tikai daļa no maniem piedzīvojumiem.

Dodamies uz Zviedriju 1990. gada vasarā

Ceļojumam gatavojāmies kopā ar Māri Steinu, Gunti Beņķi, Pēru Sterniņu un Arvīdu Dravnieku. Tajā laikā jau bijām diezgan nesaderīga kompānija. Par pirmajiem trim rakstīju iepriekšējā rakstā. Viņi gatavojās darbam Augstākajā padomē / Saeimā un distancējās no Arvīda un manis. Trīs ebreji, viens jurists un es kā piektais ritenis, tāda bija kompānija, ko LTF vadība sapulcināja Vecpilsētas ielā pirms došanās ceļā.

"Tikai nelietojiet alkoholu!" lika pie sirds Ivars Godmanis. "Pasēdiet kafejnīcā un izbaudiet brīvības smaržu!" dūdoja Sandra Kalniete. Mūsdienu cilvēkam nesaprast, ko toreiz nozīmēja doties uz ārzemēm. Lielākā daļa pat nesapņoja par tādu izdevību. Lai gan neatkarība bija deklarēta, realitātē bijām Padomju Savienībā, un izbraukšana notika pēc noteiktās kārtības. PSRS ārzemju pases mums izgatavoja dažās stundās, bet obligāto čekas instruktāžu veica Aivars Saliņš turpat Vecpilsētas ielā, sēžot uz ķeblīša.

Saliņš centās runāt skarbi, tā sakot, nedomājiet tur izlaisties kā teļi. Tomēr bija jūtams, ka neviens to par pilnu neņem, un viņš pārgāja pie lietas. Mēs katrs varam paņemt līdzi vienu pudeli šņabja. Vienu! Helsinku ostā būs cilvēki, kam to pārdot par 60 markām.

Robežu šķērsojām Tallinas ostā un ieradāmies Helsinkos ar prāmi. Tur pārsēdāmies lielajā Silja Line prāmī, kas nākamajā dienā devās uz Stokholmu. Helsinku ostā bijām veiksmīgi pārdevuši līdzpaņemto šņabi, bet nākamajā rītā pirms izbraukšanas uzradās žurnālists no Helsingin Sanomat. Toreiz vēlēšanu rezultāti Baltijā bija karsta tēma, un intervijas ar mums publicēja lielāko laikrakstu pirmajās slejās. Tā tas bija arī vēlāk Stokholmā, kur mūs intervēja Dagens Nyheter.

Neatceros, vai tas notika Helsinkos vai jau iepriekš Tallinā, bet Māris negaidīti un bez ierunām lika Arvīdam atgriezties Latvijā. Tas bija smags trieciens Arvīdam, un varbūt viņš pats varētu komentēt situāciju. Tā nu es paliku vienīgais nepiederošais kompānijā. Ceļu uz Stokholmu turpinājām četratā, ja atmiņa mani neviļ.

Zviedrijā bijām ieradušies pēc sociāldemokrātiskās partijas ielūguma, un mūs kā labus paziņas sagaidīja Atis Lejiņš. No pārējiem satiktajiem latviešiem prātā ir Čakstes pēcnācēju ģimene un Imants Gross. Viņu attieksme bija rezervēta, it kā tiekoties ar mums pienākuma pēc, lai gan viņu statuss mistiskajā sabiedrisko rangu tabulā ir nesalīdzināmi augstāks.

Toreiz, tālajā 1990. gadā mēs bijām ap 30 gadu vecumā, ar labām zināšanām un pieredzi Latvijas norisēs. Teorētiski vērtējot, Latvijas mērogā mums bija unikāls potenciāls darboties topošās valsts labā. Tomēr realitāte bija pavisam citādāka. Vai oficiālie atmodas līderi bija autoritāte kādam no mums? Nē. Vai kādam no šiem līderiem bija pa spēkam mērķtiecīgi vadīt Latvijas valsti? Protams, ka ne. Vecā PSRS sistēma darbojās aizkulisēs un pārkārtojās jaunajiem apstākļiem. Jaunā sistēma ienāca ar dažādos līmeņos angažētu personu starpniecību. Kas mēs bijām no sistēmas viedokļa? Bariņš pacanu, kuri nedaudz apdulluši klīda pa krāšņo Stokholmas centru.

Galvenā kontaktpersona mūsu vizītes laikā Zviedrijā bija kāds ebrejs ar īsteni zviedrisku vārdu, kas pilnībā izgaisis no manas atmiņas. Viņš pat nebija partijas biedrs, cik sapratu, bet stādījās priekšā kā neatkarīgs konsultants. Tomēr sociāldemokrātu Stokholmas birojā viņš izturējās kā savās mājās un deva rīkojumus biroja darbiniekiem. Ar mums viņš runāja par vēlēšanām un sabiedrības vadību kopumā. No šī viedokļa viņš varētu būt pieskaitāms aizkulišu darboņiem līdzīgi kā mani pārējie ceļojuma biedri.

Ulofs Palme un Nikolajs Neilands

Reiz viņš uzsāka sarunu par Ulofu Palmi un jautāja, vai mēs zinot, kāpēc Palmi nogalināja? Neviens no mums neizrādīja interesi, bet mūsu namatēvs likās aizrāvies ar šo tēmu. "Tāpēc, ka viņš palaida muti ar vienu no jūsējiem,” sekoja zīmīgs mājiens manā virzienā. Par Palmes slepkavību ir runāts daudz, un par īsto slepkavu nav skaidrības līdz šim. Tas ir viens no gadījumiem, kad policija un izmeklētāji burtiski skatās virsū pierādījumiem un izpildītājiem, bet neko neredz. Vēlāk, 2003. gadā līdzīgā veidā nogalināja vēl vienu neordināru zviedru sociāldemokrāti Annu Lindu. Abas slepkavības notika publikas acu priekšā, uz ielas vai veikalā, un slepkava vienā mierā atstāja notikuma vietu.

Palmes gadījumā kā atslēgas personu min latvju čekistu Nikolaju Neilandu, viņa tenisa spēles un sarunu partneri. Neilands bija tāds dīvains tips, viņa paša vārdiem izsakoties, "Nikolajs Nailands no āālietu ministrijas". LPSR laikos "āālietu ministrija" bija čekas nodaļa, caur kuru gāja oficiālie ārējie sakari, galvenokārt ar tā laika trimdas latviešiem. Neilands bija Mavrika Vulfsona sarunu partneris "TV Globusā". Tur viņi visās toņkārtās gānīja cionismu, sagādājot daudz jautru brīžu skatītājiem. Vulfsona "Globusā" augstumu uzņēma arī jaunais, daudzsološais komentētājs Edvīns Inkēns.

Ja no mūsu viedokļa Nikolajs Neilands bija staigājoša anekdote, tad no profesionālo sasniegumu viedokļa viņš bija korifejs. Toreiz, 1990. gadā Zviedrija tikko sāka atkopties no Neilanda sastrādātajiem varoņdarbiem. Droši vien viņš bija nopelnījis kādu augstu ordeni? Piemēram, sarkano zvaigzni ar ragiem uz augšu, kā pienākas?

Nav brīnums, ka mūsdienu Latvijas Ārlietu ministrija tapa pēc neilandiskā "āālietu" parauga un līdzības, attiecīgi palielinot mērogā. Tur savāca komjaunatnes funkcionārus, čekistu atvases, zilos un līdzīgu publiku. Bija pat kuriozs, ka jaunais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns nevarēja atradināties no ķēmošanās pakaļ Neilanda "angļu akcentam". Tas esot poļu akcents, vai zināt.

Ārlietu ministrs Jānis Jurkāns

Jāni Jurkānu būtu vērts pieminēt atsevišķi. Lai gan viņš bija tuvs LTF vadībai, tomēr ieturēja distanci un lūkojās uz to no augšas ar vāji slēptu pārākuma apziņu. Neatceros, ka Jurkāns būtu centies pēc lētas popularitātes medijos, par katru cenu tiecoties uzkāpt uz mucas (LTV), lai aģitētu par brīvu Latviju un tamlīdzīgi.

Lieta tā, ka LTF vadību veidoja "sabiedrības krējumam" pietuvinātā inteliģence, radošo profesiju pārstāvji un citi, kam bija autoritāte latviešu mīlīšu masās. Kad mīlīši būs savu sāpi izbļāvuši un jaunā iekārta nodibināta, par tiem varēs aizmirst uz nākamajiem 30 - 50 gadiem. Tāpat varēs aizmirst par radošajiem inteliģentiem, kuri nav kompetenti un nespēj darboties sistēmā.

Turpretim Jānim Jurkānam aiz muguras ir dienests superslepenā sakaru jomā, viņš esot piedalījies "miera uzturēšanas" misijā Čehoslovākijā. Ko viņš tur uzturēja, zina viņš pats, bet viņam varētu būt arī karadarbības dalībnieka statuss. Ja viņš ir dienējis kā tulks, tad viņš ir uzticams abām pusēm, kas sarunājas. Ideāls kandidāts ārlietu ministra amatam no sistēmas viedokļa.

Šīs rakstu sērijas sākumā rakstīju par LPSR valdības sakaru sistēmu un vadības punktu īpašajam periodam, ko pārņēmu ar LR Ministru Padomes 1990. gada 18. oktobra lēmumu Nr. 170. Latvijas sabiedrībai par attiecīgajām čekas struktūrām nekas nav zināms, arī es varu pastāstīt tikai to, ko esmu redzējis savām acīm. Turpretim Jānis Jurkāns ir dienējis tieši šajā sistēmā.

Sarunas Zviedrijā

Katram latvietim būtu jāzina, ka Zviedrijas sociāldemokrātu valdība panāca 1946. gadā Zviedrijā internēto un Otrā pasaules kara laikā Vācijas militārajās vienībās dienējušo latviešu karavīru izdošanu PSRS. Par šo epizodi mūsu ebreju namatēvs man personiski atvainojās. Kad mēģināju iebilst, viņš kategoriski pacēla toni, tā sakot, turi muti un klausies, kā es tev atvainojos. Viņš vērsās tieši pie manis, lai gan pārējie trīs ceļabiedri piedalījās sarunā. Kopš tā laika atvainošanās esot kļuvusi par tādu kā labo toni, zviedru elites pārstāvjiem sarunājoties ar latviešiem.

Bija kāda saruna partijas birojā, ko namatēvs noturēja bez manas klātbūtnes. Man būšot cita programma. Viņš norīkoja biroja darbinieci pakavēt man laiku. Man nekas nebija pretī, lai jau izrunā savas ebreju štelles. Saruna ilga nepilnu stundu, un droši vien nekas īpašs apspriests netika. Guntis vēlāk atstāstīja sarunu, esot runājuši par ebreju uzvārdiem.

Ar uzvārdu "Steins" tā kā būtu skaidrs. Arī Pēra uzvārda etimoloģija kā latviskojums no "Šterna" uz "Sterniņu" jautājumus neizraisa. Bet kas tas Beņķis tāds? Ahā, tas droši vien ir semītiskais "Ben", ko liek pirms ģimenes vai tēva vārda. "Tā gluži nav," uzjautrinājās Guntis. "Tad es būtu Ben Kis!”

Spēles ar vārdiem un uzvārdiem

Valdošo sistēmu uzskata par rafinēti izsmalcinātu, bet eliti par gudru un visvarenu. Nekas nav tālāk no patiesības. Viņi vienkārši domā savādāk, un domāšanas veids ir primitīvs ierobežota skaita algoritmu kopums. Tāpēc cilvēciska brīvdomība no viņu viedokļa ir sistēmiska kļūda, kas jālikvidē jebkuriem līdzekļiem. Pretejā gadījumā viņiem uz ekrāna var parādīties paziņojums "sistēmas sabrukums fatālas kļūdas rezultātā".

Mūs vada refleksu līmenī. Piemēram, ja vēlēšanās kandidātam ir krievisks uzvārds, viņu sūtīs startēt uz Latgali vai citu "krievisku" vietu. No visas kandidāta programmas vēlētājs spēj uztvert tikai uzvārdu, strādā nosacījuma reflekss. Vārds un uzvārds ir svarīgs faktors, arī izvēloties amatpersonas. Nožēlojami, bet tas strādā, un panākumus veicina raksturīgais humoriņš, kas pavada amatpersonu iecelšanu amatos atbilstoši uzvārdam.

Bija tāds LKP CK sekretārs Jānis Oherins, kurš kādu laiku figurēja kandidātu sarakstā 1989. gada PSRS tautas deputātu vēlēšanās. Pēc skata labdabīgs onkulis, viņš ne ar ko neizcēlās, tomēr kāds viņu sarakstā bija ielicis uzvārda dēļ. Kas viņa uzvārdā tik īpašs? Lieta tā, ka deputātiem no Latvijas ir pagrūti uzņemt labu neformālu kontaktu ar, piemēram, Krievijas deputātiem. Iespējams, krievu deputāts, izlasījis sarakstā Oherina uzvārdu, nāks apskatīt šo brīnumu no Latgales ārēm. "Ты чё, в натуре Охерин? Гы, гы!"

Arī mums LTF vēlēšanu centrā bija līdzīgs gadījums. Reiz ieradās Pēteris Laķis un kādu minūti nekustīgi skatījās ar miglainu skatienu. "Te esot Pērs un Rids, es nāku skatīties, kas tie tādi.”

Bija aizsardzības ministrs Slakteris, lai viestu paniku ienaidnieku rindās, bet spēkavīrs Bergmanis izsvaidīs uzbrucējus kā bruņurupučus. Ko lai dara Karina Pētersone, kad vairs neatrod sev pielietojumu? Lai karina ordeņus kapitula kancleres amatā. Pirms bruņoto spēku komandiera Maklakova virzīšanas augstos amatos bija diskusija. Nez, vai šie uzskatīs viņu par savējo ar tādu uzvārdu? Vai var rakstīt viņa uzvārdu uz krūšu uzšuves kā "McLakov", vai tas būs par traku?

Kad par vēstnieku Krievijā tika iecelts diplomāts uzvārdā Skuja, ikvienam krievam bija skaidra atbilde uz jautājumu "откуда посол?". Посол Скуя. Savukārt Andra Piebalga atrašanās Eiropas enerģētikas komisāra amatā lika Gazproma bosiem vingrināties latviešu valodas fonētikā. Viņi bija perfekti apguvuši divskaņa "ie" izrunu un zināja, ka patskaņus nekādā gadījumā nedrīkst izrunāt atsevišķi.

Darbs vēstniecībā

Iepriekš rakstīju par Latvijas ārlietu tapšanu, tāpēc būtu jāpiemin vēl viena būtiska ārējo attiecību joma. Čeka kontrolē(ja) vietējo personālu, kas strādā ārvalstu vēstniecībās Rīgā. Tā tas bija vismaz līdz 90. gadu vidum, kad gandrīz gadu noturējos kādā rietumvalsts vēstniecībā kā palīgs komercjautājumos.

Pieteicos konkursa kārtībā, bet tiku pieņemts darbā nekavējoties, kā pilnībā atbilstošs kandidāts. Domāju, ka te nostrādāja par mani izplatītais apmelojums, ka esmu čekists. Par to liecināja manas pirmās sarunas ar vēstniecības darbiniekiem, rezervētā attieksme kā pret tādu, kurš "gatavs pārdot savu māti". Taču darba gaitā attiecības uzlabojās, es ātri apguvu vienkāršos amata pienākumus un par jauno darbu biju gandrīz vai sajūsmā. Arī pielaide nokārtojās gludi, tā saucamais "security clearing" bija tikai papīru sarakstīšana.

Tā tas turpinājās kādu mēnesi vai divus, bet tad sāka zvanīt čekisti. "A kas jūs tāds esiet? A kurš jūs tur ielika? A jums diplomāta statuss ir?" Pēdējais jautājums tulkojumā no diplomātiskās smalkrunas apzīmē draudus. No čekistu viedokļa es biju bīstams precedents, tāpēc draudus īstenoja nekavējoties. Mani nosūdzēja vēstniecības vadībai, sacēlās skandāls, kas izskanēja līdz pat viņu Ārlietu ministrijai.

Kā tas var būt, ka cilvēks no malas ir pieņemts tik sensitīvā amatā ?! Ļoti vienkārši, pieņemot darbā, pārbauda tikai galvenās nepieciešamās prasmes un ievāc rekomendācijas, oficiālas un neoficiālas, baumas un tamlīdzīgi. Tikai tad, kad darba gaitā par cilvēku atklājas jauna būtiska informācija, drošībnieki sāk kasīt pakaušus un pētīt, kas tas ir par fakin ashol, ko viņi apstiprinājuši atbildīgā amatā.

Vēstniecībā bija nolēmuši tikt no manis vaļā. Pret mani notika smagākais administratīvais presings, ko esmu piedzīvojis savā mūžā. Neizpildāmi uzdevumi un nievājoša attieksme izraisīja stresu darbā. Mājās man kaimiņos iemitināja deģenerātus, kas plosījās un lauzās manās durvīs dienā un naktī.

Reiz, atgriežoties no darba, visa kāpņu telpa un sienas ap mana dzīvokļa durvīm bija nošķiestas ar asinīm. Ja tā bija imitācija, tad ļoti dabiska. Turpat grozījās grīļīgs tēviņš ar nazi rokās. Man ieraudzījis, viņš atņirdzās un sāka tuvoties. Laikam biju kļuvis tā saucamais otmorozoks, kam viss vienalga, jo mierīgi atslēdzu durvis un ieslēdzos savā dzīvoklī.

Vai šādos apstākļos iespējams strādāt, spriediet paši, bet es īsumā pastāstīšu, ko darīju vēstniecībā. Es biju tā saucamā "komerciālā sekcija", kam ir maz sakara ar politiskajām un konsulārajām lietām. Manai darbībai derēja lielais virsraksts "eksporta veicināšana". Praksē tas nozīmēja palīdzēt attiecīgās valsts uzņēmējiem pārdot savas preces Latvijā, atrast sadarbības partnerus, tirgotājus, ražotnes, telpas un tamlīdzīgi.

Citiem vārdiem sakot, mana darbība attiecās uz saimniecisko jomu, ko 90. gados kontrolēja čeka un bandīti. Dabiski, ka mans amats bija viņu interešu sfērā. Čekisti tajā laikā bija kļuvuši par neatkarīgās Latvijas specdienestu darbiniekiem. Tāpēc no starptautisko attiecību viedokļa viss bija kārtībā. Jaunajā demokrātijas sargu statusā tie nesaudzīgi cīnījās ar mani, šim nolūkam izplatot baumas par krievu spiegu.

Darbs ar legālajiem uzņēmējiem un tirgotājiem aizņēma visvairāk laika. No apgrozījuma viedokļa raugoties, tas viss bija nieks, salīdzinot ar darījumiem, kas notika ar kriminālajām aprindām. Par to varu tikai nojaust, spriežot pēc atsevišķiem gadījumiem, kad attiecīgie pārstāvji ieradās vēstniecībā runāt ar mani.

Bija tādi gadījumi, kad atbrauc bratans ar BMW un noparkojas ielas vidū. Pie manis viņš ieveļas ar "слышь, я мяса купить хочу". Saku, ka mēs kārtojam tikai lielus darījumus, nosaucu ja nemaldos, dažus tūkstošus tonnu. Pārdomas ilga tikai dažas sekundes. "Нормально. Если всё хорошо пройдёт, ещё у вас купим." Līdz ar to varēju mierīgu sirdi nodot klientu priekšniecībai, kur kārtoja lielos darījumus.

Toreiz, 90. gados pietika kontrolēt tirgu nelielā pilsētā kaut kur Krievijā, lai varētu pelnīt miljonus. Par to gāja slavenās bandītu razborkas, tas bija laika gars. Pārtikas kvalitāte nevienu neinteresēja, kā saka, aprija un prasīja vēl.

Vēstniecībā gribēja panākt, lai no darba aizeju pats. Man nekas cits neatlika, tāpēc gatavojos darbu atstāt un liku saprast vēstniecības darbiniekiem, lai nepārcenšas. Tas bija neilgi pirms aiziešanas, kad man uz galda bija nomesta pamatīga ķīpa ar papīriem ar atzīmi izlasīt, lai varu ķerties pie darba. Tā bija sarakste attiecībā par Latvijas cukura rūpniecību. Toreiz vēl darbojās 3 vai 4 fabrikas no padomju laikiem, kas ražoja cukuru no Latvijā audzētām cukurbietēm. Ja nemaldos, dažas reizes zvanīju ražotājiem, bet tas laikam bija pēdējais, ko darīju vēstniecībā.

Vairāk sakara ar Latvijas cukura rūpniecības iznīcināšanu man nav. Pazīstot čekas rokrakstu, tas varētu būt mēģinājums mani sakompromitēt, pirms atstāju darbu. Par Latvijas cukuru klīst baumas un nostāsti, tāpēc būtu interesanti palasīt komentārus par šo tēmu.

Sabiedrības stāvoklis un perspektīva

Vai ir vērts rakņāties 30 gadu vecos notikumos? Esmu mēģinājis runāt par to iepriekš, saņemdams izsmieklu un ņirgāšanos, mani pašu diskreditējot, cenšoties aizbāzt muti un pazemot līdz marginālam līmenim. Pašreiz situācija mainās, jo cilvēki sāk nojaust genocīda būtību, kad atņem darbu, tiesības un iztikas līdzekļus, nerunājot par mazo biznesu un īpašumu. Valsts jau sen ir nozagta, bet mašīna, kas darbojas "valsts" vietā, tika būvēta pirms 30 gadiem un darbojas visu šo laiku. Rezultāts ir vadāmā katastrofa, kas skar katru individuāli un tāpēc ir pamanāma.

"Sabiedrība bez nākotnes", tas ir secinājums, pie kā nonāk drosmīgākie oficiālie komentētāji. Patiešām, visi oficiālie politiskie un ekonomiskie algoritmi sevi ir izsmēluši. Neviens vairs neņem pretī "-ismus", neviens nevēlas karot un pakļauties nožēlojamai politiskajai varai. Tāpēc globālā pārvalde vairs neslēpjas un cenšas noturēt vadību ar vīrusa psihozi.

Cilvēkiem neatliek nekas cits kā organizēties pašiem, veidojot pārvaldes, aizsardzības un saimnieciskās struktūras. Ja labi pameklē, internetā var atrast piemērus, kā organizēt daudzu dzīvokļu nama pārvaldi, apdzīvotas vietas pārvaldi, arodbiedrību... Tas nav vienkārši, un to centīsies novērst visiem līdzekļiem. Piemēram, ar "pašizolēšanos", pulcēšanās aizliegumiem un līdzīgi. Organizēšanās notiek dažādos līmeņos, piemēram, izskanēja aicinājums dibināt "Habarovskas tautas republiku", vēl atmiņā ir "Dzeltenās vestes".

Savu iespēju robežās esmu centies dot ieguldījumu šajā darbā, un tas ir aprakstīts šeit.

Cilvēki parasti novērtē savas iespējas par zemu. Tā sakot, ko es viens iespēju pret varas sistēmu? Tas nav pareizi, šī sistēma ir sabrukuma stāvoklī, un tā aizraus sev līdzi arī nespējniekus. Mums uzspiež nedabisku uzvedību, kas ir pretrunā ar cilvēka būtību. Pret to ir jācīnās savu iespēju robežās, un atrašanās cīņas procesā ir katra vīrieša dabiskais stāvoklis.

Novērtē šo rakstu:

61
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Dusmas, vilšanās un apnikums ir tas, kā es šobrīd jūtos

FotoTas, ka lielākā daļa sabiedrības ir idioti, man it kā ir bijis zināms jau izsenis, taču pēdējos gados sakarā ar dzīvošanu laukos diezgan noslēgtā vidē, darbiem un de facto pašnodarbinātību, bērniem un vispārēju aizņemtību kaut kā biju šo nolicis maliņā un vairāk vai mazāk koncentrējos uz to, ko es varu, nevis nevaru izdarīt, sabiedrībai un tās atkritumiem atvēlot pēc iespējas minimālu lomu manā ikdienā.
Lasīt visu...

21

Nevajag domāt par visādu s…du, kuru ne jūs varat ietekmēt, ne patiesībā tas var ietekmēt jūs

FotoEs saņemu daudz (apmēram 100-200 nedēļā) jautājumu - kāpēc es atbalstu Kariņa/Levita režīmu, cilvēku paverdzināšanu un nošpricēšanu, kas piedevām esot antikonstitucionāli. Īsumā mēģināšu atbildēt uz šo dilemmu.
Lasīt visu...

21

Vai tiešām „mums nelaimējies dzīvot 21. gadsimta sākumā”?

FotoRadio intervijas rosināta refleksija, braucot auto. „Mums nelaimējies dzīvot 21. gadsimta sākumā. Briesmīgs laiks," vaimanā kādi intervējamie pa radio. Hmm…diskutējami.
Lasīt visu...

21

Gļēvuļu valdība glābj savas pakaļas, vainu veļot uz citiem

FotoTrīs dienas tika dotas, lai valdības ierēdņi varētu sagatavot kaut minimālu šī lēmuma juridisko un ekonomisko bāzi. Ja kāds naivi iedomājas, ka no ministriju seifa tika izņemta slepenā mapīte “X stunda”, kurā detalizēti aprakstīts, kā rīkoties līdzīgā situācijā, tad šāds cilvēks ir jāsarūgtina. Nekāda plāna valdībai nav, jo tā jau no sākta gala darbojas viendienīšu režīmā, kurā, pārfrāzējot kādas oskarotas brāļu Koenu filmas nosaukumu, stratēģiskiem lēmumiem nav vietas.
Lasīt visu...

18

Kārtējā atklātā vēstule Latvijas tautai

FotoŠodien, kad ar Covid-19 saslimušo cilvēku skaits valstī ir sasniedzis rekordu, Kariņa-Levita režīms ir apjucis un nezina ko darīt! Tā vietā, lai atzītu savas kļūdas, Kariņa-Levita režīms grib ieviest lokdaunu jeb stingros ierobežojumus Latvijas iedzīvotājiem.
Lasīt visu...

21

Es izvēlētos vakcināciju (ja tā būtu vakcinācija)

FotoEs izvēlētos vakcināciju (ja tā būtu vakcinācija)… Paņēmiens, kā radīt imunitāti pret mēģinājumu noindēt, zināms no skolas gadiem (Grāfs Monte-Kristo) un pēc tam atsevišķu varasvīru biogrāfiju aprakstiem: organisma pieradināšana pie indes ar mazām, regulārām devām, tās pakāpeniski palielinot. Vai paņēmienam ir nosaukums, es nezinu.
Lasīt visu...

21

Mēs neesam dzimtcilvēki!

FotoKariņš ir iedomājies, ka latvzemieši ir viņa dzimtļaudis, ar kuriem varmāka var darīt visu, kas ienāk prātā.
Lasīt visu...

21

Valsts varas nozagšanas budžets

FotoSaeimā sākusies nākamā gada valsts budžeta izskatīšana. Valdības vadītājs to raksturo kā “līdzsvarotu un absolūti vērstu uz attīstību”. Viņš esot lepns par to! Grūti saprast, kur valdošais olimps saskata līdzsvaru starp ieplānoto 40% algu pielikumu pašiem sev un ienākumu palielinājumu mediķiem 4 - 5% robežās Manuprāt, šobrīd pat piedāvāt apspriest budžetu, kas veselības aprūpei paredz mazāk nekā pusi no absolūti nepieciešamā, ir amorāli.
Lasīt visu...

21

Esam gatavi iedarbināt „vajāšanas pantu” pret visiem, kas pacels balsi!

FotoCovid-19 pandēmija un iedzīvotāju masveida saslimstība šobrīd ir gan pārslogojusi veselības sistēmu, gan arī uzliek lielu slogu mediķiem, operatīvo dienestu un iekšlietu struktūru darbiniekiem, apsargiem un daudzu citu jomu personālam. Tāpat aizvien biežāk tiek konstatēts, ka atsevišķas personas vai apvienības rada apzinātus šķēršļus pandēmijas pārvarēšanā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

„Delfi” un „TVNET” vēstule valdībai un parlamentam: mēs jums ļoti pateicamies, bet atkal esam izsalkuši

Latvijas mediji atzinīgi vērtē valdības līdzšinējo pretimnākšanu Latvijas izdevēju nozarei, izstrādājot...

Foto

Mēs aicinām Krišjāni Kariņu demisionēt: partijas “Likums un kārtība” valdes paziņojums par Krīzes vadības padomes lēmumiem

2021. gada 18. oktobrī Krīzes vadības padome (KVP) Ministru prezidenta...

Foto

Vai Jums vēl ir ilūzija, ka valdība rūpējas par Jūsu veselību? Man vairs NAV!

Cīņa turpinās un kļūst arvien atklātāka un agresīvāka. Iznīcināt mūsu cilvēcību, iznīcināt...

Foto

Mēs nedaudz atliksim mums ļoti vajadzīgā 184 000 eiro vērtā flīģeļa iegādi par nodokļu maksātāju līdzekļiem

Pateicībā Latvijas mediķiem par pašaizliedzīgo darbu COVID-19 pandēmijas laikā 2020....

Foto

Par Dieva izspļautajiem, varas lemtspēju un neizlēmību

Kur un kā, kā arī kāpēc rodas tie, daudzuprāt, nesaprātīgie un neloģiskie likumi, ierobežojumi, stabiņi, saliņas un veloceliņi Rīgā...

Foto

Tikai nesmejieties, bet mēs paļaujamies uz Egila Levita autoritāti

Pusotra gada laikā, kopš Latvijā ir Covid-19 krīze, Krišjāņa Kariņa valdība demonstrē pilnīgu nespēju veikt galveno tās...

Foto

Vēsu prātu, mieru un pazemību!

Valdība liedz nepotētajiem darbu (lasi – iztikas avotu), veselības aprūpi, ieeju veikalos, sociālos atvieglojumus un visādi citādi moka, sirdzēji izdziest, ārstēti...

Foto

Kariņa valdības lēmumi kļūst arī nelietīgi un amorāli

Esam jau pieraduši, ka valdības lēmumi saistībā ar Covid-19 ir novēloti, haotiski, grūti saprotami un bieži vien neizpildāmi....

Foto

Saeima: Lembergam tiesības balsot vēlēšanās jāiegūst caur tiesu!

Latvijas valsts pretēji Latvijas Satversmē garantētajām tiesībām pretlikumīgi liedza man, Aivaram Lembergam, piedalīties Ventspils pilsētas domes šī gada...

Foto

IMHO: tiesībsargs akceptē puču

Attiecinot prasību par obligātu vakcināciju pret Covid-19 uz tautas ievēlētajiem Saeimas un pašvaldību deputātiem, nepotētajiem pilsoņiem viņu medicīnisko rādītāju dēļ (lasi –...

Foto

Nelokāmi pret varmākām!

Manuprāt, par “lidojošo sili” nokristītā “kankariņu” valdība grib izraisīt Dievzemītē pilsoņu karu starp potētajiem un nepotētajiem. Es tomēr ticu, ka šāds varnešu scenārijs...

Foto

Jautājumi valdībai: ko man darīt ar papīriem vakcinēšanās brīdī?

Lai nebļaustītos soctīklos vai kur citur un nesaņemtu neadekvātus komentārus, varbūt valdība var publiski atbildēt mums visiem...

Foto

Marija pret Adriānu

Beidzot labas vēstis! Žogs uz Baltkrievijas robežas būs, par spīti bezgala nopietniem ģeopolitiskiem kavēkļiem, klimata katastrofām un vēlēšanu rezultātiem!...

Foto

Krāmu tirgus un tā darboņi

Kad redzi varas uzspiesto spēli no malas un esi gana vērīgs un spēcīgs, lai tajā neiesaistītos, katrs viņu nākamais solis kļūst...

Foto

Novēlotas pārdomas par Tēva dienu

Latvijā ir vairāk nekā 100 000 bērnu, kuri aug bez tēva. Dēli izaug bez piemēra kādam jābūt vīrietim, meitas bez pirmā...

Foto

Turpmāk NMPD prioritāte – tikai dzīvībai kritiski izsaukumi

Lai dzīvībai kritiskās situācijās, kad izšķirošas ir minūtes, iedzīvotāji saņemtu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķu palīdzību, dienesta...

Foto

„Ģirģena mantojums”: uz robežas ar Krieviju uzbūvētā infrastruktūra joprojām nav nodota ekspluatācijā

“Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate””, kas ir uzbūvējusi infrastruktūru uz Latvijas – Krievijas valsts robežas,...

Foto

Šis ir kas nebijis!

Šis ir kas nebijis! Valsts prezidents Egils Levits raidījumā "Šodienas jautājums" paziņoja: "Beidzot ir piegriezies tiem cilvēkiem, kuri paši vakcinējas" un jautājums...

Foto

Patiesība melu laikos

Cilvēkus, kuri visu mūžu dzīvo bailēs par savu dzīvi, visvairāk biedē cilvēki, kuri ir drosmīgi un brīvi....

Foto

Mākslinieka misijas tumšākā puse - saskarties ar to negāciju un strutu vilni, kurš izplūst no bieži vien ilgi slēptām brūcēm

Mākslinieka Kristiana Brektes darbi pēdējās nedēļās...

Foto

Pieprasām valdībai nekavējoties rīkoties un ieviest stingrus pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai

Mēs ar bažām konstatējam, ka valsts veselības aprūpes sistēma šobrīd strādā ar milzīgu pārslodzi un...

Foto

Prāta vingrinājums

Bērns vienmēr kādu atdarina. Sākumā vecākus. Kad bijām mazi, mēs centāmies būt tādi kā vecāki. Kad izaugām lielāki, atdarinājām kādu dziedātāju vai sportistu –...

Foto

Manas pārdomas par Covid-19 un tā ārstēšanu

Esmu izslimojusi Covid-19 (no 6 ģimenes locekļiem saslimām 5) un vēlos dalīties savās pārdomās:...

Foto

Stulbeņu zemes pravieša līkloči. Turpinājums

Tuvojoties kārtējām vēlēšanām, publiskajā vidē aizvien aktīvāki kļūst dažāda kalibra “jaunie gaismas nesēji” un dažādi gadu gaitā mazliet apputējuši politiskie eksspīdekļi....

Foto

Budžets un “pandēmija”

Budžeta veidošana ir tapusi par līdzekļu sadali varas kartelī. Nav ne detalizācijas, ne laicīgas iesniegšanas deputātiem. Nav iespējams runāt par budžetu nekādā veidā,...

Foto

Vai politprostitūciju var ārstēt ar naudu?

Reiz kādas zemes prezidentam ienāca prātā ģeniāla doma. Tā kā viņa vara bija lielā mērā atkarīga no parlamenta deputātiem un...

Foto

Neuzskatām, ka žīdiem Latvijā pienākas īpašas privilēģijas

Covid 19 ierobežojumu aizsegā atkal aktualizēta, un faktiski pabeigta kārtējā liela apmēra afēra - tā sauktās kompensācijas žīdiem par Otrā Pasaules kara laikā...

Foto

Šis jau ir apzināts noziegums pret savu tautu

Paldies Nacionālajai apvienībai par drosmi* iestāties pret Pavļuta/Kariņa apmātību un plānu izveidot Latviju par poligonu eksperimentam, kurā sabiedrība...

Foto

Mākslas cenzūra nedrīkst kalpot par politisku instrumentu

Mūsdienu sabiedrībā, kad dažādu grupu pretnostatīšana tiek izmantota politiski motivētu procesu virzīšanai, ir būtiski pievērst uzmanību, kā šim nolūkam...

Foto

Cilvēki, kas nemāk pat žogu nopirkt, grib man noteikt, kā man jāuzvedas

Kaut kā stulbi sanāk. Man nosaka, kā būt un kā būs jāuzvedas, cilvēki, kuri...

Foto

Pūces "pārsteigums" par Levita zvanu tikpat liekulīgs kā mulsums par būvlaukumā izdzirdētu lamuvārdu

Valsts prezidents Egils Levits telefonsarunās ar “Attīstībai/Par!” politiķēm Inesi Voiku un Vitu Andu...

Foto

Maskas krīt, vārdi par brīvprātīgo vakcināciju bijuši klaji meli

Tātad esošā koalīcija nobalsojusi par piespiedu vakcināciju skolotājiem, mediķiem un sociālās aprūpes darbiniekiem. Nu, ko - maskas...

Foto

Šogad mēs dvieļu un pannu iegādi centīsimies neaizliegt

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus Veselības ministrijas izstrādātajam konceptam drošu pakalpojumu sniegšanai, kurus jau ir iesniegusi izskatīšanai Operatīvās...

Foto

Atklāta vēstule presei un sabiedrībai: par ko balsot vēlēšanās

Šodien ziņās teica, ka nevakcinētajiem pašiem būtu jāapmaksā ārstēšanās izmaksas… Nu kādēļ tad viņi nepasaka līdz galam,...

Foto

Režīms dara visu, ko grib, jo domā, ka būs mūžīgs

Būs nopietni sodi! Kariņš paziņoja Rīta Panorāmā, ka no otrās oktobra nedēļas stāsies Covid-19 ierobežojumi. Katrs, kurš...

Foto

Haoss vakcinēšanās centrā Tukumā

Šodien biju aizvedis uz vakcinēšanos pret Covid19 savu sievu Lielā ielā 1, Tukumā. Sieva bija iepriekš piereğistrējusies manavakcina.lv uz noteiktu laiku - plkst.12:00....