Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nobeidzot tēmu par Latvijas Tautas fronti (LTF) un vēlēšanām 1990. gadā, gribētu īsumā pievērsties dažām Latvijas čekas aktivitātēm starptautiskā mērogā. Tā ir stāsta galvenā varoņa Mavrika Vulfsona tiešās darbības joma, kas aizsākās PSRS laikos un turpinājās Latvijas Republikā ar ārpolitikas noteikšanu un galveno amatpersonu izvēli.

Pārejot starptautiskajā jomā, aprakstīšu ceļojumu uz Zviedriju, ko LTF vadība sarīkoja pieciem vēlēšanu centra darbiniekiem, mani ieskaitot. Tas varēja būt 1990. gada maijā vai jūnijā. Pareizāk sakot, tajā laikā vairs nebiju LTF darbinieks, arī universitātē mani lāgā negribēja ņemt pretim. Ja arī paņemtu, tas būtu kāds palīgdarbs bez perspektīvas.

Tomēr vissmagāk bija apzināties to, kāda būs Latvijas valsts, kuras neatkarību nupat pasludināja jaunā LPSR Augstākā padome. Bija tāda sajūta, ka ir atņemta pēdējā iespēja, kas līdz šim dzīvoja cerībās. Iepriekš, 1989. gada augustā ar rūgtumu vēroju, kā cilvēki stājas Baltijas ceļā. Es tur nestājos, jo būtu tukšais posms šajā ķēdē.

Lai nu kā, bet Zviedrijas brauciens bija impulss tālākai darbībai. Tā sakot, kas ir izaudzis, to ņemsim par labu un strādāsim ar to, kas mums ir. Ja nemaldos, atgriezies Latvijā, uzrakstīju vēstuli premjeram Ivaram Godmanim un tiku pieņemts darbā Ministru kabinetā (toreiz Ministru padomē). Ko es tur darīju, ir aprakstīts šīs sērijas pirmajā rakstā. Līdz ar to loks ir noslēdzies, bet tā ir tikai daļa no maniem piedzīvojumiem.

Dodamies uz Zviedriju 1990. gada vasarā

Ceļojumam gatavojāmies kopā ar Māri Steinu, Gunti Beņķi, Pēru Sterniņu un Arvīdu Dravnieku. Tajā laikā jau bijām diezgan nesaderīga kompānija. Par pirmajiem trim rakstīju iepriekšējā rakstā. Viņi gatavojās darbam Augstākajā padomē / Saeimā un distancējās no Arvīda un manis. Trīs ebreji, viens jurists un es kā piektais ritenis, tāda bija kompānija, ko LTF vadība sapulcināja Vecpilsētas ielā pirms došanās ceļā.

"Tikai nelietojiet alkoholu!" lika pie sirds Ivars Godmanis. "Pasēdiet kafejnīcā un izbaudiet brīvības smaržu!" dūdoja Sandra Kalniete. Mūsdienu cilvēkam nesaprast, ko toreiz nozīmēja doties uz ārzemēm. Lielākā daļa pat nesapņoja par tādu izdevību. Lai gan neatkarība bija deklarēta, realitātē bijām Padomju Savienībā, un izbraukšana notika pēc noteiktās kārtības. PSRS ārzemju pases mums izgatavoja dažās stundās, bet obligāto čekas instruktāžu veica Aivars Saliņš turpat Vecpilsētas ielā, sēžot uz ķeblīša.

Saliņš centās runāt skarbi, tā sakot, nedomājiet tur izlaisties kā teļi. Tomēr bija jūtams, ka neviens to par pilnu neņem, un viņš pārgāja pie lietas. Mēs katrs varam paņemt līdzi vienu pudeli šņabja. Vienu! Helsinku ostā būs cilvēki, kam to pārdot par 60 markām.

Robežu šķērsojām Tallinas ostā un ieradāmies Helsinkos ar prāmi. Tur pārsēdāmies lielajā Silja Line prāmī, kas nākamajā dienā devās uz Stokholmu. Helsinku ostā bijām veiksmīgi pārdevuši līdzpaņemto šņabi, bet nākamajā rītā pirms izbraukšanas uzradās žurnālists no Helsingin Sanomat. Toreiz vēlēšanu rezultāti Baltijā bija karsta tēma, un intervijas ar mums publicēja lielāko laikrakstu pirmajās slejās. Tā tas bija arī vēlāk Stokholmā, kur mūs intervēja Dagens Nyheter.

Neatceros, vai tas notika Helsinkos vai jau iepriekš Tallinā, bet Māris negaidīti un bez ierunām lika Arvīdam atgriezties Latvijā. Tas bija smags trieciens Arvīdam, un varbūt viņš pats varētu komentēt situāciju. Tā nu es paliku vienīgais nepiederošais kompānijā. Ceļu uz Stokholmu turpinājām četratā, ja atmiņa mani neviļ.

Zviedrijā bijām ieradušies pēc sociāldemokrātiskās partijas ielūguma, un mūs kā labus paziņas sagaidīja Atis Lejiņš. No pārējiem satiktajiem latviešiem prātā ir Čakstes pēcnācēju ģimene un Imants Gross. Viņu attieksme bija rezervēta, it kā tiekoties ar mums pienākuma pēc, lai gan viņu statuss mistiskajā sabiedrisko rangu tabulā ir nesalīdzināmi augstāks.

Toreiz, tālajā 1990. gadā mēs bijām ap 30 gadu vecumā, ar labām zināšanām un pieredzi Latvijas norisēs. Teorētiski vērtējot, Latvijas mērogā mums bija unikāls potenciāls darboties topošās valsts labā. Tomēr realitāte bija pavisam citādāka. Vai oficiālie atmodas līderi bija autoritāte kādam no mums? Nē. Vai kādam no šiem līderiem bija pa spēkam mērķtiecīgi vadīt Latvijas valsti? Protams, ka ne. Vecā PSRS sistēma darbojās aizkulisēs un pārkārtojās jaunajiem apstākļiem. Jaunā sistēma ienāca ar dažādos līmeņos angažētu personu starpniecību. Kas mēs bijām no sistēmas viedokļa? Bariņš pacanu, kuri nedaudz apdulluši klīda pa krāšņo Stokholmas centru.

Galvenā kontaktpersona mūsu vizītes laikā Zviedrijā bija kāds ebrejs ar īsteni zviedrisku vārdu, kas pilnībā izgaisis no manas atmiņas. Viņš pat nebija partijas biedrs, cik sapratu, bet stādījās priekšā kā neatkarīgs konsultants. Tomēr sociāldemokrātu Stokholmas birojā viņš izturējās kā savās mājās un deva rīkojumus biroja darbiniekiem. Ar mums viņš runāja par vēlēšanām un sabiedrības vadību kopumā. No šī viedokļa viņš varētu būt pieskaitāms aizkulišu darboņiem līdzīgi kā mani pārējie ceļojuma biedri.

Ulofs Palme un Nikolajs Neilands

Reiz viņš uzsāka sarunu par Ulofu Palmi un jautāja, vai mēs zinot, kāpēc Palmi nogalināja? Neviens no mums neizrādīja interesi, bet mūsu namatēvs likās aizrāvies ar šo tēmu. "Tāpēc, ka viņš palaida muti ar vienu no jūsējiem,” sekoja zīmīgs mājiens manā virzienā. Par Palmes slepkavību ir runāts daudz, un par īsto slepkavu nav skaidrības līdz šim. Tas ir viens no gadījumiem, kad policija un izmeklētāji burtiski skatās virsū pierādījumiem un izpildītājiem, bet neko neredz. Vēlāk, 2003. gadā līdzīgā veidā nogalināja vēl vienu neordināru zviedru sociāldemokrāti Annu Lindu. Abas slepkavības notika publikas acu priekšā, uz ielas vai veikalā, un slepkava vienā mierā atstāja notikuma vietu.

Palmes gadījumā kā atslēgas personu min latvju čekistu Nikolaju Neilandu, viņa tenisa spēles un sarunu partneri. Neilands bija tāds dīvains tips, viņa paša vārdiem izsakoties, "Nikolajs Nailands no āālietu ministrijas". LPSR laikos "āālietu ministrija" bija čekas nodaļa, caur kuru gāja oficiālie ārējie sakari, galvenokārt ar tā laika trimdas latviešiem. Neilands bija Mavrika Vulfsona sarunu partneris "TV Globusā". Tur viņi visās toņkārtās gānīja cionismu, sagādājot daudz jautru brīžu skatītājiem. Vulfsona "Globusā" augstumu uzņēma arī jaunais, daudzsološais komentētājs Edvīns Inkēns.

Ja no mūsu viedokļa Nikolajs Neilands bija staigājoša anekdote, tad no profesionālo sasniegumu viedokļa viņš bija korifejs. Toreiz, 1990. gadā Zviedrija tikko sāka atkopties no Neilanda sastrādātajiem varoņdarbiem. Droši vien viņš bija nopelnījis kādu augstu ordeni? Piemēram, sarkano zvaigzni ar ragiem uz augšu, kā pienākas?

Nav brīnums, ka mūsdienu Latvijas Ārlietu ministrija tapa pēc neilandiskā "āālietu" parauga un līdzības, attiecīgi palielinot mērogā. Tur savāca komjaunatnes funkcionārus, čekistu atvases, zilos un līdzīgu publiku. Bija pat kuriozs, ka jaunais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns nevarēja atradināties no ķēmošanās pakaļ Neilanda "angļu akcentam". Tas esot poļu akcents, vai zināt.

Ārlietu ministrs Jānis Jurkāns

Jāni Jurkānu būtu vērts pieminēt atsevišķi. Lai gan viņš bija tuvs LTF vadībai, tomēr ieturēja distanci un lūkojās uz to no augšas ar vāji slēptu pārākuma apziņu. Neatceros, ka Jurkāns būtu centies pēc lētas popularitātes medijos, par katru cenu tiecoties uzkāpt uz mucas (LTV), lai aģitētu par brīvu Latviju un tamlīdzīgi.

Lieta tā, ka LTF vadību veidoja "sabiedrības krējumam" pietuvinātā inteliģence, radošo profesiju pārstāvji un citi, kam bija autoritāte latviešu mīlīšu masās. Kad mīlīši būs savu sāpi izbļāvuši un jaunā iekārta nodibināta, par tiem varēs aizmirst uz nākamajiem 30 - 50 gadiem. Tāpat varēs aizmirst par radošajiem inteliģentiem, kuri nav kompetenti un nespēj darboties sistēmā.

Turpretim Jānim Jurkānam aiz muguras ir dienests superslepenā sakaru jomā, viņš esot piedalījies "miera uzturēšanas" misijā Čehoslovākijā. Ko viņš tur uzturēja, zina viņš pats, bet viņam varētu būt arī karadarbības dalībnieka statuss. Ja viņš ir dienējis kā tulks, tad viņš ir uzticams abām pusēm, kas sarunājas. Ideāls kandidāts ārlietu ministra amatam no sistēmas viedokļa.

Šīs rakstu sērijas sākumā rakstīju par LPSR valdības sakaru sistēmu un vadības punktu īpašajam periodam, ko pārņēmu ar LR Ministru Padomes 1990. gada 18. oktobra lēmumu Nr. 170. Latvijas sabiedrībai par attiecīgajām čekas struktūrām nekas nav zināms, arī es varu pastāstīt tikai to, ko esmu redzējis savām acīm. Turpretim Jānis Jurkāns ir dienējis tieši šajā sistēmā.

Sarunas Zviedrijā

Katram latvietim būtu jāzina, ka Zviedrijas sociāldemokrātu valdība panāca 1946. gadā Zviedrijā internēto un Otrā pasaules kara laikā Vācijas militārajās vienībās dienējušo latviešu karavīru izdošanu PSRS. Par šo epizodi mūsu ebreju namatēvs man personiski atvainojās. Kad mēģināju iebilst, viņš kategoriski pacēla toni, tā sakot, turi muti un klausies, kā es tev atvainojos. Viņš vērsās tieši pie manis, lai gan pārējie trīs ceļabiedri piedalījās sarunā. Kopš tā laika atvainošanās esot kļuvusi par tādu kā labo toni, zviedru elites pārstāvjiem sarunājoties ar latviešiem.

Bija kāda saruna partijas birojā, ko namatēvs noturēja bez manas klātbūtnes. Man būšot cita programma. Viņš norīkoja biroja darbinieci pakavēt man laiku. Man nekas nebija pretī, lai jau izrunā savas ebreju štelles. Saruna ilga nepilnu stundu, un droši vien nekas īpašs apspriests netika. Guntis vēlāk atstāstīja sarunu, esot runājuši par ebreju uzvārdiem.

Ar uzvārdu "Steins" tā kā būtu skaidrs. Arī Pēra uzvārda etimoloģija kā latviskojums no "Šterna" uz "Sterniņu" jautājumus neizraisa. Bet kas tas Beņķis tāds? Ahā, tas droši vien ir semītiskais "Ben", ko liek pirms ģimenes vai tēva vārda. "Tā gluži nav," uzjautrinājās Guntis. "Tad es būtu Ben Kis!”

Spēles ar vārdiem un uzvārdiem

Valdošo sistēmu uzskata par rafinēti izsmalcinātu, bet eliti par gudru un visvarenu. Nekas nav tālāk no patiesības. Viņi vienkārši domā savādāk, un domāšanas veids ir primitīvs ierobežota skaita algoritmu kopums. Tāpēc cilvēciska brīvdomība no viņu viedokļa ir sistēmiska kļūda, kas jālikvidē jebkuriem līdzekļiem. Pretejā gadījumā viņiem uz ekrāna var parādīties paziņojums "sistēmas sabrukums fatālas kļūdas rezultātā".

Mūs vada refleksu līmenī. Piemēram, ja vēlēšanās kandidātam ir krievisks uzvārds, viņu sūtīs startēt uz Latgali vai citu "krievisku" vietu. No visas kandidāta programmas vēlētājs spēj uztvert tikai uzvārdu, strādā nosacījuma reflekss. Vārds un uzvārds ir svarīgs faktors, arī izvēloties amatpersonas. Nožēlojami, bet tas strādā, un panākumus veicina raksturīgais humoriņš, kas pavada amatpersonu iecelšanu amatos atbilstoši uzvārdam.

Bija tāds LKP CK sekretārs Jānis Oherins, kurš kādu laiku figurēja kandidātu sarakstā 1989. gada PSRS tautas deputātu vēlēšanās. Pēc skata labdabīgs onkulis, viņš ne ar ko neizcēlās, tomēr kāds viņu sarakstā bija ielicis uzvārda dēļ. Kas viņa uzvārdā tik īpašs? Lieta tā, ka deputātiem no Latvijas ir pagrūti uzņemt labu neformālu kontaktu ar, piemēram, Krievijas deputātiem. Iespējams, krievu deputāts, izlasījis sarakstā Oherina uzvārdu, nāks apskatīt šo brīnumu no Latgales ārēm. "Ты чё, в натуре Охерин? Гы, гы!"

Arī mums LTF vēlēšanu centrā bija līdzīgs gadījums. Reiz ieradās Pēteris Laķis un kādu minūti nekustīgi skatījās ar miglainu skatienu. "Te esot Pērs un Rids, es nāku skatīties, kas tie tādi.”

Bija aizsardzības ministrs Slakteris, lai viestu paniku ienaidnieku rindās, bet spēkavīrs Bergmanis izsvaidīs uzbrucējus kā bruņurupučus. Ko lai dara Karina Pētersone, kad vairs neatrod sev pielietojumu? Lai karina ordeņus kapitula kancleres amatā. Pirms bruņoto spēku komandiera Maklakova virzīšanas augstos amatos bija diskusija. Nez, vai šie uzskatīs viņu par savējo ar tādu uzvārdu? Vai var rakstīt viņa uzvārdu uz krūšu uzšuves kā "McLakov", vai tas būs par traku?

Kad par vēstnieku Krievijā tika iecelts diplomāts uzvārdā Skuja, ikvienam krievam bija skaidra atbilde uz jautājumu "откуда посол?". Посол Скуя. Savukārt Andra Piebalga atrašanās Eiropas enerģētikas komisāra amatā lika Gazproma bosiem vingrināties latviešu valodas fonētikā. Viņi bija perfekti apguvuši divskaņa "ie" izrunu un zināja, ka patskaņus nekādā gadījumā nedrīkst izrunāt atsevišķi.

Darbs vēstniecībā

Iepriekš rakstīju par Latvijas ārlietu tapšanu, tāpēc būtu jāpiemin vēl viena būtiska ārējo attiecību joma. Čeka kontrolē(ja) vietējo personālu, kas strādā ārvalstu vēstniecībās Rīgā. Tā tas bija vismaz līdz 90. gadu vidum, kad gandrīz gadu noturējos kādā rietumvalsts vēstniecībā kā palīgs komercjautājumos.

Pieteicos konkursa kārtībā, bet tiku pieņemts darbā nekavējoties, kā pilnībā atbilstošs kandidāts. Domāju, ka te nostrādāja par mani izplatītais apmelojums, ka esmu čekists. Par to liecināja manas pirmās sarunas ar vēstniecības darbiniekiem, rezervētā attieksme kā pret tādu, kurš "gatavs pārdot savu māti". Taču darba gaitā attiecības uzlabojās, es ātri apguvu vienkāršos amata pienākumus un par jauno darbu biju gandrīz vai sajūsmā. Arī pielaide nokārtojās gludi, tā saucamais "security clearing" bija tikai papīru sarakstīšana.

Tā tas turpinājās kādu mēnesi vai divus, bet tad sāka zvanīt čekisti. "A kas jūs tāds esiet? A kurš jūs tur ielika? A jums diplomāta statuss ir?" Pēdējais jautājums tulkojumā no diplomātiskās smalkrunas apzīmē draudus. No čekistu viedokļa es biju bīstams precedents, tāpēc draudus īstenoja nekavējoties. Mani nosūdzēja vēstniecības vadībai, sacēlās skandāls, kas izskanēja līdz pat viņu Ārlietu ministrijai.

Kā tas var būt, ka cilvēks no malas ir pieņemts tik sensitīvā amatā ?! Ļoti vienkārši, pieņemot darbā, pārbauda tikai galvenās nepieciešamās prasmes un ievāc rekomendācijas, oficiālas un neoficiālas, baumas un tamlīdzīgi. Tikai tad, kad darba gaitā par cilvēku atklājas jauna būtiska informācija, drošībnieki sāk kasīt pakaušus un pētīt, kas tas ir par fakin ashol, ko viņi apstiprinājuši atbildīgā amatā.

Vēstniecībā bija nolēmuši tikt no manis vaļā. Pret mani notika smagākais administratīvais presings, ko esmu piedzīvojis savā mūžā. Neizpildāmi uzdevumi un nievājoša attieksme izraisīja stresu darbā. Mājās man kaimiņos iemitināja deģenerātus, kas plosījās un lauzās manās durvīs dienā un naktī.

Reiz, atgriežoties no darba, visa kāpņu telpa un sienas ap mana dzīvokļa durvīm bija nošķiestas ar asinīm. Ja tā bija imitācija, tad ļoti dabiska. Turpat grozījās grīļīgs tēviņš ar nazi rokās. Man ieraudzījis, viņš atņirdzās un sāka tuvoties. Laikam biju kļuvis tā saucamais otmorozoks, kam viss vienalga, jo mierīgi atslēdzu durvis un ieslēdzos savā dzīvoklī.

Vai šādos apstākļos iespējams strādāt, spriediet paši, bet es īsumā pastāstīšu, ko darīju vēstniecībā. Es biju tā saucamā "komerciālā sekcija", kam ir maz sakara ar politiskajām un konsulārajām lietām. Manai darbībai derēja lielais virsraksts "eksporta veicināšana". Praksē tas nozīmēja palīdzēt attiecīgās valsts uzņēmējiem pārdot savas preces Latvijā, atrast sadarbības partnerus, tirgotājus, ražotnes, telpas un tamlīdzīgi.

Citiem vārdiem sakot, mana darbība attiecās uz saimniecisko jomu, ko 90. gados kontrolēja čeka un bandīti. Dabiski, ka mans amats bija viņu interešu sfērā. Čekisti tajā laikā bija kļuvuši par neatkarīgās Latvijas specdienestu darbiniekiem. Tāpēc no starptautisko attiecību viedokļa viss bija kārtībā. Jaunajā demokrātijas sargu statusā tie nesaudzīgi cīnījās ar mani, šim nolūkam izplatot baumas par krievu spiegu.

Darbs ar legālajiem uzņēmējiem un tirgotājiem aizņēma visvairāk laika. No apgrozījuma viedokļa raugoties, tas viss bija nieks, salīdzinot ar darījumiem, kas notika ar kriminālajām aprindām. Par to varu tikai nojaust, spriežot pēc atsevišķiem gadījumiem, kad attiecīgie pārstāvji ieradās vēstniecībā runāt ar mani.

Bija tādi gadījumi, kad atbrauc bratans ar BMW un noparkojas ielas vidū. Pie manis viņš ieveļas ar "слышь, я мяса купить хочу". Saku, ka mēs kārtojam tikai lielus darījumus, nosaucu ja nemaldos, dažus tūkstošus tonnu. Pārdomas ilga tikai dažas sekundes. "Нормально. Если всё хорошо пройдёт, ещё у вас купим." Līdz ar to varēju mierīgu sirdi nodot klientu priekšniecībai, kur kārtoja lielos darījumus.

Toreiz, 90. gados pietika kontrolēt tirgu nelielā pilsētā kaut kur Krievijā, lai varētu pelnīt miljonus. Par to gāja slavenās bandītu razborkas, tas bija laika gars. Pārtikas kvalitāte nevienu neinteresēja, kā saka, aprija un prasīja vēl.

Vēstniecībā gribēja panākt, lai no darba aizeju pats. Man nekas cits neatlika, tāpēc gatavojos darbu atstāt un liku saprast vēstniecības darbiniekiem, lai nepārcenšas. Tas bija neilgi pirms aiziešanas, kad man uz galda bija nomesta pamatīga ķīpa ar papīriem ar atzīmi izlasīt, lai varu ķerties pie darba. Tā bija sarakste attiecībā par Latvijas cukura rūpniecību. Toreiz vēl darbojās 3 vai 4 fabrikas no padomju laikiem, kas ražoja cukuru no Latvijā audzētām cukurbietēm. Ja nemaldos, dažas reizes zvanīju ražotājiem, bet tas laikam bija pēdējais, ko darīju vēstniecībā.

Vairāk sakara ar Latvijas cukura rūpniecības iznīcināšanu man nav. Pazīstot čekas rokrakstu, tas varētu būt mēģinājums mani sakompromitēt, pirms atstāju darbu. Par Latvijas cukuru klīst baumas un nostāsti, tāpēc būtu interesanti palasīt komentārus par šo tēmu.

Sabiedrības stāvoklis un perspektīva

Vai ir vērts rakņāties 30 gadu vecos notikumos? Esmu mēģinājis runāt par to iepriekš, saņemdams izsmieklu un ņirgāšanos, mani pašu diskreditējot, cenšoties aizbāzt muti un pazemot līdz marginālam līmenim. Pašreiz situācija mainās, jo cilvēki sāk nojaust genocīda būtību, kad atņem darbu, tiesības un iztikas līdzekļus, nerunājot par mazo biznesu un īpašumu. Valsts jau sen ir nozagta, bet mašīna, kas darbojas "valsts" vietā, tika būvēta pirms 30 gadiem un darbojas visu šo laiku. Rezultāts ir vadāmā katastrofa, kas skar katru individuāli un tāpēc ir pamanāma.

"Sabiedrība bez nākotnes", tas ir secinājums, pie kā nonāk drosmīgākie oficiālie komentētāji. Patiešām, visi oficiālie politiskie un ekonomiskie algoritmi sevi ir izsmēluši. Neviens vairs neņem pretī "-ismus", neviens nevēlas karot un pakļauties nožēlojamai politiskajai varai. Tāpēc globālā pārvalde vairs neslēpjas un cenšas noturēt vadību ar vīrusa psihozi.

Cilvēkiem neatliek nekas cits kā organizēties pašiem, veidojot pārvaldes, aizsardzības un saimnieciskās struktūras. Ja labi pameklē, internetā var atrast piemērus, kā organizēt daudzu dzīvokļu nama pārvaldi, apdzīvotas vietas pārvaldi, arodbiedrību... Tas nav vienkārši, un to centīsies novērst visiem līdzekļiem. Piemēram, ar "pašizolēšanos", pulcēšanās aizliegumiem un līdzīgi. Organizēšanās notiek dažādos līmeņos, piemēram, izskanēja aicinājums dibināt "Habarovskas tautas republiku", vēl atmiņā ir "Dzeltenās vestes".

Savu iespēju robežās esmu centies dot ieguldījumu šajā darbā, un tas ir aprakstīts šeit.

Cilvēki parasti novērtē savas iespējas par zemu. Tā sakot, ko es viens iespēju pret varas sistēmu? Tas nav pareizi, šī sistēma ir sabrukuma stāvoklī, un tā aizraus sev līdzi arī nespējniekus. Mums uzspiež nedabisku uzvedību, kas ir pretrunā ar cilvēka būtību. Pret to ir jācīnās savu iespēju robežās, un atrašanās cīņas procesā ir katra vīrieša dabiskais stāvoklis.

Novērtē šo rakstu:

61
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kad valsts pārstāvji sāk rīkoties vienkārši pretīgi

Foto“Viņi bija divi, sievieti mēs neielaidām, jo viņa it kā bija aizmirsusi sertifikātu mašīnā.” Domājat, šis ir jauna spriedzes romāna pieteikums? Nē, tā ar dienas notikumiem vacapā dalās Zvaigznes grāmatnīcu darbinieki visā Latvijā.
Lasīt visu...

21

Ja zinātne tiek politizēta, mirst cilvēki!

FotoZinātnieki bioķīmijā un genomikā no pasaulē prestižām universitātēm un pētniecības institūtiem ir sākuši celt trauksmi par eksperimentos novēroto Covid vīrusa S proteīna RNS gēnu koda integrāciju cilvēka šūnu kodolā un tā rezultātā izraisītajiem bojājumiem cilvēka DNS jeb genomā. 
Lasīt visu...

21

Informatīvie tēli

FotoBieži par ticību mēs saucam to, kas patiesībā ir naids pret citas pārliecības, morāles un dzīvesziņas cilvēkiem. Bieži mūsu tā saucamā ticība ir nevis pašu pasaules skatījumā, pārliecībā un rīcībā, bet sektantiskā citu noliegšanā.
Lasīt visu...

3

Cik labprāt mēs pareizi sadalītu naudu, tikai neprasiet, kam mēs to atņemtu

Foto2022. gada budžets ir pēdējais valsts budžets, kuru pieņems 13. Saeimas sadrumstalotā valdība. Diemžēl arī “pēdējais budžets” nerisina Latvijas ieilgušās problēmas veselības aprūpes un sociālā atbalsta finansējumā. Tā vietā, lai ieguldītu Latvijas labklājībā un ilgtspējīgā attīstībā, tūkstošiem eiro liels atbalsts caur “deputātu kvotām” tiek novirzīts apšaubāmiem mērķiem un tiem pakļautiem nodibinājumiem.
Lasīt visu...

21

Prātā nāk "Suņa sirds" un iedzīvotāju sapulce ar Švonderiem un Šarikoviem

FotoNekomentēšu Vestardu Šimku. Tā ir viņa izvēle. Nekomentēšu par Covid-19 vakcīnām, jo neesmu ārsts vai eksperts. Nekomentēšu valdības darbības epidemioloģiskajā drošībā, jo kurš gan par to vēl nav izteicies...
Lasīt visu...

21

Sasparojoties Ministru prezidentam un nozares ministram kā ekonomistam, veselības aprūpes reformu varētu veikt relatīvi ātri

FotoVeselības aprūpes sistēma sasniegusi kritisko punktu un sabruks, ja turpmāk par prioritāti nekļūs ārstniecības personu kadru politika; reformas nebūs iespējamas, kamēr netiks aktualizēta gan privātpersonas (pacienta), gan ārsta līdzšinējā statusa neatbilstība starptautisko līgumu un Pacientu tiesību likuma normām un sakārtotas tiesiskās attiecības valsts finansēto pakalpojumu jomā.
Lasīt visu...

21

Runāsim atklāti: faktiski finanšu sektors šobrīd ir kļuvis par viena valsts dienesta vadītājas īstenotās politikas upuri

FotoPirms dažiem gadiem gan ierēdniecība, gan politiskie lēmēji pēc neskaitāmiem ārvalstu organizāciju un Latvijas stratēģisko sabiedroto ieteikumiem nonāca pie loģiska atklājuma, ka pagājušā gadsimta 80. gadu beigās, 90. gadu sākumā izveidotais banku darbības modelis gan ģeopolitisko, gan pieaugošās uzraudzības apstākļu rezultātā vairs nav dzīvotspējīgs. Proti, būt par NVS valstu starptautisko norēķinu jeb ASV dolāru transakciju centru nav iespējams.
Lasīt visu...

21

Vainot sabiedrību, ka politiķi ir noveduši valsti pie sašķeltības, var tikai paši politiķi

FotoIerobežojumi turpinās, un arī protesti turpinās. Cēloņsakarība ārkārtīgi vienkārša un to izsaka Delfu raksta pēdējā rindkopa: "Neskatoties uz augsto vakcinācijas līmeni, vairākām Eiropas valstīm nācies atjaunot karantīnas ierobežojumus, lai apturētu jaunu Covid-19 vilni."
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Hunta, sargies buntavnieka!

Sāksim ar to, kas manā skatījumā ir hunta. Tie ir 62 deputāti, kas veica valsts apvērsumu, atņemot balsstiesības t.s. deputātiem-antivakseriem. Pučistiem jāpieskaita arī...

Foto

Viltus zaļuma parāde Glāzgovā

Ar apņemšanos par globālās sasilšanas ierobežošanu un skaļiem saukļiem par virzību uz fosilā kurināmā izskaušanu, noslēgusies ANO klimata konference (COP26) Glāzgovā. Visnezaļākā...

Foto

Es iestājos par principu “baznīcu baznīcai”

Arvien skaļāk publiskajā telpā sevi piesaka sakrālā mantojuma tēma. Apsveicami, ka diskusijās par Svētā Pētera baznīcas tālāko likteni sabiedrība nav...

Foto

Nu cik var gvelzt par vīrusu un pandēmiju visādu sviestu?! Kā nav pašiem apnicis!

Divu gadu laikā nebeidz pārsteigt idiotisma līmenis, kas turpina arvien sazelt ap...

Foto

Zemes piespiedu nomas attiecības tiek izbeigtas netaisnīgi, uzliekot jaunu slogu dzīvokļu īpašniekiem

Pieņemot “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu”, daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem tiek...

Foto

Glābiet, palīdziet un jūtiet līdzi, zemes baroniem atņem peļņu!

29. oktobrī spēkā stājās Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie un Saeimas pieņemtie grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas...

Foto

Mums vajag jūsu naudu, lai radītu jums vairāk burvīga satura par slepkavībām un maniakiem

Pirms apaļa gada šai datumā dienas gaismu ieraudzīja mūsu lolojums, daudzreiz nomērīts...

Foto

Vai tiekam gatavināti Latvijas iznīcināšanai?

“Opozīcija Saeimā iegājusi pilnīgā destrukcijā – iesnieguši virkni priekšlikumu atņemt aizsardzības budžetam vairākus desmitus miljonu eiro... Brīdī, kad pirmo reizi pēc...

Foto

Mums ir par maz ministru, vajag vēl, un tad viss būs kārtībā!

Labas pārvaldības princips paredz, ka sabiedrības interesēs valsts pārvalde tiek pastāvīgi uzlabota. Nevienā valstī valsts...

Foto

Es tiešām ļoti gribēju atbalstīt budžetu, bet...

Es tiešām ļoti gribēju atbalstīt budžetu, jo man šķiet, ka laiks ir grūts un premjerministrs Krišjānis Kariņš tiešām ir...

Foto

Levits nespēj vai nevēlas pildīt savus pienākumus un "pazūd aiz savas pils augstajiem mūriem"

Ne tikai Latvijas valsts dibināšanas svētkos, bet arī ikdienā aizvien skaudrāk iezīmējās...

Foto

Lūdzu, manējie, PALIECIET šaizemē!

Smagiem soļiem staigāju pa sava vectēva zemi. Ar dubļiem aplipušos zābakos un nosalušiem pirkstiem, zemjainām plaukstām aukstā zemē stādu ķiplokus, ziemas sīpolus...

Foto

Lai turpina valdīt pavļuti, kariņi, leviti un viņu apkalpotāji rečekisti, fūrmaņi, skrides un citi līdzskrējēji?

Divas valstis, divas pieredzes. Igaunija bez lockdown, Latvija ar. Igaunija ar cilvēcisku...

Foto

Vēstule Augstākajam Debesu Kungam

Es gan tev neticu, bet nezinu, kam citam adresēt savu žēlabu. Man ir laimējies, kopš deviņdesmito gadu sākuma dzīvoju Pierīgas apkaimē. Tuvu...

Foto

Vēstule valsts augstākajām amatpersonām: par palīdzību un atbalstu Latvijas pensionāriem un likumu "Par Valsts pensijām"

Likums "Par Valsts pensijām" paredz, ka ikviens Latvijas pensionārs var prasīt...

Foto

Jaunās paaudzes žurku inde

Tie, kuriem pieder kāds lauku īpašums, šķiet, visi būs saskārušies ar problēmu, vārdā grauzēji, bet vēl precīzāk – žurkas un peles. Grauzēji...

Foto

Nodokļu sistēmas reforma stumj pašnodarbinātos ēnu ekonomikā vai liek doties emigrācijā

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” Latvijas Republikas Saeimas frakcija, piedaloties balsošanā par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts...

Foto

Paskaidrojošā tautumeita un āža pakaļa

Profesionāla komunikatora deformācija palīdz ķirurģiski paskatīties un karstām situācijām....

Foto

Monumentālā šausmene “Mājsēde 2.0”

Pēc varnešu “pirkstu klikšķa” Latvijā pēkšņi uzliesmoja un tāpat norima kroņa vīrusa epidēmija. “Augšām” pietuvinātajiem šeftmaņiem lokdauns izrādījās “zelta bedre”. Dīkstāves palīdzību...

Foto

Divi miljoni deputātu īpašo pasūtījumu galdam – „baiļu kvotas”

Uz Saeimu  koka šķirstiņā atnestā budžeta prioritātes premjers raksturoja šādi:  “2022.gadā ir trīs lieli virzieni – Latvijas...

Foto

Pavasaris ir tuvu vai tālu atkarībā no pacietības līmeņa

Pēc valdības sarunu atšifrējuma publicēšanas fakts, ka šie politikāņi vēl ir savos amatos, ir apkaunojums demokrātijai....

Foto

Par to, kāpēc pie mums mirstība no kovida ir astoņreiz augstāka, es paklusēšu

Šodien mēs atgriežamies no mājsēdes - vakcinētiem cilvēkiem būs brīvāka dzīve. Nevakcinētajiem dodam vēl...

Foto

Par situāciju Latvijas medicīnā un iespējamiem risinājumiem

Cik zināms, valstī iedzīvotāju medicīniskai aprūpei gultu skaitam slimnīcās ir jābūt aptuveni 1% no iedzīvotāju skaita. Tas nozīme, ka...

Foto

No kuras puses tuvojas īstā klimata pārmaiņu problēma

Runa ir par ļoti nopienun problēmu, kas rada klimata pārmaiņas un par kuru neviens nerunā. Delfi.lv bija Ivara...

Foto

Šoreiz mums visiem ir nodarīts pāri par daudz!

Ziņa, kuru saņēmām 09.11.2021 no valdības mājas, šokēja mūs visus – gan gadatirgus organizētājus, gan jūs – gadatirgus...

Foto

Mēs runāsim, mēs domāsim, mēs gatavosimies

Latvijas robeža, kas iezīmē Latvijas valsts teritoriju starptautiskajā kartē, ir viens no Latvijas valstiskuma pamatelementiem. Tāpēc tās aizsardzība vistiešākajā veidā ir...

Foto

Tikai objektīvos datos balstīta analīze var novest pie pareiziem lēmumiem un tālākas apkarošanas taktikas

Dombura kungs! Ar interesi un cerībām noskatījos Jūsu atjaunoto raidījumu LTV1 "Kas...

Foto

Par Rīgas domes apsveikuma kampaņu

Pilnīgi skaidrs, ka, ja pats Dievs vēlētos iepriecināt latviešu inteliģenci, visticamāk viņam tas neizdotos. Panika ap Rīgas domes apsveikuma kampaņu tam...

Foto

Nevajag dēvēt noniecinošā veidā personas, kas kustas pār robežu

Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS un biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” aicina izmantot starptautiski pieņemtu apzīmējumu personām, kuras šķērso...

Foto

Es, piemēram, redzu gaismu tuneļa galā

Pēdējos divus gadus mums ir gājis grūti, un Covid pandēmija vēl arvien nav beigusies. Tomēr šobrīd varam pacelt galvu un droši...

Foto

Dievnamā tikai ar “ar nelabo sadarbspējīgo sertifikātu”

Civilizācijas atiestatītāju apustulis Bordāns Twitter ciniski ieņirdza, ka “nevakcinējoties Dievu var satikt ātrāk!”. Tauta runā, ka pēcāk Temīdas piesmējējs ticis strostēts...

Foto

Vai Levits jau ir sasaucis Nacionālās drošības padomes sēdi?

Video ar cilvēku pūli, kas Baltkrievijā virzās uz Polijas-Baltkrievijas robežu, un Latvijas amatpersonu kuslais klusums, ne vārdu...

Foto

Ar Lukašenko roku Krievija pārbauda mūsu reakciju

Situācija pie Polijas-Baltkrievijas robežas ir ļoti nopietna. Vēlu izturību un savaldību Polijas drošības sargiem! Sekojam līdzi situācijas attīstībai....

Foto

Rīgas autoostas sarkano ozolu nedrīkst nocirst

“Ozolu iestādīja 1964. gadā, kad uzcēla autoostu. Autoostā sāku strādāt 1972. gadā. Tad ozols jau bija sasniedzis rokas resnumu. Agrāk,...

Foto

Vandāļi izņirgājušies par mūsu valsts naudas izšķiešanas un izzagšanas objektu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc sociālās kampaņas vides objekta “Korupcijas aisbergs” iespējamā vandālisma akta...

Foto

Pandēmija un sabiedrība - bailes vai dusmas?

Profesore Ancāne LSM portāla rakstā par Latvijas sabiedrību pandēmijas laikā runā par to, ka, viņasprāt, tajā valda vairāk dusmas...

Foto

Kurp dodamies?

Kurp dodamies – aizas vai leknu pļavu virzienā? Lielai daļai, nu vismaz pusei, cilvēku tas nešķiet svarīgi, jo viņi ir pārliecināti – jo dziļāk,...

Foto

Valdībai ir pašai jāizšķiras: demisionēt, emigrēt vai mainīties!

Latvija pašlaik ieņem pirmo vietu pasaulē Covid saslimušo ziņā! LR valdība un Saeima nepilda solīto, nepalielina medicīnas darbinieku...

Foto

Akceptētās nāves

Beidzot ir skaidrs, ka kroņa vīruss nešķiro cilvēkus vakcinētajos un nevakcinētajos. Tālab farmācijas gigantu dienderu centieni joprojām uzspiest bezjēdzīgās un organismam bīstamās potes robežojas...

Foto

Katram pašam jāizvēlas, vai ticēt pūcēm, pavļutiem, skridēm un rečekistiem vai tādiem ārstiem kā Ilze Aizsilniece

Nekas jauns nav jāizdomā. Kā vienmēr, kad tiek skatīts budžets...

Foto

Nemainīgs ir tikai viens – valdošās koalīcijas absolūtais cinisms

2019.gada novembrī pirms valsts budžeta pieņemšanas pie Saeimas notika plašs pikets – medicīnas darbinieki protestēja pret to,...

Foto

Ja uzskatāt, ka Covid eksistē tikai Eiropas Savienībā, tad aizveriet Latvijas vēstniecības ārpus ES!

Augsti godājamās valsts amatpersonas, vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, lai...

Foto

Lai gan Latvija rada tikai 0,02% no pasaules siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomiem, esam apņēmības pilni skriet lokomotīvei pa priekšu

Kopš Parīzes nolīgumā paredzēto mērķu izvirzīšanas ir...

Foto

Duļķis pret pianistu

Eksistē Dievzemītē tāds Māris Mičerevskis. Plašākai publikai pazīstams kā Duļķis 2018. gada filmā “Kriminālās ekselences fonds”. Pie lomas “spīdošais aktieris” tika caur pūļa...

Foto

Varbūt turpināsies 80. un 90. gadu mijas profesūras aizsāktās tradīcijas!

2021.gada 28.oktobris, cerams, ieies vēsturē kā datums, kad sākās Latvijas Ārstu biedrības jau ilgāku laiku vērojamās...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas valsts prezidentam: vissvarīgākā ir visas sabiedrības testēšana un laicīga ārstēšana

Vēršos pie jums, kā pie priekšpēdējās instances, jo pēdējā jau būs mecenāti, kas,...

Foto

Etnofobija un etnocentrisms

Ir sabiedrības daļa, kas ik pa laikam saceļ labi sponsorētu un informatīvi atbalstītu traci par Latvijā it kā valdošo “homofobiju”. Tomēr es aicinātu...

Foto

Dzied Circene aizkrāsnē

“Es arī uzskatu, ka piespiest nevar un nevajag nevienu cilvēku. Ja viņš negrib vakcinēties, viņš var nevakcinēties, bet tad viņš nevar iet sabiedrībā!”...

Foto

Žēl, ļoti žēl...

Žēl, ļoti žēl... Laikā, kad vajadzēja vienojošus vārdus, kad vajadzēja solidarizēties ar hospitalizētajiem pacientiem, ar izdegošajiem ārstiem, ar mājsēdē esošajiem darba devējiem un...

Foto

Nevaram paļauties uz valdošo karteli, jo tas aizņemts pats ar sevis glābšanu

Neskatoties ne uz Latvijas ārstu sabiedrības prasībām, ne pieaugošajiem saslimstības  un baisajiem mirušo skaitļiem,...

Foto

Likme uz ārējo ienaidnieku

Kariņa valdība Dievzemītē ir ieviesusi pazemojušu segregāciju. Nevakcinētajiem pret kroņa vīrusu atņem darbu (lasi – iztikas līdzekļus); sabotē izglītību; liedz medicīnisko aprūpi,...

Foto

Sociālās pātagas un 100 eiro kāposta politika

Vakcīndileri vienojušies iemānīt pošu atkarībā 60 gadu slieksni pārsniegušos seniorus, piesolot simt eiro katram, kas injicēsies pret kroņa vīrusu....

Foto

Tāda mums sabiedrība!

Bērnišķīgi! Esam nonākuši situācijā, kad puse biedru nav izpildījusi C mājasdarbu un ieskaite tagad nav visam kursam! Vainīgs pie tā esot skolas direktors...

Foto

Latvijā ir nolaists viss

Latvijā ir nolaists viss. To neredzēt var tikai aklais vai pilnīgi nozombētais. Uzskaitīsim....