Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Liekas, ka pirms pāris gadiem izskanējušā skandalozā gadījuma par “māju-kuģi” Pāvilostas novadā rezultātā visām valsts pārvaldes un pašvaldības iestādēm tapa skaidrs, ka, ja ēkas konstrukcija tiek reģistrēta kuģu reģistrā, tas tomēr nepadara šo ēku par kuģi un būvniecības normatīvais regulējums būtu attiecināms arī uz šādu ēku būvniecību. Tikai ne Rīgas brīvostai.

Vai nu Rīgas brīvosta ir “nogulējusi” šo notikumu, vai arī tā pilnīgi apzināti turpina pārlieku brīvi interpretēt normatīvos aktus, mēģinot apiet gan būvniecību regulējošo, gan vides aizsardzības normatīvo aktu prasības. Un pats absurdākais ir tas, ka patvaļīgā peldbūves novietošana Daugavā notiek, izmantojot ES ERAF fonda Igaunijas-Latvijas Pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam projekta #55 “Uzlabota jahtu ostu infrastruktūra un ostu tīkla attīstība Igaunijā un Latvijā” (EST-LAT Harbours) līdzekļus.

Tātad kas īsti ir noticis: Daugavā Ķīpsalas jahtu ostas rajonā (iepretī Balasta dambim) pēc Rīgas brīvostas pasūtījuma 2020.gada janvārī tika izvietoti  pontoni ar slipiem, un uz pontona ir novietota būve, kuras funkcija ir moduļu ēka publisko pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā bērnu apmācībai. Pēc publiskā iepirkuma tehniskās specifikācijas prasībām ēkā jābūt šādām telpām: inventāra noliktava, mācību klase, birojs, atpūtas telpas un sanitārās telpas.

Par minēto faktu tika informētas kompetentās institūcijas, tai skaitā Rīgas pašvaldības būvvalde un Rīgas brīvostas pārvalde. Rīgas brīvostas pārvalde savā 2020. gada 3.februāra paskaidrojumā Rīgas pilsētas būvvaldei norāda: “Informējam, ka peldošā konstrukcija ir inženiertehniska ierīce, kas konstruktīvi paredzēta izmantošanai uz ūdens, bet nav uzskatāma par kuģi Jūras kodeksa izpratnē. Peldošās konstrukcijas reģistrē Kuģu reģistrā, un uz tām attiecināmas normas, kas piemērojamas kuģiem saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem (skat. Jūras kodeksa 8.¹ pantu). Peldošā konstrukcija nav būve Būvniecības likuma izpratnē.”

Rīgas brīvostas vēstule tiešam apliecina augstāk norādīto, ka Rīgas brīvosta mēģina apiet būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasības un savai prettiesiskai rīcībai izvirza nepamatotus argumentus.

Tas, ka Rīgas brīvostas pieminētais Jūras kodeksa 8.¹pants nekādā veidā nesatur izņēmumu no Būvniecības likumā paredzētā regulējuma, izriet arī no Jūras administrācijas 2020.gada 31.janvāra vēstules, kurā Jūras administrācija norāda: “Jūras kodeksa 8.1 pantā ir noteikta peldošo konstrukciju reģistrācijas kārtība Latvijas Kuģu reģistrā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto, peldošā konstrukcija ir inženiertehniska ierīce, kas konstruktīvi paredzēta izmantošanai uz ūdens, bet nav uzskatāma par kuģi Jūras kodeksa izpratnē.

Attiecīgi Jūras kodeksa 8.1 panta trešā daļa nosaka, ka tādu peldošo konstrukciju reģistrācija, kuras paredzētas noteiktu darbu veikšanai uz ūdens, bet nav Jūras kodeksa 8.1 panta otrajā daļā minētās konstrukcijas (peldošie doki, peldošās darbnīcas, peldošās degvielas uzpildes stacijas, debarkaderi, kravas pontoni), nav obligāta. Šādas peldošās konstrukcijas, ja to ūdensizspaids bez kravas ir lielāks par 10 tonnām, pamatojoties uz īpašnieka iesniegumu, var reģistrēt Latvijas Kuģu reģistrā, ja tās pilnīgi izvietotas Latvijas teritorijā un šādas reģistrācijas vienīgais mērķis ir aizsargāt ar peldošajām konstrukcijām saistītās tiesības.”

D.iur. Ilma Čepāne savā rakstā “Kuģis vai māja – tāds ir jautājums”[1] bija norādījusi, ka, “vadoties no būvniecību regulējošajiem normatīvajiem aktiem un administratīvo tiesu judikatūras, šī “māja-kuģis” ir uzskatāma par būvi, kas uzbūvēta bez būvatļaujas”. Tāpat profesore ir aicinājusi noteikt būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos tiesisku regulējumu peldošo māju būvniecībai. Diemžēl nedz Ekonomikas ministrija, nedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija tā arī līdz šīm nav pievērsušās šīm jautājumam.

Tomēr saprātīgi piemērojot spēkā esošos būvniecību regulējošos normatīvos aktus, vadoties no to normu mērķa un gara, neapšaubāmi var nonākt pie secinājuma, ka uz ēku-peldbūvi ir attiecināmi būvniecību regulējošie normatīvie akti.

No Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2016.gada 12.decembra sprieduma lietā SKA -354/2016 izriet, ka “[…]pamatu iebūvēšana nav būvniecības procesa neatņemama sastāvdaļa. Kā Augstākā tiesa jau iepriekš interpretējusi Būvniecības likumā ietverto definīciju, ja ar zemi saistīts veidojums (kurš bez šādas saiknes nevar pastāvēt) ir uzbūvēts ar mērķi to kādai funkcijai pietiekami ilgstoši uzturēt nākotnē, ir pamats to uzskatīt par būvi (sk. Augstākās tiesas 2012.gada 6.janvāra sprieduma lietā Nr.SKA-35/2012 8.punktu). Definīcijā nav teikts, ka saistība ar zemi ir tieši zemē iebūvēti pamati (lai gan parasti tā būs) un ka tikai un vienīgi pamatu iebūvēšana zemē ir tas, kas saprotams kā saistība ar zemi. Tāpat arī iespēja pārvietot nenozīmē, ka objekts nav būve”.

No Būvniecības likuma 1.panta 3.punkta izriet, ka būve ir ķermeniska lieta, kas tapusi cilvēka darbības rezultātā un ir saistīta ar pamatni (zemi vai gultni). Inženierbūves, kas viedo jahtu ostas konstrukcijas ir saistītās ar Daugavas upes gultni. Acīmredzami Rīgas brīvostas pārvalde Būvniecības likumā nav pamanījusi arī tādu jēdzienu kā “būves novietošana”, kas nozīmē būvdarbus, kurus veic iepriekš izgatavotas būves salikšanai no gataviem elementiem paredzētajā novietnē. Viennozīmīgi peldošais pontons var tikt uzskatīts par pamatni, uz kura tiek izvietota ēka (peldbūve). Ēkas funkcionēšanai nepieciešamās inženierkomunikācijas tiks savienotas ar sauszemi. Būvniecības likums nesatur izņēmumu, ka likuma normas nebūtu attiecināmas uz peldbūvēm.

Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 1.pielikuma 2.tabulas 8.punktam jahtu ostā izvietoti pontoni un slipi atbilst 2.grupas ostu hidrotehniskām un citām neklasificētām būvēm, savukārt ēka, kas izvietota uz pontona, pēc saviem izmēriem atbilst 2.grupas ēkai. Līdz ar to pirms attiecīgo būvdarbu veikšanas bija jāizstrādā būvniecības dokumentācija atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 9.maija noteikumu Nr.253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi” normām, kas attiecas uz 2.grupas būvju novietošanu, kā arī Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” normas.

Rīgas brīvosta ir klaji ignorējusi dažādu institūciju nosacījumus, kuras tika pievienotās atklātā konkursa iepirkuma nolikumam.

Piemēram, Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvalde 2018.gada 10.maija vēstulē Nr.DMV-18-1485-nd ir skaidri norādījusi, ka ir nepieciešams saņemt gan būvatļauju, gan tehniskos noteikumus no Valsts vides dienesta. Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde savā 2018.gada 21.marta vēstulē Nr.4.5.-06/2322 norādīja, ka, lai pārvalde varētu izsniegt noteikumus paredzētājai darbībai, ir nepieciešams iesniegt vēl papildus informāciju.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 27.janvāra noteikumu Nr.30 “Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai” Pielikuma 9.4.apakšpunktu jahtu un citu mazizmēra kuģošanas līdzekļu piestātņu ierīkošanai, kā arī saskaņā ar 10.5.apakšpunktu cilvēka dzīvošanai vai saimnieciskajai darbībai izmantojamas mākslīgi radītas, peldošas, ar zemi nesaistītas konstrukcijas.

Papildus tam augstāk minētajā vēstulē ir norādīts, ka, lai izvietotu jahtu ostas infrastruktūru, ir nepieciešams iznomāt daļu no Daugavas akvatorijas atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 11.augusta noteikumiem Nr.918 “Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību” (turpmāk – noteikumi Nr.918). Atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 15.panta otrajai daļai vietējā pašvaldība ir iekšējo publisko ūdeņu valdītājs. Atbilstoši noteikumu Nr.918 2.7., 2.8. un 2.12.apakšpunktiem publiskos ūdeņus iznomā rekreācijai (atpūtas uz ūdeņiem un peldvietu organizēšanai); ūdenssportam; kā arī peldbūvju izvietošanai, lai ierīkotu ar pakalpojumu sniegšanu saistītus objektus.

Par brīnumu Rīgas brīvostas pārvalde savā vēstulē atzīst, ka nomas līgums nav noslēgts, norādot, ka “daļa Ķīpsalas jahtu ostas infrastruktūras ir Rīgas brīvostas teritorijā, un šobrīd, sadarbībā ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamentu tiek risināts jautājums par ūdens akvatorijas, kas nav Rīgas brīvostas teritorijā, iznomāšanu RBP”. Tātad Rīgas brīvosta Daugavā izvietojusi peldbūvi, ignorējot Rīgas pilsētas pašvaldības kā publiskās upes valdītāja tiesības.

Rīgas brīvosta savā vēstulē pilnīgi nihilistiski apgalvo, ka “iepriekš minēto saistošo noteikumu 574.punkts neuzliek par pienākumu peldošās konstrukcijas risinājumus saskaņot ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldi”.

Bet apskatīsimies, ko norāda Nacionālās kultūras mantojuma pārvalde savā 2020.gada 30.janvāra vēstulē: “Teritorijas vērtību veido kvartālu grupa, kura vēsturisko vērtību veido saglabājies 19.gs. izveidojušos ielu tīkls un apbūve, atspoguļo Rīgas priekšpilsētas dzīves telpu un veidu 19.gs.un 20.gs.1.pusē. Ar siluetu un apbūves ritmu sevišķi vērtīga ir Balasta dambja apbūve.

Saistībā ar saņemto iesniegumu Rīgas reģionālā nodaļa veikusi apsekojumu Pilsētas jahtklubā, Ķīpsalā, Balasta dambī, par ko sastādīts Apsekošanas akts Nr.AA-0098/2020. Tāpat Pārvalde informē, ka aicinājusi Rīgas brīvostas pārvaldi sniegt skaidrojumu par peldbūves izbūvi laivu un jahtu ostas teritorijā.”

Atbilstoši Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojumam teritorija, kurā tiek veiktas patvaļīgās darbības, atrodas Kompleksas ūdens telpas attīstības teritorijā Ū2-6 Ķīpsalā starp Balasta dambi un CDE dambi. Saskaņā ar teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 574.punktu jahtu ostu infrastruktūras risinājumi ir jāsaskaņo ar Nacionālai kultūras mantojuma pārvaldi, kas attiecīgi arī tika norādīts Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 2018.gada 27.marta vēstulē Nr.DA-18-1644-nd.

Tātad, ja, kā apgalvo Rīgas brīvostas pārvalde, viņiem peldbūves nebūtu jāsaskaņo ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldi, tad kāpēc no viņiem tiek prasīts paskaidrojums par šādas peldbūves izbūvi? Jautājums laikam ir retorisks.

Ir saprotams, kad privātpersonas veic patvaļīgu būvniecību un pēc tām mēģina to legalizēt. Tomēr gadījumā, kad šādas darbības veic publiskā institūcija, tiek sagrauta Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās valsts un pašvaldību iestādēm. Rodas šāds jautājums: “Priekš kam privātpersonām ievērot likumus, ja pat publiskās institūcijas savā darbībā tos neievēro?”.

Un nobeigumā apskatīsimies, kurš ir šīs izpildītājs, kas pēc Rīgas brīvostas pasūtījuma veic šādas, maigi izsakoties, ne pārāk tiesiskās darbības?

Tātad SIA “Pontoni.lv” tika izvēlēta atklātā konkursa “Ķīpsalas jahtu ostas infrastruktūras uzlabošana” (iepirkuma identifikācijas Nr.RBP_2018/43_ES_ERAF) rezultātā. Var rasties jautājums, varbūt šīs ir pretendents ar viszemāko cenu, un tad, ko no tāda var gribēt? Par izbrīnu, atbilde ir “nē”, un no pretendenta, kurš piedāvājis viszemāko cenu (216 788 eiro), SIA “Pontoni.lv” šķir “nieka” 128 tūkstoši eiro (SIA “Pontoni.lv” piedāvātā cena ir 345 377,4 eiro).

Pēc Komercreģistra datiem SIA “Pontoni.lv” pamatkapitāls ir 2 846 eiro, un ir tikai viens darbinieks. Turklāt Atklātā konkursa nolikumā kā kvalifikācijas prasība tika norādīts, ka “pretendents iepriekšējo 3 gadu laikā (2015., 2016., 2017. un 2018.gadā līdz piedāvājuma iesniegšanas dienai) ir projektējis, izgatavojis un nodevis pasūtītājam vismaz vienu peldošo konstrukciju.”

Savukārt, no publiski pieejamās informācijas izriet (LETA 10.07.2019.), ka SIA “Pontoni.lv” tikai veidos Viļakas ezerā koku laipu un pontonu tiltu. Tāta  no visa var secināt, ka Rīgas brīvostas pārvalde par ne pārāk zemo cenu ir izvēlējusies “ārkārtīgi pieredzējušo pretendentu”.


[1] Ilma Čepāne. Kuģis vai māja – tāds ir jautājums. Jurista vārds, 10.04.2018./Nr.15 (1021)

Novērtē šo rakstu:

37
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Saudzēsim sevi, cienīsim ārstu darbu un beigsim izplatīt melus, kas var pašiem atspēlēties

FotoTāda izskatās mana vīra Ivara Krastiņa, Liepājas reģionālās slimnīcas reanimācijas nodaļas vadītāja, ikdiena. Ilgi šaubījos, vai ko teikt šai Covid sakarā, bet ziniet - ārsti par sevi paši nestāstīs, ne par savu smago darbu, ne par reālām cīņām nāves ēnā... viņi to neuzskata par varoņdarbu, bet gan par savu sirds PIENĀKUMU - glābt Tevi un Mani. Un katru dienu es pavadu savu vīru KARĀ - karā ar šo sasodīto ligu, karā, no kura var arī nepārnākt...
Lasīt visu...

12

Politisko eliti biedē tikai un vienīgi viena lieta

Foto2020. gada noslēgumā visā krāšņumā tiek atklāti politiskās elites mērķi, kuri masu plašsaziņas līdzekļos vēl pirms dažiem mēnešiem tika dēvēti par sazvērestības teorijām. Taču šodien politiskā elite savus plānus vairs neslēpj. Tie ir skaidri redzami ikvienam cilvēkam, kurš ir atmodies – politiskā elite vēlas sagraut ekonomiku, salauzt cilvēku garu un pakļaut cilvēci totālai kontrolei. 
Lasīt visu...

12

Intensīva mežizstrāde un pieprasījums pēc koksnes biomasas izraisa mežu degradāciju Igaunijā un Latvijā

FotoEiropas valstu, tostarp Nīderlandes, Dānijas un Lielbritānijas, pieprasījums pēc biomasas veicina mežizstrādes intensitāti Igaunijā un Latvijā. Jaunais ziņojums “Koksnes granulā paslēptais: intensīvas mežizstrādes ietekme uz Igaunijas un Latvijas mežiem”, ko publicējis Igaunijas Dabas fonds un Latvijas Ornitoloģijas biedrība, rāda, ka abu valstu mežsaimniecību raksturo intensīva, uz kailcirtēm balstīta mežsaimniecība. Lai gan abās valstīs ir likumi un standarti, kam būtu jānodrošina dabas aizsardzība, šādai mežu apsaimniekošanai ir negatīva ietekme gan uz dabas daudzveidību, gan klimatu.
Lasīt visu...

6

Kariņam jāmaina slikti strādājošie ministri vai pašam jāuzņemas atbildība

FotoMinistru prezidents Krišjānis Kariņš savā svētdienas uzrunā Latvijas televīzijā faktiski skaidri atzina kļūdas, nekonsekvenci un pretrunas, ko valdība pieļāvusi COVID 19 pandēmijas apkarošanas procesā.
Lasīt visu...

21

Kādēļ mēs ļaujam sevi apzagt?

FotoVispārzināma ir atziņa, ka cilvēks ir sabiedriska būtne. Daudz mazāk tiek runāts par tām likumsakarībām, kas nemainīgi, cauri gadsimtiem valda un ir valdījušas cilvēku sabiedrībā. Vienu šādu likumsakarību vienkāršos vārdos var formulēt šādi. Tie, kuri apvienojas, vienmēr izmanto, “apčakarē” un uzspiež savu gribu tiem, kuri dzīvo katrs par sevi.
Lasīt visu...

3

Labāk nelasiet šo, ja atceraties mūsu priekšvēlēšanu solījumus

FotoSaeima šajās dienas skata 2021. gada valsts budžeta un nodokļu reformas projektu. Šis valsts budžets būs īpaši nozīmīgs, jo daudzu cilvēku un uzņēmumu darbību ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā pandēmija un labi mērķēts fiskālais stimuls var glābt daudzas darbavietas un ekonomiku kopumā. Turpretī neveiksmīga nodokļu reforma uzņēmējus var gremdēt un palielināt pelēkās ekonomikas apjomu.
Lasīt visu...

12

Kādi tad ir Latvijas valdības mērķi?

FotoPolitika Latvijā, nedaudz pārfrāzējot Vikipēdiju, ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas jeb – kā tagad daudzi jau atklāti sauc partijas - uzņēmumi veic darbības savu oficiālo vai neoficiālo varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai, pieņem rīcības plānus, kas ir saistoši visai sabiedrībai... Vienkārši nedaudz papētīsim, kas ir šie cilvēki un kā viņi rīkojas pasaules krīzes apstākļos.
Lasīt visu...

21

Covid-19 noliedzēju uzņēmumos uzliesmo vīruss

FotoAr vienas dienas intervālu ziņās ir parādījusies informācija par masveida COVID-19 uzliesmojumiem divos uzņēmumos – zivju pārstrādes cehā Brīvais vilnis un pansionātā Liepa. Pirmajā ar jauno koronavīrusu sasirguši 77 darbinieki, otrajā 100 klienti un darbinieki.
Lasīt visu...

12

Iesniegta pilsoņu iniciatīva par dabiskas ģimenes aizsardzības nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē

FotoReaģējot uz 12. novembra Satversmes tiesas spriedumu, pilsoņu iniciatīvas platformā “Mana Balss” ir iesniegts aicinājums parakstīties par dabiskas ģimenes aizsardzības nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē. Manā kā iesniedzēja ieskatā ir izdarīts spiediens uz likumdevēju, lai likumiski nostiprinātu pretdabiskas (homoseksuālas, transseksuālas u.tml.) “ģimenes” formas. 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lai panāktu Šuplinskas demisiju, skolotājiem jābūt gataviem streikot

Izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) neadekvātie un ar nozari nepārrunātie lēmumi attiecībā uz izglītības sistēmas pārvaldību...

Foto

Ar ticību, apziņu un divām puslodēm: sprediķis Rīgas Domā 2020. gada 18. novembrī

Varbūt YouTube esat pamanījuši video, kur, skanot bezrūpīgajai dziesmai “Raindrops” (Lietus lāses), jauka...

Foto

Par dzīvībām drošu izglītību – lai aizsargātu bērnu, skolotāju, vecāku un vecvecāku dzīcības

Katra cilvēka dzīvība ir vērtība. Sevišķi to jūtam par tuvo un mīļo dzīvībām....

Foto

Beidzot ir jāpiegriež skrūves "legālajai" Vislatvijas čakarēšanai

Sakarā ar valsts azartspēļu kantora Latvijas Loto "locekļu" aroganto attieksmi, ignorējot informācijas sniegšanas pienākumu viņu kosmisko algu kontekstā -...

Foto

Pacientu šķirošana COVID-19 pandēmijas laikā

Tiesībsargs ir saņēmis vairākus signālus, kurā Latvijas iedzīvotāji pauž savas bažas un satraukumu par Arta Žīgura rakstu vietnē „pietiek.com” par to,...

Foto

Manas personīgās domas par savu slimošanu par Covidu

Uzrakstīju savas personīgās domas par savu slimošanu ar Covidu. Raksts sanāca garš, grūti rakstījās uz telefona. Tātad:...

Foto

Kā strādā Parādnieka pasūtījumu galds

8.novembrī TV3 bija amizanti vērot, kā Saeimas deputāti centās pamatot, kāpēc atbalsta cigarešu ražotāju lobētos grozījumus akcīzes nodoklī. JKP galvenais nodokļu...

Foto

Nevalstiskās organizācijas gatavo iniciatīvu tautas referendumam par ģimenes aizsardzību

Četrdesmit nevalstisko organizāciju pārstāvji ir piesaistījuši ekspertus un apvienojušies kopīgā domnīcā, lai sagatavotu priekšlikumu pilsoņu parakstu vākšanai...

Foto

Es jums tagad izskaidrošu, kas rakstīts himnā: valsts prezidenta runa Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienā

Dārgā Latvijas tauta! Šogad ārkārtas situācijā mēs savas valsts dibināšanas svētkus...

Foto

Ģimenes institūta sabrukums izraisa tautas un pat civilizāciju bojā eju

Šodien, atzīmējot mūsu valsts 102. dzimšanas dienu, vēlos to sagaidīt ar svētu bijību un pateicību. Ne...

Foto

Pirts un skaistumkopšanas pakalpojumu aizliegšana ir nepārdomāta un postoša

Piektdien, 2020.gada 6.novembrī, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk - Rīkojums) visā...

Foto

Aicinām valsts prezidentu Egilu Levitu "izlīst no alas"

Valsts prezidentam Egilam Levitam būtu pēdējais brīdis izlīst no paša vārdiem nosauktās "alas", lai aptvertu, kā dzīvo lielākā...

Foto

Veloceļš Čaka ielā: nav jāiesaistās demagoģijā ar hronometru rokā

Vēl krāsa uz velosipēdistu ceļa Čaka ielā nebija izžuvusi, kad Paulam Timrotam, Frederikam Ozolam un daudziem citiem...

Foto

Vēlēšanas 2020 – fronte tēva pagalmā?

Šī ir tā reize, kad ASV prezidenta vēlēšanas lika nodrebēt visai planētai bez izņēmuma. Nekad agrāk tai nav bijusi piekalta...

Foto

JKP plānotais transportlīdzekļu nodoklis ekoloģijas prizmā

Ir teiciens – nav sliktuma bez labuma. Pateicoties rūpniecības un lauksaimniecības nozaru degradācijai, izvērtējot 20 gadu posmu, Latvija ir līderis...

Foto

Es atzīstu savu kļūdu un uzņemos par to atbildību

Es esmu pieļāvis kļūdu. Man ir kauns, ka es esmu tā rīkojies Latvijas sabiedrības priekšā un manu...

Foto

Apsveicam, mūsu zīļu vācējam - nākamajam nācijas līderim un vadonim šodien 40

Šodien mūsu uzņēmuma vadītājam un viennozīmīgajam vadonim Mārim Simanovičam ir dzimšanas diena – viņš...

Foto

Māsiņas skafandros, kurām par to faktiski neko nepiemaksā

Iesaku noskatīties šo PROVINCI. Mūsu māsiņas Daugavpils reģionālās slimnīcas Infekciju slimību nodaļā, galvenajā COVID pacientu ārstēšanās, cerību un...

Foto

Īstais 2020.gada ASV vēlēšanu uzvarētājs(a)

Kā jau kāds no kolēģiem lasītājiem portālā norādīja, Džo Baidens ir pats vecākais jebkad ievēlētais ASV prezidents. Visu cieņu pret šo...

Foto

Viltvārži

Aizvien vairāk pasaulē ir tādu, kuri jūt nepieciešamību agresīvi izpausties. Šoreiz ne par to, kāpēc, kur tādi rodas utt. Šoreiz par sekām. Centīšos būt maksimāli...

Foto

Par veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju

Veselības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde, kura organizē, koordinē un pārrauga veselības politikas īstenošanu, tai skaitā koordinē pretepidēmijas pasākumu...

Foto

Premjeram jāprasa veselības ministres demisija un jāpārņem veselības aprūpes kontrole vai pašam jāatkāpjas

Pēdējo dienu notikumi valdībā, īpaši asā komunikācija starp premjerministru Krišjāni Kariņu (JV) un...

Foto

Būs diskusijas, nepilnības un to labošana

Mīļie draugi un sekotāji, diemžēl koronavīruss atkal plosās pasaulē, Eiropā un Latvijā. Strauji aug saslimušo skaits, slimnīcas pildās un palielinās...

Foto

E-vēlēšanu iespējamā ietekme uz cilvēktiesībām

Valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās...

Foto

Mēs iecietīgi izturamies pret dažu koalīcijas locekļu privātajām un politiskajām neirozēm

Krīze, īpaši ilgstoša, ir stresa noturības tests. Covid-19 krīze ir globāla, tā pārbauda izturību veselām...

Foto

Andris Kudors un viņa raksts par Bībeli un homoseksualitāti

Senators, pseidokonservators un bijušais reliģiskās sektas pārstāvis Andis Kudors (Senators) nesen portālā TVNET pastāstīja, kas tur Bībelē faktiski ir...

Foto

Atkārtoti lūdzam nepieļaut zaļās zonas iznīcināšanu un satiksmes apgrūtināšanu lielveikalu būvniecības dēļ

Esam atkārtoti savākuši parakstus pret zaļās zonas iznīcināšanu Ziepniekkalnā, kur plānots būvēt lielveikalu Lidl, un...

Foto

Par labklājības ministres Petravičas publiski paustajiem meliem

Sociālo darbinieku biedrība (SDB) nevar klusēt situācijā, kurā labklājības ministre Ramona Petraviča publiski LTV raidījuma “Panorāma” sižetā un TV24...

Foto

Kur tad palikusi daudzā nauda?

Te pat pīlei jāsmejas. Es, godavārds, nesaprotu, kur palikusi daudzā nauda. Es tiešām godīgi nesaprotu, kā var tādā tempā notērēt tādu...

Foto

Maksāt par Zemgales atkritumu poligona ”Brakšķi” likvidāciju nāksies iedzīvotājiem

Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) plāns ieviest izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas reģionu sistēmā kļūs par Zemgales...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska “noved” nevainīgu cilvēku līdz nāvei

Prokurores Daces Lapinskas rīcības dēļ esmu zaudējusi veselību un gandrīz arī dzīvību, ko apstiprina ne mani tukši...

Foto

Turcija

Agrāk bija saprotamāk un vieglāk. Ja negribēji aizskart kāda jūtas vai kādu pazemot, atlika nerunāt par to, kas šo kādu var aizskart vai tam būt...

Foto

Putina kliķei nekas nav svēts, tā savu ambīciju vārdā piesmej arī ticīgos

Šībrīža Krievijas centieni atsevišķos gadījumos piesegties ar reliģiju vai reliģiju piesaistīt propagandas aparātam ir...

Foto

Maskas ir efektīvas, un arī bērni saslimst ar COVID-19

Mēs, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības valdes locekļi (www.lazariga.lv), aicinām un lūdzam Latvijas iedzīvotājus sekot secinājumiem un...

Foto

Kad pie lietas ķeras kariņveidīgi āksti

Vēl nesen tāda lupatveidīga radība premjera krēslā, kam Kariņš uzvārdā, ierunājās, ka naudas mums esot “tik daudz kā nekad”. Taču...

Foto

Kad medijs vienkārši ienīst baznīcu un ar apskaužamu periodiskumu nomelno pat savu, vietējo - Latvijas kristīgo baznīcu

Tikai pirms dažām dienām vietējais TVNET publicēja rakstu par...

Foto

Van Gog, noliec pindzeles un ej strādāt?

Daudzi impresionisma aizsācēji nevarēja nopelnīt, un, pēc mūsu finanšu ministra Reira ieteiktā, mums varbūt nebūtu impresionisma un citu ģēniju,...

Foto

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

Es labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai...

Foto

Par pulksteņa grozīšanu

Reizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons,...

Foto

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

Lai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums...

Foto

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

Iedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu...

Foto

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

Šoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas...