Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Liekas, ka pirms pāris gadiem izskanējušā skandalozā gadījuma par “māju-kuģi” Pāvilostas novadā rezultātā visām valsts pārvaldes un pašvaldības iestādēm tapa skaidrs, ka, ja ēkas konstrukcija tiek reģistrēta kuģu reģistrā, tas tomēr nepadara šo ēku par kuģi un būvniecības normatīvais regulējums būtu attiecināms arī uz šādu ēku būvniecību. Tikai ne Rīgas brīvostai.

Vai nu Rīgas brīvosta ir “nogulējusi” šo notikumu, vai arī tā pilnīgi apzināti turpina pārlieku brīvi interpretēt normatīvos aktus, mēģinot apiet gan būvniecību regulējošo, gan vides aizsardzības normatīvo aktu prasības. Un pats absurdākais ir tas, ka patvaļīgā peldbūves novietošana Daugavā notiek, izmantojot ES ERAF fonda Igaunijas-Latvijas Pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam projekta #55 “Uzlabota jahtu ostu infrastruktūra un ostu tīkla attīstība Igaunijā un Latvijā” (EST-LAT Harbours) līdzekļus.

Tātad kas īsti ir noticis: Daugavā Ķīpsalas jahtu ostas rajonā (iepretī Balasta dambim) pēc Rīgas brīvostas pasūtījuma 2020.gada janvārī tika izvietoti  pontoni ar slipiem, un uz pontona ir novietota būve, kuras funkcija ir moduļu ēka publisko pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā bērnu apmācībai. Pēc publiskā iepirkuma tehniskās specifikācijas prasībām ēkā jābūt šādām telpām: inventāra noliktava, mācību klase, birojs, atpūtas telpas un sanitārās telpas.

Par minēto faktu tika informētas kompetentās institūcijas, tai skaitā Rīgas pašvaldības būvvalde un Rīgas brīvostas pārvalde. Rīgas brīvostas pārvalde savā 2020. gada 3.februāra paskaidrojumā Rīgas pilsētas būvvaldei norāda: “Informējam, ka peldošā konstrukcija ir inženiertehniska ierīce, kas konstruktīvi paredzēta izmantošanai uz ūdens, bet nav uzskatāma par kuģi Jūras kodeksa izpratnē. Peldošās konstrukcijas reģistrē Kuģu reģistrā, un uz tām attiecināmas normas, kas piemērojamas kuģiem saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem (skat. Jūras kodeksa 8.¹ pantu). Peldošā konstrukcija nav būve Būvniecības likuma izpratnē.”

Rīgas brīvostas vēstule tiešam apliecina augstāk norādīto, ka Rīgas brīvosta mēģina apiet būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasības un savai prettiesiskai rīcībai izvirza nepamatotus argumentus.

Tas, ka Rīgas brīvostas pieminētais Jūras kodeksa 8.¹pants nekādā veidā nesatur izņēmumu no Būvniecības likumā paredzētā regulējuma, izriet arī no Jūras administrācijas 2020.gada 31.janvāra vēstules, kurā Jūras administrācija norāda: “Jūras kodeksa 8.1 pantā ir noteikta peldošo konstrukciju reģistrācijas kārtība Latvijas Kuģu reģistrā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto, peldošā konstrukcija ir inženiertehniska ierīce, kas konstruktīvi paredzēta izmantošanai uz ūdens, bet nav uzskatāma par kuģi Jūras kodeksa izpratnē.

Attiecīgi Jūras kodeksa 8.1 panta trešā daļa nosaka, ka tādu peldošo konstrukciju reģistrācija, kuras paredzētas noteiktu darbu veikšanai uz ūdens, bet nav Jūras kodeksa 8.1 panta otrajā daļā minētās konstrukcijas (peldošie doki, peldošās darbnīcas, peldošās degvielas uzpildes stacijas, debarkaderi, kravas pontoni), nav obligāta. Šādas peldošās konstrukcijas, ja to ūdensizspaids bez kravas ir lielāks par 10 tonnām, pamatojoties uz īpašnieka iesniegumu, var reģistrēt Latvijas Kuģu reģistrā, ja tās pilnīgi izvietotas Latvijas teritorijā un šādas reģistrācijas vienīgais mērķis ir aizsargāt ar peldošajām konstrukcijām saistītās tiesības.”

D.iur. Ilma Čepāne savā rakstā “Kuģis vai māja – tāds ir jautājums”[1] bija norādījusi, ka, “vadoties no būvniecību regulējošajiem normatīvajiem aktiem un administratīvo tiesu judikatūras, šī “māja-kuģis” ir uzskatāma par būvi, kas uzbūvēta bez būvatļaujas”. Tāpat profesore ir aicinājusi noteikt būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos tiesisku regulējumu peldošo māju būvniecībai. Diemžēl nedz Ekonomikas ministrija, nedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija tā arī līdz šīm nav pievērsušās šīm jautājumam.

Tomēr saprātīgi piemērojot spēkā esošos būvniecību regulējošos normatīvos aktus, vadoties no to normu mērķa un gara, neapšaubāmi var nonākt pie secinājuma, ka uz ēku-peldbūvi ir attiecināmi būvniecību regulējošie normatīvie akti.

No Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2016.gada 12.decembra sprieduma lietā SKA -354/2016 izriet, ka “[…]pamatu iebūvēšana nav būvniecības procesa neatņemama sastāvdaļa. Kā Augstākā tiesa jau iepriekš interpretējusi Būvniecības likumā ietverto definīciju, ja ar zemi saistīts veidojums (kurš bez šādas saiknes nevar pastāvēt) ir uzbūvēts ar mērķi to kādai funkcijai pietiekami ilgstoši uzturēt nākotnē, ir pamats to uzskatīt par būvi (sk. Augstākās tiesas 2012.gada 6.janvāra sprieduma lietā Nr.SKA-35/2012 8.punktu). Definīcijā nav teikts, ka saistība ar zemi ir tieši zemē iebūvēti pamati (lai gan parasti tā būs) un ka tikai un vienīgi pamatu iebūvēšana zemē ir tas, kas saprotams kā saistība ar zemi. Tāpat arī iespēja pārvietot nenozīmē, ka objekts nav būve”.

No Būvniecības likuma 1.panta 3.punkta izriet, ka būve ir ķermeniska lieta, kas tapusi cilvēka darbības rezultātā un ir saistīta ar pamatni (zemi vai gultni). Inženierbūves, kas viedo jahtu ostas konstrukcijas ir saistītās ar Daugavas upes gultni. Acīmredzami Rīgas brīvostas pārvalde Būvniecības likumā nav pamanījusi arī tādu jēdzienu kā “būves novietošana”, kas nozīmē būvdarbus, kurus veic iepriekš izgatavotas būves salikšanai no gataviem elementiem paredzētajā novietnē. Viennozīmīgi peldošais pontons var tikt uzskatīts par pamatni, uz kura tiek izvietota ēka (peldbūve). Ēkas funkcionēšanai nepieciešamās inženierkomunikācijas tiks savienotas ar sauszemi. Būvniecības likums nesatur izņēmumu, ka likuma normas nebūtu attiecināmas uz peldbūvēm.

Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 1.pielikuma 2.tabulas 8.punktam jahtu ostā izvietoti pontoni un slipi atbilst 2.grupas ostu hidrotehniskām un citām neklasificētām būvēm, savukārt ēka, kas izvietota uz pontona, pēc saviem izmēriem atbilst 2.grupas ēkai. Līdz ar to pirms attiecīgo būvdarbu veikšanas bija jāizstrādā būvniecības dokumentācija atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 9.maija noteikumu Nr.253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi” normām, kas attiecas uz 2.grupas būvju novietošanu, kā arī Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” normas.

Rīgas brīvosta ir klaji ignorējusi dažādu institūciju nosacījumus, kuras tika pievienotās atklātā konkursa iepirkuma nolikumam.

Piemēram, Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvalde 2018.gada 10.maija vēstulē Nr.DMV-18-1485-nd ir skaidri norādījusi, ka ir nepieciešams saņemt gan būvatļauju, gan tehniskos noteikumus no Valsts vides dienesta. Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde savā 2018.gada 21.marta vēstulē Nr.4.5.-06/2322 norādīja, ka, lai pārvalde varētu izsniegt noteikumus paredzētājai darbībai, ir nepieciešams iesniegt vēl papildus informāciju.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 27.janvāra noteikumu Nr.30 “Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai” Pielikuma 9.4.apakšpunktu jahtu un citu mazizmēra kuģošanas līdzekļu piestātņu ierīkošanai, kā arī saskaņā ar 10.5.apakšpunktu cilvēka dzīvošanai vai saimnieciskajai darbībai izmantojamas mākslīgi radītas, peldošas, ar zemi nesaistītas konstrukcijas.

Papildus tam augstāk minētajā vēstulē ir norādīts, ka, lai izvietotu jahtu ostas infrastruktūru, ir nepieciešams iznomāt daļu no Daugavas akvatorijas atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 11.augusta noteikumiem Nr.918 “Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību” (turpmāk – noteikumi Nr.918). Atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 15.panta otrajai daļai vietējā pašvaldība ir iekšējo publisko ūdeņu valdītājs. Atbilstoši noteikumu Nr.918 2.7., 2.8. un 2.12.apakšpunktiem publiskos ūdeņus iznomā rekreācijai (atpūtas uz ūdeņiem un peldvietu organizēšanai); ūdenssportam; kā arī peldbūvju izvietošanai, lai ierīkotu ar pakalpojumu sniegšanu saistītus objektus.

Par brīnumu Rīgas brīvostas pārvalde savā vēstulē atzīst, ka nomas līgums nav noslēgts, norādot, ka “daļa Ķīpsalas jahtu ostas infrastruktūras ir Rīgas brīvostas teritorijā, un šobrīd, sadarbībā ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamentu tiek risināts jautājums par ūdens akvatorijas, kas nav Rīgas brīvostas teritorijā, iznomāšanu RBP”. Tātad Rīgas brīvosta Daugavā izvietojusi peldbūvi, ignorējot Rīgas pilsētas pašvaldības kā publiskās upes valdītāja tiesības.

Rīgas brīvosta savā vēstulē pilnīgi nihilistiski apgalvo, ka “iepriekš minēto saistošo noteikumu 574.punkts neuzliek par pienākumu peldošās konstrukcijas risinājumus saskaņot ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldi”.

Bet apskatīsimies, ko norāda Nacionālās kultūras mantojuma pārvalde savā 2020.gada 30.janvāra vēstulē: “Teritorijas vērtību veido kvartālu grupa, kura vēsturisko vērtību veido saglabājies 19.gs. izveidojušos ielu tīkls un apbūve, atspoguļo Rīgas priekšpilsētas dzīves telpu un veidu 19.gs.un 20.gs.1.pusē. Ar siluetu un apbūves ritmu sevišķi vērtīga ir Balasta dambja apbūve.

Saistībā ar saņemto iesniegumu Rīgas reģionālā nodaļa veikusi apsekojumu Pilsētas jahtklubā, Ķīpsalā, Balasta dambī, par ko sastādīts Apsekošanas akts Nr.AA-0098/2020. Tāpat Pārvalde informē, ka aicinājusi Rīgas brīvostas pārvaldi sniegt skaidrojumu par peldbūves izbūvi laivu un jahtu ostas teritorijā.”

Atbilstoši Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojumam teritorija, kurā tiek veiktas patvaļīgās darbības, atrodas Kompleksas ūdens telpas attīstības teritorijā Ū2-6 Ķīpsalā starp Balasta dambi un CDE dambi. Saskaņā ar teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 574.punktu jahtu ostu infrastruktūras risinājumi ir jāsaskaņo ar Nacionālai kultūras mantojuma pārvaldi, kas attiecīgi arī tika norādīts Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 2018.gada 27.marta vēstulē Nr.DA-18-1644-nd.

Tātad, ja, kā apgalvo Rīgas brīvostas pārvalde, viņiem peldbūves nebūtu jāsaskaņo ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldi, tad kāpēc no viņiem tiek prasīts paskaidrojums par šādas peldbūves izbūvi? Jautājums laikam ir retorisks.

Ir saprotams, kad privātpersonas veic patvaļīgu būvniecību un pēc tām mēģina to legalizēt. Tomēr gadījumā, kad šādas darbības veic publiskā institūcija, tiek sagrauta Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās valsts un pašvaldību iestādēm. Rodas šāds jautājums: “Priekš kam privātpersonām ievērot likumus, ja pat publiskās institūcijas savā darbībā tos neievēro?”.

Un nobeigumā apskatīsimies, kurš ir šīs izpildītājs, kas pēc Rīgas brīvostas pasūtījuma veic šādas, maigi izsakoties, ne pārāk tiesiskās darbības?

Tātad SIA “Pontoni.lv” tika izvēlēta atklātā konkursa “Ķīpsalas jahtu ostas infrastruktūras uzlabošana” (iepirkuma identifikācijas Nr.RBP_2018/43_ES_ERAF) rezultātā. Var rasties jautājums, varbūt šīs ir pretendents ar viszemāko cenu, un tad, ko no tāda var gribēt? Par izbrīnu, atbilde ir “nē”, un no pretendenta, kurš piedāvājis viszemāko cenu (216 788 eiro), SIA “Pontoni.lv” šķir “nieka” 128 tūkstoši eiro (SIA “Pontoni.lv” piedāvātā cena ir 345 377,4 eiro).

Pēc Komercreģistra datiem SIA “Pontoni.lv” pamatkapitāls ir 2 846 eiro, un ir tikai viens darbinieks. Turklāt Atklātā konkursa nolikumā kā kvalifikācijas prasība tika norādīts, ka “pretendents iepriekšējo 3 gadu laikā (2015., 2016., 2017. un 2018.gadā līdz piedāvājuma iesniegšanas dienai) ir projektējis, izgatavojis un nodevis pasūtītājam vismaz vienu peldošo konstrukciju.”

Savukārt, no publiski pieejamās informācijas izriet (LETA 10.07.2019.), ka SIA “Pontoni.lv” tikai veidos Viļakas ezerā koku laipu un pontonu tiltu. Tāta  no visa var secināt, ka Rīgas brīvostas pārvalde par ne pārāk zemo cenu ir izvēlējusies “ārkārtīgi pieredzējušo pretendentu”.


[1] Ilma Čepāne. Kuģis vai māja – tāds ir jautājums. Jurista vārds, 10.04.2018./Nr.15 (1021)

Novērtē šo rakstu:

37
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Politkorektuma terors: „Facebook” cenzoru izdzēstais viedoklis

FotoPēdējo dienu jandāliņš sakarā ar manis publiskotajiem Jaunā Rīgas teātra uzvedības noteikumiem ir radījis kaudzi interpretāciju šim tekstam. Daudzi prasa, lai es tos komentētu un paskaidrotu sīkāk. Te būs:
Lasīt visu...

12

Politkorektums, jeb kur palicis mans "revolveris"?

FotoVisticamāk, to izgudroja mūsu senči laikos, kad visi vēl dzīvojām ciltīs. Ar vienu mērķi - lai mēs viens otru nenogalinātu tikai tāpēc, ka neprotam savaldīt savu muti un/vai savas emocijas. Ziedu laikus politkorektums (jeb, vienkārši sakot, labas manieres) piedzīvoja mežonīgajos Rietumos, kur katram pie sāniem bija revolveris, ar kuru aizstāvēt savu pašcieņu, tiesības un citas būtiskas vērtības. No kurienes radusies pārspīlētā amerikāņu pieklājība, viss šis "labdien, ser; ko vēlaties, ser; vai viss kārtībā, ser?" un smaids līdz ausīm? Varbūt liela daļa atbildes ir tajā, ka par nevērību, nemaz nerunājot par tīšu rupjību, pret nepazīstamu džentlmeni varēja mierīgi dabūt lodi starp acīm?
Lasīt visu...

12

Bet Levits lai paliek savā vietā

FotoMan gluži tāpat kā lielai daļai cilvēku negribas par to domāt katru dienu. Tik vien, kā pusdienlaikā palūkoties internetā – cik aplipināto bijis iepriekšējā dienā. Un vēl tas neizrunājamais vārds “kumulatīvais”, proti, procentuālais saslimstības rādītājs.
Lasīt visu...

21

Par bargākiem sodiem par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem

FotoŠorīt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē kā 1.darba kārtības jautājums tiks skatīts kolektīvais iesniegums “Bargāki sodi par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem”.
Lasīt visu...

21

Cirks un izsmiekls par iedzīvotājiem Garkalnes domē

FotoGarkalnes novada domē notiekošās darbības ir uztveramas kā smiešanās par iedzīvotājiem, Valsts kontroli un VARAM jeb citiem vārdiem – notiekošais ir politisks cirks.
Lasīt visu...

21

Zāļu valsts aģentūras skaidrojums – atbilde uz „Re:Baltica” vienpusēju rakstu

FotoZāļu valsts aģentūra (ZVA) vērš uzmanību, ka Re:Baltica 2. martā publicētā rakstā žurnāliste Sanita Jemberga iekļāvusi vienpusēju viedokli, nav ņēmusi vērā ZVA sniegto informāciju un rakstā atspoguļo tikai šodien zināmo un pēc reģistrācijas pieejamo informāciju, nevis ņem vērā tobrīd, pērnā gada novembrī, pieejamo informāciju par Pfizer vakcīnu. Tādēļ Zāļu valsts aģentūra publicē atbildi uz minētajā Re:Baltica rakstā pausto.
Lasīt visu...

21

Vecie blēži „likuma un kārtības” sardzē

FotoGrūti pateikt, kas darījās Mandžūrijas kandidāta Alda Gobzema galvā, kad tika izdomāts viņa jaunās partijas nosaukums „Likums un kārtība”. No vienas puses varbūt Aldis ir amerikāņu seriāla „Law and Order” kvēls cienītājs, no otras varbūt viņa sirdij ir tuva Polijā valdošā partija „Likums un taisnība”. Tāpat iespējams, ka par iedvesmu kalpojis gan seriāls, gan partija. Taču, manuprāt, jaunās partijas nosaukuma izvēle patiesībā ir pamatojama ar to, ka Aldis ir vienkārši nolēmis mūs visus pamatīgi „iztroļļot”, jo partijas „Likums un kārtība” valdē ir savācis personas, kurām ar iepriekšminētajām vērtībām nav ne mazākā sakara.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Karīna Sprūde ir nevis parasts mirstīgais, bet mans cilvēks

Visi ir izņēmušies, un tagad klausieties. Es vienmēr runāju to, ko domāju. To Jūs zināt. Es nebaidos...

Foto

Ģirģen, sāc strādāt, nevis tēlo tautas ministru ar pielīšanu un izlikšanos par aizstāvi un glābēju

Vakar vakarā ziņās stāsta, ka policija uzrēķinājusi sodos ap miljonu, čakarējot...

Foto

Vakcinācija nav risinājums Latvijai

Es kā opozīcijas deputāts neizprotu konsekvences trūkumu valdības lēmumos. Es uzskatu, ka ir jāstiprina veselības aprūpes kapacitāte, nevis jābaida ar viļņiem. Veselības...

Foto

„Kancelēšanas” kultūra luterāņu baznīcā attiecībā uz sievietēm ir dominējusi kopš 1993. gada

This you? (Uzreiz atvainojos par to, ka ne pārāk diplomātiski...) Redzēju, ka raksts ir...

Foto

Jaunā Rīgas teātra septiņi ētiskie uzvedības noteikumi darbniekiem un skatītājiem

1. Mūsu teātrī ir atļauta runas brīvība bez jebkādiem ierobežojumiem....

Foto

Nevajag sagaidīt, ka tu pusmūža vecumā aiznesīsi ar lepnumu savu naktspodiņa saturu pie sabiedrības un visi tev glāstīs galviņu

1) Vārda brīvība nenozīmē to, ka tevi...

Foto

Kā likvidēt "Facebook" monopolu?

Notikumi ASV un Facebook uzsāktā cenzūras politika ir aktualizējusi jautājumu par Facebook globālo monopolstāvokli un nepieciešamību to likvidēt. Tagad tas kļūst ne tikai par daudzu cilvēku...

Foto

Kāpēc mērāmies ar kvadrātmetriem?

Es kā ticīgs cilvēks ticu, ka politiķus tomēr vada arī rūpes par mazo cilvēku, ne tikai uzbudinājums no varaskāres....

Foto

Nu varam laimē diet, Krievijai mute ciet

Nesen Latvijā tika pārtraukta vairāku populāru Krievijas telekanālu retranslācija. Redzamākajiem Dievzemē dzīvojošo krievu tiesību aizstāvjiem, kas aizvēlēti uz Briseli,...

Foto

Par ārpolitikas skabargām citu acīs

Kamdēļ es neesmu pārāk labās domās par Putina Krieviju un pašu Putinu? Iemesli, protams, ir vairāki bet, viens no tiem –...

Foto

Jau tiek gatavota lielā „fendere”

Es palasīju Lembergam konfiscējamās mantas sarakstu. Abstrahējoties no fakta, ka viņu soda par kriminālu nodarījumu, kuru viņš pats savas ietiepības dēļ...

Foto

Elīnas Didrihsones tests

Jau kādu laiku gribēju parunāt par Rietumos augošo "dzēšanas kultūru" jeb "cancel culture". Apcerēju, kuru piemēru aplūkot. Varbūt Džīnu Karano? Leģendārā MMA cīkstone...

Foto

Basketbola savienību vada prezidents, kurš, vēl esot valsts prezidents, uzmanību pievērsa ar pārpratumiem, nevis runu saturu

Sestdien nezaudēja tikai viena komanda, zaudēja viena basketbola paaudze un viss...

Foto

Fermas rullē

Uzreiz godīgi atzīšos – rakstīt mani pamudināja 9. februāra rītā laikrakstā „Diena” izlasītais R. Meļņika raksts-intervija “Gaisa stūmēju šai valdībai netrūkst. Saruna ar Mārci Bendiku”. Oponēšu...

Foto

Mārcis Jencītis uzsāk krusta karu pret kritisko domāšanu un „totalitāro” Latviju

Kādu laiku atpakaļ jau tika runāts par izbijušo heroīna atkarīgo un cietumnieku, draudzes „Kristus pasaulei” līderi...

Foto

Runa Davosas e-forumā par tradicionālās pasaules kārtību

Vispirms, dāmas un kungi, es gribētu jūs visus pasveicināt šeit Starptautiskajā Ekonomikas Forumā. Un sākt es gribētu ar to,...

Foto

Azerbaidžāna – Baltijas valstu "aizmirstā" māsa

Latvijas starptautisko "de iure" atzīšanu – tās simtgade nosvinējās klaji formāli – mums tomēr vajadzētu vērtēt ar lielāku pietāti. Diemžēl...

Foto

Kāda ir atšķirība starp viltus rakstiem Baltkrievijā un viltus rakstiem Latvijā?

Dažas dienas pēc Baltkrievijas tiesas procesa beigām Jekaterinas Andrejevas un Darijas Čultsovas lietā lielākā daļa...

Foto

Visas nācijas pastāvēšanas vārdā ģimene nedrīkst kļūt par brīvas interpretācijas objektu

Sarežģītā situācija, kādu ikvienā politikas un sadzīves jomā diktē Covid-19 izraisītā pandēmija, liek koncentrēties uz īslaicīgiem...

Foto

Mafija

Atskrien raiba žagatiņa, / Div' pelēki vanadziņi. / Vai, māmiņ, nepazini / Viltiniekus staigājam: / Viltus pieši kājiņā, / Viltus zaļi zobentiņi....

Foto

Kaut kādi "kara veterāni", ko bez rindas špricēšot, un vienkārši "vajadzīgi cilvēki", kas dabūšot vakcīnu pirmie...

It kā jau 30 gadus esam projām PSRS, tomēr tā...

Foto

Ja Krievijā var, kāpēc nevaram arī mēs?

Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā, kuru mērķis ir aizsargāt valsts varas pārstāvju godu un cieņu. Likumprojekts paredz papildināt...

Foto

Godātais Levita kungs, palīdziet

Levita kungs! Vēršos pie Jums pēc izpratnes un palīdzības. Mana nozare, kurā es darbojos jau 14 gadus, ir skaistumkopšana. Man pieder Latvijā...

Foto

Ceru, ka tā nav, bet dīvainas domas nāk prātā

Kā apzinīgs pilsonis, kas visu mūžu saskāries ar dažādām vakcīnām un potēm, kuras neko sliktu nav nodarījušas,...

Foto

Katram valdības lēmumam jābūt caurskatāmam un labi izskaidrotam, tāpēc lēmumus par „VIP vakcīnām” mēs noslepenojām

Lēmumi, kurus pieņemam valdībā, ir abpusgriezīgi. Vienkāršas un iepriekš skaidri pareizas rīcības...

Foto

Vai tā ir oficiālā viedokļa apkalpošana pandēmijā?

Žurnāla “Patiesā dzīve” 2021. gada 2. numurā publicēts raksts "Pandēmiskās dusmas", autore – Inguna Mukāne. Daļa raksta ir autores...

Foto

Ušakovs un Ameriks par Navaļnija spriedumu

Nesen Nils Ušakovs un Andris Ameriks savās Facebook lapās publicēja savus viedokļus par spriedumu, kuru Zamoskvoreckas tiesa nolasīja Aleksejam Navaļnijam....

Foto

Alkatība ir bīstama

Apbrīnojami, cik straujos tempos cilvēki pazaudē gan intuīciju, gan piesardzību, ja ilgstoši dzīvojuši itin piesmakušajā Rietumu aurā, kur zinātne ir Dievs, visatļautība vienlīdzināta...

Foto

Ministru kabineta spēju spogulis Covid-19 krīzes pārvarēšanā

Lasītāju vērtējumam: tikai un vienīgi vienas dienas virsraksti medijos Latvijā, kas atspoguļo Ministru kabineta darba rezultātus koronavīrusa pandēmijas un...

Foto

Jūs neko nesaprotat – patiesībā šis ir veiksmes stāsts

Pagājušā gada martā Pasaules veselības organizācija (PVO) paziņoja, ka koronavīrusa uzliesmojums ir kļuvis par globālu pandēmiju. Šodien,...

Foto

Protams, ka ar 350 miljoniem no Latvijas valsts vien mums nepietiks un vajadzēs vēl

Nav šaubu, ka 2020. gads bija izaicinājumiem pilns. Tas bija gads, kad globālajā...

Foto

Sāk šķist, ka patiesībā Andis Kudors ir patoloģisks melis

2021. gada 5. februārī Andis Kudors nāca klajā ar paziņojumu, ka pārtrauc politisko darbību, pamet Jauno konservatīvo partiju...

Foto

Izvārītā varde vai varoņstāsts?

Šķiet, būs grūti atrast cilvēku, kurš nekad nav dzirdējis hrestomātisko piemēru par vardes vārīšanu. Ja nu kāds, tomēr, nav – īsi izstāstīšu...

Foto

Kariņa kungs, nav labi

Kariņa k-gs, man ir tik viens jautājums, - vai Jūs kaut reiz esat izdzīvojis un uzturējis ģimeni par 120 eiro, par 300...

Foto

Kam policijai pietiek resursu un kam ne?

Šajā nedēļā tepat Rīgā tika brutāli aplaupīta kārtējā privātmāja. Mājai bija kameras un signalizācija. Tika aizdzītas automašīnas un iznesta...

Foto

Likums un mīlestība

Un, lūk, tur atnāca cilvēks, vārdā Jairs, kas bija sinagogas priekšnieks; un tas, nokritis pie Jēzus kājām, lūdza Viņu ienākt tā namā, jo...