„Mājkuģa” lieta: apmelošanas pasūtījuma izpildītāji nolūkā iespējami vairāk radīt sabiedrisko rezonansi noklusē būtiskus faktus
Zvērināts advokāts Viktors Tihonovs19.01.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kopš vakardienas plašsaziņas medijos ar apbrīnojamu uzstājību tiek izplatīts viedoklis, ka Pāvilostā esot uzbūvēta ēka jūras krastā, kura nekādi nelīdzinoties kuģim. Vai tas ir tiesa?
Atbildēsim uz dažiem pamatjautājumiem – pirmais, vai šī stiklotā konstrukcija peld un turas uz ūdens? Atbilde ir - jā, tā atbilst visām tehniskajām kuģošanas prasībām, tā sekmīgi peld un ilgstoši turas uz ūdens. Tādēļ tā ir reģistrējama kuģu reģistrā atbilstoši tiesību normu prasībām. Otrs jautājums, vai šai konstrukcijai ir ārēju komunikāciju pievadi, piem., ūdens, kanalizācija? Atbilde – nē, nav, jo kuģiem tādas nav (izņemot īslaicīgu pieslēgumu ostā, vai citam kuģim, piem., balastūdeņu novadīšanai). Un trešais, vai kuģim būvniecības stadijā bija atļauts atrasties attiecīgajā vietā? Atbilde ir - jā, jo to nosaka likumdošana.
Pirms publiski pavisam tiks mēģināts nolinčot plaši pazīstamu darba rūķi (atļaušos tā nosaukt zināmo uzņēmēju), apmelojuma pasūtījuma autori pavisam piemirsuši, ka tieši šāds kuģis jau ilgstoši peld un uzturas Jūrmalā, pie Lielupes tilta, notauvots pie krasta. Kā jau izklaides kuģis tas tiek izmantots dažādiem pasākumiem, bet neapšaubāmi tas pilda kuģa prasības un tādēļ reģistrēts kā peldlīdzeklis.
Manuprāt, tā vietā, lai bez jebkādas iedziļināšanās faktos un, ticot pirmajiem pasviestajiem izdomājumiem, izdarītu nosodījumu, būtu jāizprot faktus. Tad, kad tie būs izprasti, būs nepārprotami skaidrs, ka šādi peldlīdzekļi ir pieļaujami un tie ir pat nepieciešami – peldoša māja (kā to nosauca kāds) uzlabo vidi, attīsta tūrismu, šādas konstrukcijas būvniecībai nepieciešami speciālisti (tiek radītas darbavietas), kas viss kopumā rezultējas tautsaimniecības attīstībā. Varam jau mēs, protams, palikt pie tā, ka neko un nekur būvēt nedrīkst, pat ne savā īpašumā un pat ne savu laivu, bet tad nebrīnīsimies, ka Latviju daudzi pamet, te darīt neesot ko, un te arī laiku jauki nevarot pavadīt.
Ieskatam pievienoju attiecīgo foto no Jūrmalas, kurā uzskatāmi redzama “peldošā māja”, tieši tāda, kāda tā ir Pāvilostā. Kuģi būtu nevis jāsagriež, bet arī turpmāk jārada jauni. Ceru, ka tādi kuģi būs vairāki, kas greznos mūsu ūdeņus, jūru un kurus varētu eksportēt.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
