Iesaki rakstu: 
Pašlaik normatīvie akti paredz, ka gada laikā (no marta līdz februārim) neiztērēto saules paneļu saražoto apjomu Sadales tīkls paņem sev. Šogad tas noteikti būs liels apjoms, jo ziema nebija īpaši auksta.
Protams, tas ir noteikts MK noteikumos, BET sākotnēji šajos noteikumos bija arī noteikts, ka pastāvēs neto uzskaites sistēma (gada laikā mājsaimniecība par noteiktu samaksu var paņemt iepriekš neiztērēto un pašu saražoto elektroenerģiju savām vajadzībām).
Tad šie MK noteikumi tika mainīti, nosakot, ka šāda neto sistēma tiks izbeigta (tādējādi pilnībā mainot noteikumus, ar kuriem iepriekš lietotāji bija rēķinājušies). Bet, mainot MK noteikumus, šis nosacījums par gada laikā neiztērētās elektroenerģijas atdošanu valstij gan netika mainīts. Valstij, protams, win-win, bet iedzīvotāju intereses nav svarīgas.
It sevišķi spilgti bija atsevišķi tautas pārstāvji kā Kulbergs, kurš sistēmas maiņu pamatoja ar to, ka citādāk tante Bauskā apmaksās paneļu licēju subsidēšanu kw nodošanas vasarā un pieprasīšanas atpakaļ ziemā dēļ (https://x.com/AndrisKulbergs/status/1625623354513268736).
Varbūt Kulbergs zina, kā šobrīd tantei Bauskā par velti saņemt elektrību? Vai arī viņa nesaņems un tā paliek Sadales tīklam? Vai Kulbergam par sistēmas maiņas izbīdīšanu?
P.S. Sistēmas maiņa, nostādot saules paneļu uzstādītājus kā kaut kādus ļaunos kangarus, ir nekompetenta un populistiska metode. Pati valsts aicināja iedzīvotājus uzstādīt paneļus (sākotnēji CO2 emisiju un zaļā kursa kopumā dēļ), tad, lai samazinātu atkarību no Krievijas gāzes, bet beigās atbilstoši Latvijas politikas tradīcijām uzmeta šos iedzīvotājus, turklāt vēl pretnostatot tantei Bauskā.
Ja tiešām valsts kļūdījās, ko tas pats Kulbergs ir atzinis ,tad tikai godīgi, ja valsts atgrieztu situācijā, kāda tā bija pirms tam, piemēram, kompensējot izdevumus paneļu demontāžai un bojāto (lai uzstādītu paneļus, ir jāurbj jumtā) jumtu atjaunošanai.
P.P.S. Turklāt tādi kā Kulbergs pat nav aptvēruši mājsaimniecību saražotās elektroenerģijas ieguvumus. Ar saražoto pašpatēriņam tiek atvieglots Latvijas kā valsts nepieciešamais elektroenerģijas apjoms, tai skaitā samazinot pieprasījumu pēc dabasgāzes. Tas ir reāls ieguvums, ko saņem valsts. Bet Kulbergam ar to ir par maz, lai gan viņš nenosoda, piemēram, lauksaimniekus, kad tie saņem kompensācijas vai vienkārši dotācijas.
Seko mums 
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
